Pakalpojumi

Bažās par izmaksām ražotāji aicina atkal diskutēt par depozīta sistēmas ieviešanu

Dienas Bizness, 25.09.2015

Jaunākais izdevums

Bažas par iespējamo izmaksu paaugstināšanos mudinājušas pārtikas ražotājus atgriezties pie diskusijas par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šopavasar paziņoja, ka ir atteikusies no šīs sistēmas ieviešanas, kaut gan iepriekš par to bija gadiem ilgas diskusijas, piektdien raksta laikraksts Diena.

2013. gada aprīlī tika parakstīts memorands starp ražotājiem, tirgotājiem un VARAM par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. To pagājušajā nedēļā atgādināja SIA Cido grupa, izplatot paziņojumu, ka VARAM ir jāatgriežas pie šīs ieceres. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka norāda, ka iesaistītās puses – ražotāji un tirgotāji – bija gatavas ieviest sistēmu jau no šī gada. «Mūs kā ražotājus nepārliecina atbildīgās ministrijas argumenti pēkšņai politikas maiņai, pie kuras kopīgi ar nozari strādāts jau daudzus gadus un kura jau tika iepriekš pieņemta valdībā. Esam pārliecināti, ka nav par vēlu ministrijai pārskatīt savu lēmumu par labu depozīta sistēmas ieviešanai,» viņa paziņoja. Telefonsarunā ar Dienu I. Lielpinka izteicās, ka patlaban top arī Eiropas Savienības (ES) direktīva, pēc kuras pieņemšanas, visticamāk, tiks paaugstinātas normas ražotājiem attiecībā uz viņu tirgū laistā iepakojuma savākšanu. Tieši šo normu pieaugums, kas pašlaik vēl nav precīzi zināms, satrauc ražotājus, jo tas nozīmē izmaksu palielinājumu. Ja minētais memorands starp ražotājiem, tirgotājiem un VARAM stātos spēkā, ražotāji kopā ar tirgotājiem kontrolētu, vai izmaksas ir samērīgas, – pašlaik ražotājiem un tirgotājiem tas faktiski nav iespējams.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) jurists Pēteris Liniņš Dienai saka – nebūtu pareizi teikt, ka jautājums tiek aktualizēts, jo LPUF nostāja joprojām nav mainījusies. «Nedrīkst pieļaut, ka izmaksas nekontrolēti aug,» viņš uzsver un uzdod arī jautājumu, vai Latvija vispār varēs ES direktīvas prasības izpildīt un vai nenāksies secināt, ka ar šo uzdevumu valsts netiek galā. «Daļēji diskusija turpinās, nevar teikt, ka tā ir viļņveida,» piesardzīgi komentē P. Liniņš.

Lēmums atteikties no depozīta sistēmas tapis darba grupā, ko šā gada februārī izveidoja VARAM ministra Kaspara Gerharda uzdevumā. Kā Dienai skaidro VARAM pārstāve Laura Jansone, darba grupa veidota tāpēc, ka 2013. gadā virzītie priekšlikumi depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā līdz pat 2015. gada sākumam nebija guvuši atbalstu Saeimā.

Plašāk lasiet rakstā Negrib atteikties no depozīta piektdienas, 25.septembra laikrakstā Diena (4.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbību imitācija atkritumu apsaimniekošanas sektora sakārtošanai

Ģirts Greiškalns - Uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozīta sistēmas ieviešana pēdējā laikā ir kļuvusi par diskusiju objektu ne tikai politikas veidotāju, bet arī vides entuziastu un uzņēmēju vidū. Piesaucot citu valstu veiksmes stāstus, kur šī sistēma efektīvi strādā, entuziasti pašu mājās ir gatavi teju bez jebkādiem ekonomiski pamatotiem aprēķiniem idejas vārdā pieņemt gala lēmumu.

Vienlaicīgi var tikai piekrist vides aktīvistiem, ka Latvija ir vēl ļoti tālu no sakārtotas atkritumu apsaimniekošanas un esošā dalītās atkritumu vākšanas sistēma nefunkcionē kā nākas. Savukārt nav arī pamata domāt, ka papildus ieviešot depozīta sistēmu kaut kas būtiski uzlabosies. Var tikai droši apgalvot, ka atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas sistēma kļūs vēl dārgāka.

Depozīta sistēma neaizlāpīs likumdošanas robus

Savulaik Dabas resursu nodokļa likuma iedibinātā atkritumu apsaimniekošanas kārtība bija iecerēta kā vides politikas īstenošanas veicinošs administratīvs rīks. Mainoties faktiskajai situācijai tirgū, politikas mērķiem un veiktajiem grozījumiem likumā, tā šobrīd kropļo konkurenci, padziļinot atkritumu apsaimniekošanas politikas nepilnības un neefektivitāti. To apliecina arī pēdējos gados novērotā tendence - Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozari pakāpeniski ir pametuši visi uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Pēdējais šī gada sākumā Latviju atstāja Zviedru kapitāla atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Ragn-Sells. Var jau priecāties, ka beidzot atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir pārstāvēts tikai nacionālais kapitāls, tomēr no otras puses tas tikai parāda, ka nozare darbojas ārvalstu uzņēmējiem nesaprotami un tie ir zaudējuši cerību, ka kaut kas tuvākajā laikā uzlabosies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valdība pieņem noteikumus, kas ļaus sākt izlietotā iepakojuma depozīta sistēmas darbību

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ministru kabinets pieņēma "Depozīta sistēmas darbības noteikumus", kas nosaka depozīta iepakojuma pieņemšanas, savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai procentuālo apjomu un termiņus, depozīta iepakojuma speciālās norādes paraugu un lietošanas nosacījumus un virkni citu ar sistēmas darbību saistītu jautājumu.

Noteikumi nosaka, ka maksa par depozīta iepakojuma vienību būs 0,10 eiro.

Depozīta sistēma attiecas uz gāzētiem un negāzētiem bezalkoholiskiem dzērieniem, piemēram, minerālūdeni, dzeramo ūdeni, limonādi, enerģijas dzērieniem, ledus tējām, sulām, nektāriem, alu un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6%.

Sistēmu nevarēs piemērot vīnu, dzirkstošo vīnu un augļu vīnu iepakojumiem.

Atbilstoši noteikumiem depozīta sistēmā varēs pieņemt bezalkoholisko dzērienu stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz trim litriem neieskaitot. Produktu, kuru alkohola saturs būs līdz 6%, iepakojumus varēs nodot tādā stikla iepakojuma tilpumā, kas būs 0,1 līdz 0,75 litriem neieskaitot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Ražotāji: depozīta sistēmai ir jābūt centralizētai bezpeļņas organizācijai

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji izstrādājuši deviņus principus godīgai depozīta sistēmai

Db.lv, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirdzniecības nozare izstrādājusi deviņus principus depozīta sistēmas pārdomātai un efektīvai ieviešanai, informē SIA «Maxima Latvija».

Ar izstrādātajiem pamatprincipiem un pozīciju vadošie tirgus dalībnieki ir iepazīstinājuši sistēmas ieviešanā iesaistītās puses - dzērienu ražotāju pārstāvjus, atkritumu apsaimniekotājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī informējuši Saeimas komisiju, aicinot iestrādāt tos likumdošanā Latvijas iedzīvotāju interesēs.

«Maxima Latvija» ieskatā pašlaik radušās nopietnas bažas, ka sistēma tiek veidota steigā un pašreizējā sistēmas modelī izmaksu slogs tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem, nepilnīgi ņemot vērā sabiedrības intereses.

Lai nodrošinātu godīgu un atvērtu depozīta sistēmu, galvenie principi, kas tirgotāju ieskatā būtu jāiestrādā depozīta iniciatīvā, ir sistēmas pieejamība, caurskatāmas un SPRK apstiprinātas izmaksas, ražotāju un tirgotāju pārstāvības līdzsvars, daudzveidīgs iepakojumu savākšanas modelis un princips, ka maksā piesārņotājs, nevis iedzīvotāji ar tirgotāju starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Asociācija: Zaudē ES līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai

Lelde Petrāne, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz 10% - 12% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd šīs izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem, lai gan iepriekšējā periodā bija iespēja depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, norāda Latvijas Alus darītāju asociācija (LADA).

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd aktīvi plāno depozīta sistēmas ieviešanu, lai gan iepriekš noteica, ka depozīta sistēma netiks ieviesta. Mums nav skaidra VARAM argumentācija par kraso viedokļa maiņu. Šobrīd, kad ES naudu nav iespējams piesaistīt, depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas būs daudz lielākas un gulsies uz uzņēmēju pleciem,» pauž LADA vadītāja Ināra Šure. Viņa atzīmē, ka depozīta sistēmas ietvaros vienas atpakaļ savāktās vienības izmaksas būs vismaz septiņas reizes augstākas nekā pie esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas, kurā jau šobrīd ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro.

Kā liecinot Lietuvas pieredze, depozīta sistēma mūsu kaimiņvalstī strādā ar aptuveni 2 milj. eiro lieliem zaudējumiem. Turklāt pēc depozīta sistēmas ieviešanas vienas vienības cena patērētājam pieauga par aptuveni 4,2 centiem plus pievienotās vērtības nodoklis. Tāpat, pēc depozīta sistēmas ieviešanas, patērētājam, iegādājoties produktu, ir papildu jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to, kopš depozīta sistēmas ieviešanas, pircējam par vienu vienību papildu ir jāmaksā vismaz 15 centi, skaidro I. Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas, žurnālistiem šodien pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).

Asociācija: Zaudē ES līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai

Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls.

Par sistēmas darbību atbildīgs būs nacionālā līmeņa operators un to veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumos ietilps organizēt iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un tam jābūt noslēgtiem līgumiem ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotāji: piena produkti nav piemēroti depozīta sistēmai

Lelde Petrāne, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot atbalstu atvērtai un godīgai depozīta sistēmai iedzīvotāju interesēs, būvmateriālu un mājas labiekārtošanas preču tirgotājs «K Senukai» pievienojies Latvijas tirdzniecības nozares izveidotajiem 9 principiem, ko tirgotāji izstrādājuši iekļaušanai likumdošanā.

Līdz ar «K Senukai» pievienošanos atbalstu tirgotāju izstrādātajam modelim izteikuši vairāk nekā 10 vadošie nozares dalībnieki, norādot, ka pašlaik valstī virzītais depozīta sistēmas modelis nav pietiekami plašs, nepilnīgi ņem vērā sabiedrības un pircēju intereses un nenodrošina pietiekamu darbības caurskatāmību.

«Depozīta sistēmas ieviešanā Latvijai ir nevis nekritiski jāpārņem citu valstu īstenotais iepakojuma aprites modelis, bet jāuzlabo depozīta sistēma tieši Latvijas iedzīvotāju interesēs un viņu šodien aktuālajām vajadzībām. Izvērtējot pašlaik virzīto depozīta modeli, ir redzami ne tikai ieguvumi, bet arī daudzas nepilnības, ko mēs šobrīd varam un ko vajag mainīt. Zinot, ka «K Senukai» veikalus ik dienu apmeklē tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un ikviens no viņiem būs depozīta sistēmas dalībnieks, mēs iestājamies par tādu depozīta sistēmu, kas pārstāv viņu intereses, ir ekonomiski izdevīgāka un lietošanā ērtāka,» saka AS «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No kaimiņvalstu pieredzes ir jāmācās

Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietniece, politikas plānošanas dokumentu eksperte, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes, kurās šāda sistēma darbojas jau ilgāku laika periodu. Šobrīd rodas bažas par to, ka piedāvātā sistēma radīs zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valstij, tāpēc turpmākai sistēmas ieviešanai Latvijā ir jānotiek gudri un pārdomāti.

Igaunijā obligāto depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā, attīstot tieši dzērienu pudeļu dalītu vākšanu, nevis atkritumu šķirošanas sistēmu. Tas gan nav noticis bez zaudējumiem. Igaunijas valsts dzērienu depozīta sistēmu no valsts līdzekļiem dotē jau vairāk nekā desmit gadus. Savukārt Lietuvā obligātā depozīta sistēma parādījās salīdzinoši nesen – 2016. gadā, kad to ieviesa paralēli dalītajai atkritumu šķirošanas sistēmai. Turklāt Lietuvas pieredze parāda, ka patērētājiem dzērieni ir kļuvuši dārgāki par 15 centiem. Pēc depozīta ieviešanas viena produkta pudeles cena pieauga par aptuveni 4,2 centiem kopā ar PVN, kā arī brīdī, kad patērētājs iegādājas dzēriena pudeli, tam ir papildus jāpiemaksā 10 centi. Turklāt depozīta sistēma Lietuvā pirmajos gados strādājusi ar aptuveni 4,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Nereti tiek minēts arguments, ka Lietuvā obligātā depozīta sistēma strādā ar zaudējumiem, jo pierobežā dzīvojošie latvieši nodod savas dzērienu pudeles Lietuvas automātos. Šis arguments gan neiztur nekādu kritiku, jo Latvijas tirgū novietoto pudeļu skaits, ko var atgriezt caur Lietuvas depozītu, ir ļoti šaurs. Pudelēm jau sākotnēji ir jābūt ražotām Lietuvas tirgum un ar Lietuvas tirgus depozīta atpazīšanas zīmēm. Latvijā šīs pudeles ir nonākušas tāpēc, ka, samazinoties dzērienu patēriņam, ražotājs ir spiests vienam tirgum marķēto produkciju tirgot arī citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošo uzņēmumu Piebalgas alus depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs minimāli.

Viņš, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto pārbaudi par viņa ieinteresētību depozīta sistēmas neieviešanā, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.

Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies.

Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra.

Jau vēstīts, ka KNAB izvērtēs informāciju par zemkopības ministra un Piebalgas alus līdzīpašnieka Dūklava rīcību saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu.

Atkritumu depozīta sistēmas ieviešana pašlaik atkal ir piebremzēta, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija (ZM), kuru vada Dūklavs, kuru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Savāc 10 000 parakstu par iespēju pret atlīdzību depozītā nodot dažādus iepakojuma veidus

Zane Atlāce - Bistere, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» vasarā pieteikto ierosinājumu par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus nepilnu trīs mēnešu laikā atbalstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

«Tas ir nepārprotams rādītājs, ka sabiedrība vēlas tādu depozīta sistēmu, kas pieņemtu dažādus iepakojumus, ko citādi ikdienā izmetam mēslainē, un daļa no tiem nonāk vidē. Tas arī apliecina sabiedrības rūpes un līdzdarbošanos depozīta sistēmas ieviešanas procesā. Lai gan sabiedriskajām iniciatīvām, kas tiek iesniegtas Saeimā, normatīvais regulējums paredz īpašu izskatīšanas kārtību, līdz tas nonāk līdz konkrētam rezultātam (piemēram, likumprojektam), uzskatu, ka Saeimai jau šobrīd šī iedzīvotāju vēlme ir jāņem vērā un jāskata kopā ar grozījumiem Iepakojuma likumā, kas tiek virzīti trešajam lasījumam,» pauž Iniciatīvas autors Jānis Ķuze.

Viņš uzsver, ka Latvijā nepieciešama iedzīvotāju vajadzībām atbilstoša un visaptveroša depozīta sistēma, kas pārstrādei pieņemtu dažādus iepakojuma veidus, nevis vien konkrētas pudeles, kā to paredz klasiskā depozīta risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Latvijas uzņēmumi izstrādā depozīta automāta prototipu

Zane Atlāce - Bistere, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums SIA Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu SIA WeAreDots sākuši darbu pie iepakojuma depozīta iekārtu un IT risinājumu izstrādes, kas spētu atpazīt un pieņemt dažāda veida un materiāla iepakojumus.

Līdz šā gada rudenim plānots izstrādāt jau konkrētu iekārtas prototipu, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā datorredze, mākslīgais intelekts un robotmanipulatori.

Plānots, ka iekārta, kas pašlaik ir izstrādes posmā, depozītā spēs pieņemt dažāda veida iepakojumu un būs mobila. Šobrīd tirgū pamatā pieejamas iekārtas, kas spēj pieņemt ļoti šauru iepakojumu loku (pamatā saldināto dzērienu un ūdens PET pudeles, skārdenes un alus stikla pudeles), taču mērķis ir Latvijā rādīt pasaules līmenī unikālu iekārtu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un pieņemt depozīta sistēmā arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī dažādu citu dzērienu un arī sadzīves ķīmijas, kosmētikas produktu iepakojumus (piemēram, šampūna pudeles). Sistēmā nodot varēs arī visa veida burkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzņēmēji jau piesakās izstrādāt iepakojuma depozīta pieņemšanas tehnoloģisko sistēmu

Māris Ķirsons, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ieviešamo iepakojuma depozīta pieņemšanas tehnoloģisko sistēmu, kas, visticamāk, izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, var izstrādāt un piegādāt mašīnbūves SIA Peruza sadarbībā ar SIA WeAreDots, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik iepakojuma depozīta savākšanas automāta prototipa nav, bet ir tā elementi – datorredze, mākslīgais intelekts, manipulatori, šķirošanas konveijeri, » medijam skaidro SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Viņš norāda, ka «salikta skapīša» nav, jo pašlaik vēl nav skaidrs, kas tad šajā depozīta sistēmā tiks savākts.

«Kad būs zināms, kāda tara šajā depozīta sistēmā jāpieņem, tad arī varēsim piedāvāt «skapīti»,» uz jautājumu, kad varētu ieraudzīt konkrētu produktu, atbild R. Dlohi. Viņš norāda, ka joprojām ir liela neskaidrība par to, ko depozīta sistēmā savāks – ūdens, limonādes un alus iepakojumu (metāla, plastmasas un stikla) vai līdztekus tam būs arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī piena, eļļas pudeles un varbūt pat atbildīgās komisijas sēdē pieminētās šampūna pudeles, kā arī visa veida burkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Ierobežojumi neattiecas

Taujājot pēc ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem, kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J. Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus, paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) saņēmis divus depozīta sistēmas operatora pretendentu pieteikumus no SIA "Depozīta Iepakojuma Operators" un SIA ‘"Nulles Depozīts".

Uzsākta pretendentu iesniegto dokumentu izvērtēšana. Šim mērķim izveidota vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbosies piecas VVD amatpersonas, kā arī viens Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis (bez balsstiesībām).

Saņemto pieteikumu izvērtēšana norisināsies divās kārtās. Komisija vērtēšanas pirmajā kārtā izvērtēs pretendentu atbilstību normatīvo aktu un minimālajām prasībām. Plānots, ka šis izvērtējums tiks veikts mēneša laikā.

Atgriež iepakojumu otrreizējā pārstrādē  

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā...

Ja abi pretendenti atbildīs minimālām prasībām un tiks izvirzīti vērtēšanas otrajai kārtai, saņemtie pieteikumi tiks vērtēti atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un saskaņā ar VVD izstrādāto Depozīta sistēmas operatora kandidātu iesniegto dokumentu izvērtēšanas kārtību.

VVD slēgs līgumu ar pretendentu, kurš komisijas vērtējumā būs ieguvis vislielāko punktu skaitu. Līgumu plānots noslēgt līdz 2020.gada beigām. Līgums ar operatoru par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu tiks slēgts uz septiņiem gadiem, t.i. līdz 2029.gada 31.janvārim.

SIA "Nulles depozīta" investīcijas depozīta sistēmas ieviešanai tiek prognozētas ap 25 miljoniem eiro, lai otrreizējās pārstrādes nodošanas automātu punkti pārklātu visu valsts teritoriju, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Savukārt SIA "Depozīta Iepakojuma Operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis iepriekš izteicies, ka uzņēmums ir apņēmies izveidot un ieviest novatorisku un modernu depozītsistēmu, kas darbojas pēc bezpeļņas principa un spēs nodrošināt, ka savāktā materiāla pārdošanas ieņēmumi un ieņēmumi no neatgrieztā iepakojuma depozīta maksas paliek sistēmā kā daļa no izmaksu seguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atteikusies no ieceres ieviest dzērienu iepakojumu obligāto depozīta sistēmu un tā vietā līdzekļus novirzīs dalītās atkritumu šķirošanas sistēmas attīstīšanai.

VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola medijiem pavēstīja, ka speciāli izveidota darba grupa diskusiju rezultātā ir nonākusi pie secinājuma, ka šādā sistēmā ieguldīt līdzekļus būtu neefektīvi un tā vietā vērtīgāk būtu attīstīt dalīto atkritumu šķirošanas sistēmu, izveidojot jaunas šķirošanas līnijas, kā arī iepērkot dalītās atkritumu šķirošanas konteinerus.

Kopumā jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā atkritumu saimniecības sistēmai Latvijai paredzēts aptuveni 41 miljons eiro. Savukārt depozīta sistēmas ieviešanai būtu nepieciešami aptuveni 20-26 miljoni eiro. Taču iepakojums ir ļoti maza daļa no kopējā atkritumu daudzuma, lai tam atvēlētu tik lielus līdzekļus, skaidroja Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Depozīta sistēmu iepirkumu pārsūdzībai vērtē pretrunīgi

Dienas Bizness, 14.04.2015

Iepirkums par Rīgas HES (attēlā) dambju augšas bjefa nogāžu betona stiprinājumu atjaunošanu ir viens no daudzajiem, par kuriem iesniegtas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā. Gala lēmums vēl nav pieņemts.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mudinājumi pilnveidot publisko iepirkumu procesu Latvijā izskanējuši daudzkārt, tomēr nesen valdības apstiprinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz depozīta ieviešanu iepirkumu rezultātu vai nolikumu pārsūdzības gadījumā, nav uzņemti ar nedalītu sajūsmu. Pret grozījumiem iebilst Valsts kontrole. Savukārt uzņēmēju vidū nav vienota viedokļa par ieceri ieviest depozītu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Depozīta sistēma paredz, ka personai, kura vēlas iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par iepirkumu, kura līgumcena ir, sākot no pieciem miljoniem eiro, samaksāt depozītu 0,05% apmērā no līgumcenas. Maksimālā depozīta summa būtu noteikta līdz 7000 eiro. Iemaksāto summu atmaksātu pilnībā, ja sūdzību IUB atzītu par pamatotu vai daļēji pamatotu.

Grozījumu izstrādes darba grupa, kuru vada Valsts kancelejas direktores vietnieks Ivars Mēkons, uzskata, ka depozīta sistēma varētu atturēt, piemēram, negodprātīgus konkurentus no nepamatotu sūdzību iesniegšanas. Pašlaik saskaņā ar IUB vadītājas Daces Gailes teikto tiek pārsūdzēti apmēram 11% no visiem iepirkumiem, par kuriem sludināts konkurss, turklāt vismaz katra otrā sūdzība izrādās nepamatota. Tieši par šo konstatējumu ir vislielākie strīdi. I. Mēkons uzsver, ja katra otrā sūdzība ir nepamatota, kaut kas jādara lietas labā, respektīvi, jācenšas samazināt pārsūdzību skaitu. Savukārt Valsts kontrole, gluži otrādi, uzsver, ja faktiski katra otrā sūdzība ir pamatota, tad nevar ieviest tādus instrumentus, kas ierobežotu tiesības pārsūdzēt iepirkumu rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atkritumu kažoku apmet uz otru pusi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms dažiem mēnešiem viss liecināja par to, ka dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas Latvijā nebūs tikpat droši kā sniega cauru ziemu – ka to ir apglabājušas atkritumu biznesā iesaistīto pušu intereses un arī fakts, ka ļoti liela nauda ir ieguldīta atkritumu šķirošanas līnijās. Depozītā nododamie atkritumi (roka gan neceļas potenciālas izejvielas saukt brutāli par atkritumiem, tāpēc lietošu vārdu «iepakojums») ir tas vērtīgākais, kas atkritumu biznesā ir, tāpēc DB jau rakstīja, ka ar jaunās sistēmas palīdzību no atkritumiem faktiski tiek nosmelts krējums. Nu viss ir mainījies – esot izpētīta kaimiņtautu pieredze un dzērienu iepakojuma depozīta sistēma nu tiek pieteikta kā neizbēgama un ātri – tā sākšot darboties jau 2020. gada 1. janvārī.

Iepriekš likumprojektam nav veicies nedz ministrijā, kura sakās nodarbojamies ar vides jautājumiem, nedz tajā ieskatījās tie, kuru maizes darbs ir izdarīt spiedienu uz Saeimas krēslu polsterējumu. Kamēr no ieceres atkāvās, tā, apsaldējusi pirkstus un ausis, gulēja izmesta nu jau piesauktās ministrijas vārtrūmē. Kad nāvei nolemtajam pulsa vietā skanēja vairs tikai PET pudeļu gurkstēšana, stikleņu sanēšana un bundžiņu strinkšķēšana, to sagrāba aiz padusēm un strauji ievilka siltumā. Nu grasās pamirušajām miesām bāzt mutē treknus cepešus un veldzēt ar sauso sarkanvīnu, lai rekordīsā laikā no putnubiedēkļa izdabūtu pievilcīgu būtni, kas spētu piesaistīt vēlētāju skatienus. Kamēr jautājumā par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, sekojot pārējo Baltijas valstu pēdās, bīdīti politiskie «jā», «varbūt», līdz izskanēja arī visai skaidrais «nē», veikti ļoti nopietni ieguldījumi atkritumu šķirošanas infrastruktūrā. Tomēr, izrādās, tas nav arguments, lai strauji nemestu kažoku uz otru pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sākotnēji tiks ieviesta tikai alus, limonādes un ūdens pudeļu depozīta sistēma, bet vēlāk tā varētu pārtapt par plašāka spektra sistēmu, kurā iespējams nodot arī iepakojumu no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un tetrapakas.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākuma lēmums, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā. Lai arī lielākoties grozījumu projekti, kurus izskata trešajā (galīgajā) lasījumā, esot vērsti uz redakcionālu precizējumu veikšanu un ierakstīto normu slīpēšanu, taču Iepakojuma likumā piedāvātie grozījumi ir fundamentāli. Jāņem vērā, ka par priekšlikumiem būs vēl jābalso parlamentā.

Atbildīgās komisijas deputātiem bija jāizlemj, vai depozīta sistēma tiks attiecināta tikai uz dzērieniem vai arī uz precēm. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs pauda pārsteigumu par to, ka uz trešo lasījumu iesniegti 83 priekšlikumi, kaut arī uz otro lasījumu bijuši tikai seši. «Tas raisa bažas par to, vai šādas rīcības pamatā nav mērķis pēc iespējas ilgāk turpināt diskusijas par iespējām sistēmu paplašināt un tādējādi novilcināt tās ieviešanu,» tā J. Vitenbergs. Viņš atgādina, ka, lai arī par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu ir diskutēts gandrīz 20 gadus, visas diskusijas par to atkal sākas no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

CIDO Grupa: VARAM ir jāatgriežas pie depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanas

Dienas Bizness, 11.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs SIA CIDO Grupa aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minsitriju (VARAM) pārskatīt pieņemto lēmumu par atteikšanos ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. Savukārt attiecībā uz dalīto atkritumu sistēmu ministrijai būtu jāpieņem «gudri » lēmumi – sistēmas tarifus ir jāregulē SPRK, bet atkritumu savākšanas reģenācijas normas pārtikas ražotājiem nedrīkst paaugstināt.

Inese Lielpinka, SIA « CIDO Grupa» pārstāve: «Mēs aicinām atbildīgo ministriju, nozares asociācijas un tirgotājus vēlreiz sēsties pie sarunu galda un atsākt pārrunas par valstij tik nepieciešamās depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM lēmums atteikties no dzērienu iepakojuma depozītsistēmas izveides bija negaidīts trieciens dzērienu ražotājiem, kuri kopā ar ministriju un tirgotājiem jau vairāk nekā desmit gadus strādāja pie tās ieviešanas, turklāt tai bija jāsāk darboties jau šajā gadā. Mēs, pārtikas industrija, vēl joprojām esam pārliecināti, ka depozīta sistēma, kas veiksmīgi darbojas ārvalstīs, būtu labākais risinājums dzērienu iepakojumu savākšanai un apkārtējai videi, bet atteikšanās no ieceres to ieviest ir ministrijas īstermiņa redzējums, kas var nākotnē Latvijai nozīmēt Eiropas Savienības soda sankcijas par nespēju izpildīt noteiktus kritērijus atkritumu savākšanā. »

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvā taras depozīta sistēmā pusgada laikā atgriežas 260 miljoni pudeļu un skārdeņu

LETA, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taras depozīta sistēmā, kas Lietuvā tika ieviesta pērn, šā gada pirmajā pusgadā atgriezušies jau gandrīz 260 miljoni stikla un plastmasas pudeļu un metāla skārdeņu, liecina nodibinājuma Užstato sistemos administratorius (USAD) dati.

Kopējā nodotās taras masa pārsniedz 10 300 tonnas - par 200 tonnām vairāk, nekā sver Eifeļtornis.

Visvairāk dzērienu pudeļu un skārdeņu 2017.gada pirmajos sešos mēnešos nodots Viļņā, Kauņā un Klaipēdā - attiecīgi 56, 31 un 16 miljoni taras vienību. Triju lielāko pilsētu ieguldījums kopējā nodotās taras masā sasniedz gandrīz 40% no Lietuvas kopējā apjoma, bet liela aktivitāte šai ziņā novērota arī pazīstamākajās kūrvietās - Palangā, Druskininkos un Birštonā.

«Gandrīz 88% no visiem iesaiņojumiem atgriežas taromātos. Redzot, cik ātri iedzīvojusies šī sistēma, šogad esam izvirzījuši sev mērķi savākt un apstrādāt 90% no visiem tirgū laistajiem vienreizējiem dzērienu iepakojumiem. Tāda sistēmas efektivitāte panākta valstīs, kur tā darbojas vairāk nekā desmit gadus, piemēram, Igaunijā vai Skandināvijas zemēs. Mūsu prognozes apstiprinās - pagaidām iepakojumi tiek savākti plānotajā apjomā,» norāda USAD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozare un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav mainījusi domas, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana sevi neattaisnotu, tomēr ministrijai vēlreiz jāatgriežas pie šī jautājuma izvērtēšanas, valdībai ap to muļļājoties vairāk nekā 15 gadu

Jautājums par to, vai Latvijā būtu jāievieš depozīta sistēma, tiek cilāts ik pa laikam. Vistuvāk šādas sistēmas ieviešanai Latvija bija 2013. gadā, kad Ministru kabinets atbalstīja gan koncepciju depozīta sistēmas ieviešanai, gan likumprojektus, kas tika iesniegti Saeimā. Tomēr līdz pat 2015. gada sākumam Saeima nebija atbalstījusi virzītos normatīvo aktu priekšlikumus depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā. Tādēļ tika izveidota darba grupa, apvienojot pašvaldības, uzņēmēju un nozaru asociācijas. Viens no pirmajiem darba grupas uzdevumiem bija atkārtoti izvērtēt sistēmas ieviešanas nepieciešamību. Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, darba grupas locekļi secināja, ka ieviešana prasītu būtisku izdevumu pieaugumu, taču galvenais mērķis – ievērojami samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu – vienalga netiktu sasniegts. Neskatoties uz pirms diviem gadiem secināto, pašlaik VARAM pie šī jautājuma būs jāatgriežas atkal.

Komentāri

Pievienot komentāru