Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs SIA "Bite Latvija" šogad plāno ieguldīt gandrīz piecus miljonus eiro tīkla attīstībā Rīgas plānošanas reģionā, informēja uzņēmumā.

20 gadu laikā "Bite Latvija" Rīgas plānošanas reģionā tīkla modernizācijā un 5G attīstībā ieguldījusi 82,6 miljonus eiro, savukārt šogad paredzētas papildu investīcijas gandrīz piecu miljonu eiro apmērā.

"Bite Latvija" Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka līdzekļi tiek novirzīti gan jaunu bāzes staciju izbūvei, gan esošās infrastruktūras modernizācijai.

Periodā no 2005.gada Rīgas plānošanas reģionā ir uzstādītas 438 bāzes stacijas un šogad kopumā tika izbūvētas vēl 34 stacijas. Savukārt līdz 2025.gada beigām Rīgas plānošanas novadā plānots uzbūvēt vēl piecas jaunās bāzes stacijas.

No visām Rīgas plānošanas reģionā uzstādītajām bāzes stacijām 406 modernizētas ar 5G tehnoloģiju un 33 šajā gadā tiks modernizētas.

Kopš 2025. gada sākuma elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” mērķtiecīgi turpina attīstīt nākamās paaudzes tīklu Latvijā, uzbūvējot 44 jaunas bāzes stacijas gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Tādējādi tiek stiprināts un modernizēts tīkla pārklājums visā valstī. Līdz gada beigām “Bite Latvija” bāzes staciju kopskaits pārsniegs 1160, un uzņēmuma 5G tīkls būs pieejams 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Šī gada pirmajā pusgadā “Bite Latvija” turpināja mobilo sakaru tīkla attīstību visā Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta 5G tīkla pārklājuma nostiprināšanai reģionos un uz valsts nozīmes autoceļiem, kur pieprasījums pēc uzticama un ātra mobilo datu savienojuma turpina pieaugt.

Proti, jaunas bāzes stacijas šogad izbūvētas tādās apdzīvotās vietās kā Cēsis, Gulbene, Jūrmala, Krāslava, Rēzekne, Rīga, Tukums, Valka, Ventspils, Valmiera un citviet. Tāpat ar ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām modernizēts tīkla pārklājums uz nozīmīgākajiem autoceļiem, nodrošinot kvalitatīvus sakarus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ceļotājiem, kuri aktīvi izmanto navigācijas lietotnes, kā arī patērē datus, spēlējot spēles vai skatoties video tiešsaistē.

Divu gadu laikā, kopš Ministru prezidente ir Evika Siliņa (JV), paveiktas vairākas labas lietas, tomēr kopumā viņas vadītajai valdībai būtu liekama atzīme "3" piecu ballu skalā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Šodien aprit divi gadi valdībai, ko vada Siliņa.

Tikmēr TV3 pasūtītajā "Kantar" aptaujā, kurā aptaujāti ap 800 cilvēki vecumā no 18 līdz 65 gadiem, vidējā atzīmē Siliņas valdībai bijusi 3,9 punkti no 10, tostarp 15% likuši 7 līdz 10 punktus, 20% - 5 vai 6 punktus, 47% - tikai 1 līdz 4 punktus, bet pārējiem nav bijis viedokļa.

Bite pie pozitīvajām lietām minēja to, ka Latvijas valdība nav nekādā veidā mainījusi savu nostāju attiecībā uz palīdzību kara nomāktajai Ukrainai.

"Tas ir labi, jo nav jau nekāds noslēpums, ka atsevišķas valstis rietumu pasaulē neuzskata, ka tur notiekošais ir kaut kas tāds," sacīja Bite. Turpretim Latvija skaidri turpina paust savu atbalstošo nostāju Ukrainai, kā arī palīdz tai finansiāli un citos veidos.

Darbinieku digitālo prasmju trūkums aizvien ir būtisks izaicinājums lielai daļai uzņēmumu vadītāju Latvijā. 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, skaidro, ka šobrīd tirgū izveidojusies paradoksāla situācija, jo 2023. gadā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu jeb 26,2 % norādīja, ka veic regulāras darbinieku apmācības kiberdrošības jautājumos, savukārt šogad – tikai aptuveni katrs astotais jeb 12,5 %.

Jaunais pētījums par uzņēmumu digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem atklāj, ka 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas. Tā visbiežāk norādījuši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar vietējo kapitālu. 51 % aptaujāto uzņēmuma darbinieku prasmes vērtē kā ļoti labas vai drīzāk labas, tikmēr 6 % respondentu bija grūti tās novērtēt. Līdzās tam 33 % vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir šķērslis uzņēmuma attīstībai, kavējot jaunu biznesa procesu un projektu ieviešanu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

“Lai veicinātu inovāciju ieviešanu un darba procesu efektivitāti, uzņēmumiem nepieciešams nemitīgi uzlabot darbinieku digitālās prasmes, turklāt tas ir viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnosacījumiem – ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Bites infrastruktūrā ieviestā Nokia maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt klientiem visaugstākos tīkla drošības un datu pārraides ātruma standartus. Tomēr pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj garantēt 100 % drošību, ja cilvēkresursu pratība ir zema. Tāpēc darbinieki, kuri spēj atpazīt un novērst kiberriskus, veido vēl spēcīgāku vairogu pret izaicinājumiem digitālajā telpā un sniedz būtisku artavu biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” jau 20 gadus apkalpo gan privātpersonas, gan juridiskās personas, un līdz šim tīkla modernizācijā un 5G attīstībā Rīgā ieguldīti 53,2 miljonus eiro.

Šogad plānots investēt vēl vairāk nekā 2 miljonus eiro, tādējādi kopējās investīcijas reģionā uzņēmuma divdesmit gadu pastāvēšanas laikā sasniegs 55,4 miljonus eiro.

Kā norāda “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, investīcijas novirzītas jaunu bāzes staciju izbūvei un esošo modernizācijai, lai stiprinātu tīkla pārklājumu un nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti. Periodā no 2005. gada Rīgā ir uzstādīta 281 bāzes stacija un šogad kopumā tiks izbūvētas vēl 24, tādējādi vēl vairāk kāpinot tīkla pārklājumu novadā un nodrošinot piekļuvi ātram un stabilam 5G internetam. No visām Rīgā uzstādītajām bāzes stacijām 273 modernizētas ar 5G tehnoloģiju.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.

Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.

"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” nepiedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes 27. jūlijā izsludinātajā un šodien noslēgtajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā Rīgas digitālās aģentūras vajadzībām, jo tajā nav ņemtas vērā būtiskas nozares ekspertu un ārvalstu investoru rekomendācijas par iepirkuma sadalīšanu daļās, tādējādi radot konkurences ierobežojumus un priekšrocības vienam tirgus dalībniekam.

Noslēdzoties iepirkumam, kļuvis skaidrs, ka piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents. Konkurences padome jau iepriekš vairākkārt brīdinājusi – ja iepirkuma dokumentācija izstrādāta tā, ka pilnvērtīgi var piedalīties tikai viens mobilo sakaru operators, tad tiek pārkāptas brīvas un godīgas konkurences prasības un apdraudēta iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ir aicinātas rīkoties atbildīgi un taupīt budžeta līdzekļus, taču šī rīcība negatīvi pārsteidz – kad pašvaldība pārmaksā, ikvienam iedzīvotājam jāsaprot, ka šī nauda vairs nenonāk skolās, ielās vai veselības aprūpē! Tāpat kā 2022. gada Rīgas digitālās aģentūras iepirkumā, arī šoreiz iepirkuma nosacījumi – tostarp nesamērīgi strukturēta finanšu piedāvājuma sadaļa – liedz pārējiem tirgus dalībniekiem iespēju iesniegt konkurētspējīgus piedāvājumus. Šāda pieeja rada mākslīgu cenu priekšrocību vienam piegādātājam un samazina iespēju pašvaldībai iegūt ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu.

Pēdējā gada laikā, un, jo īpaši pēdējo mēnešu laikā, Latvijas telekomunikāciju nozarē aizvien vairāk iezīmējas strukturālu pārmaiņu perspektīva, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

Viņš norādīja, ka šā gada jūlijā valdības un Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmuma "Telia" paziņotais nodoms par ārvalstu investora daļu pārdošanu uzņēmumos SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" turpmākos divus gadus iezīmē dažādu un šobrīd vēl skaidri nedeklarētu izmaiņu gaismā.

LTA iestājas par to, lai nozarē tiktu saglabāti konkurences priekšnosacījumi, un izmaiņu rezultātā ieguvēji ar plašākām izvēles iespējām būtu pakalpojumu lietotāji.

Lelis uzsvēra, ka 5G tīkla attīstība pēdējā gada laikā iegāja noslēdzošajā fāzē, un mobilo sakaru operatori nākamā gada laikā pilnībā pabeigs valsts teritorijas pārklāšanu ar 5G, tādējādi noslēdzot apjomīgu un intensīvu investīciju periodu vairāku gadu garumā.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Izvēlēties uzticamu autoservisu nav nemaz tik viegli. Autovadītāji ir uzstādījuši augstu latiņu un sagaida ne tikai kvalitāti par labu cenu, bet arī maksimālas ērtības. To visu piedāvājam mēs, Riepu garāža – esam kļuvuši par stabilu tirgus dalībnieku, un mūsu klientu skaits stabili pieaug, jo koncentrējamies uz to, kas ir svarīgs tieši tev. Iepazīsties ar 5 būtiskām priekšrocībām, kuras piedāvājam saviem klientiem!

1. iemesls: klients pāri visam jeb risinājumi, kas pielāgoti atsauksmēm un ieteikumiem

Riepu garāža necenšas diktēt savus spēles noteikumus – mēs tos veidojam kopā ar tevi. Kvalitatīvi servisa pakalpojumi zaudē savu jēgu, ja tos saņemt ir neērti un sarežģīti, tāpēc ieklausamies savos klientos un ņemam vērā gan atsauksmes un ieteikumus, gan konstruktīvu kritiku. Arī auto nozare nestāv uz vietas, tāpēc nepārtraukti pilnveidojam ikvienu niansi, sākot ar komunikāciju un beidzot ar pakalpojumiem un veikalā atrodamo preču klāstu.

Riepu garāžas speciālisti nemitīgi papildina savas zināšanas un prasmes, kā arī regulāri investējam līdzekļus modernākajā aprīkojumā, lai ikvienu darbu paveiktu gan kvalitatīvi, gan ātri. Mūsu draudzīgais un zinošais kolektīvs vienmēr ir gatavs atbildēt uz taviem jautājumiem un sniegt izsmeļošas konsultācijas, lai tu zinātu, kurš riepu modelis ir piemērotākais un kāpēc tik svarīga ir riepu balansēšana vai jebkurš cits pakalpojums.

IT nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā.

Taču, nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji - viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” šī gada pētījums liecina, ka mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka. Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām. To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kas finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.

Lai risinātu gadiem ieilgušo gaisvadu problēmu un demonstrētu iespējamo risinājumu Rīgas pilsētvides sakārtošanā, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” kopā ar citiem elektronisko sakaru komersantiem Pļavnieku apkaimē uzsāk pilotprojektu gaisvadu līniju konsolidēšanai vienotā gaisvadu risinājumā.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, pilotprojekta galvenais mērķis ir risināt gaisvadu problēmu Rīgā. “Tas ir efektīvākais veids, kā vienlaikus uzlabot pilsētvidi, nodrošināt lietotāju vajadzības un veicināt konkurenci,” saka D. Ņikitins.

Pilotprojekta mērķis ir parādīt, ka gaisvadu konsolidācija ir drošs, ilgtspējīgs un izmaksu ziņā efektīvāks risinājums, kas uzlabo pilsētvidi visā Rīgā, nodrošina nepārtrauktu sakaru pieejamību un veicina konkurenci.

Gaisvadu pilotprojekts demonstrēs reālu risinājumu gadiem neatrisinātai problēmai – lai arī jaunu gaisvadu izbūve Rīgas vēsturiskajā centrā ir liegta jau vairāk nekā 15 gadus, pilsētvides sakārtošanā būtisks progress nav panākts. Elektronisko sakaru komersanti, tostarp “Bite Latvija”, saskaras ar situāciju, kur pārvietošana pazemes infrastruktūrā bieži vien nav iespējama – tehnisku ierobežojumu, izbūves sarežģītības vai nesamērīgu izmaksu dēļ.

Neatkarīgais mobilo tīklu kvalitātes mērījumu pakalpojumu sniedzējs “SpeedChecker” publicējis ikgadējos datus par mobilā interneta ātrumiem Latvijā. Rezultāti atklāj, ka Latvijas mobilo sakaru operatori turpina nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus, īpaši 5G tīklā.

Saskaņā ar “SpeedChecker Insights” datiem, Latvijā reģistrētie vidējie lejupielādes un augšupielādes ātrumi (3G, 4G un 5G) bija šādi:

5G tīklā līderpozīcijas ieņem “Tele2”, sasniedzot vidēji 279,08 Mb/s lejupielādē. “Bite” seko ar 233,37 Mb/s, savukārt LMT vidējais lejupielādes ātrums bija 160,47 Mb/s. Augšupielādes rādītājos izceļas “Bite” – ar 27,46 Mb/s, nedaudz apsteidzot “Tele2” (26,68 Mb/s) un pārspējot LMT (16,85 Mb/s).

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) joprojām uzskata, ka nākamā gada valsts budžetā var rast ietaupījumu 850 miljonu eiro apmērā.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK prezidents Andris Bite savu uzrunu sāka ar pārmetumiem, ka valdības sociālajiem partneriem nav bijis iespējams laicīgi iepazīties ar budžeta dokumentiem, jo informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam" publiski pieejams kļuva tikai dažas minūtes pirms NTSP sēdes sākuma.

Viņš uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat Ministru kabineta doto uzdevumu - samazināt budžetu 150 miljonu apmērā un efektivizēt valsts pārvaldi.

"Ambīciju līmenis par budžeta izdevumu samazināšanu ir nepietiekams," teica Bite.

Pēc viņa teiktā, nav līdz galam skaidrs, uz kā rēķina visas vajadzības valsts budžetā tiks segtas. Ārējais parāds turpinās pieaugt, un palielināsies parāda apkalpošanas izdevumi, Bite norādīja. Viņaprāt, plaisas nesamazināšana starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem nākamajos gados radīs ļoti smagu efektu uz sabiedrību kopumā.

Scania Latvia oficiāli uzsākusi jauna moderna Scania kravas automašīnu servisa un pārdošanas centra būvniecību Liepājā, Grīzupes ielā.

Šis projekts ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā Baltijas reģionā, nodrošinot videi draudzīgu infrastruktūru kravas automašīnu un piekabju apkalpošanai Kurzemē.

Būvniecības darbus veic "Mapri Būve". Šobrīd jau noris būvlaukuma sagatavošana 10 000 m² platībā. Plānotā servisa ēka, kas aizņems teju 1300 m², ietvers trīs remonta un apkopes līnijas, kas ļaus vienlaicīgi apkalpot līdz desmit kravas automašīnām. Ēkā būs arī auto mazgātuve un biroja telpas pārdošanas un servisa komandai. Jaunais centrs aizstās esošo remontdarbnīcu Liepājā.

Ēkas būvniecībā tiks īstenoti videi draudzīgi un energoefektīvi risinājumi. Apkures nodrošināšanai paredzēts izmantot siltumsūkņus, kas darbināmi ar elektrību, kas iegūta no tādiem atjaunojamiem energoavotiem kā saules, vēja vai hidroenerģijas. Papildus tiks uzstādīti saules paneļi, kas ilgtermiņā ļaus būtiski samazināt enerģijas patēriņu. Gan ēkā, gan teritorijā tiks ieviesta viedā apgaismojuma sistēma, kas automātiski pielāgosies faktiskajām vajadzībām un diennakts laikam.

Mūsdienu mājsaimniecība nav iedomājama bez uzticamas un funkcionālas sadzīves tehnikas, taču jaunu ierīču iegāde var būt finansiāli apjomīgs ieguldījums, kas vienlaikus atstāj arī pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi. Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu sabiedrībā, piedāvājot gudras alternatīvas, piemēram, iegādāties tehniku ar nelieliem vizuāliem defektiem vai mazlietotas, atjaunotas ierīces.

Kādas ierīces pieejamas “Zaļa izvēle” preču kategorijā un kāpēc vērts iegādāties sadzīves tehniku ar maznozīmīgiem defektiem, raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kāpēc apsvērt sadzīves tehnikas iegādi ar vizuāliem defektiem?

Ierīces ar vizuāliem defektiem ir jauna, nelietota sadzīves tehnika, kurai ir nelieli kosmētiski bojājumi, piemēram, skrāpējumi vai buktes. Šāda izvēle ir finansiāli ļoti izdevīga, jo defekti nekādā veidā neietekmē ierīces funkcionalitāti, taču to cena var būt pat par vairākiem desmitiem procentu zemāka.

Šie vizuālie trūkumi visbiežāk rodas preču transportēšanas vai pārvietošanas laikā noliktavās, un tie neietekmē ne iekārtas tehnisko stāvokli, ne tās kalpošanas ilgumu. Izvēloties šādu tehniku, pircējs ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī sniedz savu ieguldījumu vides saudzēšanā. Tā vietā, lai šīs ierīces tiktu norakstītas vai utilizētas tikai nelielu skrāpējumu dēļ, tās nonāk pilnvērtīgā apritē, samazinot saražoto atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams jaunas preces ražošanai.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Piecas filiāles visā Rīgā, daudzu gadu pieredze, plašs riepu, disku un pakalpojumu klāsts, virkne bonusu klientiem un zinoši profesionāļi, kuriem pieejamas modernākās iekārtas – tā īsumā raksturojams uzņēmums Riepu garāža. Šajā rakstā sarunājāmies ar Riepu garāžas komercdirektoru Gintu Ulnicānu, lai uzzinātu, kā uzņēmums palīdz saviem klientiem ikdienā, kādi ir Riepu garāžas lielākie izaicinājumi, un iegūtu atbildes uz daudziem citiem jautājumiem!

Nav noslēpums, ka savus pakalpojumus piedāvājat gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kā ir audzis Riepu garāžas biznesa klientu portfelis?

ASV beidzot virzās tālāk par vienkāršiem mēģinājumiem pielāgot 80 gadus vecos vērtspapīru likumus jaunajām blokķēdes un kripto tehnoloģijām. Daudzpusīgais likumprojektu klāsts – Project Crypto, GENIUS Act un tirgus regulācijas likumprojekti, kas šobrīd tiek apspriesti ASV kongresā, ietver daudzpakāpju pieeju digitālo aktīvu uzraudzībai.

Tie ieviesīs skaidrus kriptovalūtu klasifikācijas standartus, atbalstīs inovācijas (smilškastes pieeja) un ieviesīs atbilstošu regulāciju un licencēšanu, piemērojoties tam, kā reāli funkcionē kriptovalūtu tirgus.

Project Crypto “drošās ostas principi” var kļūt par izrāviena punktu visai nozarei, jo ierosinātie drošības principi beidzot dod iespēju kriptovalūtu projektiem attīstīties atbilstoši tirgus regulācijas prasībām (ievērojot informācijas atklāšanas un atbilstības kritērijus), nevis dzīvot pastāvīgās bailēs tikt sodītiem. Tas būtiski mazinās juridiskos riskus, kas līdz šim kavēja daudzus ASV izstrādātājus un veicināja talantu aizplūšanu uz ārzemēm.

Jaunās paaudzes materiāli, digitālie rīki un ilgtspējīgi risinājumi maina gan projektēšanas kultūru, gan ēku kvalitāti. Latvijā šī pārmaiņu dinamika kļūst arvien redzamāka — arvien biežāk sabiedriskās, industriālās un dzīvojamās ēkas tiek projektētas ar domu par ilgtermiņu, energoefektivitāti un atbildību pret vidi.

Lai gan arhitektūra tradicionāli tiek uztverta kā mākslas un funkcionalitātes mijiedarbība, mūsdienu kvalitāti aizvien vairāk nosaka tehnoloģiskie faktori — projektēšanas kvalitāte, būvniecības process, izmantoto materiālu izcelsme un ēkas ilgtspējas rādītāji“Latvijā šajā jomā notiek pozitīvas pārmaiņas — no projektēšanas pieejas līdz pat būvniecības metodēm. Arvien biežāk ēkas top digitāli jau pirms fiziskas būvniecības, tiek modelēta enerģijas plūsma, ventilācija, materiālu ilgmūžība un izmaksu efektivitāte,” norāda arhitektūras biroja projektu direktors Pāvels Rešetņikovs.“Ainava veidojas ilgā laika posmā atspoguļojot iepriekšējās desmitgadēs dominējošās idejas, būvniecības praksi un kopumā sabiedrības dzīvesveidu un kultūru. Pēdējā desmitgadē Latvijas arhitektūras domu visspēcīgāk ietekmējusi ideja par cilvēku, kā galveno vērtību pilsētā un būvētajā vidē. Tā ir ne tikai humāna, bet arī racionāla ideja, jo gandrīz viss (ja ne viss) tiek būvēts priekš cilvēku vajadzībām. Un tieši šis skats uz cilvēka dzīvi kā vērtību kopumā, ne tikai atsevišķu praktisku vajadzību apmierināšanu, ļoti plašā mērogā liek pārvērtēt, kā mēs veidojam būvēto vidi un attiecības ar dabu. Tas tālāk arī ietekmē gan būvniecības tehnoloģijas, gan materiālus,” norāda RTU Arhitektūras un dizaina institūta vecākais jomas eksperts Rūdis Rubenis.

Dublinā bāzētā Avia Solutions Group (ASG) ir pasaules lielākais ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance, Insurance jeb pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu) sniedzējs. ASG grupa darbojas vairāk nekā 70 valstīs, un tai ir biroji Lietuvā, Ņujorkā, Dubaijā, Dublinā un citās pilsētās visā pasaulē.

Grupā ietilpst vairāk nekā 100 uzņēmumu, kas sniedz plašu aviācijas pakalpojumu klāstu, tai skaitā lidmašīnu apkopi un remontu (MRO, Maintenance, Repair and Overhaul jeb tehniskā apkope, remonts un kapitālais remonts), pilotu un apkalpes apmācību, lidostu apkalpošanu un citus pakalpojumus.

Šobrīd ASG grupa plāno atvērt NorSAF ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotni Latvijā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. (Piezīme: LSEZ SIA “NorSAF” dibināta 2010. gadā kā GI Termināls un šobrīd maina darbības fokusu no naftas produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas uz aviācijas degvielas ražošanu un pārvadāšanu.) Kad ražotne sāks darboties, tas būs lielākais šāda veida uzņēmums Ziemeļeiropā, kas saražos un eksportēs 100 000 tonnu SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielas) un eSAF (sintētiskas SAF), kā arī 20 000 tonnu citu atjaunojamo un e-degvielu (dīzeļdegvielas un benzīna). Tas būs arī vienīgais šāda veida uzņēmums Eiropā, kurš spēs ražot vienlaikus SAF un eSAF.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.