Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Digitālās krāpniecības apjoms Latvijā turpina strauji pieaugt, un kibernoziedznieku metodes kļūst arvien sarežģītākas un psiholoģiski agresīvākas. Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību pret kibernoziegumiem, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” no 2026. gada 1. janvāra pirmais nozarē ievieš jaunu drošības un atbalsta pakalpojumu standartu “Bite Pamatkomplekts” ar iekļautu kiberkrāpniecības apdrošināšanu visiem uzņēmuma privātpersonu klientiem. “Tehnoloģijas vien nespēj apturēt kibernoziedznieku psiholoģiskās manipulācijas,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. “Tāpēc mēs ieviešam jaunu pakalpojumu standartu, kas sniedz plašāku aizsardzību iedzīvotājiem pret kiberkrāpniecības riskiem.”

Finanšu nozares asociācijas aktuālie dati rāda, šī gada pirmajos deviņos mēnešos četru lielāko banku klientiem fiksēti vairāk nekā 19 tūkstoši krāpšanas gadījumu, kuru kopējā summa sasniedz teju 19 miljonus eiro. Īpaši satraucoši – gandrīz puse no tiem ir telefonkrāpšanas. Visizplatītākie uzbrukumi joprojām ir pikšķerēšanas e-pasti, viltoti zvani, smikšķerēšanas īsziņas, krāpnieciskas saites valsts institūciju, policijas un banku vārdā, kā arī viltus interneta veikali.

Līdz ar to no 2026. gada 1. janvāra “Bite Latvija” visiem privātpersonu klientiem bez papildu līgumiem nodrošinās kiberkrāpniecības aizsardzību līdz 1000 EUR gadā. Kiberkrāpniecības apdrošināšana būs viens no “Bite Pamatkomplekts” ietilpstošajiem drošības pakalpojumiem.

ASV investīciju uzņēmums "Stonepeak" sakaru torņu uzņēmumu "TeleTower" no "Bite grupas" iegādāsies par 480 miljoniem eiro, liecina "Bite grupas" sniegtā informācija.

Par darījumu tika paziņots 23. decembrī, bet tā vērtība tad netika atklāta.

Tomēr darījuma summa ir minēta "Bite grupas" paziņojumā investoriem angļu valodā. Paziņojumā teikts, ka darījuma vērtība atbilst 16 x EBITDAaL, t. i., EBITDA pēc nomas.

"Bite grupa" iepriekš norādīja, ka "Stonepeak" iegādāsies "TeleTower" - "Bite grupas" torņu biznesu Latvijā un Lietuvā. "TeleTower" un "Bite grupa" turpinās stratēģisko sadarbību, investējot mobilo sakaru tīklos abās valstīs un veidojot neatkarīgu torņu operatoru reģionā.

Uzņēmumā atzīmēja, ka darījuma rezultātā tiks izveidots neatkarīgs sakaru infrastruktūras uzņēmums Baltijā.

"Stonepeak" ir alternatīvo investīciju uzņēmums, kas specializējas infrastruktūrā un nekustamā īpašuma aktīvos.

“Stonepeak”, alternatīvo investīciju uzņēmums, kas specializējas infrastruktūrā un nekustamā īpašuma aktīvos, un “Bite grupa”, viens no vadošajiem telekomunikāciju operatoriem Baltijā, paziņo par vienošanos, saskaņā ar kuru “Stonepeak” iegādāsies “TeleTower” – “Bite grupas” torņu biznesu Lietuvā un Latvijā.

“Bite grupa” ir “Providence Equity Partners” portfeļa uzņēmums – privātā kapitāla uzņēmums, kas koncentrējas uz izaugsmi orientētiem mediju, komunikāciju, izglītības un tehnoloģiju uzņēmumiem. Darījums izveidos pirmo pilnīgi neatkarīgo sakaru infrastruktūras uzņēmumu Baltijā un iezīmēs stratēģiskas partnerības sākumu, kas veltīta investīcijām mobilo tīklu attīstībā un klientu pieredzes uzlabošanā reģionā.“TeleTower”, kas izveidots 2009. gadā “Bite grupas” ietvaros, pārvalda daudzveidīgu portfeli ar vairāk nekā 2 500 sakaru torņiem, mastiem un jumta konstrukcijām Latvijā un Lietuvā, ar plašu pārklājumu stratēģiski nozīmīgās pilsētās. Pēc darījuma pabeigšanas “TeleTower” un “Bite grupa” noslēgs ilgtermiņa darījuma līgumu, kas paredz izvietot vairāk nekā 1 200 papildu sakaru bāzes staciju vietas Latvijā un Lietuvā, lai palielinātu tīkla blīvumu, uzlabotu savienojamību attālākos reģionos un nodrošinātu 5G ātrumu klientiem, ņemot vērā, ka mobilo datu lietojums reģionā turpina pārsniegt Eiropas vidējo līmeni.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs SIA "Bite Latvija" šogad plāno ieguldīt gandrīz piecus miljonus eiro tīkla attīstībā Rīgas plānošanas reģionā, informēja uzņēmumā.

20 gadu laikā "Bite Latvija" Rīgas plānošanas reģionā tīkla modernizācijā un 5G attīstībā ieguldījusi 82,6 miljonus eiro, savukārt šogad paredzētas papildu investīcijas gandrīz piecu miljonu eiro apmērā.

"Bite Latvija" Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka līdzekļi tiek novirzīti gan jaunu bāzes staciju izbūvei, gan esošās infrastruktūras modernizācijai.

Periodā no 2005.gada Rīgas plānošanas reģionā ir uzstādītas 438 bāzes stacijas un šogad kopumā tika izbūvētas vēl 34 stacijas. Savukārt līdz 2025.gada beigām Rīgas plānošanas novadā plānots uzbūvēt vēl piecas jaunās bāzes stacijas.

No visām Rīgas plānošanas reģionā uzstādītajām bāzes stacijām 406 modernizētas ar 5G tehnoloģiju un 33 šajā gadā tiks modernizētas.

Kopš 2025. gada sākuma elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” mērķtiecīgi turpina attīstīt nākamās paaudzes tīklu Latvijā, uzbūvējot 44 jaunas bāzes stacijas gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Tādējādi tiek stiprināts un modernizēts tīkla pārklājums visā valstī. Līdz gada beigām “Bite Latvija” bāzes staciju kopskaits pārsniegs 1160, un uzņēmuma 5G tīkls būs pieejams 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Šī gada pirmajā pusgadā “Bite Latvija” turpināja mobilo sakaru tīkla attīstību visā Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta 5G tīkla pārklājuma nostiprināšanai reģionos un uz valsts nozīmes autoceļiem, kur pieprasījums pēc uzticama un ātra mobilo datu savienojuma turpina pieaugt.

Proti, jaunas bāzes stacijas šogad izbūvētas tādās apdzīvotās vietās kā Cēsis, Gulbene, Jūrmala, Krāslava, Rēzekne, Rīga, Tukums, Valka, Ventspils, Valmiera un citviet. Tāpat ar ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām modernizēts tīkla pārklājums uz nozīmīgākajiem autoceļiem, nodrošinot kvalitatīvus sakarus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ceļotājiem, kuri aktīvi izmanto navigācijas lietotnes, kā arī patērē datus, spēlējot spēles vai skatoties video tiešsaistē.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

Par “All Media Group”, kas pārvalda “TV3” un “Go3”, ģenerāldirektoru no 2026. gada 1. janvāra iecelts Giedrjus Skļuts (Giedrius Skliutas).

Mediju grupa “All Media Group”, kas visās trīs Baltijas valstīs pārvalda televīzijas, radiostacijas, ziņu portālus, straumēšanas pakalpojumu un satura veidošanas mediju grupu, ieceļ Kristianu Antingu par vecāko satura vadītāju.

“Paātrinām mediju un satura biznesa transformāciju, lai radītu vairāk vērtības klientiem, strādātu efektīvāk un pilnveidotu pārvaldību. Klientiem piedāvāsim viņiem pielāgotus reklāmas formātus un elastīgāku cenu veidošanu, paplašināsim pārdošanas kanālus un televīzijas reklāmas kategorijā piesaistīsim jaunus reklāmas devējus. Mēs pārvaldām populārāko straumēšanas pakalpojumu, un mums ir satura priekšrocības – tas palīdzēs piesaistīt vēl vairāk skatītāju, ieskaitot arī jaunāku auditoriju,” saka Prans Kuisis, “Bitė Group” ģenerāldirektors un “All Media Group” valdes priekšsēdētājs.

Divu gadu laikā, kopš Ministru prezidente ir Evika Siliņa (JV), paveiktas vairākas labas lietas, tomēr kopumā viņas vadītajai valdībai būtu liekama atzīme "3" piecu ballu skalā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Šodien aprit divi gadi valdībai, ko vada Siliņa.

Tikmēr TV3 pasūtītajā "Kantar" aptaujā, kurā aptaujāti ap 800 cilvēki vecumā no 18 līdz 65 gadiem, vidējā atzīmē Siliņas valdībai bijusi 3,9 punkti no 10, tostarp 15% likuši 7 līdz 10 punktus, 20% - 5 vai 6 punktus, 47% - tikai 1 līdz 4 punktus, bet pārējiem nav bijis viedokļa.

Bite pie pozitīvajām lietām minēja to, ka Latvijas valdība nav nekādā veidā mainījusi savu nostāju attiecībā uz palīdzību kara nomāktajai Ukrainai.

"Tas ir labi, jo nav jau nekāds noslēpums, ka atsevišķas valstis rietumu pasaulē neuzskata, ka tur notiekošais ir kaut kas tāds," sacīja Bite. Turpretim Latvija skaidri turpina paust savu atbalstošo nostāju Ukrainai, kā arī palīdz tai finansiāli un citos veidos.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” regulāri veic pieejamības novērtējumu ar “slepenā pircēja” metodi, kurā piedalās cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Šī pieeja ļauj praksē pārbaudīt, cik patiesībā iekļaujoši un pieejami ir konkrētā uzņēmuma pakalpojumi, digitālā vide un klientu apkalpošana. Kā norāda “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, līdzšinējā pieredze rāda, ka aptuveni katra otrā slepenā vizīte atklāj būtiskus trūkumus, kas cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem liedz patstāvīgi saņemt pakalpojumu. Lielākoties tas saistīts ar nepietiekamām zināšanām par likumdošanu, izpratnes trūkumu par klientu vajadzībām un vides pieejamību, tostarp nezināšanu par palīgtehnoloģijām, kas palīdz cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti.

Saskaņā ar 2025. gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir vairāk nekā 215 tūkstoši pieaugušo ar invaliditāti, kas veido aptuveni desmito daļu Latvijas iedzīvotāju, un vienlaikus sabiedrība strauji noveco — seniori veido gandrīz 22 % iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka ir milzīga daļa sabiedrības, kurai ikdienā ir grūtības piekļūt dažādu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.

“A komanda” ir apvienības “Apeirons” izveidota iniciatīva – tā ir 4-5 cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem komanda, kura, izmantojot “slepenā pircēja” metodi, sniedz iespēju uzņēmumiem praktiski pārbaudīt, vai piekļūstamības risinājumi, kurus tas ieviesis, patiešām strādā un atbilst cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem vajadzībām, vienlaikus sniedzot ieteikumus, kādi uzlabojumi ir nepieciešami.

Turpinot tālāku tīkla infrastruktūras attīstību, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” 2026. gadā plāno investēt 20 miljonus eiro tīkla modernizācijā, 5G pārklājuma paplašināšanā un nākamās paaudzes 5G+ ieviešanā.

Kā norāda Aleksandrs Beļajevs, “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs, investīcijas ir būtiskas, lai nodrošinātu stabilu, drošu un modernu mobilo sakaru infrastruktūru pieaugošajām klientu vajadzībām un strauji augošajam datu patēriņam.

2026. gadā “Bite Latvija” plāno izbūvēt 55 jaunas bāzes stacijas visā Latvijā – 10 % Rīgā un 90 % reģionos, īpaši Vidzemē un Latgalē. Tīkla paplašināšana paredzēta Kuldīgas, Tukuma, Dobeles, Madonas, Alūksnes, Gulbenes, Ogres, Valmieras un Cēsu novados, kā arī Daugavpilī. Papildu tam 170 esošās bāzes stacijas tiks modernizētas, ieviešot 5G, kas būtiski palielinās tīkla jaudu un datu pārraides ātrumu. Plānots, ka nākamā gada beigās Latvijā darbosies vairāk nekā 1200 “Bite Latvija” bāzes stacijas, no kurām teju 1000 būs aprīkotas ar 5G tehnoloģiju.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” jau divas desmitgades nodrošina pakalpojumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, šajā laikā Latgales plānošanas reģionā ieguldot tīkla modernizācijā un 5G attīstībā 30,5 miljonus eiro. Kā uzsver “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, līdzekļi tiek novirzīti gan jaunu bāzes staciju izbūvei, gan esošās infrastruktūras modernizācijai, lai nodrošinātu stabilu pārklājumu un augstu pakalpojumu kvalitāti visā reģionā.

Periodā no 2005. gada Latgales plānošanas reģionā, kurā ietilpst Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes reģions, ir uzstādītas 149 bāzes stacijas un šogad kopumā tika izbūvētas vēl septiņas, tādējādi vēl vairāk kāpinot tīkla pārklājumu un nodrošinot piekļuvi ātram un stabilam 5G internetam. No visām jau Latgales plānošanas reģionā uzstādītajām bāzes stacijām 88 modernizēta ar 5G tehnoloģiju un vēl 12 šajā gadā tiks modernizētas.

Kopumā “Bite Latvija” šogad uzstādījusi 60 jaunas 5G bāzes stacijas līdz šim vēl neaptvertās vietās visā Latvijā un modernizēt 210 esošās stacijas ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām, paplašinot 5G pārklājumu uz visiem Latvijas A klases autoceļiem. Līdz gada beigām uzņēmuma tīklā darbosies 1160 bāzes stacijas, no kurām vairāk nekā 800 būs aprīkotas ar 5G tehnoloģiju.

Darbinieku digitālo prasmju trūkums aizvien ir būtisks izaicinājums lielai daļai uzņēmumu vadītāju Latvijā. 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, skaidro, ka šobrīd tirgū izveidojusies paradoksāla situācija, jo 2023. gadā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu jeb 26,2 % norādīja, ka veic regulāras darbinieku apmācības kiberdrošības jautājumos, savukārt šogad – tikai aptuveni katrs astotais jeb 12,5 %.

Jaunais pētījums par uzņēmumu digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem atklāj, ka 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas. Tā visbiežāk norādījuši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar vietējo kapitālu. 51 % aptaujāto uzņēmuma darbinieku prasmes vērtē kā ļoti labas vai drīzāk labas, tikmēr 6 % respondentu bija grūti tās novērtēt. Līdzās tam 33 % vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir šķērslis uzņēmuma attīstībai, kavējot jaunu biznesa procesu un projektu ieviešanu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

“Lai veicinātu inovāciju ieviešanu un darba procesu efektivitāti, uzņēmumiem nepieciešams nemitīgi uzlabot darbinieku digitālās prasmes, turklāt tas ir viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnosacījumiem – ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Bites infrastruktūrā ieviestā Nokia maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt klientiem visaugstākos tīkla drošības un datu pārraides ātruma standartus. Tomēr pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj garantēt 100 % drošību, ja cilvēkresursu pratība ir zema. Tāpēc darbinieki, kuri spēj atpazīt un novērst kiberriskus, veido vēl spēcīgāku vairogu pret izaicinājumiem digitālajā telpā un sniedz būtisku artavu biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” jau 20 gadus apkalpo gan privātpersonas, gan juridiskās personas, un līdz šim tīkla modernizācijā un 5G attīstībā Rīgā ieguldīti 53,2 miljonus eiro.

Šogad plānots investēt vēl vairāk nekā 2 miljonus eiro, tādējādi kopējās investīcijas reģionā uzņēmuma divdesmit gadu pastāvēšanas laikā sasniegs 55,4 miljonus eiro.

Kā norāda “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, investīcijas novirzītas jaunu bāzes staciju izbūvei un esošo modernizācijai, lai stiprinātu tīkla pārklājumu un nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti. Periodā no 2005. gada Rīgā ir uzstādīta 281 bāzes stacija un šogad kopumā tiks izbūvētas vēl 24, tādējādi vēl vairāk kāpinot tīkla pārklājumu novadā un nodrošinot piekļuvi ātram un stabilam 5G internetam. No visām Rīgā uzstādītajām bāzes stacijām 273 modernizētas ar 5G tehnoloģiju.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Latvijas uzņēmumu pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumiem šogad turpina pieaugt, īpaši mazumtirdzniecības, nekustamo īpašumu, ražošanas un izglītības nozarēs, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” dati. Šogad īpaši izceļas pārtikas ražošanas nozare, kur pieprasījums audzis par 61 %, salīdzinot ar pērno gadu. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, to galvenokārt veicina uzņēmumu vēlme paaugstināt kiberdrošību, darba procesu efektivitāti un datu pārvaldības kvalitāti.

Kopumā vispieprasītākie IKT pakalpojumi šobrīd ir tīkla un savienojamības risinājumi, tīkla drošības iekārtu noma un iekārtu administrēšana – tie kopā veido aptuveni 73 % no kopējā pakalpojumu apjoma. Turklāt tīkla drošības iekārtu noma pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi par 200 %, kas apliecina augošu uzņēmumu aktivitāti kiberdrošības risinājumu ieviešanā.

“Ražošanas nozare šobrīd ir viena no redzamākajām digitalizācijas līderēm,” skaidro Dmitrijs Ņikitins. “Uzņēmumi arvien biežāk ievieš automatizācijas un attālinātas kontroles risinājumus, kas palīdz samazināt izmaksas un nodrošināt nepārtrauktu ražošanas procesu. Īpaši izceļas pārtikas ražotāji, kur pieprasījums pēc IKT risinājumiem pieaudzis par 61 %, kas liecina par strauju pāreju uz digitāli pārvaldītām iekārtām un ražošanas uzraudzību reāllaikā – tas kļūst par ikdienas standartu modernajās rūpnīcās.”

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.

Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.

"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.

Liepājā, svinīgi iemūrējot laika kapsulu, Scania Latvia iezīmēja jaunā kravas automašīnu servisa un pārdošanas centra būvniecības pirmo posmu.

Šis projekts ir nozīmīgs ne tikai uzņēmuma tālākajai attīstībai, bet arī reģiona transporta infrastruktūrai un uzņēmējdarbības videi.

Jaunais Scania Latvia centrs kļūs par vienu no nozīmīgākajiem transporta pakalpojumu infrastruktūras objektiem Kurzemē. Tas ne tikai paaugstinās pakalpojumu pieejamību profesionālajiem pārvadātājiem, bet arī veicinās: reģiona ekonomisko aktivitāti, vietējās uzņēmējdarbības attīstību, modernu, drošu un ilgtspējīgu infrastruktūru transporta sektorā.

Jaunais servisa centrs aizstās līdzšinējo Liepājas servisu, kas atrodas dažu minūšu braucienā no topošās vietas Grīzupes ielā 1B. Aptuveni 1300 m² lielajā ēkā būs ierīkotas trīs remonta un apkopes līnijas, kas ļaus vienlaikus apkalpot līdz desmit kravas automašīnām. Centrā paredzēta arī moderni aprīkota automazgātava un komfortablas telpas servisa un pārdošanas speciālistiem. Servisa centra izveides kopējais investīciju apjoms ir 4,6 miljoni eiro.

Par televīzijas platformas "Go3" izpilddirektoru Baltijā no nākamā gada janvāra kļūs lietuviešu mārketinga, telekomunikāciju un vadības speciālists Toms Burovs, informē "TV3" pārstāve Anastasija Šuļkovska.

Burovs "Go3" izpilddirektora amatu pārņems no Jana Vikritoviča, kurš bijis "Go3" izpilddirektors gandrīz septiņus gadus.

"Go3" visās trijās Baltijas valstīs ir vairāk nekā 600 000 klientu.

"Go3" ietilpst "All Media Group" holdinga kompānijā. Holdings pārvalda mediju uzņēmumus visās trīs Baltijas valstīs. Tās portfelī ietilpst "Go3" televīzija, televīzijas kanāli "TV3", radio stacijas "Star FM" un "Top radio", ziņu portāli, tostarp "tv3.lv" un citi.

"All Media Group" ir daļa no "Bitė Group" holdinga, kas apvieno telekomunikāciju un digitālo pakalpojumu uzņēmumus, piemēram, "Bite Latvija", "Bitė Lietuva" un citus. Holdingus kontrolē globālā privātā kapitāla sabiedrība "Providence Equity Partners", kas galvenokārt investē mediju, komunikācijas, izglītības un tehnoloģiju nozarēs.

Rīgā, Rudens ielas 2 iekšpagalmā elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” kopā ar pieciem nozares uzņēmumiem 26.novembrī prezentēja gaisvadu kabeļu konsolidācijas pilotprojekta rezultātus, noslēguma posmā starp četrām ēkām vienā trasē apvienojot vairāk nekā 40 kabeļu.

Tā mērķis ir parādīt reālu risinājumu gaisvadu sakārtošanai Rīgas pilsētvidē.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, šis ir pirmais praktiskais solis ceļā uz vizuāli sakoptāku, tehniski drošāku un sabiedrības interesēm atbilstošu elektronisko sakaru infrastruktūru Rīgā. Pilotprojektam kā risinājumam atbalstu paudušas gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), gan Konkurences padome, taču, lai uzlabotu šobrīd neefektīvo regulējumu, tālāk nepieciešami lēmumi pašvaldības un valsts līmenī.Vēsturiski elektronisko sakaru pakalpojumus Rīgā nodrošinājuši vairāki desmiti elektronisko sakaru komersanti.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Pēdējā gada laikā, un, jo īpaši pēdējo mēnešu laikā, Latvijas telekomunikāciju nozarē aizvien vairāk iezīmējas strukturālu pārmaiņu perspektīva, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

Viņš norādīja, ka šā gada jūlijā valdības un Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmuma "Telia" paziņotais nodoms par ārvalstu investora daļu pārdošanu uzņēmumos SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" turpmākos divus gadus iezīmē dažādu un šobrīd vēl skaidri nedeklarētu izmaiņu gaismā.

LTA iestājas par to, lai nozarē tiktu saglabāti konkurences priekšnosacījumi, un izmaiņu rezultātā ieguvēji ar plašākām izvēles iespējām būtu pakalpojumu lietotāji.

Lelis uzsvēra, ka 5G tīkla attīstība pēdējā gada laikā iegāja noslēdzošajā fāzē, un mobilo sakaru operatori nākamā gada laikā pilnībā pabeigs valsts teritorijas pārklāšanu ar 5G, tādējādi noslēdzot apjomīgu un intensīvu investīciju periodu vairāku gadu garumā.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” nepiedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes 27. jūlijā izsludinātajā un šodien noslēgtajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā Rīgas digitālās aģentūras vajadzībām, jo tajā nav ņemtas vērā būtiskas nozares ekspertu un ārvalstu investoru rekomendācijas par iepirkuma sadalīšanu daļās, tādējādi radot konkurences ierobežojumus un priekšrocības vienam tirgus dalībniekam.

Noslēdzoties iepirkumam, kļuvis skaidrs, ka piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents. Konkurences padome jau iepriekš vairākkārt brīdinājusi – ja iepirkuma dokumentācija izstrādāta tā, ka pilnvērtīgi var piedalīties tikai viens mobilo sakaru operators, tad tiek pārkāptas brīvas un godīgas konkurences prasības un apdraudēta iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ir aicinātas rīkoties atbildīgi un taupīt budžeta līdzekļus, taču šī rīcība negatīvi pārsteidz – kad pašvaldība pārmaksā, ikvienam iedzīvotājam jāsaprot, ka šī nauda vairs nenonāk skolās, ielās vai veselības aprūpē! Tāpat kā 2022. gada Rīgas digitālās aģentūras iepirkumā, arī šoreiz iepirkuma nosacījumi – tostarp nesamērīgi strukturēta finanšu piedāvājuma sadaļa – liedz pārējiem tirgus dalībniekiem iespēju iesniegt konkurētspējīgus piedāvājumus. Šāda pieeja rada mākslīgu cenu priekšrocību vienam piegādātājam un samazina iespēju pašvaldībai iegūt ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu.

Kiberuzbrukumi Latvijā turpina pieaugt, skarot uzņēmumus neatkarīgi no to lieluma vai nozares. Pētījumu centra SKDS un “Bite Latvija” veiktais pētījums “Latvijas uzņēmumu digitālās drošības izaicinājumi 2025” atklāj, ka vairāk nekā 60 % uzņēmumu kiberdrošību uzskata par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem 2026. gadā, taču tikai neliela daļa regulāri testē uzņēmumu drošības gatavību.

Lai palīdzētu uzņēmumiem sagatavoties šiem izaicinājumiem, Eiropas Digitālās inovācijas centrs (EDIC) / Latvijas IT klasteris organizē intensīvu kiberdrošības treniņu, kas notiks 2026. gada 20. janvārī Rīgā.

Pasākuma laikā dalībnieki piedalīsies reālistiskās kiberdrošības simulācijās, soli pa solim izdzīvojot dažādus uzbrukumu scenārijus, lai novērtētu savu digitālās drošības gatavību.

Pasākuma otrajā daļā uzstāsies nozares līderi, kuri ne tikai dalīsies ar savām zināšanām, bet arī piedāvās praktiskus risinājumus un reālus piemērus kiberdrošības jomā, palīdzot uzņēmumiem saprast, kā efektīvi stiprināt digitālās drošības līmeni. “Bite Latvija” skaidros, kā tīkla kā pakalpojuma (Network as a service (NaaS)) pieeja palīdz uzlabot uzņēmumu drošības līmeni, “Datakom” pievērsīsies infrastruktūras uzturēšanas un aizsardzības izaicinājumiem, “HORTUS Digital” sniegs ieteikumus par kiberdrošības higiēnu un digitālās drošības pamatprincipiem, savukārt “ZZ Dats” analizēs autentifikācijas drošības mītus digitālajā vidē. Papildus tam EDIC eksperti iepazīstinās ar atbalsta iespējām uzņēmumu digitālajai transformācijai un inovāciju ieviešanai.