Investors

Biržu indeksi pieaug, naftas cenas krītas

LETA/AFP, 01.11.2018

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, noslēdzot oktobra mēnesi, kas bija izrādījies biedējošs investoriem.

Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» trešdien pieauga par 1,1%, bet oktobrī tas ir krities par 6,9%, kas ir lielākais šī indeksa kritums viena mēneša laikā kopš 2011.gada.

Indekss «MSCI World Index», kas ietver akcijas no 23 jaunattīstības valstīm, kritās par vairāk nekā 8%, un tas bija lielākais kritums pēdējos sešos gados.

Parīzes biržas indekss CAC 40 mēneša laikā saruka par vairāk nekā 7%, kas bija lielākais kritums kopš 2015.gada augusta. Ievērojamus kritumus oktobrī piedzīvoja arī Frankfurtes un Londonas biržu indeksi.

«Pat pēc šī rīta kāpumiem, globālie akciju tirgi laiza savas brūces pēc brutāla mēneša,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems. «Tagad izvirzās jautājums – vai ļaunākais jau ir beidzies, vai tomēr būs vēl viens pārdošanas vilnis gada beigās?»

Viens no akciju izpārdošanu veicinošiem faktoriem bija bažas par to, kādu ietekmi radīs centrālo banku atteikšanās no vieglas kreditēšanas politikas. Vadošo lomu šajā ziņā ieņem ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), kas ir solījusi turpināt procentlikmju paaugstināšanu.

FRS šogad jau ir trīs reizes pacēlusi bāzes procentlikmi, un ir gaidāms, ka tā to vēlreiz darīs decembrī. Tirgi ir nobažījušies, ka augstākas procentlikmes bremzēs ekonomikas izaugsmi un radīs haosu jaunajās ekonomikās, kur valūtu kursi krītas.

Bažas pastiprina arī neziņa par globālās tirdzniecības attiecībām, sevišķi saistībā ar ASV un Ķīnas strīdu. Ķīnas rūpnieciskās ražošanas aktivitāte oktobrī bija zemāka par tirgus prognozēm.

Pastāv arī bažas par iespējamu demokrātu uzvaru ASV Kongresa starpvēlēšanās nākamnedēļ, politisko neziņu eirozonā saistībā ar Itālijas budžeta plānu, un Vācijas nākotni pēc kancleres Angelas Merkeles paziņojuma par nekandidēšanu uz jaunu amata termiņu 2021.gadā.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, britu mārciņas kurss pret dolāru pieauga, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 0,87 dolāriem līdz 65,31 dolāram par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 0,44 dolāriem līdz 75,47 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» trešdien pieauga par 1,0% līdz 25 115,76 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 1,1% līdz 2711,74 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 2,0% līdz 7305,90 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 1,3% līdz 7128,10 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,4% līdz 11 447,51 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 2,3% līdz 5093,44 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,1345 līdz 1,1322 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru pieauga no 1,2706 līdz 1,2771 dolāram par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu saruka no 113,13 līdz 112,86 jenām par dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru