Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Globālie uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgi piedzīvo augšupeju, jo daļa ekonomisko nenoteiktību, kas pēdējos gados bremzēja tirgu, sāk mazināties. Jaunākie PwC pētījuma “Global M&A Industry Trends” dati rāda: darījumu skaits pasaulē, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru, 2024. gadā pieauga par 17%, palielinot arī darījumu vidējo vērtību.

Tas ir labs signāls, taču pētījums iezīmē arī dažādus izaicinājumus, un no spējas tos efektīvi mazināt vai sekmīgi pārvarēt būs atkarīga tirgus aktivitāte ilgtermiņā.

M&A aktivitāte un ietekmējošie faktori

Lai gan pētījums rāda pozitīvu tendenci attiecībā uz šī brīža tirgus situāciju, ir jāatzīmē vairāki faktori, kas varētu būt svarīgi, lai atjaunotu darījumu veicēju pārliecību un nostiprinātu M&A aktivitāti ilgtermiņā.

Darījumu veicēji un tirgi joprojām analizē 2024. gada vēlēšanu rezultātus daudzās valstīs un no tiem izrietošās izmaiņas politikas virzienā, īpaši jaunievēlētā ASV prezidenta ietekmi, kura politika un nesenie rīkojumi atbalsojas visā pasaulē. Latvijā un Baltijā ģeopolitiskā nenoteiktība, turpina radīt šaubas investoriem un piegādes ķēžu stabilitātei, tomēr Baltijas reģions ir parādījis izturību, un īpaši vietējie investori aktīvi izmanto iespējas paplašināties.

Pagājušajā gadā Latvijā oficiāli ir paziņots par 77 uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās darījumiem, kas ir par 35% vairāk nekā gadu iepriekš, intervijā sacīja uzņēmumu iegādes darījumu konsultāciju uzņēmuma "Oaklins M&A Baltics" partnere Valērija Lieģe.

Viņa arī uzsvēra, ka beidzot galveno lomu darījumos uzņemas nevis ārzemnieki, kas ienāk un kaut ko pērk, bet vietējie uzņēmēji.

"Oaklins M&A Baltics" apkopotie dati liecina, ka Igaunijā darījumu skaits tradicionāli ir lielākais Baltijā, bet nav vērā ņemama pieauguma - 2024.gadā bija 138 darījumi, kamēr 2023.gadā bija 132 darījumi. Savukārt Lietuvā bija pieaugums no 110 pārņemšanas un apvienošanās darījumiem 2023.gadā līdz 125 darījumiem pērn.

"Tādēļ lai gan Latvijā mums joprojām ir vismazāk darījumu Baltijā, mēs aizvien vairāk pietuvojamies kaimiņvalstīm," sacīja Lieģe.

Baltijā darījumu skaits ir pieaudzis visās valstīs un "Oaklins M&A Baltics" partnere to skaidroja ar to, ka Baltijas ekonomika aug straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Ja 2022. un 2023.gads Baltijā bija daudz sliktāks nekā vidēji ES, tad 2024.gadā Baltijas ekonomika uzrādīja daudz labākus rezultātus. Arī 2025. un 2026.gada prognozes ir salīdzinoši labas.

Jo mazāk ir savas lauksaimniecības, jo retāk to atbalsta, jo dārgāka kļūst pārtika. Mūsu lauksaimnieki ir cietuši no minerālmēslu pārcenošanas, Krievijas graudu dempinga, nepietiekama valsts atbalsta un var ciest vēl vairāk, ja tiks realizētas atsevišķu politiķu ieceres.

Par kopainu lauksaimniecībā, 2025. gadu iesākot, Dienas Bizness izjautāja biedrības Zemnieku Saeima vadītāju Juri Lazdiņu.

Fragments no intervijas

Dienas Biznesa rīcībā esošā informācija un dati liecina, ka pēc gāzes cenu lēciena sadārdzinājās minerālmēslojums, kuru zemnieki pirkuši par nesamērīgi augstu cenu, tādēļ ir iestājušās nevēlamas sekas. Proti, no otras puses graudu cenas nesekoja minerālmēslu cenām, jo tirgū tika iepludināti Krievijas graudi. Rezultātā, saprotams, ir zaudējumi, kas radušies tieši 2024. gadā un, iespējams, skar lauksaimniecības nozari arī šobrīd. Kāds ir kopainas raksturojums, cik viss jāņem nopietni?

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.

Aizvadītajā gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 49,72 miljonu eiro apmērā, liecina FID gada pārskats.

Pērn FID saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023.gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023.gadā.

Ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums ir skaidrojums ar vairākiem faktoriem, norāda FID.

Pirmkārt, vērojams no likvidējamām kredītiestādēm ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums. Papildus ir samazinājies saņemto ziņojumu skaits saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, sankciju apiešanu, ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, kā arī autonomu saistīto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits.

Visā pasaulē Power Purchase Agreement (turpmāk – PPA, latviski – elektroenerģijas iepirkuma līgumi) kļūst arvien pieprasītāki – tos ar zaļās elektroenerģijas ražotājiem slēdz ne tikai lielās korporācijas, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi, valsts kapitālsabiedrības, kā arī pašvaldības. Tikmēr Latvijā PPA līgumu slēgšanā joprojām atrodamies sākuma posmā.

Lai gan vadošajām ministrijām ir izpratne par nepieciešamajiem uzlabojumiem, pārmaiņas notiek ļoti lēni – pat apstākļos, kad runājam par enerģētiskās neatkarības nozīmīgumu un valsts pārvaldes izdevumu optimizēšanu. Pašlaik Latvijā izpratni par PPA sniegtajiem ieguvumiem un gatavību ilgtermiņa sadarbībai lielākoties izrāda tikai lielās ārvalstu privātā kapitāla korporācijas. Savukārt valsts pārvalde šādiem sadarbības modeļiem vēl nav gatava – pat ja kāda pašvaldība izrāda interesi, pastāv virkne birokrātisku šķēršļu, kas jānovērš normatīvajos aktos, lai PPA līgumu slēgšana ar valsts institūcijām būtu iespējama.

Kas ir PPA, un kāpēc šādi līgumi citviet jau ir kļuvuši par normu uzņēmējdarbībā un valsts sektorā?

Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts Luminor ekonomikas apskatā.

Latvijas ekonomikas stabilitāti pērn lielā mērā nodrošināja straujais atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā. Šogad tas tādā veidā turpināties vairs nevar. Lai arī lēnāk nekā pērn, algas turpinās kāpt, palielinoties arī ģimeņu naudas uzkrājumiem. Kopējie mājsaimniecību noguldījumi Latvijā sasnieguši ap 11 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšanās gan atbrīvos mājsaimniecību finanšu resursus, gan veicinās kreditēšanu. Patēriņa pieaugums varētu sniegt lielāku atbalstu ekonomikai, lai gan ir jūtama piesardzība.

Cenas un darba tirgus

Gada vidējā inflācija bija lielāka par gaidīto, gada beigās pārsniedzot 3%. Pērn atkal pieauga izejvielu cenas – piemēram, strauji auga sviesta cenas, “pavelkot līdzi” svaigpiena iepirkuma cenu Latvijā un tādējādi paaugstinot visu piena produktu cenas. Kā pilnīgu neprātu var raksturot situāciju ar atsevišķu produktu izejvielām tirgū – šokolādes, kakao un pat apelsīnu sulas. Ekstrēmo cenu svārstību dēļ to ietekme uz inflāciju ir jūtama. Aizvadītā gada otrajā pusē auga arī gāzes cenas Eiropā. Šī gada lielais nezināmais ir pakalpojumu cenas. Atšķirībā no preču cenām, kas pērn kopumā gandrīz nemainījās, pakalpojumu cenas auga par 5%. Laikā, kad darbaspēka izmaksas katru gadu kāpj gandrīz par desmito daļu, citu variantu pakalpojuma sniedzējiem nemaz nebija. Diemžēl gadu mijā pakalpojumu mēneša inflācija atkal krasi pieauga. Tas rada aizdomas, ka algu kāpums jau atkal varētu pārsniegt prognozes, vismaz privātajā sektorā.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.

2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Kafijas pupiņu cenas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kāpušas par 115%, būtiski dārgākas kļuvušas arī kakao pupiņas, liecina Trading Economics dati.

Kafijas cenas pasaules tirgū piedzīvojušas kāpumu jau vismaz pēdējos septiņus gadus, 2025. gada februārī sasniedzot 404,52 Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolārus par mārciņu (USD/Lbs). Salīdzinot ar 2019. gadu, kad kafija maksāja 95,47 USD/Lbs, cenas pieaugušas vairāk nekā četras reizes. Salīdzinot ar 2024. gadu, šā gada februārī būtiski kāpušas arī kakao, saulespuķu eļļas, sviesta, rapša, piena, tējas, palmu eļļas, apelsīnu sulas, siera un citu pārtikas produktu cenas, savukārt, vērtējot datus vairāku gadu griezumā, vērojams arī olīveļļas cenu pieaugums, liecina Trading Economics dati. Vietējie uzņēmēji nenoliedz - cenu kāpums ietekmē arī Latvijas tirgu.

2025.gada aprīlī, būtiski pieaugot elektroenerģijas ražošanai Lietuvā, par 22,6% attiecībā pret martu samazinājies elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm.

Vienlaikus samazinājās arī elektroenerģijas cenas visās trīs Baltijas valstīs - Latvijā par 16%, sasniedzot 77,39 EUR/MWh, bet Lietuvā un Igaunijā par 18,9% - līdz 74,59 EUR/MWh un 73,27 EUR/MWh, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas cenu kritumu aprīlī galvenokārt veicināja ievērojami siltāki laikapstākļi, kā rezultātā samazinājās patēriņš, kā arī atjaunīgiem resursiem labvēlīgāki laika apstākļi, kas veicināja to elektroenerģijas ražošanas pieaugumu. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, aprīļa vidū Latvijā ienāca siltākas gaisa masas, kā rezultātā gaisa temperatūra bija augstāka nekā ierasts. Papildu ietekmi sniedza arī zemāks elektroenerģijas patēriņš svētku brīvdienu laikā.

Aizvien vairāk cilvēku meklē premium klases dzīvokļus, kuru vērtība nākotnē augs, intervijā Dienas Biznesam atklāja LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Kāda šodien ir situācija dzīvojamo projektu attīstības nozarē Rīgā? Kāda tā izskatās pret 2019. gadu, kas kļuva par robežšķirtni daudzām nozarēm?

LNK Properties ir attīstītājs, kas pārdomāti virzās uz priekšu pat laikā, kad nozarē un ekonomikā kopumā ir ļoti daudz izaicinājumu. Pandēmijas gados mēs attīstījām projektu Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, un tas ir bijis ļoti veiksmīgs. Ekonomikas krīzes laikā pieprasījums ierasti sadalās divās daļās: vieni meklē kaut ko lētāku, bet otri – izvēlas no premuim klases īpašumiem, kas ir labs ieguldījums. Šajos gados arī realizējām vēl vienu projektu klusajā centrā – Renaissance, kurā bija 10 dzīvokļi. Tad sekoja klusuma un pārdomu brīdis, jo ECB likmes mainīja patērētāju tirgus uztveri. Bet tieši pirms gada izlēmām uzsākt vērienīgu dzīvokļu projektu Hanzas ielā. Tobrīd tas bija ļoti drosmīgs lēmums, bet šodien redzam, ka tas bijis pareizs. Šobrīd pārdoti vai rezervēti jau 40% no visiem dzīvokļiem. 127 dzīvokļi – tas ir ievērojams apjoms mums kā attīstītājam, un arī Rīgas vēsturiskajam centram tas ir daudz.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pēdējos divos gados ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Augošās procentu likmes, augstās būvniecības izmaksas un pircēju piesardzība ir būtiski ietekmējušas jauno projektu attīstību, īpaši ekonomiskajā segmentā, kur pieprasījums kritās visstraujāk. Tā rezultātā palielinājās nepārdoto dzīvokļu apjoms, taču tagad situācija mainās. EURIBOR līmenis sāk samazināties, hipotekāro kredītu pieejamība uzlabojas, un jauno projektu dzīvokļu piedāvājums strauji sarūk.

EURIBOR kritums un tā ietekme uz nekustamo īpašumu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc ilgstošas procentu likmju celšanas ir sākusi tās mazināt. 6 mēnešu EURIBOR likme ir nokritusies no augstākā punkta 4,1% līdz 2,4%, un sagaidāms, ka kritums turpināsies. Tas nozīmē, ka hipotekāro kredītu procentu maksājumi kļūst pieejamāki, palielinot pircēju interesi un veicinot darījumu skaita pieaugumu.

Īpaši svarīgi tas ir jauno projektu ekonomiskajā segmentā, kur iepriekš daudzi potenciālie pircēji atlikuši lēmumu iegādāties dzīvokli augsto aizdevuma izmaksu dēļ. Pašlaik mēs novērojam, ka tie, kuri bija nogaidījuši, sāk atgriezties tirgū.

Kāpēc rīkoties tagad?

2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,4%).

Latvijā patlaban ir pāragri prognozēt akciju un naftas cenas pasaules biržās krituma tiešu un tūlītēju ietekmi uz degvielas cenām, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā galvenokārt veidojas, balstoties uz globālajām naftas un degvielas produktu cenām biržās, kā arī uz piegādes ķēdes izmaksām un nodokļiem.

Ja pasaules tirgos samazinās naftas cenas, tad sekojoši samazināsies benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas un tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, papildināja Ligere.

Viņa piebilda, ka bažas par pasaules ekonomikas recesiju jau ir samazinājušas "Brent" naftas cenas no 75 dolāriem uz 63 dolāriem barelā. Taču mazumtirdzniecības cenu dinamika atkarīga arī no tādiem faktoriem kā iepirkuma līgumiem ar noteiktu cenu periodu, loģistikas izmaksām, valūtas kursiem un nodokļu politikas.

Jau otro gadu pēc kārtas Baltijas investīciju tirgum ir grūti atgūt iepriekšējo attīstības tempu, tāpēc kopējais investīciju apjoms 2024. gadā samazinājies līdz 830 miljoniem eiro – zemākajam līmenim pēdējās desmitgades laikā, informē starptautiskā nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers Baltics.

Tomēr, neskatoties uz neskaidrībām, mazumtirdzniecība ir kļuvusi par dominējošo segmentu, veidojot 50 % no visām investīcijām un 68 % no Top 10 darījumiem. Savukārt biroju un viesnīcu darījumu apjoms ir būtiski samazinājies, liecinot par investoru prioritāšu maiņu.

Igaunijā liela mēroga darījumi nodrošināja 60 % tirgus daļas, savukārt Latvijā un Lietuvā aktivitāte nav sasniegusi gaidīto līmeni. Investori arvien biežāk koncentrējas uz augstas vērtības darījumiem, –Top 10 darījumi veidoja 55 % no kopējā investīciju apjoma. Ārvalstu kapitāla atgriešanās iespēja joprojām ir neskaidra, tāpēc 2025. gadā tirgus galvenie virzītāji būs vietējie investori.

Pērn darījumi ar komercīpašumiem Latvijā veikti par 133 miljoniem eiro, un tas bijis sliktākais gads vēsturē, trešdien "Baltic Real Estate Leaders Breakfast" pasākumā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltics" Izpētes un analītikas nodaļas direktore Agija Vērdiņa.

Viņa skaidroja, ka pirms gada prognozes bijušas par darījumiem aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, bet realitāte izrādījusies sliktāka nekā prognozēts. Kopumā Baltijā darījumi veikti par aptuveni 800 miljoniem eiro.

Saskaņā ar "Colliers Baltic" prognozēm šogad darījumu apjoms Latvijā varētu būt ap 300 miljoniem eiro, bet Baltijā kopumā - aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. "Colliers Baltic" Investīciju nodaļas vadītāja un partnere Anžela Koļesņikova skaidroja, ka aktivitāte darījumu tirgū atgriezusies pērn septembrī un turpinājās šī gada sākumā.

Koļesņikova sacīja, ka Baltijā investoru pieprasītākais ir tirdzniecības segments. Pieprasītas ir arī jaunas noliktavas, bet to piedāvājums ir ierobežots. Koļesņikova skaidroja, ka pirms pāris gadiem tirdzniecības platību segments bija nepopulārs, bet pērn Latvijā četri no "Top 5" darījumiem, bet Baltijā seši no "Top 10" darījumiem ir bijuši darījumi ar tirdzniecības centriem.

Šonedēļ Latvijā atzīmēsim Mātes dienu – līdz ar svētkiem aktualizējies jautājums par mammas lomu un darba tirgū, proti, par to, kā darba pārrunās tiek uztverts laiks, kas pavadīts mājās ar bērnu un vai bērna kopšanas atvaļinājumu vajadzētu norādīt savā CV?

No vienas puses, protams, bērna kopšanas atvaļinājums nozīmē prombūtni no tiešajiem darba pienākumiem un, ja tas bijis nesen, darba devējam var rasties aizspriedumi, ka vecāks biežāk būs ārpus darba, lai rūpētos par bērniem, taču no otras puses – arī bērna kopšanas atvaļinājums ir daļa no pieredzes, turklāt, tas palīdz pilnveidot ļoti dažādas un noderīgas prasmes, kas vēlāk noderēs darba tirgū.

Pirms gada dalījos pārdomās, cik izmaksā tā vecāka darbs, kurš paliek mājās un rūpējas par bērnu, skaidrojot, ka šajā “amatā” apvienojas ļoti daudz pienākumu. No tā izriet arī pieredze un prasmes, ko vecāks vēlāk var izmantot darba tirgū. Rūpes par bērnu ir vērtīga vadības pieredze vidē, kur nav krīzes vadības simulāciju – ir tikai īstas situācijas un tūlītēja atbildība. Bērna kopšanas atvaļinājums ir iespēja mācīties, piemērot un nostiprināt prasmes, kas mūsdienās ir īpaši aktuālas ikvienā vadošā amatā: plānošana, elastība, sadarbība, spēja risināt sarežģītas situācijas un saglabāt ilgtermiņa domāšanu īstermiņa spriedzes apstākļos. Kā šādas prasmes vislabāk pasniegt savā CV un darba intervijās?

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 1,9%.

2025.gada martā, salīdzinot ar 2025.gada februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

2024. gada dati liecina, ka Latvijas automobiļu tirgus ir "piebremzējis". Īpaši izteikts kritums ir jaunu automašīnu segmentā. Lietoto automašīnu tirgus ir aktīvāks, taču arī tam ir savi zemūdens akmeņi. Kā šodien izvēlēties automašīnu Latvijā, ņemot vērā tirgus īpatnības? Apskatīsim argumentus.

Pērn Latvijā, pēc CSDD apkopotiem datiem, tika reģistrētas 57 826 automašīnas (gan lietotas, gan jaunas kopā), salīdzinot ar 61 652 automašīnām gadu iepriekš. Aktivitāte šajā tirgū samazinājās, un kopējais kritums bija 6,2%. Pirmoreiz reģistrēto lietoto auto skaits 2024. gadā bija 40 202, kas nozīmē 4,3% lejupslīdi. Savukārt, jauno auto reģistrācijas bija kritušas par 10,2% – līdz 17 624 vienību. Jāatzīmē, ka Auto asociācija ziņo par 7,2% kritumu un 17 128 vienībām, iespējams, atšķirīgo aprēķinu metožu dēļ. Jebkurā gadījumā lejupslīde jauno auto segmentā ir vispamanāmākā.

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ievērojami mazāk pirka jaunos auto? Šāda rīcība atspoguļo kopējo ekonomisko situāciju valstī, kuras izaugsmes temps bija mēreni zems. Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm (galīgie rādītāji vēl nav zināmi), 2024. gadā Latvijā bija gaidāms vājš iekšzemes kopprodukta pieaugums (0,1%) un zema inflācija (1,3%). Euribor finansēšanas likmes stabilizējās tikai 2024. gada beigās, kā arī parādījās prognozes par tālāko samazinājumu, kas padarīs līzinga iespējas plašākas. Auto asociācija ziņo, ka darījumos ar jaunām automašīnām tikai 57% gadījumu pērn tika izmantots banku finansējums. Apkopojot šos faktus, varam saprast, kāpēc pircēju aktivitāte samazinājās – cilvēki bija piesardzīgāki. Daļa atlika auto iegādi, gaidot labvēlīgākus apstākļus. Citi deva priekšroku lētākiem variantiem. Tāpēc arī lietoto auto tirdzniecībā kritums nebija tik ievērojams.

Dabasgāzes cena tuvākajos mēnešos prognozējoši saglabāsies pašreizējā līmenī, tomēr cenu var ietekmēt Eiropas dabasgāzes krātuvju zemais piepildījums un citi faktori, aģentūrai LETA pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta vecākais tirgus analīzes eksperts Andrejs Jakovļevs.

Viņš skaidroja, ka pēc pēdējo trīs gadu zemākā līmeņa sasniegšanas 2024.gada februārī dabasgāzes cenas TTF ("Title Transfer Facility") biržā sāka lēnām kāpt. Pieaugums turpinājās līdz šā gada februārim. Februārī TTF vidējā mēneša cena nākamajam mēnesim sasniedza maksimumu 51,12 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 92% pieaugums salīdzinājumā ar 2024.gada februāri, kad cena bija 25,88 eiro par MWh.

Pēdējā gada laikā dabasgāzes cenas pieaugumu noteikuši vairāki faktori. Viens no faktoriem ir pieaugošā ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos. Tāpat cenas ietekmēja laika apstākļi, kas iekļāva gan karstuma viļņus vasarā Eiropā un Āzijā, gan vēsākus laika apstākļus un bezvēju ziemā, kā rezultātā palielinājās pieprasījums pēc dabasgāzes apkurei un elektroenerģijas ražošanai.