Ražošana

Laikapstākļi un kaitēkļi ievērojami apgrūtinājuši kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Šī gada krasās gaisa temperatūras svārstības, sausums un karstums, kas mijās ar lietu un vēsu laiku, dažādu kaitēkļu uzbrukumi ievērojami apgrūtināja arī kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības speciālisti.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā: «Šogad izšķiroša nozīme bija rūpīgai integrētās augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai. Ieguvēji bija tie, kuri sekoja kaitīgo organismu monitoringam Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā un atbilstoši tam, apkaroja kaitēkļus savos laukos. Ja veģetācijas pirmajā pusē vajadzēja prasmīgi nostrādāt ar insekticīdiem un stresa noņemšanas augu augšanas stimulatoriem, tad veģetācijas perioda otrajā pusē problēmas sagādāja nezāles un slimības, kā arī kalcija izskalošanās. Tādēļ bez fungicīdu pielietošanas ražas saglabāt labā līmenī un kvalitātē nebija iespējams.»

LLKC eksperts norāda - mazāk šogad būs kvalitatīvu galviņkāpostu, jo kāpostu cekulkodes masveidā savairojās jau maijā, nopietni ietekmējot tālāko visa veida galviņkāpostu attīstību. Bojājumus pastiprināja arī citi kaitēkļi, tādēļ bīstamākas kļuva arī dažādas slimības.

Agro burkānu sējumi šogad cieta no sausuma, savukārt jūnijā sētie attīstījās ļoti labi. Sējumiem līdzenos laukos zemākajās vietā sakņu bojājumus varēja izraisīt pārmērīgie nokrišņi vasaras otrajā pusē.

Laba šogad solās būt sarkano biešu raža, kā arī no sīksīpoliņiem stādīto sīpolu raža. Tiesa gan, sīpolus veģetācijas otrajā pusē apdraudēja lekni sazēlušas nezāles un līdz ar to arī slimības. Lai gan ražas lielumu tas īsti nepaspēja ietekmēt, uzglabāšanu šo slimību izplatīšanās ietekmēs gan. Savukārt no sēklām sētie sīpoli cietuši no sausuma un karstuma maijā, tādēļ ražas būs mazākas.

M.Narvils: «Ar katru sezonu aizvien vairāk pierādās zināšanu nozīme dārzkopja darbā. Visu izšķir spēja pareizi novērot un novērtēt savus laukus, nebaidīties prasīt padomu un spēt mainīt audzēšanas stratēģiju vēl veģetācijas laikā. Tiem, kas tā rīkojās, novāktā raža glabāsies labi. Pārējiem ražas zudumi var būt ne tikai dārzeņus novācot, bet arī uzglabājot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Paplašina pārstrādāto dārzeņu klāstu

Kristīne Stepiņa, 14.10.2019

SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kāpostu griešanas strādnieki nopelna līdz pat 900 eiro, tomēr darbinieku trūkst

LETA, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu, sīpolu, ķirbju un citu dārzeņu raža šogad ir samērā laba, tomēr situāciju sarežģī lietus lāmas, kuru dēļ novākšanas darbi aizkavējušies teju par mēnesi, līdz ar to tuvākajās nedēļās raža būs jāvāc triecientempā, atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Sīpoliem jau bija jābūt novāktiem, bet nevaram dabūt nost no lauka - tie joprojām ir ūdenī un lēnām pūst. Ar novākšanu iet ļoti grūti, kur nu varam, tur sīpolus un arī kartupeļus «velkam ārā». Turklāt darbus nevar vienmērīgi plānot, jo viss atkarīgs no augsnes, kas dažādos laukos atšķiras. Madlienas pusē ir mālsmilts, augsne lēni filtrējas, līdz ar to piekabes vispār nevar tikt līdz laukam,» sacīja Strazdiņa.

«Gurķu un ķirbju raža šogad ir ļoti laba, agrie burkāni un kāposti arī nelika vilties. Tikmēr vēlo burkānu raža parasti ir 70 tonnas no hektāra, bet šogad būs tikai 50 tonnas, kartupeļi arī būs tikai ap 30 tonnām ierasto 40 tonnu vietā,» piebilda kooperatīva vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Augļkopji prognozē 14 miljonu eiro zaudējumus, ko prasīs kompensēt valdībai

Sandra Dieziņa, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šī gada augļu un ogu raža, atkarībā no auga kultūras, piedzīvo 50% un pat 100% samazinājumu. Savukārt dārzeņiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ražas apjomi varētu būt mazāki par 20–30%,» situāciju komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Dārzeņu raža šogad gaidāma diezgan laba, izņēmums ir dažas siltumu mīlošas kultūras – ķirbji un kabači. Šogad atsevišķām dārzeņu kultūrām situācija ir ļoti atšķirīga, norāda kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Viss šogad aug lēnāk – vidēji par divām līdz trīs nedēļām. Dārzeņu nogatavošanās posms ir vēlāks, to aprite arī ir vēlāka,» vērtē kooperatīva vadītāja. Kāpostiem līdz šim valdošie laikapstākļi ir pateicīgi, jo tiem nepatīk liels karstums, tie aug griezdamies, līdz ar to raža varētu būt ļoti laba. Arī kartupeļiem un burkāniem ražas solās būt labas, taču jārēķinās, ka raža nogatavojas vēlāk. Savukārt siltumu mīlošiem augiem – gurķiem, tomātiem, kabačiem un ķirbjiem – tiek prognozētas vājas ražas, jo to augšana un attīstība notika daudz lēnāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātās 5% PVN likmes ieviešana pašmāju augļiem un dārzeņiem izrādījusies veiksmīga; audzis preču apgrozījums, palielinājušās algas, parādījušies apgrozāmie līdzekļi.

«Patērētāji tieši neredz izteiktu cenu samazinājumu augļiem vai dārzeņiem, jo vasara bija sausa un dārzeņu pašizmaksa ir krietni augstāka. Patiesībā cenām šogad bija jābūt astronomiskām, bet tā nav, un tas ir Latvijas patērētāju ieguvums,» apgalvo Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa.

Par bēdīgām ražām sūrojas gan dārzeņu, gan augļu un ogu ražotāji. Sausums prasījis papildu ieguldījumus, bet iegūtā raža dažviet ir pat 40% mazāka nekā pērn.

«Dārzeņu ražas prognozes ir ļoti dažādas, kopumā raža būs par 30 līdz 40% mazāka nekā pērn, bet esam priecīgi par to, ka izdevies ieviest samazināto PVN likmi Latvijā audzētajiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Šie panākumi šobrīd kompensē visas dabas piedāvātās neveiksmes,» pauž biedrības Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš. Viņš uzsver, ka dārzeņu raža ir ne tikai mazāka, bet ir apdraudēta arī to uzglabāšana. Piemēram, burkāni auguši kropli, un sausuma dēļ nav skaidrs, cik labi tie glabāsies. Iespējams, ka daļa ražas sāks strauji bojāties jau līdz jaunajam gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.

Izpētot dārzeņu cenas Latvijas un abu kaimiņvalstu lielākajos veikalos, Agroresursu un ekonomikas institūts nule kā secinājis – Latvijā vairumā gadījumu dārzeņu cenas vidēji ir augstākas, pat neskatoties uz samazināto PVN. Būtiski dārgāki nekā Lietuvā ir gan kartupeļi, gan šampinjoni, āboli, sīpoli un pat burkāni. Savukārt Latvijas ķiploki dārgāki par Lietuvas ķiplokiem tieši divas reizes – attiecīgi 5,01 un 2,51 eiro par kilogramu.

Te gan rodas jautājums – ar ko tik ļoti atšķiras abu kaimiņzemju garšaugu audzēšanas izmaksas un tirdzniecības uzcenojumi, ka valda tik liela cenu atšķirība? Par ķiploku ražas atšķirībām pagaidām skaidrības nav, bet tas, ka lielais mitrums pagājušā gada rudenī nodarīja skādi pašmāju dārzeņiem, lielai daļai burkānu un kartupeļu paliekot uz lauka, ir neapstrīdams fakts. Un viens no iemesliem, kāpēc, tuvojoties pavasarim, dārzeņu un kartupeļu cenas vēl var augt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošā sausuma dēļ pērn zemākā vidējā graudaugu ražība septiņu gadu laikā

Žanete Hāka, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dārzeņu pārstrādātājs: Šogad nav gaidāms dārzeņu cenu kāpums

LETA, 04.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad nav gaidāms dārzeņu cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA sacīja dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Mēs neesam cenas palielinājuši, gurķu pārstrādes produktiem mēs cenas esam pat pazeminājuši, jo gurķu raža šogad bija laba. Nevienam produktam neesam kāpinājuši cenas, sacīja Svarenieks, piebilstot, ka nozarē turpmākajos mēnešos nav pamata cenu kāpumam, jo degvielas cenas saglabājas zemā līmenī, tāpat arī pārējo resursu cenas neaug.

Svarenieks piebilda - lai arī šis bija labs svaigo gurķu ražas gads un salīdzinoši daudz produktu varēja pārstrādāt, kartupeļiem varētu būt kvalitātes problēmas, kas varētu pasliktināt to uzglabāšanu. Arī ābolu pārstrādes sezona solās būt laba.

Mēs neesam cenas kāpinājuši, gurķu pārstrādes produktiem mēs esam pazeminājuši cenas, jo gurķu raža bija laba, bet citiem neesam neko kāpinājuši. Nezinu, kāda būs meža dzērveņu raža, saka, ka būšot slikta, tāpēc dzērveņu produktiem cenas varētu kāpt. Nekādu kāpumu nav, nav tādu impulsu, kas varētu likt cenām kāpt. Degviela ir zemā līmenī, tāpat arī pārējie resursi. Nozarē ir stabilitāte, nevar runāt par straujām kustībām, teica Svarenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudaugu sējumu platība pērn pieaugusi par 6,5 %

Zane Atlāce - Bistere, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ar graudaugiem apsēti 716,0 tūkst. hektāru, kas ir par 43,6 tūkst. hektāru jeb 6,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu sējumu platība kopš 1984. gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 44,9 centneriem 2015. gadā līdz 37,8 centneriem 2016. gadā. Kaut gan sasniegta otra augstākā ražība Latvijas vēsturē un nozīmīgs platību pieaugums, 2016. gadā graudu kopraža bija 2,7 milj. tonnu, kas ir par 0,3 milj. tonnu jeb 10,5 % mazāk nekā 2015. gadā, kad ievāca rekordražu – 3 milj. tonnu.

Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā no 43,2 % 2015. gadā līdz 46,1 % 2016. gadā, kā arī graudu kopražā – no 53,1 % 2015. gadā līdz 58,6 % 2016. gadā. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48,0 centneri (2015. gadā – 55,3 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniekiem smags gads

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktās ražas dēļ augļu un dārzeņu pārstrādes ceham trūkst izejvielu.

Durbes novada konservu cehā Ābolīt’s šobrīd rit ābolu pārstrādes sezona. Iepirkuma cena ir lielāka nekā citus gadus, bet raža šogad slikta, izejvielu trūkst. Tāpēc uzņēmuma līdzīpašniece Millija Anziķe kopā ar komandu saviem spēkiem strādā dārzā, ko laipni atvēlējis kāds vietējais iedzīvotājs.

Maksā gan naudā, gan graudā

«Katru gadu cilvēki stāv rindā ar ābolu maisiem, kas atvesti gan vieglās mašīnas bagāžniekā, gan piekabēs. Strādājam, stundas neskaitot, bet ir smagi,» atzīst M. Anziķe. «Manā mūžā tik slikta ābolu gada vēl nav bijis. Vienmēr esmu teikusi – cik man vajadzēs, tik būs.» Lai piesaistītu piegādātājus, iepirkuma cena paaugstināta līdz pat septiņiem centiem kilogramā. Pērn tā bija par centu zemāka. «Kad cilvēki to izdzird, saka – o, tad ir jālasa, bet nav jau, ko lasīt. Pavasara salnas gāja pāri slejām vien,» uzņēmēja zina teikt. Par piegādātajiem āboliem iespējams pretī saņemt ne tikai naudu, bet arī gatavo produkciju. Šo iespēju labprāt izmanto daudzi regulārie klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies

LETA, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairuma pārtikas produktu cenas tuvāko trīs mēnešu laikā nesamazināsies, bet saglabāsies esošajā līmenī vai pat pieaugs, aģentūrai LETA prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Pašlaik pārtikas cenām nav pamata samazināties, tas ir iespējams vien gada beigās. Piena cena ir paaugstinājusies, graudu cenas ir stabilas. Cenu samazinājumam tuvākajos trīs mēnešos neredzu pamatu,» sacīja Gulbe, piebilstot, ka vairumam pārtikas produktu cenas varētu saglabāties esošajā līmenī vai pieaugt saistībā ar situāciju pasaules tirgū.

Vienlaikus viņa piebilda, ka līdz ar dārzeņu sezonas sākšanos Latvijā varētu samazināties vietējo dārzeņu, piemēram, kartupeļu, tomātu, gurķu un burkānu cenas. Taču tas tā ir katru gadu. Gulbe gan atzīmēja, ka, ņemot vērā vēso vasaras sākumu, siltummīlošu dārzeņu raža šogad varētu būs ne visai laba.

LETA jau ziņoja, ka šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējo mēnesi lielākajai daļai pārtikas produktu cenas ir pieaugušas, kas skaidrojams ar sezonālajām izmaiņām un situāciju pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Šis gads nelabvēlīgu apstākļu ziņā pārspēj visus iepriekšējos

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augsto izmaksu dēļ Latvijas rožu audzētājs pievēršas gurķiem

Sandra Dieziņa, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā patēriņa cenas Latvijā varētu būt samazinājušās par 0,2% salīdzinājumā ar jūliju, savukārt gada inflācija varētu sasniegt 3,1%, uzskata AS Citadele banka eksperti.

Tas ir būtiski straujāks cenu kāpums nekā jūlijā, kad inflācija bija 2,7% un ap 3% inflācija saglabāsies vēl septembrī, taču sākot ar oktobri tā sāks samazināties, decembrī noslīdot zem 2%. Savukārt nākamgad jau apstiprinātais akcīzes pieaugums alkoholam, degvielai un cigaretēm, nozīmēs atkal straujāku cenu kāpumu.

Patēriņu cenu kritums augustā tiek novērots gandrīz katru gadu un tas lielā mērā ir saistīts ar vasaras sezonas apģērbu izpārdošanām un vietējo dārzeņu nonākšanu tirdzniecībā. Taču šogad šie faktori varētu būt ne tik izteikti kā citus gadus, jo vēsās vasaras dēļ sezonas apģērbu izpārdošanas sākušās ātrāk, savukārt dārzeņu raža kavējas. Papildus tam augustā par 2-3% būs augušas degvielas cenas, kas saistīts ar naftas cenu un eiro kursa dinamiku pasaules tirgos, skaidro eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rosība kaļ eksporta plānus

Sandra Dieziņa, 18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Nodarbojoties ar pārtikas rūpniecību, bagāts nekļūsi.»

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums Rosība atdzimis jaunā godībā un plāno palielināt eksportu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inciemā bāzētais uzņēmums, kas izveidots uz agrākās saimniecības Ezerciems bāzes, šogad plāno stiprināt savas pozīcijas gan vietējā, gan citu valstu tirgos.

Savulaik vadījis saimniecību Ezerciems ar 1360 strādājošajiem, kur bija labi attīstīta augļu un dārzeņu pārstrāde, pašlaik uzņēmuma valdes loceklis Frīdis Dimiņš «stūrē» Rosību. Kādreiz uz savstarpējā līguma pamata ražojuši produkciju ar zīmolu KOK, taču pirms divarpus gadiem pārtraukuši sadarbību un pašlaik strādā ar savu zīmolu Rosība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rimi un Maxima: Nav pamata apšaubīt mūsu godaprātu - cenas samazināsies

Lelde Petrāne, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedri – lielākie Latvijas mazumtirgotāji Rimi un Maxima - atbalsta pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikai un atsevišķām produktu grupām. Ņemot vērā, ka PVN Latvijas valsts budžetā ir otra lielākā nodokļu ieņēmumu pozīcija un daudzām produktu grupām būtu grūti ieviest samazināto likmi, LPTA atzinīgi vērtē valdības ieceri vispirms to samazināt svaigiem dārzeņiem un augļiem.

To šodien izplatītā paziņojumā uzsver asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

«Lielie pārtikas mazumtirgotāji vairākkārt pauduši atbalstu šai iecerei, apliecinot, ka ir atbildīgi tirgotāji un pārtikas produktiem piemērotās PVN likmes samazināšanas gadījumā proporcionāli samazināsies arī konkrēto produktu cena veikalu plauktos. Tomēr ir grūti prognozēt samazinājuma apmēru, ko izjutīs pircējs, jo svaigu augļu un dārzeņu cenu, ko nosaka piegādātājs, ietekmē sezonalitāte – raža, laikapstākļi, gadalaiks. Turklāt cenu svārstības ir jūtīgas arī ļoti īsa perioda ietvaros,» skaidro N. Krūzītis.

Valdības iecere vispirms samazināt PVN likmi svaigajiem augļiem un dārzeņiem esot lietderīga, un tā pozitīvi ietekmēšot vietējos ražotājus. «Sezonas laikā Latvijā tiek ievests liels apjoms nezināmas izcelsmes svaigu dārzeņu un augļu, kas, nemaksājot PVN, mazumtirdzniecībā tiek pārdoti par cenām, ar kurām vietējais ražotājs nevar konkurēt. Samazinot PVN svaigiem dārzeņiem un augļiem, saruks arī negodīgas peļņas gūšanas gadījumi, sniedzot iespēju vietējiem ražotājiem pārdot vairāk savas produkcijas. Secīgi var prognozēt, ka cena šādā gadījumā samazināsies arī vietējo ražotāju produkcijai,» pauž asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu laikā ķiploku audzēšanas platību apjomi palielinājušies seškārt.

Ķiploki ir viena no visstraujāk augošām dārzeņu kultūrām Latvijā, to platības šogad ir pieaugušas par 37 % - no 229 ha pērn līdz 314 ha šogad. Turklāt šīs ir tikai tās platības, kas deklarētas Lauku atbalsta dienestā (LAD), bet ir virkne daudz mazāku platību, kas nav deklarētas. Tā ka faktiskās platības ir vēl lielākas, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sniegtā informācija. Konkurenci Latvijas ķiplokiem pārsvarā veido Ķīnas un Spānijas ķiploki. Latvija pati spēj nodrošināt apmēram 50% no patēriņa, pārējais ir importētais. Pārsvarā tas ir piemērotu glabātuvju trūkums, komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Viņš norādīja, ka ķiploku pārstrāde ir daudzveidīga, bet nav masveidīga. Tie ir pulveri, granulas, skaidiņas, dažādi garšvielu maisījumi. Viens no aktīvākajiem un lielākajiem pārstrādātājiem ir Latvijas Ķiploks, SIA ApiAgro un Bruknas ķiploks. Lai ķiploku kultūra būtu rentabla, no hektāra būtu jāiegūst vismaz 7 tonnas. Šogad noteikti šī robeža sasniegta netiks, norādīja M.Narvils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Bez viesstrādniekiem raža sapūs

Anita Kantāne, Jānis Goldbergs, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki lūdz atļauju ievest viesstrādniekus, pretējā gadījumā ogu, augļu un dārzeņu raža var sapūt uz lauka.

“Dienas Bizness” galvenā redaktore Anita Kantāne un žurnālists Jānis Goldbergs apspriež problēmas lauksaimniecībā, kuras veidojušās daudzu gadu garumā, kā arī radušās pandēmijas dēļ.

Video fragmenti:

00:00:44 Bez viesstrādniekiem nevar novākt ražu

00:03:08 Jāņa Goldberga viesstrādnieka pieredze

00:05:49 Reemigranti aizbrauks, kad atvērs robežas

00:08:43 Vecajām ES dalībvalstīm Latvijas konkurētspēja neinteresē

00:10:01 Vai iepriekšējā krīzē Valdis Dombrovskis neiztirgoja Latvijas cilvēkus

00:15:07 “Mums ir ļoti daudz naudas” - kā ar šo naudu atbalstīt lauksaimniecību

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs vasaras sausuma dēļ gaidāma sliktāka graudu raža un līdz ar to tiek prognozēts cenu pieaugums tiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus, tostarp arī vistas gaļai un olām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Viņa norādīja, ka satraukumam par iespējamo graudu trūkumu nav iemesla, jo atklātā tirgū, ja pie mums graudi neizaug pietiekamā daudzumā, tos ieved no citurienes. Taču, ņemot vērā, ka sausums skāris visu Eiropu, graudi, visticamāk, kļūs dārgāki un jau kopš jūnija to cenas pasaules biržās kāpj.

Līdz ar to var prognozēt, ka cenas kāps visiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus. Tajā skaitā varētu būt arī vistas gaļa, jo šo putnu audzēšanā barībā izmanto graudus. Līdz ar to arī olu cenām gaidāms kāpums.

Pieaugt varētu arī maizes cenas, taču ne tik daudz graudu cenu pieauguma dēļ. Kā skaidroja Gulbe, maizes ražošanā milti ir 10-15% no cenas. Lielāka ietekme uz maizes cenām būšot darbaspēka izmaksu un energoresursu cenu pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru