Pēc starptautiskās biokurināmā biržas „Baltpool” datiem, 2024./2025. gada apkures sezona biokurināmā tirgū iezīmējās ar stabilitāti – cenas Baltijas valstīs vienādojās, bet atšķirības starp ilgtermiņa un īstermiņa darījumu cenām praktiski zuda.
Vidējā biokurināmā cena pagājušajā sezonā salīdzinājumā ar 2023./2024. gada sezonu par 18 % samazinājās arī Latvijā un sasniedza 22,01 eiro/MWh. Kad 2022. gadā tika pārtraukts biokurināmā imports no Baltkrievijas, daudzi gaidīja būtisku cenu lēcienu tirgū vai piedāvājuma trūkumu. Tomēr notika pretējais – tirgū bija vērojama stabilitāte un briedums, pielāgojoties ģeopolitiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām. Šobrīd biokurināmā cenu nosaka vietējie tirgus apstākļi, un tā atspoguļo gana lielu konkurenci, kā arī piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.
Vidējā biokurināmā cena Lietuvā sasniedza 21,80 eiro par MWh un bija par 8 % mazāka nekā 2023./2024. gada sezonā. Igaunijā biokurināmā cena paaugstinājās par 1 % līdz 21,34 eiro/MWh.
Apkures sezona bija salīdzinoši silta, īpaši Latvijā – Rīgā fiksēta augstākā vidējā temperatūra starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Līdz ar to biokurināmā patēriņš reģionā kopumā bija mazāks.
Lai arī Latvijā un Igaunijā biokurināmā apgrozījums samazinās, kopējais darījumu apjoms “Baltpool” biržā Baltijas valstīs, salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, pieauga par 2 % un sasniedza 5,3 TWh jeb 115,8 miljonus eiro. Lietuvā pieaugums bija līdz 5 % , sasniedzot 4,3 TWh, Latvijā apgrozījums samazinājās par 17 % līdz 0,48 TWh, bet Igaunijā saglabājās nemainīgs – 0,5 TWh.
Labvēlīgi apstākļi ilgtermiņa darījumiem
Šajā apkures sezonā vēsturiskās biokurināmā cenu atšķirības starp Lietuvu, Latviju un Igauniju gandrīz izzuda. Līdzīga tendence novērojama arī darījumu struktūrā – ilgtermiņa un īstermiņa līgumu cenas kļūst ļoti līdzīgas. Šāda situācija liecina par tirgus stabilitāti un zemu cenu svārstību risku, taču to nepieciešams vērtēt piesardzīgi. Tā kā ir zudušas cenu atšķirības, tirgus dalībnieki var droši izvēlēties ilgtermiņa līgumus, kas nodrošina ilgstošas piegādes un samazina plānošanas riskus. Biokurināmā pircēji izvairās no ilgtermiņa darījumu riska prēmijas, taču bez šaubām tādā gadījumā tiek ierobežota arī papildu peļņa, kas var rasties tirgus dinamikas vai cenu svārstību dēļ.
Zemāks tirgus risks ļauj piegādātājiem precīzāk plānot savus pārdošanas apjomus ilgtermiņā, labāk organizēt ražošanu, uzglabāšanu un loģistiku, kā arī veikt stratēģiskas investīcijas. Īpaši aktuāli tas ir mazākiem tirgus dalībniekiem, kam nenoteiktība nozīmē tiešu darbības apdraudējumu.
Vienlaikus eksperti atgādina – galvenais ir pārdomāta pieeja līgumu izvēlei. Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa darījumiem ir savi plusi, bet visefektīvākos rezultātus sniedz to kombinēšana. Nereti tiek aizmirsts vēl viens svarīgs līgumu veids – indeksētie darījumi. Tas ir trešais līgumu tips, kas ļauj nodrošināt ilgtermiņa piegādes, vienlaikus saglabājot tiešu saikni ar SPOT (īstermiņa) darījumu cenām. Indeksētie līgumi ir uzticams risinājums tiem, kas vēlas saglabāt cenu elastību un vienlaikus spēt plānot uz priekšu. Tie palīdz efektīvi kontrolēt svārstību risku, vienlaikus nodrošinot stabilitāti.
Nākamajā apkures sezonā izejvielu cenas, visticamāk, saglabāsies stabilas
Tuvojoties jaunajai apkures sezonai, „Baltpool” prognozē, ka biokurināmā izejvielu cenas saglabāsies stabilas. Pašreizējā tirgus situācija neliecina par būtiskām izmaiņām, taču šī paredzamība var mazināt tirgus dalībnieku vēlmi uzņemties riskus. Šobrīd biokurināmā cenas atspoguļo mūsu valsts reālos resursus, konkurenci, kā arī piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru –koksnes izejvielu cenu dinamika nerada satraukumu, un piegādes ķēdes darbojas bez traucējumiem. Tomēr klimata ietekmē apkures sezonas kļūst arvien siltākas, kas nozīmē korekcijas noliktavu politikā. Jau otro gadu pēc kārtas sezona noslēdzas ar neizmantotiem uzkrājumiem, kas nesa zaudējumus, tāpēc gaidāms, ka nākamajā sezonā uzglabātā kurināmā daudzumi būs pieticīgāki. Tas gan rada zināmu risku – ja iestāsies negaidīti liels sals, tirgū var pietrūkt brīvu resursu, lai apmierinātu pēkšņi pieaugušo pieprasījumu. Tādā gadījumā īstermiņa darījumu tirgū var izveidoties īslaicīgs piedāvājuma deficīts. Aicinu tirgus dalībniekus jau laikus domāt par risku sadalīšanu un diversificētu darījumu struktūru.