Pirmā Covid-19 viļņa ietekmē noteiktā Latvijas banku kredītsaistību atmaksas moratorija laikā līdz šā gada 30. septembrim tika atlikta saistību izpilde par 1,1 miljardu eiro.

Eiropas Banku iestāde (EBI) jau ir publicējusi vadlīnijas, kurās tā atjauno moratoriju kā atbalsta instrumentu grūtībās nonākušiem banku klientiem

EBI atkārtoti ieteic neleģislatīvu moratoriju, kas nozīmē, ka bankas savstarpēji vienojas par pamatsummas atlikšanas nosacījumiem un piedāvā to saviem klientiem, kuri atbilst moratorijā noteiktajiem kritērijiem. Paredzams, ka jaunais moratorijs pēc principiem varētu līdzināties iepriekšējam, bet par kritērijiem bankām vēl jāspriež.

Latvijas Finanšu nozares asociācijai (FNA), kurā apvienots vairums Latvijas banku, informāciju par lēmumu sola tuvākajā laikā.

Grūtības diktē ierobežojumi

Kredītbrīvdienu pieteikumi pirmā Covid-19 viļņa laikā sākuši pieaugt uzreiz pēc šā gada 12. marta par 100 pieteikumiem dienā, apliecina bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Savukārt, sākot no jūnija, kredītbrīvdienu pieteikumu skaits sarucis teju līdz nullei. Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča apliecina līdzīgu stāstu, ka lielākais pieteikumu skaits bijis tieši pirmajā ierobežojumu mēnesī. Savukārt SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars stāsta, ka pirmajā krīzē situācijas izpratne ātri mainījusi situāciju un jau aprīļa nogalē jaunu kredītu pieteikumu skaits pārsniedzis kredītbrīvdienu prasītāju skaitu. Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis norāda, ka kredītbrīvdienas nav bijušas nepieciešamas visās nozarēs, piemēram, lauksaimnieki pirmo Covid vilni pārdzīvojuši veiksmīgi.

Ja pirms "Covid-19" epidēmijas bankā par kredītbrīvdienām interesējās vien pāris klienti mēnesī, tad šobrīd jau nedēļas laikā kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 500 Luminor klientiem, informē bankas pārstāve Inese Kronberga.

Lielākoties tās bijušas nepieciešamas tieši hipotekārajiem kredītiem. Ņemot vērā ārkārtas situācijas radītās finanšu grūtības, "Luminor" pieejamas kredītbrīvdienas hipotekārajam kredītam līdz sešiem mēnešiem, patēriņa kredītam un līzingam - līdz trīs mēnešiem. Tās tiek piešķirtas, nemainot līguma nosacījumus un bez komisijas maksas.

Redzam, ka šobrīd lielāko interesi izrāda tieši pašnodarbinātie, individuālie komersanti un mikrouzņēmēji. Savukārt skatoties pa nozarēm, dominē klienti, kas strādā tūrisma un dažādās transporta un pārvadājumu jomās.

"Galvenais, aicinām pie mums vērsties, tiklīdz saprot, ka varētu saskarties ar finanšu grūtībām. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā pieprasījums pēc attālinātām konsultācijām ir pieaudzis gandrīz uz pusi, aicinām klientus būt saprotošiem, ja nākas nedaudz uzgaidīt - konsultantu jauda jau ir palielināta, un noteikti sniegsim atbildi, tiklīdz tas būs iespējams," uzsver Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Neraugoties uz sarežģījumiem ekonomikā, Latvijas uzņēmumi un privātpersonas turpina interesēties par kredītu saņemšanu un bankas turpina izsniegt jaunus aizdevumus, informē "Swedbank".

Salīdzinot ar situāciju pirms mēneša, klientu interese par finansējumu ir jūtami samazinājusies, tomēr interese par mājokļu kreditēšanu, līzingu un citu finansējumu pagaidām nav apsīkusi.

Banka gan novērojusi, ka klienti arvien rūpīgāk izsver dažādus riskus, un arī no savas puses aicina ņemt vērā, ka Covid-19 ierobežošanas līdzekļu ietekmē tiek prognozēta būtiska ietekme uz ekonomiku, kas var negatīvi ietekmēt gan iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju, gan dažādu aktīvu, tai skaitā, nekustamā īpašuma vērtību.

Pēdējo divu nedēļu laikā iedzīvotāju interese par kredītiem ir ievērojami mazinājusies, taču joprojām no privātpersonām dienā tiek saņemti vairāk nekā 250 dažāda veida kredīta pieprasījumi. Iedzīvotāji joprojām turpina pieteikties gan patēriņa, gan mājokļu kredītiem, gan arī līzingam automašīnas iegādei. Viena daļa no pieteikumiem ir saistīti ar jau iepriekš rūpīgi plānotiem lielākiem pirkumiem, taču lielākais pieprasījuma kritums ir jūtams pēc patēriņa kredītiem, kas bieži vien tiek ņemti arī mājokļa remonta vajadzībām.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.

Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.

Ar kādām problēmām šobrīd saskaras kā apdrošināšanas, tā arī būvniecības nozares un kā no tām turpmāk varam izvairīties?

Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu, tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma. Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi.

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Pēdējo trīs nedēļu laikā, kopš "Swedbank" ieviesusi atvieglotus noteikumus pamatsummas atlikšanai jeb kredītbrīvdienām, apstiprināti kopsummā jau gandrīz 3500 pieteikumi no privātpersonām un uzņēmumiem, kas ir aptuveni 3% no kopējā "Swedbank" kredītņēmēju skaita.

Interese par iespēju atlikt pamatsummas maksājumus saglabājas – pēdējās nedēļas laikā saņemti ap 1500 jauni pieteikumi.

Jau ziņots, ka uzņēmumi un privātpersonas, kuriem līdz šim nav bijušas grūtības veikt kredītmaksājumus, "Swedbank" interneta vietnē swedbank.lv var pieteikties kredīta pamatsummas atmaksas atlikšanai līdz 6 mēnešiem un mājokļa kredīta gadījumā līdz pat 12 mēnešu ilgām kredītbrīvdienām.

Ņemot vērā kopējo situāciju valstī, "Swedbank" ir pieņēmusi lēmumu neveikt nekādas citas izmaiņas līgumos un nepiemērot komisijas maksas par kredītu grozījumiem ne sākoties, ne beidzoties kredītbrīvdienām.

"Mūsu novērojumi liecina, ka interese par kredītbrīvdienām saglabājas un lielākais vairums no pieteikumiem ir pamatoti – klienti jau ir nonākuši maksājumu grūtībās vai potenciālas ienākumu samazināšanās dēļ ir liela iespēja tādas piedzīvot tuvā nākotnē. Apstiprināti tikpat kā visi pieteikumi – atteikuma iemesls var būt vai nu iepriekš piedzīvotas grūtības pildīt līguma nosacījumus, vai paša klienta lēmums tomēr atlikt iespēju pieteikties kredītbrīvdienām uz laiku, kad finansiālā situācija tiešām pasliktināsies," norāda "Swedbank" Latvijā vadītājs Reinis Rubenis.

Valdība šodien lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, kā arī eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro, šodien pēc valdības sēdes atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Dombrovskis stāstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) tuvāko divu nedēļu laikā radīs risinājumu, lai palīdzētu Krievijas sankciju skartajiem uzņēmumiem ar kredītu garantijām.

Tāpat Valsts ieņēmumu dienests izvērtēs iespēju pagarināt Krievijas sankciju skarto Latvijas uzņēmumu nodokļu samaksu par pieciem gadiem.

Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzina, ka pastāv arī iespēja atbalstīt valsts produktus caur iepirkumiem, piemēram, nosakot, ka skolās un bērnudārzos tiek piegādāti konkrētos reģionos ražoti produkti.

Ministru kabineta lēmums paredz piešķirt valsts atbalstu tiem komersantiem, kuru sankcijām pakļauto eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10% no kopējā realizācijas apjoma.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atcēlis pieteicējam nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par tiesībām saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantiju fonda un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā, informē AT.

Augstākā tiesa lietā bija vērsusies Eiropas Savienības Tiesā, kuras atziņas, izskatot lietu no jauna, tiesai jāņem vērā.

Lietā ir strīds, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija pamatoti atzinusi pieteicēju par tādu personu, kurai nav tiesību saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantiju fonda. Pieteicējs bijis noguldījumu piesaistītāja (kredītiestādes – AS Latvijas Krājbanka) viceprezidents starptautisko un finanšu tiesību jautājumos. Gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan, izskatot pieteicēja pieteikumu, arī Administratīvā apgabaltiesa atzinušas, ka pieteicējs ir atzīstams par darbinieku, kura pienākumos ietilpa plānot, vadīt un kontrolēt būtisku noguldījumu piesaistītāja darbības jomu un atbildēt par to.

Attīstības finanšu institūcija Altum jauno speciālistu mājokļu garantiju programmā šonedēļ piešķīrusi tūkstošo garantiju.

Komercbankas ar garantijas palīdzību hipotekārajos kredītos jaunajiem speciālistiem piešķīrušas kopumā 58 miljonu eiro.

Tūkstošā garantija piešķirta šonedēļ bankas Luminor aizdevumam mājokļa iegādei Rīgā par summu 63 tūkstoši eiro. Mājokļa iegādes darījuma finansējumā nepilnus 60 tūkstošus eiro veido bankas aizdevums, tai skaitā ar piesaistītu Altum garantiju aptuveni 9600 eiro apmērā. Pateicoties Altum garantijai, pirmās iemaksas apmērs klientam ir samazinājies līdz aptuveni 3000 eiro jeb 5% no kopējās darījuma summas.

Kopš pagājušā gada 1. marta, kad Altum sāka izsniegt garantijas jaunajiem speciālistiem, piešķirto garantiju kopējā summa sasniegusi 7 miljonus eiro. Garantijas izmanto jaunie speciālisti visā Latvijā, vienlaikus lielākais iegādāto īpašumu īpatsvars ir Rīgā un Pierīgā – 84%. Kurzemē un Zemgalē katrā ir notikuši 5% no kopējā darījumu skaita, Vidzemē – 4%, Latgalē – 2%. No lielajām pilsētām lielākais iegādāto īpašumu skaits ir Rīgā (650), Jelgavā (31), Liepājā (30), Jūrmalā (15), Valmierā (14), Daugavpilī (10), Ventspilī (9). Kopumā darījumi veikti 80 dažādos novados un pilsētās.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Atsevišķos segmentos paredzēts sniegt eksporta garantijas darījumiem arī uz ES valstīm, kā arī atsevišķām OECD dalībvalstīm, informē Ekonomikas ministrijā.

Lai eksportētāji varētu nodrošināties pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu, uzņēmējiem ir iespēja izmantot eksporta kredītu garantijas. Garantijas sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum.

Ar mērķi paplašināt to valstu klāstu, kuru darījumiem var saņemt eksporta kredītu garantijas, kā arī lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku garantiju pieejamību, Ekonomikas ministrija rosināja un Ministru kabinetā apstiprinātas izmaiņas esošajos īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas nosacījumos.

Ņemot vērā uzņēmēju izrādīto interesi, Jaunajos MK noteikumos paredzēts, ka atsevišķos segmentos atsevišķos segmentos paredzēts sniegt eksporta garantijas darījumiem arī uz ES valstīm, kā arī atsevišķām OECD dalībvalstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Kanādu, Islandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju vai Šveici. MK noteikumos iekļauti speciāli nosacījumi, kādos var izsniegt garantijas par darījumiem ar šo valstu debitoriem, nosakot garantiju izsniegšanas termiņu līdz 2020. gada 31. decembrim, kas ir Eiropas Komisijas noteikts termiņš. Svarīgi atzīmēt, ka šīs garantijas būs pieejamas tikai pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Ministru kabineta 31.maija sēdē atbalstīti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumos Nr.997 Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai, palielinot valsts atbalsta apmēru un pagarinot garantiju sniegšanas termiņu, informē Ekonomikas ministrija.

Garantija sniedz iespēju saimnieciskās darbības veicējiem nodrošināt kredītresursus sava biznesa īstenošanai, ja esošais nodrošinājums nav pietiekams bankas finansējuma saņemšanai.

Līdz ar grozījumiem piešķirts papildu finansējums garantiju sniegšanai – 20 miljoni EUR, kā arī finansējums lielo saimnieciskās darbības veicēju atbalstam – 3 miljoni EUR apmērā.

Tāpat pagarināts garantiju piešķiršanas termiņš līdz 2020. gada 31. decembrim.

Vienlaikus MK noteikumos ietverti garantiju izsniegšanas nosacījumi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, kā arī papildināti garantiju izsniegšanas nosacījumi, pagarinot garantijas termiņu līdz 15 gadiem, finanšu pakalpojumu klāsts papildināts ar kredītvēstuli, iekļauti atbalsta apvienošanas nosacījumi un grozīti finanšu grūtību piemērošanas kritēriji.

No šā gada 1. marta tiks paplašināts mājokļu garantiju programmas saņēmēju loks – valsts atbalstu mājokļa iegādei varēs saņemt arī jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu, un ģimenes ar bērniem līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot), informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

«Līdz ar mājokļu garantiju programmas paplašināšanu veicināsim mājokļu pieejamību gan ģimenēm ar bērniem, gan personām ar augstāko vai profesionālo vidējo izglītību, līdz ar to motivēsim augstas kvalifikācijas speciālistus palikt uz dzīvi Latvijā,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Vienlaikus tiks uzlabota Latvijas uzņēmējdarbības vide un sekmēta jaunu saimnieciskās darbības veicēju un privātpersonu piesaiste reālai saimnieciskai darbībai un rezidencei Latvijā, stimulēts kreditēšanas tempa pieaugums un pozitīvi ietekmēts investīciju apjoms. Mājokļu garantiju programmas īstenošanai atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem šogad paredzēti 6,6 miljoni eiro, savukārt atbalsts jaunajiem speciālistiem tiks sniegts uz tirgus nosacījumiem,» viņš atzīmē.

Ministru kabinets apstiprinājis papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2,19 miljonu eiro apmērā eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas 2023. gada valsts budžeta viena no pasākuma prioritātēm ir uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finansējuma pieejamības veicināšana. Papildu finansējuma piešķiršana labvēlīgi ietekmēs Latvijas eksportētājus, palīdzot tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī ģeopolitiskās situācijas sekas. Piedāvātās garantijas samazinās uzņēmējiem starptautisko darījumu riskus, kuri ir pieauguši, saskaroties ar nenoteiktību starptautiskajos tirgos.

“Sekmējot kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un nepieciešams koriģēt izaugsmes plānus. Esam piešķīruši papildu finansējumu ALTUM eksporta garantiju programmai, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties, stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem un paplašināt eksporta tirgu ģeogrāfiju,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Ar mērķi paplašināt to valstu klāstu, kuru darījumiem var saņemt eksporta kredītu garantijas, kā arī lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku garantiju pieejamību, Ekonomikas ministrija rosina veikt izmaiņas esošajos īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas nosacījumos un līdz ar to saskaņošanai nodevusi jaunus Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas saimnieciskās darbības veicējiem noteikumus, informē EM.

Lai eksportētāji varētu nodrošināties pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu, uzņēmējiem ir iespēja izmantot eksporta kredītu garantijas – kopš 2009. gada izsniegtas 225 garantijas 54 komersantiem 20 milj. EUR apmērā ar kopējo segto eksporta apgrozījumu 130 milj. eiro. Pašreiz garantijas sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum.

Ņemot vērā uzņēmēju izrādīto interesi, ministrija uzsākusi dialogu ar Eiropas Komisiju, lai gūtu saskaņojumu atsevišķos segmentos sniegt eksporta garantijas darījumiem arī uz ES valstīm, kā arī atsevišķām OECD dalībvalstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Kanādu, Islandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju vai Šveici. MK noteikumos iekļauti speciāli nosacījumi, kādos var izsniegt garantijas par darījumiem ar šo valstu debitoriem, nosakot garantiju izsniegšanas termiņu līdz 2020. gada 31. decembrim, kas ir EK noteiktais termiņš.

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš norāda, ka pērn atbilstoši situācijai ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas Altum jau administrētajās atbalsta programmās, piemēram, kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesa divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem, nosakot 0% garantijas prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par aptuveni 50% visām uzņēmumu garantijām, kā arī ieviešot citus atvieglojumus, piemēram, lauksaimniekiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem nosakot likmi 3,5%.

Fragments no intervijas

Pēdējos mēnešos tiek runāts par Altum pārveidi par valsts attīstības banku. Cik ilgā laikā to varētu paveikt, un vai bankas statusam ir būtiska priekšrocība salīdzinājumā ar to, kāds tas ir pašlaik?

Lietuvas autopārvadātāji Krievijas pērn augustā noteiktā pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importa aizlieguma dēļ ir zaudējuši ieņēmumus 11,6 miljonu eiro apmērā, paziņoja Lietuvas autopārvadātāju asociācija Linava, norādot, ka situācija turpina pasliktināties saistībā ar kavēšanos uz Krievijas robežas.

«Kavēšanās uz robežas ar Krieviju un nekas [Krievijas sankcijas] nav atsaukts. Tomēr neviens uz turieni vairs nebrauc, vien atsevišķi autopārvadātāji. Situācija tajā pusē ir ļoti slikta,» aģentūrai BNS teica Linava pārstāvis Valds Kazlausks.

Lietuvas autopārvadātāji mēģina pārorientēties uz citiem tirgiem, piemēram, Eiropas Savienības rietumu valstīm, tomēr katra valsts piemēro atšķirīgus ierobežojumus, kas traucē autopārvadātāju iespējas iekarot konkrēto tirgu, viņš paskaidroja.

Krievijas muita novembrī deva rīkojumu muitniekiem pastiprināt no Lietuvas iebraucošo komerciālo un pasažieru automašīnu pārbaudes.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šogad no iedzīvotājiem visvairāk elektroniski ir saņēmusi iesniegumus slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanai un pārrēķināšanai. Tomēr tikai daļa cilvēku, kuriem ārsts darbnespējas lapu B reģistrējis E-veselības sistēmā, izmantojuši priekšrocību slimības vai maternitātes pabalstu pieprasīt portālā Latvija.lv elektroniski, nedodoties uz VSAA vai Valsts un pašvaldības vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, informē aģentūra.

2017.gada 1.pusgadā VSAA pieņēmusi 249,3 tūkstošus lēmumu par slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanu vai pārrēķināšanu. No tiem 7,1 tūkstotis lēmumu pieņemti, pamatojoties uz elektroniski izsniegtajām darbnespējas lapām B. Tomēr tikai 40 procentos gadījumu pabalstu pieprasītāji izvēlējušies arī iesniegumus iesniegt elektroniski.

VSAA atgādina, ka personām, kurām ārsts darbnespējas lapu B ir reģistrējis E-veselības sistēmā un to noslēdzis pēc darbnespējas perioda, lai saņemtu slimības vai maternitātes pabalstu, VSAA ir jāiesniedz tikai iesniegums Visērtāk to izdarīt, aizpildot iesniegumu portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu E-iesniegums VSAA pakalpojumiem.