Jaunākais izdevums

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Tomēr šobrīd Latvijā, Lietuvā un arī virknē citu valstu veidojas situācija, kad banku peļņa var strauji pieaugt, tām neuzņemoties risku. Proti, peļņu gūstot kā starpību starp procentu likmēm, ko tās saņem no centrālās bankas un ko tās maksā par klientu noguldījumiem, skaidroja Kazāks.

Lietuva kā risinājumu redz solidaritātes maksājumu jeb papildu nodokli peļņai, ko plāno novirzīt valsts vajadzībām. Kazāks norādīja, ka Latvijā cenšas iet citu ceļu - panākt straujāku kreditēšanu un pateicīgākus nosacījumus Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas ekonomikai dotu lielāku un paliekošāku pienesumu nekā nodoklis.

"Ja situācija nemainās, proti, ja kreditēšana turpina būt vāja, kredītu likmes starp augstākajām, bet depozītu likmes starp zemākajām eirozonā, tad politiķi galu galā var izlemt apsvērt arī papildu nodokli īpaši augstai banku peļņai ("windfall profit tax"), tā pārdalot ieguvumus visai sabiedrībai. Straujāka kreditēšana un augstākas depozītu likmes ekonomiski gan būtu krietni labāks risinājums," uzsvēra Kazāks.

Viņš arī akcentēja, ka, pēc būtības, izvēle ir banku rokās, tostarp Latvijas Banka no bankām sagaida darbības trijos virzienos.

Pirmkārt, pēc Kazāka teiktā, tiek sagaidītas augstākas noguldījumu likmes mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Proti, lai iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumu likmes sekotu procentu likmei, ko bankas saņem no centrālās bankas. Noguldījumu likmēm Latvijā nevajadzētu būt zemākām par tām, kādas ir citās Baltijas valstīs, tostarp Igaunijā tās līdz šim ir būtiski augstākas.

Otrkārt, nepieciešams samazināt izmaksas, ar kurām saskaras banku klienti, it īpaši komisijas maksas. Kazāks skaidroja, ka tās ne tikai sadārdzina kreditēšanu un citus banku sniegtos pakalpojumus, bet arī ierobežo klientu mobilitāti un konkurenci banku starpā. Īpaši tas attiecināms uz komisijām, kas skar kreditēšanu - kredītu izskatīšanas komisijas, refinansēšanās komisijas un citas.

"Trešais virziens ir labvēlīgas vides un noskaņojuma sagatavošana kreditēšanas palielināšanai, lai pārlauztu iepriekšējā biznesa cikla nelabvēlīgo tendenci kredītu apjomam ekonomikā konsekventi sarukt. Izvērtēt risku modeļu atbilstību, uzlabot pakalpojumu daudzveidību un pieejamību, paust skaidru apņemšanos par kreditēšanas apjomu palielināšanu, lai palielinātu uzņēmumu ambīcijas investēt," sacīja Kazāks.

Viņš piebilda, ka pašlaik turpinās sarunas ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un bankām, un šajās sarunās tiek cerēts panākt konkrētus risinājumus un apņemšanās.

Savukārt Latvijas Banka tuvākajos mēnešos lems, kā atvieglot regulējuma prasību par kredītu līmeņa apmēru pret banku kapitālu, ko banku sektors uzskata par pārāk stingru. Šo regulējumu plānots harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm. Tiks pārskatīts kredītiestādēm Latvijas Bankai sniedzamās informācijas apmērs uzraudzības jautājumos, kā arī banku risku modeļos izvērtēta 2008.gada krīzes ietekme.

Stiprinot konkurenci un veicinot klientu mobilitāti, tiks apkopota un regulāri publicēta informācija par kredītu un noguldījumu likmēm Latvijas bankās, kā arī informācija par kredītu komisijām. Latvijas Banka regulāri veiks un publicēs analīzi par finansējuma pieejamību Latvijā un identificēto problēmu cēloņiem. Paredzēts arī pilnveidot informācijas apmaiņu ar uzņēmumiem, identificējot cēloņus, kas norādīti par finansējuma saņemšanas atteikuma iemeslu.

"Līdz šim vājās kreditēšanas iemesli ir meklējami daudzu faktoru kombinācijā, un svarīgi šajā situācijā nevis rādīt vienam uz otru ar pirkstu, meklējot iespējamo vainīgo, bet katram no iesaistītajiem izprast savu lomu un atbilstoši rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk situāciju uzlabotu. Vēl vienu biznesa ciklu bez aktīvas kreditēšanas Latvija atļauties nevar," atzina Kazāks.

Jau ziņots, ka Lietuvas Finanšu ministrija izteikusi rosinājumu ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiktu izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.

Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados. 2023.gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2019.-2022.gadā.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte skaidroja, ka solidaritātes maksas apmērs bankām būtu mazāks, ja tās palielinātu noguldījumu procentu likmes un samazinātu aizdevumu procentu likmes. Šimonīte arī sacīja, ka bankas gūst lielus procentu ienākumus no noguldījumiem Lietuvas Bankā, kuru procentu likmes pēdējā laikā pieaug, jo procentu likmes palielina Eiropas Centrālā banka.

Solidaritātes maksa būtu spēkā divus gadus, un tā būtu jāmaksā bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro. Šim kritērijam Lietuvā atbilst "Swedbank", SEB, "Luminor" un "Šiauliu bankas", kā arī, iespējams, "Revolut", taču šajā bankā ir liels nerezidentu noguldījumu īpatsvars.

Ieņēmumi no solidaritātes maksas divos gados tiek plānoti 510 miljonu eiro apmērā.

Par līdzekļiem, kas iegūti no solidaritātes maksas, paredzēts finansēt apkārtceļa būvniecību militārajiem pārvadājumiem, lidostu un Klaipēdas jūras ostas paplašināšanu un rekonstrukciju, nacionālo autoceļu paplašināšanu Rūdninku poligona apkārtnē, šosejas rekonstrukciju pie Polijas robežas, tiltu un viaduktu rekonstrukciju un citus militārās mobilitātes projektus.

Lietuvas militārās mobilitātes vajadzībām nepieciešams finansējums 963 miljonu eiro apmērā. Šo summu iecerēts iegūt no banku solidaritātes maksas un Eiropas Savienības līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banku neapmierina lielo komercbanku īstenotā politika, trešdien tviterī raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Finanšu nozares asociācija (FNA) aicinājumu Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai viest skaidrību saistībā ar finanšu stabilitāti apdraudošiem priekšlikumiem par veidu, kā sniegt atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem, un vērtēt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) tiesiskajam ietvaram.

Kazāks norāda, ka kategoriski noraida FNA pārmetumus, kas adresēti Latvijas Bankai. "Šķiet, sabiedrības interešu aizstāvība un Latvijas Bankas neatlaidība sektoram "rīvē kantes"," raksta Kazāks.

FNA aicina atbalstu kredītņēmējiem vērtēt atbilstoši ES tiesiskajam ietvaram 

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA), pārstāvot kredītiestādes, kas hipotekāro kredītu...

Latvijas Bankas prezidents atgādina, ka uzdevumi komercbankām finanšu pakalpojumu pieejamības, tostarp kreditēšanas, uzlabošanas jomā ir nepārprotami un joprojām aktuāli - augstākas depozītu likmes, zemākas komisiju izmaksas, aktīva kreditēšana nākamajā ekonomiskās izaugsmes ciklā.

Kazāks atzīst, ka šajā ziņā ir uzlabojumi, bet komercbankām darāmā vēl gana, jo no bankām nepieciešami paliekoši, nevis īslaicīgi uzlabojumi.

Pretēji FNA apgalvotajam, neviens no uzdevumiem neapdraud finanšu stabilitāti, raksta Kazāks, norādot, ka tieši pretēji - nodrošina sekmīgu un ilgtspējīgu ekonomikas un arī paša finanšu sektora izaugsmi.

Finanšu sektora problēma ir nepietiekoša konkurence, skaidro Kazāks, norādot, ka ar nodokļiem to uzlabot nevar, bet pasliktināt gan. Turklāt bez konkurences slogs tiks pārnests uz klientu pleciem.

"Klope" starp politiķiem un komercbankām nav Latvijas sabiedrības interesēs, raksta Kazāks, uzsverot, ka politiķu lēmumiem ir jābūt tādiem, kas der ne tikai šodien, bet arī rīt, un emocijas nav labs padomdevējs.

Latvijas Bankas prezidenta ieskatā Finanšu ministrijas priekšlikums par regulāru uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksu bankām ir atbalstāms, savukārt bankām jāturpina palielināt depozītu likmes, jāsamazina komisijas, jāuzlabo finanšu pakalpojumu, tostarp, kreditēšanas, pieejamība.

Tāpat Kazāks atgādina, ka EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem un to administratīva maiņa rada tiesvedības riskus, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var pašas brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajai Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai pie darba jāķeras nekavējoties, risinot neatliekamus uzdevumus enerģētikas politikā, kā arī ķeroties pie 2023.gada valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Laika iešūpoties nav, ir jārīkojas bez kavēšanās," uzsvēra Kazāks.

Viņš norādīja, ka šis ir krīzes laiks, ko izraisījušas ģeopolitiskas norises, un tādējādi arī Latvijas tautsaimniecība slīd recesijā. Lai gan Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem ir laba un Latvijas uzņēmēji pierāda dzīvotspēju un elastību, ir virkne uzdevumu, kas jāpaveic nekavējoties, vidējā un ilgā termiņā.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Tostarp Kazāks sacīja, ka īstermiņā ir būtiski apzināties, ka energoresursi būs dārgi ne vien šajā, bet arī nākamajās apkures sezonās. Tas nozīmē, ka prioritāri jārisina vairāki uzdevumi enerģētikā - gan taupot resursus, gan dažādojot un palielinot vietējās jaudas, it īpaši atjaunojamo energoresursu jomā.

"Enerģētikā jānodrošina stabila reģiona energoapgāde, nākotnē ejot uz bezizmešu tehnoloģijām. Savukārt vislētākā ir tā enerģija, kas netiek patērēta," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Runājot par vidēja termiņa uzdevumiem, Kazāks norādīja, ka, pēc vairāku krīžu pārvarēšanas, jāsāk atgriezties pie stingrākas fiskālās disciplīnas.

"Cīnoties ar augsto inflāciju un neļaujot tai iesakņoties, esam cēluši un turpināsim celt procentu likmes, kas nozīmē, ka lētās naudas laikmets ir beidzies. Tāpēc arī valstīm dārgāk izmaksās valsts parāda apkalpošana. Tas nozīmē, ka turpmāk dažādu valsts pasākumu efektivitāte un lietderība būs jāizvērtē daudz rūpīgāk," teica Kazāks.

Pēc viņa teiktā, ilgtermiņā ir virkne praktiskas lietu, kas ir nozīmīgas stiprākas valsts izveidē. Piemēram, nevienlīdzības mazināšana, turklāt ne tikai ekonomikā un sociālajā, bet arī citās jomās, tostarp izglītībā.

Kazāks arī uzsvēra, ka ikviens iedzīvotājs ir "zelta vērtē", un būtiski, lai bērniem no mazāk turīgām ģimenēm būtu iespēja attīstīt savu potenciālu pilnā mērā.

Tāpat Kazāks apliecināja, ka, pēc jaunās Saeimas aprišu iezīmēšanās, nekavējoties plāno tikties ar par finanšu sektoru atbildīgās - Finanšu un budžeta (nodokļu) - komisijas vadītāju, jaunajiem deputātiem, kā arī nākamo Ministru prezidentu un nākamo finanšu ministru.

"Tuvākie mēneši būs saspringts darba laiks ne tikai politikā. Arī finanšu sektorā noslēgsies viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām - no 2023.gada 1.janvāra Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek integrēta Latvijas Bankā. Pašlaik notiek darbi, lai šis process stiprinātu Latvijas ekonomiku un finanšu sektoru," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas attīstīšanai ir jādomā par plašāku iespēju izmantošanu, tostarp citu valstu banku iesaisti Latvijas un Baltijas tirgū, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijā ir ne tikai četras lielās bankas, bet arī virkne mazo banku, kuras ir mainījušas biznesa modeli, un daudzas no tām savu nākotni redz tieši Latvijas ekonomikas kreditēšanā, kas ir labi, bet tās joprojām ir nelielas un arī to ietekme uz tirgu kopumā ir neliela un izmaiņas prasīs daudzus gadus.

"Līdz ar to turpmāka šī sektora konsolidācija Latvijas ekonomikai arī nāktu par labu, jo tad šīs bankas kļūtu lielākas, jaudīgākas, ar lielāku tirgus daļu un spēju kopumā rezultātu padarīt labāku. Ja ar šīm bankām nepietiks, mēs skatāmies uz iespējām piesaistīt citus tirgus spēlētājus, kas palīdzētu strauji situāciju mainīt," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Augsta un it īpaši ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem! Ja uzņēmumi pašlaik nepamatoti ceļ cenas, tas nozīmē, ka nākotnē viņus gaida vismaz līdzvērtīgs algu kāpums, un tas būtiski mazinās viņu konkurētspēju un nākotnē sacensties ar citu valstu uzņēmumiem būs krietni grūtāk," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm šogad inflācijas dinamikā Latvijā būs redzams lūzuma brīdis - inflācijas temps būtiski samazināsies, it īpaši gada otrajā pusē, un gada inflācija atgriezīsies viencipara skaitļa teritorijā. Gada beigās inflācija Latvijā būs tuvāk 4-5%. "Inflācija ļoti strauji uzšāvās augšā un tagad arī strauji iet lejup," piebilda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai ECB samazinātu procentu likmes, ekonomikā jānotiek būtiskām izmaiņām

LETA--BLOOMBERG, 01.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāsaskata ļoti būtiskas izmaiņas reģiona ekonomikas perspektīvās, lai samazinātu procentu likmes, aģentūrai "Bloomberg" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Intervijā pēc jaunāko statistikas datu publicēšanas, kas liecina, ka inflācija eirozonā oktobrī nokritusies līdz 27 mēnešos zemākajam līmenim, Kazāks norādīja, ka šāda lēmuma apsvēršanai varētu būt nepieciešams straujš aktivitātes kritums ekonomikā vai bezdarba pieaugums. "Nav nepieciešamības apspriest likmju samazināšanu," sacīja Kazāks.

Aizņemšanās izmaksu samazinājums 2024.gada pirmajā pusē, "manuprāt, būtu pretrunā ar pašreizējām makroekonomiskajām prognozēm, taču nenoteiktība, protams, joprojām ir liela", teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks ir starp tiem ECB padomes locekļiem, kuri uzsver, ka runas par procentu likmju samazināšanu ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts. Inflācija eirozonā nu jau ir virs 10%, tostarp Latvijā tā ir vēl augstāka. Līdz ar to monetārās politikas rīcība ir absolūti skaidra un vienkārša - celt procentu likmes, lai mazinātu risku, ka šī inflācija iesakņojas, jo ilgstoši augsta inflācija ir milzīgs ļaunums ekonomikai," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka valstij, īstenojot pārdomātu fiskālo politiku, ir jāpalīdz iedzīvotājiem saistībā ar straujo energoresursu un pārtikas cenu kāpumu, ko veicinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Pie tik augsta inflācijas līmeņa fiskālajai politikai ir jābūt ļoti mērķētai un terminētai, proti, jebkurš lieks eiro, kas aizies fiskālās politikas atbalstam, nozīmē, ka inflācija potenciāli būs augstāka. Tādējādi monetārajā politikā procentu likmes būtu jāceļ vēl vairāk," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virspeļņas nodokli bankām Latvijā varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies ekonomikā

LETA, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies Latvijas ekonomikā, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Virspeļņas nodoklis nav labākais risinājums. Diemžēl pastāv arī tāda iespēja, ka nāksies ieviest šādu maksājumu, ja no banku sektora puses nesagaidīsim pilnvērtīgāku iesaisti Latvijas ekonomikā," teica Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas sabiedrībai lielāks un paliekošāks ieguvums būtu kreditēšana, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai attīstīties krietni straujāk un izaugsmei notikt ilgstoši.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka no straujākas kreditēšanas iegūtu visi, taču, ja kreditēšana nenotiek, ja depozītu likmes saglabājas zemas, kredītu likmes saglabājas augstas un komisijas maksas ierobežo konkurenci, tad virspeļņas nodoklis ir viens no iespējamiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Ēnu ekonomikas mazināšanā jāiesaistās sabiedrībai un katram individuāli

LETA, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas mazināšanā ir jāiesaistās sabiedrībai un katram individuāli, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka pasaulē nav tādas valsts, kurās nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums cik liela tā ir. Latvijā tā viennozīmīgi ir pārāk liela un tas būtiski ietekmē daudzus citus ar ekonomikas izaugsmi saistītus procesus.

Ēnu ekonomikas rādītāji noteikti pasliktina finanšu pakalpojumu pieejamību, tostarp arī kreditēšanu, bet tie noteikti nevar kalpot par atrunu nerisināt dažādus citus ar vāju kreditēšanu saistītus jautājumus, uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka pārāk liela ēnu ekonomika nedrīkst kļūt par atrunu neuzlabot citas lietas.

Kazāks arī pauda uzskatu, ka nebūs viens tāds pasākums, ko izdarot, ēnu ekonomikas problēma atrisināsies. Latvijā ir ierasts problēmas risināt ar nodokļu politikas izmaiņām, taču nodokļi nudien nav visu panākumu vai neveiksmju cēlonis, tas ir tikai viens no elementiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Tostarp viņš norādīja, ka Latvijas Banka atbalsta Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par pastāvīga banku peļņas nodokļa ieviešanu.

Tāpat Kazāks pauda viedokli, ka ikvienam ilgtermiņā domājošam uzņēmumam ir jāskatās uz esošos situāciju arī sociāli atbildīgi, un tas akcentēts arī sarunās ar bankām, taču tās līdz šim ir negribīgi nākušas pretī klientiem. "Esam ļoti skaidri izstāstījuši bankām, ka esošais regulējums ļauj nākt pretī klientiem un šo sociālo atbildību īstenot dzīvē. Diemžēl no banku puses esam redzējuši, ka tas ir bijis vārgi, negribīgi - šis tas ir darīts, bet darāmā vēl daudz," viņš sacīja.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents pauda, ka atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, bet tam būt jābūt mērķētam, laikā terminētam, samērīgam, šajā gadījumā tam būt jābūt finansētam no banku peļņas, kā arī tam būtu jābūt tūlītēji pieejamam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nodokļu politikas pārskatīšanu vien izrāvienu Latvijas ekonomikā nevarēs panākt, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka neliela nodokļu pamainīšana šurpu turpu Latvijas ekonomikas stāstu radikāli nemainīs, tāpēc šo nodokļu stāstu nevajadzētu pārvērtēt.

"Nodokļu sistēma viennozīmīgi ir jāpārskata - jāskatās, kas der, kas neder, bet, tikai un vienīgi pārskatot nodokļus, Latvijas ekonomikā jaunu izrāvienu mēs neizveidosim. Tur ir krietni vairāk lietu, kas ir jādara, un tās lielā mērā jau iepriekšējos gados ir ieskicētas dažādos attīstības plānos. Šie plāni ir vienkārši jānoved līdz galam," sacīja Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents piebilda, ka Latvijas nākotne nav zemāku nodokļu valsts un lētāka darbaspēka valsts, jo mēs vēlamies lielas algas, tādējādi šī diskusija būtu krietni veiksmīgāka, ja mēs skatītos uz nodokļiem krietni plašāk - ko mēs ekonomikā vēlamies kā valsts izdarīt, kādu mēs ekonomiku gribam redzēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas Centrālā banka (ECB) tuvākajos mēnešos cels bāzes likmes, palielinājums būs neliels, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka straujākais ECB procentu likmju kāpums šobrīd ir jau aiz muguras, jo inflācija sāk samazināties visā eirozonā.

Kazāks atzīmēja, ka inflācijas kāpums bija negaidīti straujš, kā arī inflācija bija ļoti augsta, negatīvi ietekmējot pilnīgi visus iedzīvotājus. "Galvenais uzdevums ir šo inflāciju ļoti strauji samazināt, jo, ja šī slimība tiek ielaista, sāpes ir krietni, krietni lielākas. Labā ziņa ir, ka inflācija tiešām sāk samazināties visā eirozonā, tostarp arī Latvijā," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka tādējādi arī procentu likmju pusē lielākais kāpums ir aiz muguras. "Ja vēl kāds procentu likmju kāpums būs, tad tie būs ļoti nelieli palielinājumi. Līdz ar to diezgan droši var teikt, ka galvenais ir aiz muguras," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir ļoti liels risks iestrēgt vidējo ieņēmumu slazdā, jo ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai pārskatāmā nākotnē būtu iespējams sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, 8.martā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka nevienu ideālu valsts budžetu savā dzīvē vēl nav redzējis un tāda arī nebūs, taču ļoti pozitīvi ir vērtējama Latvijas valdības apņemšanās veicināt ekonomikas transformāciju.

"Latvijas ekonomika riskē iesprūst vidējo ieņēmumu slazdā. (..) Ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai mēs pārskatāmā nākotnē sasniegtu ES vidējo līmeni. Līdz ar to Latvijas problēmas vienkārši ar saukli "Vairāk naudas!" atrisināt nevarēs. Tāpēc visas reformas, kas dara ekonomiku kvalitatīvāku, kas ļauj tai kļūt produktīvākai un iedzīvotājiem ilgtermiņā pelnīt vairāk, ir pamatu pamats," teica M.Kazāks.

Vidējo ieņēmumu slazds ir ekonomikā plaši zināms fenomens, kad nabadzīgākas valstis sākotnēji samērā strauji pietuvojas bagāto valstu līmenim, bet tad vienā brīdī praktiski "iesprūst" - sasniedz zināmu līmeni, kad visas vienkāršākās priekšrocības ir izmantotas, piemēram, darbaspēks vairs nav lēts, bet nav pietiekami kvalificēts, investīcijas nav pietiekami apjomīgi veiktas un nav pietiekami gudras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā finanšu tirgi šobrīd ir labāk gatavi dažādām svārstībām nekā 2008.gadā, 21.martā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Eiropā bankas šobrīd ir labi kapitalizētas, to likviditāte ir augsta, kā arī Eiropas Centrālā banka seko līdzi situācijai, un nepieciešamības gadījumā tai ir dažādi instrumenti, lai situāciju stabilizētu.

"Nenoteiktība viennozīmīgi ir augsta. Pārmaiņas ekonomikā ir bijušas ļoti krasas. Inflācija joprojām ir augsta, līdz ar to likmju kāpums joprojām ir nepieciešams, lai inflāciju piebremzētu. Šādā situācijā, visticamāk, kāds no tirgus dalībniekiem kādas kļūdas savā biznesa stratēģijā ir pieļāvis. Taču šajā brīdī, nudien, nevajag salīdzināt situāciju, piemēram, ar 2008.gadu," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka situācija salīdzinājumā ar 2008.gadu ir būtiski citāda, tostarp gan banku uzraudzība ir kļuvusi krietni striktāka, gan arī bankām šobrīd ir jātur papildu resursi krīžu gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā banku sektors ir stabils, intervijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašlaik nav pamata nekādām bažām par Latvijas banku sektoru. Protams, biznesā vienmēr ir riski, bet arī mūsu pēdējais izvērtējums pēc turbulencēm Šveicē neliek domāt, ka Latvijas banku sektorā būtu kādas sistēmiskas problēmas. Nē. Banku sektors ir stabils, un situācija ir stabila," teica Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat, runājot par vairāku banku slēgšanu vai pārņemšanu ASV un Šveicē, Kazāks norādīja, ka ir jāapzinās, ka pēdējo gadu laikā ekonomikā ir notikušas ļoti straujas pārmaiņas - mēs esam redzējuši strauju inflācijas kāpumu un strauju procentu likmju kāpumu, lai inflāciju sabremzētu un nospiestu atpakaļ samērīgākos līmeņos. Tādēļ būtu naivi domāt, ka tas neizraisīs svārstības visā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas lejupslīde jeb recesija būs, bet tā būšot sekla, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir negatīvs sitiens ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī Eiropas ekonomikas situācijai kopumā. Tāpēc arī patlaban ekonomika bremzējas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā.

Pēc Kazāka teiktā, recesija noteikti būs, taču tā nebūšot tik dziļa kā, piemēram, 2008.gada krīzes laikā. Viņš norādīja, ka tas ir tāpēc, ka šobrīd Latvijas ekonomikā neesot smagu iekšējo problēmu.

Smags būšot gadumijas periods, kad varētu būt lieli rēķini par siltumu, taču nākampavasar situācijai vajadzētu uzlaboties.

Latvijas Bankas prezidents arī uzsvēra, ka ir ļoti būtiski energoresursu jautājumu atrisināt tā, lai tas nepaliek uz nākamo ziemu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Būtiski, lai politiskās peripetijas nekavē darbu pie nākamā gada valsts budžeta

LETA, 14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski, lai politiskās peripetijas nekavē darbu pie 2024.gada valsts budžeta un veicina reformu īstenošanu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Tāpat Kazāks izteica pateicību Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) par konstruktīvo sadarbību šo gadu laikā, tostarp paveikto ar finanšu sektoru saistītās jomās, piemēram, panākot Latvijas neiekļaušanu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) un Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") pelēkajā sarakstā.

Jau ziņots, ka pirmdien Kariņš paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.

Viņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien, 17.augustā, Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2022. gada pārskatu, informē Latvijas Banka.

Tajā papildus ietvertajiem 2022. gada finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam aplūkota Latvijas un eiro zonas ekonomiskā vide un tautsaimniecības attīstība pagājušajā gadā, kā arī sniegta informācija par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2022. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lai gan Latvijas Bankas finanšu rezultātus 2022. gadā negatīvi ietekmēja apstākļi ārējos finanšu tirgos, kā arī Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi, iepriekš veiktie risku ierobežošanas pasākumi, t.sk. uzkrājumu finanšu riskiem veidošana, ir nodrošinājuši 2022. gada noslēgšanu ar neitrālu finanšu rezultātu – bez zaudējumiem un peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru