Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā aptauja kampaņas “Digitālā nedēļa 2025” ietvaros atklāj, ka tikai 25% respondentu vērtē savas digitālās prasmes kā augstas, kas norāda uz nepieciešamību proaktīvi piedāvāt risinājumus digitālo prasmju trūkumam.

Lai gan, runājot par jauniešiem, salīdzinājumā ar citām paaudzēm, nereti uzsveram un pieņemam par pašsaprotamu, ka tieši digitālās prasmes ir jauniešu stiprā puse. Svarīgi atcerēties, ka digitālās prasmes nebūt nav vienīgās, kas šobrīd nepieciešamas darba tirgū.

Mūsdienās jaunieši dzīvo strauji mainīgā digitālajā vidē, kur tehnoloģiju attīstība ietekmē viņu ikdienu un nākotnes iespējas. Digitālās prasmes kļūst arvien nozīmīgākas gan izglītībā, gan darba tirgū. Jaunieši bieži vien ir labi informēti par jaunākajām tehnoloģijām, sociālajiem medijiem un tīkliem, tiešsaistes rīkiem, tomēr pastāv nepieciešamība pilnveidot viņu spēju kritiski izvērtēt informāciju, efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas, kā arī attīstīt sociālās un komunikācijas prasmes.

Šobrīd tikai 56% Eiropas Savienības iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir pamata digitālās prasmes. Digitālās desmitgades mērķis 2030. gadam ir 70% iedzīvotāju, kuriem ir vismaz pamata digitālās prasmes.

Saskaņā ar statistikas biroja “Eurostat” datiem, Latvijā pamata digitālas prasmes ir 44% vīriešu un 46% sieviešu, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 63% (gan vīriešiem, gan sievietēm), bet Lietuvā 50% vīriešu un 55% sieviešu. Igaunija ir salīdzinoši tuvu digitālās desmitgades mērķiem, ko lielā mērā sekmējis arī “Tīģera lēciens” – jau 1996. gadā uzsākta programma, kuras ietvaros Igaunijas skolās tika plaši ieviestas digitālās tehnoloģijas, kā arī likti pamati e-pārvaldes sistēmai. Vai Latvijā ir iespējams savs “tīģera lēciens” vismaz 2025. gadā?

Lietuvas un Igaunijas jaunieši digitālo prasmju lomā apsteidz latviešus Digitālo prasmju pilnveidē Latvija ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm, īpaši no Igaunijas. To liecina gan minētie kopējie iedzīvotāju digitālo prasmju rādītāji, gan dati, kas iezīmē tieši jauniešu digitālo pratību. Proti, “Eurostat” dati liecina, vien 67% Latvijas jauniešu (vecumā no 16 līdz 29 gadiem) ir pamata digitālās prasmes vai prasmes, kas vērtējamas nedaudz virs pamata prasmēm. Igaunijā šis rādītājs ir 87%, bet Lietuvā – 80%. Tajā pašā laikā līdzīgi pētījumi liecina, ka sociālo mediju lietošanā esam apsteiguši kaimiņus. Šī tendence patiesībā ir satraucoša, jo sociālo mediju, interneta un arī mākslīgā intelekta izmantošanai būtu jāiet kopsolī ar digitālo prasmju pilnveidi.

Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi, pat ja viņiem ir augsts izglītības un prasmju līmenis, liecina jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju aptaujas (PIAAC) dati.

Pētījums veikts 2023. gadā, un tajā vērtētas pieaugušo prasmes tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā, kā arī analizēts, cik bieži šīs prasmes tiek izmantotas darba vietā. Respondenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu, skaitļošanu, digitālo rīku izmantošanu un sadarbību ar kolēģiem.

Latvijā 25% pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz. Vienlaikus sievietes savas prasmes darbā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja amati un prasmju līmenis ir līdzīgi.

Visbiežāk darba vietās Latvijā tiek izmantotas pašorganizēšanās prasmes, bet kā otra biežāk izmantotā prasme minēta roku darba veiklība. Darba vietās bieži tiek izmantotas arī sadarbības prasmes.

Pēc Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" daļu izpirkšanas sakaru uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un stratēģiskā investora piesaistes, visām darījumā iesaistītajām pusēm - AS "Latvenergo", Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") un stratēģiskajam investoram - varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Tā intervijā pauda "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

"Mēs redzam, ka paritāte perspektīvā varētu būt daudzmaz vienādās četrās daļās, ar to saprotot LVRTC, "Latvenergo", "Possessor" un stratēģisko investoru, kuram, pēc mūsu redzējuma, būtu jāiegūst 25% kapitāldaļu," norādīja Ozols, piebilstot, ka pašlaik runā nevis atsevišķi par LMT un "Tet", bet gan par šī biznesa kopumu.

Pašlaik "Latvenergo", LVRTC un "Possessor" ir izveidojuši darba grupu, kura mēneša laikā izvēlēsies konsultantus, kas palīdzēs ar stratēģiskā investora piesaisti, ar padziļināto izpēti jeb "due diligence", kā arī ar darījuma strukturēšanu. Tālāk plānots, ka divu divarpus mēnešu laikā pakāpeniski tiks saņemta informācija no konsultantiem.

Pirms kāda laika sadarbībā ar “Norstat” noskaidrojām uzņēmēju viedokli par jauniešu personīgajām prasmēm jeb power skills. Rezultāti apstiprināja jau daudzviet dzirdēto – jauniešiem trūkst problēmu risināšanas spēju (35 %), stresa noturības (34 %), pašorganizācijas un laika plānošanas iemaņu (34 %), kā arī kritiskās domāšanas (33 %).

Šie rādītāji nav tikai Latvijas īpatnība. Eiropas Komisijas pārraudzībā veidotais Eiropas prasmju indekss (European Skills Index) liecina, ka darba devēji visbiežāk saskata jauniešos nevis tehnisko, bet tieši personīgo prasmju trūkumu, piemēram, laika plānošanu, kritisko domāšanu vai stresa noturību.

Vispieprasītākās kompetences darba tirgū – personīgās prasmes

Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Nākotnes darbs 2025” (The Future of Jobs Report 2025) norāda, ka analītiskā domāšana joprojām ir vispieprasītākā kompetence, kam seko noturība, elastība, kā arī spēja vadīt un sadarboties ar citiem – tās visas ir būtiskas 21. gadsimta prasmes. Savukārt Lielbritānijā bāzēta starptautiskā izglītības uzņēmuma “Pearson” pētījums apliecina, ka tieši power skills kļūst svarīgākas par tehniskajām prasmēm un darba tirgū tiek novērtētas arvien augstāk – tās kļūst par galveno konkurētspējas kapitālu nākotnes darba vietās.Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju (70 %) mūsu aptaujā norādīja, ka iemācīt un attīstīt personīgās prasmes ir daudz sarežģītāk nekā apgūt konkrētajam amatam nepieciešamās profesionālās iemaņas.

Nepieciešamība apgūt digitālās prasmes jau pārsniegusi tehnoloģiju nozares robežas. Mūsdienu pasaulē digitālā pratība kļūst tikpat nozīmīga kā lasītprasme un rēķināšana, un tā ir nepieciešama un noderīga ikvienam - no skolotājiem un ārstiem līdz mazo uzņēmumu īpašniekiem un pensionāriem.

Spēja efektīvi izmantot tehnoloģijas palielina produktivitāti un nodrošina konkurētspēju mainīgajā pasaulē, tāpēc arī darba devēji var motivēt un palīdzēt saviem darbiniekiem pilnveidot digitālās prasmes.

Digitālo prasmju apguve Latvijā

Pēdējais Eiropas Komisijas ziņojums par digitālajām prasmēm Latvijā atklāj satraucošu ainu – 2023. gadā tikai 45,3% Latvijas iedzīvotāju bija vismaz pamata digitālās prasmes. Tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienības vidējais (55,6%). Digitalizācija ir kļuvusi par neatņemamu uzņēmumu un valsts pārvaldes attīstības sastāvdaļu, šobrīd vairāk nekā 91% publiskā sektora pakalpojumu Latvijā ir pieejami tiešsaistē. Tomēr, ja ievērojama sabiedrības daļa joprojām neprot tos pilnvērtīgi izmantot, tas veicina digitālo nevienlīdzību.

Domājot par prasmēm, kādas ir nepieciešamas darba tirgū, aizvadīto gadu var dēvēt par transformācijas gadu, ko būtiski ietekmēja mākslīgais intelekts (MI). Droša mākslīgā intelekta izmantošana un datu analītika vairs netiek uztvertas kā vienkārši tehnoloģiskās prasmes.

Tās ir cieši saistītas arī ar stratēģisko domāšanu, lēmumu pieņemšanu un stāstījuma veidošanu (storytelling). Šāds prasmju savienojums būs aktuāls arī nākamos desmit gadus, turklāt, to papildinās arī spēja vienlaikus strādāt gan ar MI, gan cilvēkiem. Ieguvēji darba tirgū viennozīmīgi būs tie, kuri spēs veidot tiltu starp abām pusēm.

Tikai trešdaļa pieaugušo iesaistās izglītības aktivitātēs

Patīk mums tas vai nē, bet mūsdienās darba tirgus no cilvēkiem prasa aizvien vairāk un viss liecina, ka nākotnē būs tieši tāpat, tāpēc mūžizglītībai ir jākļūst par normu. Tie laiki, kad pabeidzam mācības un visu dzīvi varam strādāt, ir palikuši tālā pagātnē. Laba ziņa, dažādas mūžizglītības iespējas kļūst aizvien pieejamākas, atliek vien mainīt savu domāšanu un izmantot tās. OECD ziņojums par pieaugušo izglītības tendencēm pasaulē un Latvijā liecina, ka mācībās vairāk iesaistās lielo uzņēmumu darbinieki, ja tās ir darbavietas organizētas un notiek darba laikā. Valsts izglītības attīstības aģentūras dati liecina, ka tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 24 līdz 64 gadiem regulāri iesaistās izglītības aktivitātēs un uzstādījusi mērķi – līdz 2030. gadam panākt, lai mācībās ik gadu piedalītos apmēram 60% pieaugušo. Patiesībā šim rādītājam jābūt 100%.

Vaicājot, vai uzņēmumā ikdienā tiek izmantoti IKT risinājumi, piemēram, mākoņpakalpojumi, produktivitātes rīki un kiberdrošības risinājumi, visbiežāk atbilde būs apstiprinoša. Tiesa, ja paraudzīsimies detalizētāk, tie pamatā ir selektīvi izvēlēti risinājumi, kuru izmantošana netiek integrēta plašākā uzņēmuma attīstības stratēģijā.

Rezultātā IKT kalpo tikai kā atbalsta instruments ikdienas darbiem, nevis stratēģisks dzinējspēks konkurētspējas, izaugsmes un biznesa noturības veicināšanai. Šī iemesla dēļ daudzos uzņēmumos Latvijā tehnoloģiju sniegtais potenciāls netiek pilnībā izmantots.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu kompānijas SKDS 2025. gadā īstenotais pētījums “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” atklāj, ka biežāk izmantotie IKT risinājumi uzņēmumos Latvijā ir mobilais internets, produktivitātes rīki, optiskais internets, mākoņpakalpojumi – virtuālie privātie serveri –, datu centru pakalpojumi, kā arī ugunsmūra risinājumi.

Šonedēļ, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies 4. aprīlī.

Skolēni izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktajā aptaujā norādījuši, ka piedalīsies Ēnu dienā, lai pārliecinātos, vai izvēlētā profesija atbilst viņu priekšstatiem (75%). Vienlaikus piemērotas darba vietas atrašana nākotnē uztrauc 80% skolēnu.

“Ēnu diena jau tradicionāli ir kļuvusi par platformu, kur satiekas darba devēji un nākotnes darbinieki, lai labāk izprastu viens otra gaidas un prasības. Mūsu veiktajā aptaujā darba devēji un jaunieši bija vienisprātis par svarīgākajām prasmēm darba tirgū, taču uzņēmēji īpaši izcēla sadarbības un komunikācijas prasmju nozīmi – tieši tās būtu visvairāk jāuzlabo. Ēnu diena ir pirmais solis šo prasmju attīstīšanā, dodot jauniešiem iespēju aktīvi uzdot jautājumus, ielūkoties potenciālajā darba vidē un trenēt savas komunikācijas prasmes reālās situācijās,” pauž “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

"Latvijas finiera" teritorijā, svinīgi tika atklāts Baltijā lielākais iekštelpu mikro klases taktisko dronu mācību centrs “Drone House”, kuru izveidojusi biedrība “Drone House” sadarbībā ar biedrību “Drone Force Europe”.

Jaunais centrs paredzēts mikro klases bezpilota lidaparātu (BPLA) apmācībām, veicinot Latvijas spēju attīstību dronu pilotēšanā un drošības tehnoloģiju jomā.

Centra galvenā mērķauditorija ir Jaunsardzes dalībnieki, vispārizglītojošo skolu audzēkņi, studenti, zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, Valsts policijas darbinieki un citi interesenti, kuri vēlas apgūt dronu vadības prasmes. Skolēniem un jaunsargiem tiks nodrošinātas bezmaksas apmācības, savukārt pārējiem pieejamas programmas ar dažādu līmeņu kursiem un individuālajām nodarbībām.

Mikro klases taktiskie droni izvēlēti, jo tie šobrīd ir viens no dinamiskākajiem dronu tehnoloģiju virzieniem. Tie ir kompaktāki, vieglāk transportējami un ātrāk sagatavojami darbam, kas tos padara īpaši piemērotus taktiskām operācijām, izlūkošanai un situācijas novērtēšanai reāllaikā. Šo īpašību dēļ tie ir kļuvuši par būtisku rīku gan civilajā, gan militārajā vidē.

Diskutējot par izglītības kvalitāti Latvijā, bieži tiek uzsvērts, ka tai jāatbilst darba tirgus prasībām un darba devēju gaidām, tāpēc rodas pamatots jautājums – kādas šobrīd ir darba tirgū pieprasītākās prasmes, kādas tās būs pēc pieciem gadiem?

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka atbildība par šo atbilstību nav vienas puses rokās: students ir atbildīgs par savas dzīves un karjeras virziena izvēli, augstskolai jānodrošina mūsdienīgs un uz prasmēm orientēts saturs, bet darba devējiem - aktīvi jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, lai kopīgi veidotu programmas, kas atbilst reālajām nozares vajadzībām. Tikai šāds sadarbības modelis var nodrošināt, ka augstākā izglītība patiešām sagatavo studentus ilgtspējīgai un veiksmīgai karjerai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka ir prasmes un zināšanas, kas katrā nozarē ir atšķirīgas, taču ir arī pamata kompetences, kas sekmēs karjeras izaugsmi, neatkarīgi no izvēlētās nozares. Un tehnoloģiju prasmes nav starp TOP 3 - Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Future of Jobs Report 2025” par vajadzīgākajām prasmēm tuvāko piecu gadu laikā nosauc analītisko domāšanu, spēju pielāgoties un līderību.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.

Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.

Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centramn reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Jau četrus gadus personālvadības konsultāciju uzņēmums ERDA koordinē Pasaules Ekonomikas foruma aptauju “Nākotnes darbs” Latvijā un Lietuvā. Aptaujā tiek aicināti piedalīties uzņēmumi ar vairāk kā 500 nodarbināto, un pērn Latvijā savas atbildes sniedza 35 organizācijas. Tagad ir gatavs detalizēts ziņojums par nākotnes darba tendencēm pasaulē.

Darba tirgus prognozes

Saskaņā ar darbu devēju prognozēm globālo darba tirgu nākamajā piecgadē visvairāk ietekmēs tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās tendences, ģeopolitiskā sadrumstalotība, ekonomiskā nenoteiktība un klimata izmaiņas. Šo faktoru ietekmē 59% darbiniekiem visā pasaulē būs jāapgūst jaunas prasmes, lai turpinātu strādāt esošā profesijā vai arī lai mainītu līdz šim iesākto karjeru.

Baltijā paredzamas vēl lielākās pārmaiņas. Piemēram, Latvijas darba devēji paredz, ka kvalifikācijas celšana un jauno prasmju apgūšana līdz 2030. gadam būs nepieciešama 70% darba ņēmēju. Turklāt 79% organizāciju Baltijā nosauc plaisu starp esošajām un nākotnē nepieciešamajām prasmēm par galveno šķērsli sava biznesa izaugsmei. Pat izaicinājumi kandidātu piesaistīšanā biedē mazāku darba devēju skaitu.

Piesaistot profesionālus partnerus jau plānošanas stadijā, attīstītāji viena miljona eiro investīciju projektos var ietaupīt līdz pat 150 tūkstošiem eiro.

Stratēģiska plānošana sadarbībā ar ārējiem ekspertiem ļauj ietaupīt ievērojamus resursus gan projektēšanas un būvniecības fāzē, gan gala produktu pozicionēšanā un pārdošanā. Nereti attīstītāji pie mums vēršas tikai brīdī, kad projekts jau ir izstrādāts, un mēs redzam, cik daudz iespēju faktiski ir palaistas garām. Aicinu attīstītājus jau laikus apdomāt iespēju sadarboties ar nekustamā īpašuma aģentūrām. Kvalitatīvs outsource vienmēr būs lētāks nekā slikts insource.

Daudzi attīstītāji joprojām uzskata, ka spēj sekmīgi īstenot projektus bez papildus atbalsta vai piesaista aģentūru tikai projekta noslēguma jeb pārdošanas fāzē. Mēs redzam, ka šāda pieeja nereti rezultējas zaudējumos vai neizmantotās peļņas iespējās, kuru apjomu vēlāk precīzi novērtēt vairs nav iespējams. To, kāds būtu bijis potenciālais ieguvums, ja attīstītājs jau projekta sākuma posmā būtu rīkojies citādi, precīzi izmērīt nevar, tomēr mūsu aplēses liecina, ka neiegūtās peļņas apmērs varētu sasniegt pat 25%,.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Google paziņojusi par programmu AI Works for Europe. Tā ir ilgtermiņa iniciatīva, kas paredz sadarbību ar valsts sektoru, darba devējiem un universitātēm, lai palīdzētu darba ņēmējiem un studentiem Eiropā apgūt mākslīgā intelekta (MI) prasmes un sekmīgi darboties jaunajā, uz MI tehnoloģijām balstītajā ekonomikā.

Kā pirmo iniciatīvas jaunumu Google izziņoja papildu 30 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Google.org Eiropas MI iespēju fondam (European AI Opportunity Fund) un jaunu resursu izveidi. Šis atbalsts paredzēts divām galvenajām grupām – Eiropas studentiem, kuri drīzumā absolvēs un uzsāks darba gaitas, kā arī esošajiem darbiniekiem, kuri MI iespējas var izmantot savā ikdienas darbā.

Kopš 2015. gada Google ir palīdzējis apgūt digitālās vai MI prasmes vairāk nekā 21 miljonam Eiropas iedzīvotāju, pēdējos gados īpašu uzmanību pievēršot tieši MI. Pateicoties ilgstošai sadarbībai ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijā programmā Izaugsme ar Google MI prasmes pilnveidojuši jau vairāk nekā 20 000 cilvēku. Savukārt sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) digitālās un MI iemaņas guvuši 4700 darba meklētāju. Tikmēr programma Experience AI, kas tiek īstenota kopā ar organizāciju Drošs Internets, līdz 2026. gada beigām plāno apmācīt 43 000 skolēnu un 850 pedagogu.

Strauji mainīgajā darba tirgū visvērtīgākā īpašība, ko meklē darba devēji, ir ne tikai esošās prasmes, bet arī vēlme mācīties. Pieredze un zināšanas, protams, ir svarīgas, bet tās vairs nav vienīgās, kurām ir nozīme - nākotne pieder tiem, kas spēj pielāgoties pārmaiņām, ir zinātkāri un gatavi apgūt jaunas iemaņas.

Daudzi uzņēmumi joprojām koncentrējas uz personāla atlasi, ņemot vērā kandidātu iepriekšējo darba pieredzi un izglītību, un dažos darba sludinājumos pat tiek prasīta vairāku gadu darba pieredze, lai ieņemtu sākuma līmeņa amatus. Tomēr – darba tirgus attīstās, un līdz ar to mainās arī nepieciešamās prasmes.

Organizācijas, kas apzinās šo tendenci, pāriet uz prasmēs balstītu personāla atlasi, un arī “Biuro” pieredze liecina, ka šāds process ļauj labāk atrast piemērotus kandidātus kvalitatīvai ilgtermiņa sadarbībai. Tā vietā, lai analizētu potenciālo darbinieku CV un viņu teorētisko atbilstību amatam, praktiskie testi var palīdzēt noteikt, kādas spējas un rakstura īpašības piemīt kandidātiem. Piemēram, ražošanas nozarē nereti ir svarīga pacietība un motorika, ko var noskaidrot ar vienkāršiem testiem, neprasot ilggadēju iepriekšējo pieredzi vai īpašu augstskolas diplomu.

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Darbinieku digitālo prasmju trūkums aizvien ir būtisks izaicinājums lielai daļai uzņēmumu vadītāju Latvijā. 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, skaidro, ka šobrīd tirgū izveidojusies paradoksāla situācija, jo 2023. gadā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu jeb 26,2 % norādīja, ka veic regulāras darbinieku apmācības kiberdrošības jautājumos, savukārt šogad – tikai aptuveni katrs astotais jeb 12,5 %.

Jaunais pētījums par uzņēmumu digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem atklāj, ka 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas. Tā visbiežāk norādījuši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar vietējo kapitālu. 51 % aptaujāto uzņēmuma darbinieku prasmes vērtē kā ļoti labas vai drīzāk labas, tikmēr 6 % respondentu bija grūti tās novērtēt. Līdzās tam 33 % vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir šķērslis uzņēmuma attīstībai, kavējot jaunu biznesa procesu un projektu ieviešanu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

“Lai veicinātu inovāciju ieviešanu un darba procesu efektivitāti, uzņēmumiem nepieciešams nemitīgi uzlabot darbinieku digitālās prasmes, turklāt tas ir viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnosacījumiem – ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Bites infrastruktūrā ieviestā Nokia maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt klientiem visaugstākos tīkla drošības un datu pārraides ātruma standartus. Tomēr pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj garantēt 100 % drošību, ja cilvēkresursu pratība ir zema. Tāpēc darbinieki, kuri spēj atpazīt un novērst kiberriskus, veido vēl spēcīgāku vairogu pret izaicinājumiem digitālajā telpā un sniedz būtisku artavu biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

Mākslīgā intelekta (MI) ietekme sabiedrības ikdienā palielinās – arī tā spēja mainīt darba tirgu. Ko darīs programmētājs mākslīgā intelekta laikmetā? Pieredzējušus jomas ekspertus MI būs grūti aizstāt, zināšanām un kritiskajai domāšanai aizvien būs loma, un esmu pārliecināts, ka arī programmētāju darbs nepazudīs, bet transformēsies.

Jau tagad ir lietas, kur MI spēj palīdzēt dažādu profesiju speciālistiem atsevišķus uzdevumus paveikt ātrāk un kvalitatīvāk, arī programmētājam tās ir jaunas iespējas kļūt jaudīgākiem. Svarīgi izprast, ka ne jau šis jaunais rīks pats rada šo efektivitāti, bet programmētājs, kurš zina, kā un kad to izmantot. Šajā procesā atslēgas nosacījums ir cilvēka, piemēram, programmētāja spēja ievadīt pietiekami daudz un labu informāciju par attiecīgo tēmu – jo precīzāks konteksts, uzdevums, jo MI sniegums ir labāks. Programmētāja darbu būtu grūti secīgi izskaidrot, bet kaut vai tādai visiem saprotamai darbībai kā kļūdu analīze – katras līdz šim veltītās stundas vietā, iesaistot MI, var pietikt arī ar 5-10 minūtēm! Atsevišķos projektos, kur vēl pirms pāris gadiem sistēmu arhitekts pats strukturēja datu modeļus un optimizēja algoritmus, šodien lielu daļu no šī darba MI var paveikt dažu minūšu laikā. Tehniski programmēšanā ir noticis milzīgs paātrinājums, kas iepriekš gadu no gada virzījās salīdzinoši lēni.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.