Arvien iespējamāka sāk izskatīties situācija, ka Eiropai šajā ziemā bez konstantajiem pandēmijas izaicinājumiem nāksies tikt galā vēl arī ar enerģijas krīzi.
Neesot pietiekamam piedāvājumam vai esot bažām par šādu piedāvājumu nākotnē, debesīs turpina skriet elektrības, gāzes un citu izejvielu cena. Piemēram, naftas cena septembra un oktobra mijā pietuvojusies apaļajai 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Faktiski Eiropu var skart krīze, ko izgaismos elektrības piegāžu pārtraukumi un rūpnīcu slēgšana.
Vieni no pirmajiem kritušajiem Eiropā bijuši mēslojuma ražotāji, no kuriem vairāki jau ir ziņojuši par savas darbības ierobežošanu.
Jāņem vērā, ka plašāka enerģijas krīze un potenciāla tās nepieejamība ir ievērojams risks teju ikviena uzņēmuma darbībai. Enerģija nepieciešama visiem – kādā brīdī šāda krīze var pārvērsties arī, piemēram, par pārtikas krīzi un radīt labu fonu sociālajai nestabilitātei. Nekur pie šī jaunā pārbaudījuma nav pazuduši arī, piemēram, globālie piegāžu traucējumi. Jauns pandēmijas vilnis un jauni ierobežojumi var tos pat saasināt.
Sliktāk var klāties arī tiem, kuriem ir ierobežots maciņa svars, lai nosegtu šādas tik strauji augošās izmaksas. Iespējams, svarīgākais ir tas, ka notiekošajam īsti nevar redzēt galu, – politikas noteicēji tuvākajos gados apsolījuši pat vēl izšķirīgāku cīņu ar fosilajiem energoresursiem. Fakts gan ir tāds, ka pasaulei nepieciešams arvien vairāk enerģijas. 50 gados tās patēriņš ir trīskāršojies, un pārskatāmā nākotnē tas var vēl dubultoties. Šīs apetītes apmierināšana izskatās ļoti izaicinoša – sevišķi tad, ja no vienādojuma ir gribēšana strauji izslēgt fosilos energoresursus.
Arī noskaņojums Volstrītā liecina, ka investoru masa gatava izdarīt likmes uz to, ka globālā cīņa ar CO2 emisijām negatīvi ietekmēs dažādu izejvielu ieguvi. Galu galā tam rezultāts var būt tas, ka turpina pieaugt cena plašam izejvielu klāstam – no dabasgāzes līdz alumīnijam. Attiecīgi šādos laikos pa ķēdīti cenai, visticamāk, jāpalielinās arī jebkam citam.
Eiropā jaunus rekordus sasniegušas arī CO2 emisiju atļaujas, kur gada laikā to cena augusi teju par 160%.
Kļuvusi atkarīgāka
Eiropa centusies izbeigt praksi enerģijas iegūšanas nolūkos kurināt ogles, un mērķis ir daudz vairāk enerģijas iegūt no atjaunojamiem Barga ziema var sākt nokaut klimata politiku resursiem. Uz papīra tas izskatās labāk, nekā, šķiet, ir realitātē. Šis gads apstiprinājis patiesībā jau zināmo, ka šāda enerģijas ieguve joprojām nav diez ko uzticama. Eiropā šogad mazāks vējš nozīmējis mazāku enerģiju no šī avota.
Tāpat sausums nozīmējis mazāku enerģijas apjomu no hidroelektrostacijām. Rezultātā valstis pat vēl lielākā mērā, lai apmierinātu savas energovajadzības, kļuvušas atkarīgas no dabasgāzes, kuras tik daudz, lai apsildītu pēcpandēmijas ekonomikas uzrāvienu, nebūt nav bijis. Jeb – lai dabūtu enerģiju, ir jādedzina mazāk klimatam bīstamā, ja salīdzina ar oglēm, gāze. To gan grib darīt teju visa pasaule.
Visu rakstu lasiet 5.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
