Ņemot vērā spēcīgu mājokļa un uzņēmumu aizdevumu portfeļu pieaugumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, “Bigbank” izziņo jaunu obligāciju piedāvājumu ar kopējo apjomu no trīs līdz astoņiem miljoniem eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Līdz 19. jūnijam investori var pieteikties uz “Bigbank” desmit gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 6,5 % gada procentu likmi, kas tiek maksāti reizi ceturksnī. Lai nodrošinātu likviditāti un veicinātu tirdzniecību, “Bigbank” plāno kotēt obligācijas fondu biržas “Nasdaq Tallinn” Baltijas obligāciju sarakstā.

““Bigbank” bruto kredītportfelis līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām pieaudzis līdz 2,3 miljardiem eiro, kas ir visu laiku augstākais līmenis un par 550 miljoniem eiro (+32 %) vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ceturkšņa salīdzinājumā pieaugums sasniedza 107 miljonus eiro, tai skaitā uzņēmumu aizdevumu portfelis palielinājās par 44 miljoniem eiro (+6 %), sasniedzot 808 miljonus eiro, mājokļa kredītu portfelis – par 51 miljonu eiro (+8 %), tas ir, līdz 664 miljoniem eiro, un patēriņa kredītu portfelis – par 12 miljoniem eiro (+1 %) līdz 840 miljoniem eiro. Vienlaikus pagājušā gada nogalē mēs uzsākām piedāvāt Igaunijas klientiem norēķinu kontu pakalpojumu, kas ir guvis lielu atsaucību, – līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām vairāk nekā 3500 klientu atvēruši norēķinu kontu,” skaidro “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Igaunijas banka "Bigbank" šā gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar 9,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 25,8% lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja bankā.

"Bigbank" bruto kredītportfelis 2025.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 2,3 miljardi eiro, un tas bija palielinājies par 102 miljoniem eiro jeb 5%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, un par 550 miljoniem eiro jeb 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt uzņēmumu kredītportfelis, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 44 miljoniem eiro jeb 6% līdz 808 miljoniem eiro, mājokļu kredītportfelis par 51 miljonu eiro jeb 8% līdz 664 miljoniem eiro un patēriņa kredītportfelis par 12 miljoniem eiro jeb 1% līdz 840 miljoniem eiro.

Grupas kopējais noguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 159 miljoniem eiro jeb 7% un par 400 miljoniem eiro jeb 19% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 2,55 miljardus eiro. Krājnoguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 124 miljoniem eiro jeb 12%, sasniedzot 1,14 miljardus eiro, bet termiņnoguldījumu portfelis - par 33 miljoniem eiro jeb 2%, sasniedzot 1,4 miljardus eiro.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

Igaunijas centrālā banka “Eesti Pank” 2024. gada 28. novembrī nolēma iekļaut “Bigbank AS” starp sistēmiski nozīmīgām kredītiestādēm, informēja “Bigbank AS” pārstāvji.

“Eesti Pank” savā lēmumā norāda, ka “Bigbank AS” nozīmība Igaunijas finanšu sistēmā pēdējos gados ir pastāvīgi pieaugusi. ““Bigbank” kopējie aktīvi ir ievērojami palielinājušies, līdz 2023. gada beigām sasniedzot 4,3 % no banku sektora kopējā aktīvu apjoma. Bankas aktīvā pakalpojumu sniegšana ārvalstu tirgos ir galvenais faktors, kas ir palielinājis tās sistēmisko nozīmi,” “Eesti Pank” skaidro savā paziņojumā.

Pēc bankas noteikšanas par sistēmiski nozīmīgu kredītiestādi tai tagad tiek pieprasīts uzturēt papildu kapitāla rezervi. Pamatojoties uz šogad veiktā novērtējuma rezultātiem, “Eesti Pank” ir nolēmusi no 2025. gada 1. janvāra “Bigbank AS” kā citai sistēmiski nozīmīgai kredītiestādei noteikt papildu kapitāla rezervju prasību 0,5 % apmērā.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Stiprinot savu pozīciju mājokļu kredītu tirgū Latvijā, “Bigbank” 2025. gadā plāno dubultot izsniegto hipotekāro kredītu apjomu, īpaši koncentrējoties uz reģioniem, otrreizējo mājokļu tirgu un īpašumiem, kuriem nepieciešama renovācija, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

2024. gadā “Bigbank” Latvijā uzrādīja pieaugumu hipotekāro kredītu jomā – jauno līgumu apjoms palielinājās par 187,47 % un vidējā kredīta summa vienam klientam sasniedza 64 246 eiro.

“Pērnā gada izaugsmi veicināja vairāki faktori, tostarp “Euribor” likmes pazemināšanās. Ja pirms tam liela daļa atlika pirkumus augstās likmes dēļ, tad jau brīdī, kad Eiropas Centrālā banka paziņoja par iespējamo likmju samazināšanu, tirgus aktivizējās un pieprasījums pēc mājokļu finansējuma strauji pieauga,” skaidro Surgofts.

Līdztekus tam, ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā pērn pavasarī un atļāva hipotekārā kredīta reklamēšanu, iedzīvotājiem bija plašākas iespējas salīdzināt dažādu kredītiestāžu piedāvājumus. Tāpat arī algu pieaugums, kas pērn apsteidza inflāciju, sekmēja mājsaimniecību spēju iegādāties mājokļus.

“Bigbank” tīrā peļņa 2025. gadā bija 37,9 miljoni eiro – par 17 % vairāk nekā gadu iepriekš. Bankas kopējie aktīvi pieauga līdz 3,3 miljardiem eiro, bet pašu kapitāls sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 299,4 miljonus eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Lants norāda, ka, neraugoties uz nenoteiktību ekonomiskajā vidē, 2025. gads bankai bija veiksmīgs – ar stabilu izaugsmi un spēcīgiem finanšu rezultātiem. Par to viņš pateicas gan klientiem un darbiniekiem, gan investoriem un sadarbības partneriem.

“Pērn, pateicoties “Bigbank” Latvijas filiāles finansējumam, sapni par savu mājokli īstenoja par 12 % vairāk ģimeņu nekā 2024. gadā un par 165 % vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt biznesa segmentā salīdzinājumā ar 2024. gadu par 29 % vairāk uzņēmumu spēra nākamo soli izaugsmē,” pauž “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš uzsver, ka spēcīgie 2025. gada rezultāti ļauj ar pārliecību izvirzīt ambiciozus mērķus arī 2026. gadam. “Banka šogad turpinās stiprināt pozīcijas ārpus Rīgas un Pierīgas un plāno hipotekārajos kredītos Latvijas reģionos izsniegt 100 miljonus eiro, tā atbalstot ekonomiku visā valstī. Vēl viens būtisks izaugsmes virziens – ikdienas pakalpojumu ieviešana un attīstīšana,” saka Surgofts.

Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Laikā, kad biznesā palielinās nenoteiktība, pieaug prasmīgas finanšu pārvaldības nozīme, jo tā palīdz uzņēmumam sabalansēt risku un peļņu, saglabājot likviditāti. Vienkāršs risinājums ir noguldīt brīvos naudas līdzekļus krājkontā vai termiņdepozītā. Kā izvēlēties piemērotāko noguldījumu veidu tieši sev?

“Visa pamatā ir “ekselis”, proti, rūpīga finanšu tirgus izpēte un labākā piedāvājuma meklēšana. Izvēloties banku, kurā noguldīt brīvos naudas līdzekļus, mums bija svarīga gan piedāvātā procentu likme, gan arī procedūru vienkāršība. Tādēļ noguldījumus turam citā komercbankā, nevis “savā” bankā, kurā ir konti ikdienas darījumiem,” stāsta SIA “Palleteries” vadītājs un īpašnieks Edijs Ošs.

SIA “Palleteries” no Latvijā augušiem apaļkokiem ražo dažādus taras dēlīšus, savukārt kā blakusprodukti top šķelda un skaidas, kas tālāk tiek pārstrādāti kurināmajās granulās un briketēs. Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, eksporta potenciālam nav robežu, jo dažādas paletes ir nepieciešamas teju visā pasaulē. Tādēļ pirmajos darbības gados “Palleteries” attīstījies ļoti strauji, apgrozījuma pieaugumam sasniedzot pat 20–25 %. Uzsākot darbu 2006. gadā, uzņēmumā strādāja seši cilvēki, tagad darbinieku skaits sasniedz 120 cilvēku, bet apgrozījums pieaudzis līdz 25 miljoniem eiro gadā.

“Bigbank” Latvijā turpina paplašināt produktu portfeli, uzsākot privātpersonām piedāvāt “Visa” kredītkarti, kas ir viens no vairākiem jaunajiem pakalpojumiem, ko kredītiestāde ir ieviesusi šogad, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš piebilst, ka “Bigbank” mērķtiecīgi virzās uz to, lai no specializētas aizdevumu bankas, kļūtu par finanšu iestādi ar gana plašu un elastīgu pakalpojumu klāstu kā fiziskām, tā arī juridiskajām personām.

“Mēs esam novērojuši, ka Latvijas banku klientu pieeja finanšu pakalpojumiem ir sākusi mainīties, proti, ir arvien lielāka vēlme pēc aktīvu diversifikācijas jeb nevēlēšanās būt piesaistītiem tikai pie vienas bankas. Manuprāt, šī konkurence ir veselīga, kā arī tā izglīto klientu, motivē paraudzīties apkārt, salīdzināt. Hipotekāro kredītu segments to lieliski apliecina. Līdzko tika sakārtots normatīvais regulējums, informāciju par piedāvājumiem atļāva publiskot, tā tirgus arī sāka pašregulēties, kas galu galā nāk par labu patērētājam,” skaidro Surgofts.

Igaunijas kapitāla banka "Bigbank" parakstījusi sintētiskās vērtspapīrošanas darījumu ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupu, kas ļaus bankai samazināt kapitāla prasības un nākamajos trijos gados novirzīt aptuveni 254 miljonus eiro papildu aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Baltijas valstīs, informē "Bigbank" valdes loceklis Argo Kiltsmans.

Darījums noslēgts ar EIB grupu, kuru veido EIB un Eiropas Investīciju fonds (EIF).

Īpašu uzmanību paredzēts pievērst mikrouzņēmumiem, agrīnā attīstības stadijā esošiem uzņēmumiem, kā arī projektiem ar pozitīvu ietekmi uz vides ilgtspēju.

EIF sniedzis "Bigbank" finanšu garantiju, kas aptver references portfeli vairāk nekā 210 miljonu eiro apmērā, kurā iekļauti aizdevumi, kredītlīnijas un līzingi, kas izsniegti visās trijās Baltijas valstīs un Somijā. Garantija nodrošina kredītriska aizsardzību augstākās prioritātes laidienam 184 miljonu eiro apmērā un otrās kārtas laidienam 23 miljonu eiro apmērā.

Savukārt EIF risku saistībā ar otrās kārtas laidienu, kā arī daļu no riska saistībā ar augstākās prioritātes laidienu garantē EIB. References portfeļa zemākās kārtas laidienu, kas veido aptuveni trīs miljonus eiro, pilnībā saglabā "Bigbank".

Pieprasījums pēc "BluOr Bank" emitētajām subordinētajām obligācijām 2,6 reizes pārsniedzis piedāvājumu, informē bankā.

"BluOr Bank" subordinēto obligāciju pirmās kārtas publiskais piedāvājums, kas tika veikts nekonvertējamo nenodrošināto subordinēto obligāciju 30 miljonu eiro programmas ietvaros, noslēdzās 27.septembrī.

Investoru pieprasījums 2,6 reizes pārsniedza sākotnējo piedāvājumu un sasniedza 26,19 miljonus eiro, tādēļ "BluOr Bank" izmantoja savas tiesības un nolēma palielināt emisijas apjomu līdz 20 miljoniem eiro, lai maksimāli apmierinātu investoru intereses un tuvākajos mēnešos neplānotu nākamo emisijas sēriju programmas ietvaros.

"Mēs esam gandarīti par subordinēto obligāciju emisijas rezultātiem. Emisijas rezultātā iegūtie līdzekļi ne tikai ļaus mums saglabāt pašreizējo biznesa finansēšanas tempu Baltijas valstīs, bet arī ievērojami to palielināt, atbalstot uzņēmēju intereses un saskaņojot tās ar bankas izaugsmes stratēģiju," norāda BluOr Bank izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs. "Vienlaikus jāatzīmē, ka augstais pieprasījums atspoguļo investīciju tirgus attīstību visās Baltijas valstīs un izpratni par investīcijām kā vērtīgu finanšu instrumentu," piebilst D.Latiševs.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” 17. februārī pilnībā izpildīja visas saistības attiecībā uz emitētajām obligācijām: noteiktajā termiņā dzēsa 8 miljonu eiro nenodrošinātās obligācijas, savukārt 10 miljonu eiro nenodrošinātās obligācijas izpirka deviņus mēnešus pirms termiņa par 101% no nominālvērtības, papildus izmaksājot arī uzkrātos procentus.

Šis solis apliecina uzņēmuma ilgtermiņa finanšu stabilitāti un spēju atbildīgi un savlaicīgi pārvaldīt saistības kapitāla tirgū. “Obligāciju tirgus mums deva iespēju diversificēt finansējuma avotus un stiprināt finanšu, kā arī korporatīvās pārvaldības standartus. Vienlaikus tas palīdzēja īstenot stratēģiski nozīmīgus soļus grupas attīstībā un finansējuma plānošanā, tostarp veicinot uzņēmuma noturību mainīgos tirgus apstākļos. Veiksmīgās obligāciju emisijas un investoru augstā interese parāda, ka “Eco Baltia” ir atzīts un uzticams emitents, veidojot stabilu platformu mūsu attīstības nākamajam posmam. Esam pateicīgi 350 investoriem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas par izrādīto uzticību un līdzdalību abās obligāciju emisijās,” saka “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

“Bigbank” šogad trešajā ceturksnī strādāja ar 11,8 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 0,6 miljoniem eiro jeb 5 % mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē uzņēmums.

Tīrā peļņa šī gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 27,6 miljonus eiro, tai samazinoties salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2023. gadā, kad peļņa bija 29,4 miljoni eiro. Tomēr ir panākts ievērojams darījumu apjoma pieaugums, bruto kredītportfelim pārsniedzot divu miljardu eiro robežu, informēja “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

2024. gada trešajā ceturksnī turpinājās “Bigbank” stabila un stratēģiska izaugsme, un to apstiprina jaunākie dati – uzņēmuma bruto kredītportfelis pirmo reizi pārsniedza divus miljardus eiro, sasniedzot 2,1 miljardu eiro.

“”Bigbank” stratēģija ir vērsta uz stabilu izaugsmi mājokļa aizdevumu un uzņēmumu aizdevumu produktu līnijās, un tas atspoguļojas ceturkšņa rezultātos. Trešajā ceturksnī mūsu bruto portfelis pieauga par 158 miljoniem eiro (+8 %), kas ir lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā “Bigbank” vēsturē. Īpaši vēlos izcelt mājokļa aizdevuma portfeļa pieaugumu ceturkšņa salīdzinājumā par 78 miljoniem eiro (+17 %), tā kopējam apjomam sasniedzot 534 miljonus eiro,” sacīja Lants.

Kaut arī bankas dati par aizvadīto gadu liecina, ka Latvijas hipotekārais tirgus ir aktivizējies, tomēr 2025. gadā jāievēro piesardzīgs optimisms, jo Baltijas valstu atvērtās ekonomikas ietekmē ārpolitiskie notikumi un patlaban ir daudz nezināmā, analizē “Bigbank” eksperti.

“Bigbank” Latvijas filiāles apkopotie dati liecina, ka Latvijā 2024. gada novembrī no jauna noslēgto mājokļu kredītu līgumu skaits pieaudzis par 116 %, kamēr Lietuvā un Igaunijā minētajā periodā pieaugums attiecīgi bija 65 % un 62 %.

Pieauga arī vidējā izsniegtā kredīta summa vienam klientam. Latvijā 2024. gada novembrī tā bija par 39 % augstāka nekā pērnā gada novembrī. Tas ir saistīts gan ar izmaiņām mājokļu cenās, gan klientu pamatprasību un kvalitātes standartu celšanos. Līdzīga tendence vērojama arī Igaunijā, kur vidējā kredīta summa gadā palielinājusies par 47 %, tikmēr Lietuvā novērots neliels kritums (-2 %).

“Pērn hipotekāro kredītu tirgū bija vērojama atgūšanās, ko sekmēja arī “Euribor” kritums. Šobrīd “Euribor SONIA” līknes liecina, ka līdz 2025. gada decembrim “Euribor” līmenis varētu kristies līdz aptuveni 1,95 %, ir analītiķi, kas sagaida pat vēl zemāku līmeni. Tikmēr “Bigbank” eksperti ir piesardzīgāki savā prognozē – mūsuprāt, “Euribor” nākamā gada beigās būs aptuveni 2 %,” komentē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Eleving Group obligāciju piedāvājums biržā rit pilnā sparā un noslēgsies šā gada 7. martā. Ievērojot, ka pērn grupa īstenoja sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO), kā arī iepriekš bijušas obligāciju emisijas, Dienas Bizness aicināja vairākus ekspertus komentēt kompānijas iespēto un piedāvāto.

Signet Bank ir viens no emisijas organizētājiem, un tas jāņem vērā, tomēr bankas uzdevums ir ne tikai labi veikt emisiju, bet arī redzēt riskus, tādēļ bankas analītiķa Valtera Smiltāna viedoklis šķiet būtisks. Otrs eksperts ir Investoru kluba redaktors Jānis Šķupelis, iepriekš ilggadējs Dienas Biznesa autors, kuru vērtējam kā pietiekami neatkarīgu un pieredzējušu tieši investīciju tēmās. Savukārt Engliht Research ir Baltijas mēroga tirgus izpētes kompānija, un tās dibinātājs Matiass Valanders sniedz skatījumu no malas.

Kalibrēta pieeja izaugsmes finansēšanai un ieguldītāju peļņai

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.