Lauksaimniecība

Biznesa iespēja? Pēta, kā jaunos kartupeļus baudīt jau februārī

Dienas Bizness, 21.05.2015

Īpaši agro kartupeļu izmēģinājuma stādījums Māra Narvila dārzā novākts un nogaršots februāra beigās.

Foto: no LLKC albuma.

Jaunākais izdevums

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas speciālists Māris Narvils publicējis secinājums par mēģinājumu audzēt laukā pārziemojošus kartupeļus, kurus var ēst jau februāra beigās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Māris Narvils kopš rudens briedušos kartupeļus novācis, lai kopā ar ģimeni un LLKC kolēģiem nogaršotu februāra beigās.

Ziemošana izmēģināta ar šķirni Laura, pērn vasaras otrajā pusē bumbuļus iestādot un ļaujot tiem augt līdz rudenim. Salnu laikā laksti piesegti ar agrotīklu. «Kartupeļi aug, līdz to augšana dabiski – gaisa un augsnes temperatūru dēļ – apstājas, veģetācija beidzas,» vēsta M. Narvils, «tad nāk lakstu pļaušana un pirmā vagu nosegšana. Nākot lielākam salam, salmu kārtu papildina, sedz ar plēvi, bet ne pilnībā. Tā kartupeļu stādījums neskarts gaida pavasari, kad tiek norakts un celts galdā.»

Sēklu speciālists ņēmis no pagrabā ēšanai glabātajiem pāri palikušajiem kartupeļiem. Viņš atzīst, ka sēklu ir sarežģīti labi saglabāt līdz jūlija otrai pusei: «Jābūt izcili labam pagrabam. Kartupeļiem vajadzētu būt saasnojušiem – ar zaļiem, īsiem, drukniem asniem, lai paātrinātu sadīgšanu.»

M. Narvils pauž: «Kartupeli uzskata par jutīgāku, nekā tas ir patiesībā. Dabas apstākļi jāiemācās izmantot un pielāgoties tiem.»

Iemesls metodes izmantošanai ir vēlme jau agri pavasarī ēst gardus kartupeļus, nevis tos, kas pagrabā savītuši un saasnojuši: «Cik gardi ir jaunie kartupeļi, zina katrs. Tie vilina ar plāno miziņu un maigo garšu, taču šis prieks ilgst divus mēnešus gadā. Šis paņēmiens ļauj tikt pie vienreizējās garšas jebkurā brīdī, kad vien ir pozitīva gaisa temperatūra. Es šos kartupeļus varēju baudīt februārī, martā un aprīlī, uzcienājot kolēģus.»

Iecavas novada zemnieks Aigars Cirītis, kas gadiem specializējies agro kartupeļu audzēšanā, Bauskas Dzīvei teic – biznesa iespēju šajā metodē nesaskata: «Tās būtu pārāk lielas pūles un risks lielā platībā, ja vēlies tos pārdot. Salmi maksā naudu, pat ja tie jāsavāc no sava tīruma. Pērn ziema bija nekāda, bet mīnus 30 grādu salā zeme izsaltu pusmetra dziļumā. Pat ja būtu dziļš sniegs, kartupeļi sasaltu pilnībā un atkūstot nebūtu kvalitatīvi. Ja ziema ir ar lietu, salmi saplaks un pēc tam salā stādījumus vairs nepasargās.»

A. Cirītis atgādina vēl vienu risku – cīņu ar pelēm un citiem grauzējiem, kuru dēļ savulaik tulpju sīpolu audzētāji dārza dobes pusmetra dziļumā norobežoja ar ierakta šīfera plāksnēm.

M. Narvils uzsver, ka ziemojošie kartupeļi nav jaunums: «Esmu dzirdējis par šādas metodes pastāvēšanu Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.»

Plašāk - laikrakstā Bauskas Dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vēsais laiks kavē kultūraugu attīstību

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti norāda, ka ilgstošā vēsā pavasara dēļ dārzkopjiem šogad jārēķinās ar pusotras līdz divas reizes ilgāku sēklu dīgšanas procesu dārzeņiem, bet gaidāmo augļu ražu var ietekmēt apputeksnētāju zemā aktivitāte. Salnu postījumi pagaidām nav novēroti.

Šis pavasaris ieies vēsturē kā viens no garākajiem meteoapstākļu novērošanas vēsturē, jo turpinās jau trešo mēnesi. LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā Māris Narvils skaidro, ka aukstumizturīgie dārzeņi dzīvības pazīmes sāk izrādīt pie gaisa temperatūras virs +5 grādiem, bet aktīvas augšanas periods sākas virs +10 grādiem. Šopavasar izteikti siltu dienu bijis maz, tāpēc visi augšanas procesi notiek palēnināti. Sēklu sadīgšanas laiks var būt pat 1,5 līdz 2 reizes ilgāks kā normālos apstākļos. «Dārzkopjiem no vēsā laika baidīties nevajadzētu. Šādos apstākļos veidojas spēcīgākas sakņu sistēmas, kas nodrošina labāku barības vielu uzņemšanu un līdz ar to – potenciālu labām ražām,» norāda M. Narvils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LLKC: Uzsnigušais sniegs lauksaimniekiem problēmas neradīs

Dienas Bizness, 28.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada nogalē Latviju pārklājusī sniega sega lauksaimniekiem problēmas neradīs, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas eksperti.

«Kaitējums augļu kokiem rastos tādā gadījumā, ja no +6 grādiem gaisa temperatūra diennakts laikā pazeminātos līdz -20 grādiem. Pašlaik gaisa temperatūra samazinās pakāpeniski un visi augi ir ziemas miegā», skaidro LLKC augkopības eksperts Māris Narvils.

Iedzīvotāju fiksēto narcišu ziedēšanu vai koku piebriedušos pumpurus speciālists sauc par izņēmuma gadījumiem, kurus, visticamāk, veicinājusi šo augu atrašanās saules pusē. «Varbūt atsevišķi zari ar šādiem pumpuriem arī nosals, bet tādu nebūs daudz, turklāt to vietā pavasarī plauks citi. Protams, ja tulpes vai narcises uzplaukušas jau tagad, otrreiz šajā pavasarī tās vairs neziedēs, – tad ziedi gaidāmi vien 2017. gadā,» norāda M. Narvils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laikapstākļi un kaitēkļi ievērojami apgrūtinājuši kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada krasās gaisa temperatūras svārstības, sausums un karstums, kas mijās ar lietu un vēsu laiku, dažādu kaitēkļu uzbrukumi ievērojami apgrūtināja arī kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības speciālisti.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā: «Šogad izšķiroša nozīme bija rūpīgai integrētās augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai. Ieguvēji bija tie, kuri sekoja kaitīgo organismu monitoringam Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā un atbilstoši tam, apkaroja kaitēkļus savos laukos. Ja veģetācijas pirmajā pusē vajadzēja prasmīgi nostrādāt ar insekticīdiem un stresa noņemšanas augu augšanas stimulatoriem, tad veģetācijas perioda otrajā pusē problēmas sagādāja nezāles un slimības, kā arī kalcija izskalošanās. Tādēļ bez fungicīdu pielietošanas ražas saglabāt labā līmenī un kvalitātē nebija iespējams.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu laikā ķiploku audzēšanas platību apjomi palielinājušies seškārt.

Ķiploki ir viena no visstraujāk augošām dārzeņu kultūrām Latvijā, to platības šogad ir pieaugušas par 37 % - no 229 ha pērn līdz 314 ha šogad. Turklāt šīs ir tikai tās platības, kas deklarētas Lauku atbalsta dienestā (LAD), bet ir virkne daudz mazāku platību, kas nav deklarētas. Tā ka faktiskās platības ir vēl lielākas, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sniegtā informācija. Konkurenci Latvijas ķiplokiem pārsvarā veido Ķīnas un Spānijas ķiploki. Latvija pati spēj nodrošināt apmēram 50% no patēriņa, pārējais ir importētais. Pārsvarā tas ir piemērotu glabātuvju trūkums, komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Viņš norādīja, ka ķiploku pārstrāde ir daudzveidīga, bet nav masveidīga. Tie ir pulveri, granulas, skaidiņas, dažādi garšvielu maisījumi. Viens no aktīvākajiem un lielākajiem pārstrādātājiem ir Latvijas Ķiploks, SIA ApiAgro un Bruknas ķiploks. Lai ķiploku kultūra būtu rentabla, no hektāra būtu jāiegūst vismaz 7 tonnas. Šogad noteikti šī robeža sasniegta netiks, norādīja M.Narvils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kartupeļu ražai var kaitēt slimības – sausplankumainība un lakstu puve

Dienas Bizness, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads kartupeļu stādījumu attīstībai ir labvēlīgs, taču topošajai ražai var kaitēt slimības – Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības eksperti stādījumos jau fiksējuši kartupeļu sausplankumainību un vietām arī lakstu puvi.

LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils stāsta, ka šogad savu kaitīgumu parāda kartupeļu sausplankumainība – Alternaria solani. Lai arī šī slimība nav tik postoša, veselas lapu virsmas saglabāšana kartupeļiem ir arī viens no priekšnosacījumiem labas ražas ieguvei. Šī slimība īpaši progresē, kad gaisa temperatūra ir amplitūdā no +10 līdz +35oC, tad kartupeļu stādījumiem ir jāpievērš īpaša uzmanība. Slimības izplatība ir atšķirīga dažādām šķirnēm.

Jelgavas pusē visintensīvākā izplatība tikai novērota šķirnei Laura, kam 10% augu sākusies lakstu sakļaušanās vagās un vairāk nekā 80% no apsekotajiem augiem varēja atrast vismaz vienu vai divus slimības plankumus, bet visvairāk inficētajiem to bija vairāk nekā 10. Līdzīga, bet tomēr ievērojami mazāka slimības izplatība tika konstatēta šķirnei Solist, kur sākusies lakstu sakļaušanās, savukārt citās šķirnēs tā vispār netika novērota. Var teikt, ka ievērojamas ir atšķirības arī šķirņu izturībā pret slimībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti vēsajai vasarai lielākajai daļai dārzeņu šogad sagaidāmas labas ražas, kaut arī līdz šim to attīstība ir nedaudz aizkavējusies, secina Latvijas Lauku konsultācijs un izglītības centra LLKC dārzkopības eksperti.

Augustā sagaidāmais siltums ražas ienākšanos var paātrināt, taču problēmas var radīt ūdens trūkums un atsevišķi kaitēkļi.

«Situācija ar dārzeņiem ir daudzveidīga un dažāda. Vislabāk jūtas visi mūsu klimatiskās zonas dārzeņi. Ja ir atbilstoši nodrošināti ar barības vielām, mērenā siltuma apstākļos lieliski attīstās baltie un sarkanie galviņkāposti, ziedkāposti un brokoļi, rožkāposti,» saka LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Eksperts norāda, ka vieglākās augsnēs dārzeņi, kas ir lieli ūdens patērētāji, varēja ciest arī no ūdens trūkuma. Aprīļa beigās sētie burkāni aug labi, vēlāk sētie nedaudz cieta no mitruma trūkuma. Sīpoli, kas stādīti ar sīksīpoliņiem, ja sekmīgi pārcieta pavasara vēsumu un neizziedēja, arī dod gana labu ražu. Tas pats attiecas arī uz ziemas ķiplokiem. Salātiem, kas lauka platībās sēti aprīlī, problēmas sagādāja mitruma trūkums, jūnijā sētiem salātiem mitruma apstākļi ir normalizējušies. Labvēlīgi apstākļi arī rudens ražai paredzēto kāļu, rutku, rāceņu un balto redīsu – daikonu - audzēšanai. Šovasar dilles tik strauji neizzied un ilgāk izmantojamas svaigam patēriņam. Labi attīstās un aug arī dažāda veida garšaugi. Bazilikus regulāri apgriež, lai nesāk ziedēt, skaidro eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Augļkopji prognozē 14 miljonu eiro zaudējumus, ko prasīs kompensēt valdībai

Sandra Dieziņa, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šī gada augļu un ogu raža, atkarībā no auga kultūras, piedzīvo 50% un pat 100% samazinājumu. Savukārt dārzeņiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ražas apjomi varētu būt mazāki par 20–30%,» situāciju komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Dārzeņu raža šogad gaidāma diezgan laba, izņēmums ir dažas siltumu mīlošas kultūras – ķirbji un kabači. Šogad atsevišķām dārzeņu kultūrām situācija ir ļoti atšķirīga, norāda kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Viss šogad aug lēnāk – vidēji par divām līdz trīs nedēļām. Dārzeņu nogatavošanās posms ir vēlāks, to aprite arī ir vēlāka,» vērtē kooperatīva vadītāja. Kāpostiem līdz šim valdošie laikapstākļi ir pateicīgi, jo tiem nepatīk liels karstums, tie aug griezdamies, līdz ar to raža varētu būt ļoti laba. Arī kartupeļiem un burkāniem ražas solās būt labas, taču jārēķinās, ka raža nogatavojas vēlāk. Savukārt siltumu mīlošiem augiem – gurķiem, tomātiem, kabačiem un ķirbjiem – tiek prognozētas vājas ražas, jo to augšana un attīstība notika daudz lēnāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku apsekošana teju pa stundai un roku darba izmantošana šoruden varētu būt tie instrumenti, kas sekmīgāk ļaus novākt kartupeļu un dārzeņu ražu, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.

Lielākās problēmas pašlaik sagādā lietus, kas augsni intensīvi piesātina ar ūdeni. Tā kā rudenī mitruma iztvaikošana nav tik intensīva kā vasarā, ūdens sastājas laukos, apgrūtinot ražas novākšanu.

«Masveida ražas novākšana šogad kavējas vismaz par divām nedēļām, jo aukstuma ietekme bijusi jūtama visu augu veģetācijas laiku. Kartupeļu, kāpostu, sarkano biešu, burkānu, ķirbjaugu augšana un arī briešana krietni aizkavējās. Briešana ir īpaši svarīga ražas saglabāšanā. Riskam pakļautas pašlaik ir vidēji vēlo un vēlo kartupeļu šķirnes, jo to miza var pietiekami nenobriest glabāšanai. Tāpat jāseko, lai galviņkāpostiem izveidojas blīvas galviņas, burkāniem pilnībā nobriest sakne, izveidojot noapaļotu galu, bet sarkanajām bietēm jāiegūst šķirnei raksturīgā forma un izmērs,» stāsta LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Komentāri

Pievienot komentāru