Eksperti

Bez responsīvā dizaina 2015. gadā – tas pats, kas 2000. gadā bez mājaslapas vispār

Ansis Līpenītis, Efumo, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Vairāk nekā 70% mūsu klientu pieprasījumu norādīts, ka uzņēmums vēlas izstrādāt mājaslapu vai internetveikalu ar adaptīvo vai responsīvo dizainu.

Tas nozīmē, ka tuvākajos gados cilvēki lietos internetu vairāk no viedtelefoniem un planšetēm nekā no datora, savukārt lielākā daļa uzņēmumu savām mājaslapām un internetveikaliem piedāvās adaptīvo vai responsīvo versiju. Tie uzņēmumi, kas nespēs vai nevēlēsies atbalstīt mobilā interneta pārsvara uzliktās tehniskās prasības, būs zaudētāji konkurentu priekšā – līdzīgi kā tie uzņēmumi, kas interneta pirmsākumos ilgi vilcinājās izveidot uzņēmuma mājaslapu kā tādu (atceramies pirms 15 gadiem populāro teicienu: ja Tu neesi internetā, Tevis nav vispār).

Loģisks secinājums – 2015. gadā adaptīvās vai responsīvās mājaslapas būs norma, nevis tendence. Taču ar ko atšķiras adaptīvā no responsīvās, kuru izvēlēties, kas jāņem vērā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, vispirms jāapskata dažas mobilā interneta īpatnības un lietotāju vajadzības.

Mobilā interneta īpatnības

- Ar mobilo internetu saprotam viedtelefonu un planšetdatoru lietotājus. Jāņem vērā, ka lietotāju paradumi šajās ierīcēs atšķiras.

- Planšetēs apskatīto lapu (pageviews) skaits ir par 70% lielāks nekā telefonos (avots: Adobe).

- Planšetēs mērķa izpilde (conversion rate) ir par 300% lielāka nekā telefonos (avots: Adobe).

- Planšetes galvenokārt tiek izmantotas ziņu un izklaides info lasīšanai, informācijas meklēšanai un video skatīšanai (avots: Keynote Systems).

- Telefonus galvenokārt izmanto lokālās informācijas apskatei, informācijas meklēšanai un sociālajiem tīkliem – 46% viedtelefonu īpašnieku tajos lieto sociālos tīklus, planšetēs – 16% (avots: Nielsen).

79% viedtelefonu īpašnieku tas nav klāt tikai divas no nomoda stundām – pārējā laikā telefons ir klātesošs un tiek lietots, īpaši – ārpus darba laika (avots: Facebook).

Kādiem jābūt uzņēmuma mērķiem attiecībā uz mobilo auditoriju?

Uzrunājot mobilā interneta lietotāju auditoriju, uzņēmuma mērķis ir nemainīgs – pēc iespējas augstākas konversijas (conversion rate). Šī mērķa sasniegšanai mobilajā internetā jo īpaši svarīgi, lai mājaslapa

- darbotos ātri;

- būtu maksimāli ērti lietojama – ar lielisku lietojamību (usability);

- būtu saderīga ar lietotāja ierīci neatkarīgi no tās operētājsistēmas un interneta pārlūkprogrammas (compatibility).

Tomēr reizē uzņēmumi patur prātā finanšu pusi – ieguldījumiem ir jāspēj atmaksāties, tādēļ lietotāju vēlmes jāsabalansē ar potenciālo atdevi.

Līdzīgi kā deviņdesmito gadu beigās īpaši svarīgi bija domāt par ātrdarbību, lietojamību (usability) un saderību, arī šodien milzīga uzmanība jāpievērš šiem pašiem jautājumiem mobilajā internetā.

Tagad pienākusi kārta apskatīt atšķirības starp adaptīvo un responsīvo pieeju un to, kā tās ietekmē ātrdarbību, lietojamību un saderību.

Ar ko adaptīvā mājaslapa atšķiras no responsīvās mājaslapas?

Adaptīvā mājaslapa parasti paredz divas vai trīs dizaina līnijas (viens dizains datoru versijai, otrs – planšetēm un trešais – telefoniem), kuras arī tehniski tiek ielādētas individuāli katrai ierīcei. Ar dizainu šeit saprotam vairāk izkārtojumu un atšķirības niansēs, nevis stila atšķirības. Atverot, piemēram, mobilajā telefonā, iegūstam tikai to dizaina izkārtojumu un saturu, kas paredzēts mobilajam telefonam.

Savukārt responsīvā mājaslapa parasti paredz vienu dizaina līniju, kas tiek vienādi ielādēta no servera visās ierīcēs, un pārlūkprogrammā tiek mainīts lapas izkārtojums un, mazāku iespēju robežās, vizuālie elementi atbilstoši ekrāna izmēriem. Tehniski tas nozīmē, ka vairumā gadījumu viens un tas pats satura apjoms tiek ielādēts no servera gan datorā, gan telefonā.

Katrai pieejai ir savi plusi un mīnusi, kurus apskatīsim tālāk šajā rakstā.

Kāpēc ātrums ir aktuāls jautājums arī ar 4G internetu?

Kāds ir optimālais ātrums? Dažādu autoru viedoklis atšķiras, taču labākais piemērs ir norādes uz ekrānā redzamās daļas pilnīgu ielādi vienā sekundē, paralēli var turpināt ielādēties pārējā lapas daļa un funkcionalitāte.

Neatkarīgi no interneta ātruma ir vēl vismaz divi citi parametri, kas ietekmē kopējo ātrumu.

- Aizture līdz pirmajam baitam (latency). Tā kā pārlūkprogrammā atainojamā mājaslapa sastāv no vairākiem failiem, kas tiek lejupielādēti no servera, svarīgs rādītājs ir laiks no pieprasījuma brīža līdz katra faila lejupielādes uzsākšanai, to apzīmē ar terminu latency. Ātrākajiem ASV tīkliem šis rādītājs ir vidēji 80 milisekunžu 4G tīklā un 125 milesekundes 3G tīklā. Prognozējams, ka šis rādītājs turpinās samazināties visur pasaulē, arī Latvijā.

- Caurlaidība (concurrent connections) – cik failu / objektu vienlaikus pārlūkprogramma un interneta pieslēgums ļauj lejupielādēt no vienas adreses.

Piemēram, ja pārlūkprogramma vienlaikus ielādē piecus failus un mājaslapas atveramā lapa sastāv no vidēji 112 failiem, visu lapu varēs ielādēt 23 secīgos piegājienos, katra sākums kavēsies par 80–125 milisekundēm. Tas ir hipotētisks piemērs, bet kopējo ainu ilustrē un ļauj izdarīt secinājumus.

Adaptīvā mājaslapa vairumā gadījumu var darboties krietni ātrāk par responsīvo mājaslapu, jo

- tās svars (kb) ir mazāks, tāpēc ka tiek ielādēts tikai tas saturs, kas paredzēts konkrētajai ierīcei, un šis saturs (piem., attēli) jau ir sagatavots atbilstošā izmērā;

- ielādējamo objektu skaits ir mazāks, tāpēc ka tiek ielādēti tikai tie objekti, kas nepieciešami konkrētajai ierīcei. Piemēram, ja mobilās versijas dizainā nav paredzēti attēli pie katra paveiktā projekta, bet datora versijā ir, tad adaptīvā versija šos attēlus telefonā neielādēs, savukārt responsīvā ielādēs.

Tomēr nevar pieņemt viennozīmīgu lēmumu par labu adaptīvajai mājaslapai, jo jāņem vērā izmaksu jautājums, ko vēl apskatīsim.

Ko nozīmē ērta lietojamība mobilajā internetā?

Mobilā interneta lietošana pašsaprotami atšķiras gan ar ievades ierīcēm (nav peles, nav fiziskas klaviatūras), gan vidi (uz ielas, sabiedriskajā transportā, gultā, u. tml.), gan citiem faktoriem (ekrāna spilgtums, jutīgums u. c.). Tādēļ atšķiras arī lietojamības normas un prasības.

Domājot par mobilā interneta lietotājiem, būtu jāņem vērā vairāki nosacījumi:

- ērti lasāms un skatāms saturs ir svarīgāks par dizainu. Tas nozīmē – labs krāsu kontrasts, lieli burti, pietiekami lielas saites, lai uz tām varētu ērti trāpīt, vēlams īsāki teksti ar iespēju lasīt vairāk u. c.;

- domājot par izkārtojumu un izmēriem, jāatceras, ka ierīci var turēt gan horizontāli, gan vertikāli;

- rakstīšana mobilajā internetā ir neērta, pārvietošanās starp formu laukiem vēl neērtāka, tādēļ formās (reģistrācijai, pirkumam u. c.) iekļaujam tikai vissvarīgākos laukus;

- pārvietošanās starp vairākiem procesa soļiem mobilajā internetā ir apgrūtinoša un ar mazāku izdošanos iespēju, jo jebkurā brīdī var rasties traucējumi (sabiedriskā transporta pietura, klēpī ielec kaķis u. c.), tādēļ būtu vēlams samazināt soļu skaitu pirkumiem, reģistrācijai un citiem mērķiem.

Šie lietojamības apsvērumi atkal runā par labu adaptīvajai mājaslapai, jo responsīvajā versijā nevar realizēt tāda līmeņa atšķirības no web versijas. Tomēr izvēli galvenokārt nosaka izmaksas. Un jāpatur prātā, ka ne visās mājaslapās šie jautājumi ir aktuāli, jo korporatīvajā mājaslapā parasti ir dažādos veidos izkārtota informācija un neliels mērķu skaits (piem., reģistrēties jaunumiem).

Saderība ar lietotāja ierīci

Vairums no mums, kas saskārušies ar mājaslapas izveidi kā klienti vai izstrādātāji, atceramies laiku ap 2000. gadu, kad līdz ar Internet Explorer aizvien populārākas kļuva citas pārlūkprogrammas – Firefox, Opera u. c. – un programmētājiem patika lapas veidot un testēt tikai jaunajās pārlūkprogrammās, tādēļ nereti Internet Explorer bija redzami zili brīnumi. Tāpat atminamies atšķirības un problēmas ar dažādajām Internet Explorer versijām.

Mobilajā internetā nav tik traki, tomēr ir jāpatur prātā, ka saderības testēšana jāveic visās tehniski atšķirīgajās populārākajās viedtelefonu un planšetdatoru pārlūkprogrammās. Mobilajiem telefoniem vien ir septiņas plaši izmantotas pārlūkprogrammas.

Izmaksas un atdeve

Rēķinot ieguldījumus mājaslapas vai internetveikala izveidē, jāņem vērā šādas daļas:

- sākotnējo ideju realizācija;

- izmaiņas un papildinājumi aplikācijas dzīves laikā;

- aplikācijas aktualitātes uzturēšana un projekta vadība (parasti to veic aplikācijas īpašnieks) – saturs, attēli, preču info ievade, darbs ar komentāriem u. c.;

- hostings.

Mājaslapas dzīves cikls parasti ir 3–6 gadi, internetveikala dzīves cikls parasti ir 4–7 gadi – pēc šī laika tehnoloģijas un mode, kā arī uzņēmuma iekšējie apsvērumi ir būtiski mainījušies un uzņēmums veido un publicē jaunu aplikāciju. Tādēļ investīcijas atdevi rēķinām vidēji četri gadi mājaslapām un vidēji pieci gadi internetveikaliem.

Mājaslapas izveide strukturāli sastāv no šādām daļām:

- koncepcija jeb darba uzdevums, jeb specifikācija;

- dizains;

- publiskās puses kods HTML & CSS;

- funkcionalitātes programmēšana;

- servera konfigurēšana un uzstādījumu programmēšana;

- testēšana;

- satura sagatavošana un ievade.

Izvēle starp responsīvo vai adaptīvo mājaslapu parasti ietekmē gandrīz visas daļas.

- Koncepcija un dizains adaptīvās versijas gadījuma katram skatam tiek domāts un gatavots individuāli datoram, planšetei un telefonam, savukārt responsīvās versijas gadījumā tikai vienai ierīcei (šobrīd tradicionāli tā ir datora versija, no kuras tiek atvasinātas pārējās versijas, tomēr aizvien biežāk klienti pareizi piekrīt sākt ar mobilo versiju, no kuras tiek atvasinātas pārējās).

- Publiskās puses kods (HTML & CSS) adaptīvās versijas izveidei būs laikietilpīgāks nekā responsīvās versijas izveidei, jo būs individuāli jāstrādā pie katras ierīces versijas skata.

- Nedaudz lielāks darba apjoms adaptīvās versijas gadījumā būs pie funkcionalitātes programmēšanas un būtiski lielāks – pie servera konfigurēšanas.

- Arī testēšanas apjoms ir lielāks adaptīvās versijas gadījumā, jo atšķiras vizuālo elementu noformējums, kas ir jāpārbauda katrā ierīcē.

- Darbs ar saturu ideālā gadījumā adaptīvajai versijai paredz individuālus ievades laukus, jo tiek piedāvāti īsāki un koncentrētāki teksti – šādā gadījumā arī saturs adaptīvās versijas pieejā būs apjomīgāks darbs.

Tādēļ kopējais ieguldījums adaptīvās versijas gadījumā būs lielāks, nekā veidojot responsīvo mājaslapu. Galvenie ieguvumi, ja adaptīvā versija tiks veidota pārdomāti, būs ātrāka darbība, ērtāka lietošana un augstāki rezultāti.

Efumo ir viena no vadošajām e-komercijas aģentūrām uzņēmumiem, kam online pārdošana vai klientu piesaiste internetā ir nozīmīga biznesam.

Ansis Līpenītis ir Efumo vadītājs kopš 2009. gada, uzņēmējs un e-komercijas speciālists ar digitālo projektu vadības pieredzi kopš 2002. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Novāc Latvijas dizaina ražu

Anda Asere, 02.10.2014

Gaismas objektu kolekciju Intas lampas veido vairāk nekā 30 dažāda lieluma dizaina lampas. Tās radītas no koka, stikla un dažādu struktūru audumiem – sākot no smalkām mežģīnēm un beidzot ar raupju džutu.

FOTO: GADA BALVA DIZAINĀ 2014 ARHĪVS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieteikumu skaits dažādās konkursa Gada balva dizainā 2014 kategorijās izlīdzinās; pavisam par lauriem šogad cīnās 103 darbi

«Konkurss Gada balva dizainā 2014 uztur Latvijas dizaina nozares profesionālās darbības asinsriti. Lielā un pastāvīgā ieinteresētība par dalību konkursā apliecina nepieciešamību pēc regulāra šāda līmeņa notikuma. Jaunie darbi parāda nozares profesionāļu jaunrades spēju un kvalitāti. Katrs dizaina sasniegums ir jauns pakāpiens Latvijas dizaina skolas attīstības piramīdā un solis tuvāk tās atpazīstamībai. Tas ir arī pakāpiens tuvāk jaunai dizaina domāšanai, kas ir meklējumi citai attieksmei starp cilvēciskajām vajadzībām un vides ilgtspējas saglabāšanu,» stāsta Andrejs Broks, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs. Dizaina izstāde Design Isle 2014, kuras ietvaros apskatāma Gada balva dizainā 2014 ekspozīcija, notiek izstāžu hallē Ķīpsala no 2. līdz 5. oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineri Čārlzs Bušmanis un Elīna Bušmane sadarbībā ar dizaina domāšanas eksperti Signi Adamoviču izdevuši pirmo dizaina domāšanas atbalsta materiālu latviešu valodā «Dizaina domāšanas instrumentu komplekts».

Dizaina domāšanas metožu apkopojums izdots kāršu formātā. Tas sastāv no 56 kārtīm, kurās ietilpst 46 uzdevumi, kas vada kāršu lietotāju cauri dizaina domāšanas procesam. Uzdevumi papildināti ar ilustrācijām un shēmām. Kāršu komplekts iepakots metāla kārbiņā, lai to būtu ērti nēsāt līdzi somā.

«Tā kā mūsu sabiedrība strauji attīstās un mainās, ir nepieciešami jauni instrumenti, lai radītu un adaptētu produktus un pakalpojumus jaunajai klientu realitātei. Jaunuzņēmumiem un publiskajam sektoram dizaina domāšanas metodes kalpo kā instrumenti, kas palīdz iegūt detalizētu priekšstatu par klientiem un dod iespēju pakalpojumiem kļūt efektīvākiem un lietotājiem draudzīgiem – mazāk rindu, atvieglotas procedūras, uzlaboti e-pakalpojumi,» saka E. Bušmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu kokapstrādes uzņēmums SIA "Qinn Design" kā vienu no produktiem ražo izlietnes no masīvkoka.

"Doma par savu uzņēmumu mums radās, kad SIA "Qinn Design" līdzdibinātājs Toms Plažio strādāja pie CNC iekārtas izveides. Viņu vienmēr ļoti interesējusi inženierija un dažādas mākslas formas, arī iekārta tika būvēta ar mērķi uz tās vēlāk radīt lielizmēra dizaina objektus inovatīvās nestandarta formās. Savukārt, es biju tikko pabeigusi bakalaura studijas psiholoģijā, kas raisīja manī interesi par vides nozīmi mūsu dzīvēs. Uzskatu, ka izvēlētās krāsas un tekstūras, dizaina estētika, interjerā ietverti dabai raksturīgi materiāli un formas ietekmē to, kā jūtamies savā dzīves telpā, spēj iedvesmot un ļauj rast mieru pēc ikdienas steigas. Savukārt, kokapstrādes nozare man vienmēr bijusi tuva, jo tajā darbojas mans tētis," stāsta uzņēmuma līdzdibinātāja Elīza Bartkeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvijas Dizaina gada balvas 2019 finālisti

Monta Glumane, 04.04.2019

Prefabricēta māja Type A

Autors: OUTOFBOX

Komanda: Pēteris Bajārs, Elīza Anete Kaužēna, Emīls Maksims

Klients: OUTOFBOX.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā Latviešu biedrības namā šovakar tiks paziņots «Latvijas Dizaina gada balvas 2019» galvenās balvas ieguvējs 20 finālistu konkurencē, informē pasākuma organizatori.

Pirmo reizi Latvijas Dizaina gada balvas vēsturē finālistiem bija jāaizstāv savi darbi auditorijas, žūrijas un citu skatītāju priekšā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – katram finālistam tika dotas 3 minūtes.

Šā gada finālistu darbus skatiet galerijā!

«Latvijas Dizaina gada balvas 2019» starptautiskajā žūrijā strādāja seši dizaina nozares eksperti: Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija), dizainere un zīmola «TALANTED» līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija), starpdisciplināras dizaina studijas «Dotdash» direktore ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbona, Austrālija), LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma «Infogram» vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija), dizaina biroja «Fjord» un «Accenture Interactive» Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija) un Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 20 amatpersonas ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prezidentūras blogs privātmājas cenā

Dienas Bizness, 15.04.2015

Latvijas prezidentūras mājaslapa līdz šim atvērta 200 tūkstošus reižu. Salīdzinoši vienkāršā, pēc iepriekš noteiktiem standartiem izstrādātā vietne, ko kāds mājaslapu izstrādātājs sarunā ar Dienu salīdzina ar blogu, izmaksāja 118 tūkstošus eiro. Summa ir līdzvērtīga dzīvojamās mājas cenai.

Avots: www.eu2015.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksuss ir pieejams ikvienam tikai pāris klikšķu attālumā – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (LPESP) mājaslapā www.eu2015.lv. Šis vidējas sarežģītības blogs – kā to sarunā ar Dienu dēvē kāds mājaslapu izstrādātājs – valsts budžetam izmaksāja 118 tūkstošus eiro – summu, par kādu iespējams nopirkt labu māju Pierīgā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Prezidentūras mājaslapas cena ir vismaz desmit reižu lielāka nekā vidējā tirgus cena sarežģītām interneta vietnēm, ieskaitot dizainu, koncepciju un izstrādi, Diena noskaidroja programmētāju aptaujā.

«Tā mājaslapa ir ļoti vienkārša, vienīgais tur ir uztaisīts diezgan nopietns notikumu kalendārs, arī autorizācijas sadaļa un mediju akreditācija no kodēšanas viedokļa prasa lielāku darbu. Bet uz 118 tūkstošiem eiro, protams, «nevelk». Tādas cenas neeksistē,» pēc Dienas lūguma izpētot prezidentūras mājaslapu, norāda programmētājs Imants, kurš nozarē strādā vairākus gadus un veidojis vietnes gan valsts, gan privātajam sektoram. Jāatzīmē, ka mājaslapas projekts, tāpat kā pati prezidentūra, ir īslaicīgs – vien uz pusgadu, jo, kā rāda Itālijas, Lietuvas un citu prezidentūras neseno priekšteču pieredze, pēc minētā perioda vietne vairs nav aktuāla un aktivitāte tajā apsīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis Latvijā pērn bija 9,9 %

Dienas Bizness, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai vēlaties atstāt labu pirmo iespaidu vai radīt patīkamu vidi klientiem, darbiniekiem un viesiem, grīdas ir ārkārtīgi svarīga zona, lai arī nereti tiek piemirsta. Jūsu telpu grīda ne tikai parāda uzņēmuma attieksmi pret tīrību, bet arī var tikt izmantota mārketinga nolūkos. Visvienkāršāk to paveikt ar dizaina un logo paklājiem, kas jau no pirmajiem soļiem telpā radīs personalizētu un patīkamu vidi, pievērsīs uzmanību un darbosies kā reklāma. Lasiet tālāk un uzziniet vairāk!

Kādas ir paklāju priekšrocības?

Nereti šķiet, ka paklāju tīrīšana un kopšana ir laikietilpīga, kā arī paklāji ātrāk nodilst, tādēļ telpās, kur tiek pieņemti apmeklētāji, labāk vienkārši izvēlēties viegli kopjamu grīdas segumu. Tas ir mīts. Patiesībā ir gluži otrādi – kvalitatīvi paklāji kalpo ilgi, kā arī to apkopi var uzticēt profesionāļiem. Maināmiem paklājiem telpās ir daudz priekšrocību:

- Savāc netīrumus ieejas zonā, līdz ar to tie netiek ienesti tālāk pārējās telpās.

- Novērš iespēju paslīdēt uz slapjas vai nesen mazgātas grīdas.

- Slāpē trokšņus, padarot vidi akustiski patīkamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai 2015.gads ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%, atskatoties uz aizvadīto gadu, vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ministrs uzskata, ka Latvijas eksportētāji 2015. gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī. Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%.

Kopumā gads ir bijis labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums Liepājas Metalurgs. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Komandītsabiedrība Expo 2015: Pārmetumi par nesamērīgiem tēriņiem ir nepatiesi un tendenciozi

LETA, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējušie pārmetumi un nepatiesā informācija par tāmes pozīcijām Latvijas dalībai šī gada World Expo 2015 izstādē ir nepatiesi un tendenciozi, turklāt šim jautājumam ir politisks raksturs, šodien žurnālistiem teica komandītsabiedrības Expo 2015 valdes loceklis Ģirts Majors.

«Mēs esam gatavi publiski un detalizēti skaidrot katru tāmes pozīciju. Tomēr šodien varam atspēkot tikai tās pozīcijas, kas izskanējušas publiski, jo līgums ar Ekonomikas ministriju paredz soda sankcijas, ja sniegsim jebkādu informāciju par līgumu bez iepriekšējas saskaņošanas ar ministriju,» sacīja Expo 2015 komunikāciju vadītāja Dagnija Lejiņa. Expo 2015 nosūtījusi EM vēstuli, lūdzot atļaut izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas.

Līdz šim Expo 2015 par izrakstītajiem rēķiniem saņemtā summa ir 703 023 eiro, informēja paviljona direktore Elīna Vikmane. Viņa pauda nožēlu par veidu, kādā tiek risināts jautājums par Latvijas dalību izstādē, un norādīja, ka Milānā Latvijas paviljonam paredzētajā vietā jau uzbūvēti pamati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas uzņēmēji atklāj otro Front dizaina paklāju salonu Londonā

Anda Asere, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā interjera salona Krassky īpašnieki atvēra savu otro dizaina paklāju salonu Londonā – leģendārajā dizaina centrā Chelsea Harbour, kas ir pasaulē nozīmīgākais dizaina gardēžu galamērķis un ietekmīgāko zīmolu mājvieta.

Pirmais dizaina paklāju salons Front Londonā tika atvērts 2013. gadā Meifēras rajonā, tā kopējā platība ir 200 kvadrātmetri. «Otro dizaina paklāju salonu izvēlējāmies atvērt vietā, kuru iecienījuši izvēlīgākie dizaina profesionāļi ne tikai no Lielbritānijas, bet arī no Eiropas un Tuvajiem Austrumiem. Tagad esam tuvāk interjera dizaineriem, savukārt dizaineriem tas nozīmē vairāk izmeklētu paklāju kolekciju vienuviet,» stāsta Aigars Zelmenis, interjera salona Krassky un Front vadītājs. Salona izveidē uzņēmums ieguldījis savus līdzekļus. Līdzīgi kā Latvijā un Krievijā, arī Londonā nopelnītie līdzekļi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LMA studente uzvar Fashion Future for Hong Kong 2016 dizaina konkursā

Zane Atlāce - Bistere, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares diplomande Evija Šaitere ir ieguvusi Čempiona balvu starptautiskā Fashion Future for Hong Kong 2016 modes dizaina konkursā, kuru rīko Honkongas Politehniskā universitāte (The Hong Kong Polytechnic University), informē LMA.

Konkursā Evija sacentās ar studentiem no tādām pasaules līmeņa augstskolām kā Londonas Central Saint Martins, Parīzes Institut Français de la Mode u.c.

«Starp pārstāvētajām 17 modes kolekcijām starptautiskajā modes dizaina konkursā Fashion Future for Hong Kong 2016 iegūtā atzinība par labāko dizaina kolekciju Pret-a-Porter (gatavs valkāšanai) bija ļoti negaidīts pārsteigums. Redzot milzīgo konkurenci no visas pasaules, nepārspējamos darbus un lielo ieguldījumu tajos, sapratu, ka jāizbauda modes skate, jāpriecājas par dalību konkursā kā par neatsveramu pieredzi. Konkursā piedalījos ar kolekciju Backbone - četriem apģērbu komplektiem. Ļoti augstu vērtēju šo atzinību, un tā man ir motivācija turpināt darboties un realizēt iecerēto. Izsaku pateicību mecenātes Ināras Teterevas atbalstam, kā arī Valsts kultūrkapitāla fondam,» saka Evija Šaitere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Jūs esat uzņēmējs, tad noteikti zināt, ka aktīvākā pārdošanas sezona praktiski ir klāt - jau septembrī pie konferenču galda tiks apspriestas Ziemassvētku mārketinga aktivitātes. Lai šī gada ieņēmumi ātri vien pārsniegtu pērnā gada ieņēmumus, pirms mārketinga stratēģijas izveides ir vērts ieskatīties šajā rakstā. Kāpēc? Tāpēc, ka ar pāris lieliskiem SEO speciālistu ieteikumiem, kuri balstīti uz apskatu «E-komercijas patērētāju uzvedības modelis Latvijā 2014», būs iespējams sagatavoties mārketinga aktivitātēm daudz labāk! 5 faktori, kas jāņem vērā SEO stratēģijā!

Responsīvs mājaslapas dizains

2014. gadā dubultojies viedtālruņu lietošanas īpatsvars starp visām ierīcēm, no kurām ir apmeklētas e-komercijas mājaslapas. Mājaslapu apmeklējums no planšetdatoriem ievērojami pieaug vakaros. Jo vēlākas diennakts stundas, jo vairāk cilvēku izmanto mobilās ierīces – viedtālruņus un planšetdatorus.

Ko ņemt vērā?

  • Tā kā arvien pieaug mobilo ierīču izmantošanas biežums, mājaslapai jābūt ar mobilajām ierīcēm draudzīgu dizainu – tas liks lietotājiem atgriezties vēlreiz. Svarīgi, ka, ieejot lapā, ir konkrēti precizētas darbības. «Pirkt» un «Sazināties» pogas būs tieši laikā!
  • Mobilā lapa nozīmē, ka Jūs savus klientus varēsiet sasniegt it visur – kāds meklē tuvāko ziedu veikalu? Uzvarēs tā lapa, kurā ieejot uzreiz ir iespējams iegūt informāciju par darba laiku, adresi, ziedu klāstu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Palielinās atjaunīgo energoresursu īpatsvars pārveidošanas sektorā

Žanete Hāka, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš Latvijā bija 188,7 petadžouli (PJ), kas ir par 1,4 % vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Desmit gadu laikā energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies un saglabājies vienā līmenī. Salīdzinājumam 2005. gadā Latvijā patērēja 192,1 PJ energoresursu, kas ir tikai par 1,8 % vairāk nekā 2015. gadā.

Pēdējos gados mainījusies energoresursu patēriņa struktūra – samazinājies dabasgāzes un palielinājies citu energoresursu, sevišķi kurināmās koksnes patēriņš. Tas nodrošināja enerģētiskās atkarības samazināšanos no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā sarucis par 5,3 % un 2015. gadā bija 24,4 %. Vienlaicīgi kurināmas koksnes patēriņa īpatsvars pieauga par 4,5 % un 2015. gadā sasniedza 30,2 %. Citu energoresursu, tai skaitā salmu, biogāzes un biodegvielas, kopējais patēriņš palielinājās no 0,7 PJ 2005. gadā līdz 8,0 PJ 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pērn auguši par 4,9 %

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija palielinājusies

Žanete Hāka, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2015.gada jūlija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 7,44 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Baltkrievijā - par 850%, Polijā - par 407%, Tadžikistānā - par 364%, Kazahstānā - par 215%, un Ukrainā - par 96%. 2015.gada jūlijā uzņēmums veicis būtiskas piegādes uz Nīderlandi un Uzbekistānu. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi 2015.gada jūlijā bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija jūlijā bija 1,3 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 58 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums jūlijā bija 0,16 miljoni eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols jūlijā produkciju realizēja četrās Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Graci iegūst Red Dot Design Award balvu ar atzīmi Labākais no labākajiem

Lelde Petrāne, 28.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Graci sadarbībā ar iepakojuma dizaina aģentūru DPJN par mušļu līnijas HEALTH iepakojuma dizainu ieguvis Red Dot Design Award balvu, kas ekspertu vidū vērtēta kā viens no iekārojamākajiem dizaina apbalvojumiem pasaulē. Zīmola iepakojumi iekļauti Komunikācijas muzeja izstādē Berlīnē, kur tie būs skatāmi blakus citiem iepakojumu dizaina paraugiem līdz nākamā gada 13. janvārim.

Graci (SIA Felici) ieguvis starptautiskas žūrijas atzinību vairāk nekā 8600 pieteikto dizaina paraugu vidū 45 valstu konkurencē. Graci ir Baltijā pirmais zīmols, kas saņēmis atzīmi «Best of the Best» (tulkojumā - «Labākais no labākajiem»), ko ik gadu iegūst nepilns 1% iesniegto darbu. Līdz šim to vidū bijuši tādi zīmoli kā Ferrari, Apple, LG, Nike, Audi, Siemens. Pēc apbalvošanas ceremonijas šā gada 26. oktobrī Graci produkti izvietoti Berlīnes Komunikācijas muzejā līdzās citiem «Best of the Best» laureātiem, savukārt nākamgad dizaina paraugi ceļos uz Red Dot Design Award muzeju Esenē (Essen), Vācijā. Tas būs pirmais no Latvijas iepakojuma dizaina paraugiem, kas nokļūs šajā muzejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rietumu banka audzējusi peļņu

Žanete Hāka, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru