Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Ģertrūdes iela no Brīvības līdz K. Barona ielai ir dzīvīga un pašpietiekama – grūti iedomāties, kā te varētu pietrūkt. Īsajā ielas posmā atrodami visdažādākie uzņēmumi – sporta klubs un skaistumkopšanas saloni, tepat ērti nopērkama pārtika, apģērbi, apavi, ziedi, medikamenti un zoopreces. Tomēr, līdzīgi kā citur galvaspilsētas centrā, vairākums «redzamo» uzņēmumu pārstāv ēdināšanas nozari.

Lai arī Ģertrūdes ielā ir vesela plejāde ēdināšanas uzņēmumu, to nevar būt par daudz, spriež Liene Jermacāne, kafejnīcas Maize vadītāja. Viņas vadītais uzņēmums ar kaimiņiem sadzīvo labi un nekonkurē ne ar vienu. «Ja pasniedz kvalitatīvu ēdienu, nevajadzētu baidīties par to, ka varētu iet slikti. Galvenais – kā pasniedz, kāda ir ideja un cenas,» stāsta L. Jermacāne.

«Ģertrūdes iela ir ļoti populāra, tuvu centram. Te rosās ļoti liela dzīvība. Biznesam šī iela ir fantastiska. Sākotnēji mēs te bijām teju vienīgais restorāns, bet lēnām viss attīstās,» spriež restorānu Steiku haoss un KID* vadītāja Inga Sīle. Attīstība varētu būt saistīta ar to, ka uzņēmēji saprot – te apgrozās daudz biznesa cilvēku, jo tuvumā ir dažādi biroji un iestādes, kur strādā potenciālie klienti. Svarīgs aspekts ir arī tas, ka te var ērti novietot automašīnu.

Ceturtdien, 5. oktobrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti atbalstīja vēl 33 azartspēļu zāļu slēgšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Spēļu zāles plānots aizliegt Raiņa bulvārī 15, Elizabetes ielā 61, Matīsa ielā 43, Mastu ielā 1, Čaka ielā 72, Pērnava ielā 11, K.Valdemāra ielā 79/81, Prāgas ielā 1, Cēsu ielā 43, Senču ielā 2, Kuģu ielā 22, Ģertrūdes ielā 81, Brīvības ielā 48/50, Brīvības ielā 88, Dzirnavu ielā 96, Meistaru ielā 10, Marijas ielā 2, Rūpniecības ielā 52, Tērbatas ielā 74a, Čaka ielā 52, Birznieka-Upīša ielā 5/7, Brīvības ielā 96, Dzirnavu ielā 31, Grēcinieku ielā 1 , Dzirnavu ielā 59, Gertrūdes ielā 46, Čaka ielā 32, Raiņa bulvārī 31, Marijas ielā 15, Brīvības ielā 60, Aspazijas bulvārī 30, Čaka ielā 67/69 un Elizabetes ielā 22.

Rīgas vēsturiskajā centrā spēļu zāles plāno atļaut vien dažās viesnīcās

Šodien Rīgā atkal iegruvis bruģis Ģertrūdes ielā.

Bruģa iegruvums nelielā platībā izveidojies blakus "Rīgas ūdens" akai uz Ģertrūdes ielas, netālu no krustojuma ar Barona ielu. Garāmgājēji bīstamo vietu uz ielas bija atzīmējuši, noliekot krēslu no tuvējās kafejnīcas āra terases. Vēlāk šo vietu apsekoja Rīgas pašvaldības policisti.

SIA "Rīgas ūdens" sācis novērst bruģa iegruvumu uz Ģertrūdes ielas, sacīja "Rīgas ūdens" sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks.

Mucenieks norādīja, ka patlaban vēl nav zināms cēlonis, kādēļ bruģis iegruvis. Tas tiks noskaidrots remontdarbu laikā.

Jūnijā uz Ģertrūdes ielas divas reizes izveidojās bruģa iegruvumi, kuros ielūza trīs automašīnas.

Lasi arī:

Lai novērstu seguma iegruvumu veidošanos, AS "Rīgas siltums", SIA "Rīgas ūdens", Rīgas domes Satiksmes departaments un izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere ir vienojušies nākamajā būvsezonā sākt Ģertrūdes ielas pārbūvi, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Rīgas siltums", "Rīgas ūdens", Satiksmes departaments un Zalpētere ir vienojušies par rīcības plānu. Ielas tehniskā stāvokļa apzināšanai un iegruvumu risku konstatēšanai, Ģertrūdes ielas visā garumā tiek veikta ģeofizikālā apsekošana ar radiolokācijas metodi. Patlaban "Rīgas siltums" ir veicis daļēju ielas pārbaudi, konstatējot vairākas pazemes mitrās zonas blakus siltumtīklu kanālam.

Ar radiolokācijas metodi tiek veikta ielas pārbaude, noskaidrojot, kur un kādas inženierkomunikācijas ir bojātas un kur potenciāli var veidoties izskalojumi un seguma deformācija. Konstatējot šādas zonas, nekavējoties tās tiek norobežotas un veiktas detalizētākas pārbaudes. Tostarp Satiksmes departaments veic ielas vizuālo inspekciju ne retāk kā trīs reizes nedēļā.

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Nelielā beigeļnīca Big Bad Bagels Baznīcas ielā Rīgā «izgriezusi pogas» ne vienam vien restorānam, gadu tā turas viesmīlības vietnes TripAdvisor ieteikto ēdinātāju pirmajā trijniekā

Pirms trim gadiem SIA Big Bad Bagels līdzīpašniece Zane Nuķe nolēma mainīt nodarbošanās sfēru par 180 grādiem un no IT jomas ielēca ēdināšanas biznesā, iegādājoties trīs mēnešus vecu uzņēmumu, kuram piederēja kafejnīca, kurā pasniedz beigeļus. «Mani kulinārija vienmēr ir aizrāvusi, bet, vēloties savu biznesu, nezināju, no kura gala sākt. Lai kaut ko sāktu, ir nepieciešama nauda un pats galvenais – arī sapratne par ēdināšanas biznesu. Iepazinos ar cilvēkiem, kuriem īsu brīdi piederēja šī vieta, viņi to par man ļoti patīkamu cenu bija gatavi pārdot, jo redzēja, ka es ar lielu degsmi viņu iesākto vēlos turpināt. Šiem pašiem uzņēmējiem pieder arī Muffins and More. Nomainīju SIA nosaukumu un sāku darbu. Būtībā beigelis manā dzīvē pašā sākumā bija nejaušība, bet tas noteikti tā vairs nav,» atklāj Zane.

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Banku augstskolas telpās ciemojās 150 jaunieši no visas Latvijas, kurus vienoja viens mērķis – pusfināls cīņai par «Biznesa Guru 2018» titulu uzņēmējdarbības konkursā «Bizness 24H».

Konkursa pirmajā kārtā, kura norisinājās no 5. līdz 9.februārim, piedalījās 600 dalībnieki, no kuriem sīvā konkurencē tika atlasīti 150 veiksmīgākie konkursa turpināšanai. 2. kārtas ietvaros dalībniekiem bija jāizspēlē biznesa simulāciju spēle «Prezidents», lai noskaidrotu tās 20 spēcīgākās un stratēģiski veiksmīgākās komandas, kuras turpinās cīņu konkursa finālā.

Ja konkursa pirmajā kārtā tika pārbaudītas katra komandas dalībnieka individuālās spējas simulāciju spēles laikā, tad šoreiz komandas dalībnieki beidzot varēja cīnīties kā vienots veselums. «Prezidents» ļāva dalībniekiem izjust realitātei pietuvinātu biznesa simulāciju – dalībnieki darbojās dažādās valstīs, kurās ieņēma dažādus amatus, sākot no loģistikas kompānijas vadītāja, beidzot ar valsts tiesnesi. Kopumā 16 stundu ilgā simulācijā dalībnieki savā starpā piedzīvoja 5 mēnešus aktīvā biznesa un politikas pasaulē, kur savā starpā bija gan jāsadarbojas, gan jākonkurē.

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Turpinot mobilitātes eksperimentu, sestdien, 7.martā, Ģertrūdes iela posmā no Brīvības ielas līdz Aleksandra Čaka ielai tiks atvēlēta gājējiem, velobraucējiem, kā arī dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm, informē Rīgas domē.

Ģertrūdes ielas iedzīvotāji, kuri savas automašīnas novieto iekšpagalmos, aicināti jau laicīgi saplānot savu dienu tā, lai līdz sestdienas plkst.10.00 izbrauktu no iekšpagalmiem un atgrieztos mājās tikai ap plkst.20.00. Savukārt tie autovadītāji, kuri ir iegādājušies mēneša abonementu vai iedzīvotāja karti, automašīnu varēs novietot blakus esošo paralēlo ielu stāvvietās bez maksas.

Arī Akas ielas iedzīvotājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, proti, automašīnu stāvvietas uz diennakti tiks slēgtas jau piektdienas vakarā no plkst.20.00.

Nepieciešamības gadījumā autotransporta nokļūšana Ģertrūdes ielas iekšpagalmos tiks organizēta no Kr.Barona ielas puses, veicot labos pagriezienus.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Marta pirmajā sestdienā, 7.martā, satiksmei tiks slēgts Ģertrūdes ielas posms – no Brīvības ielas līdz Čaka ielai. Izvērtējot līdzšinējos eksperimenta rezultātus ar Tērbatas ielu un Blaumaņa ielu secināts, ka tie vērtējami pozitīvi, bet vēl nav iespējams izvēlēties vienu konkrētu pilsētas ielu, kur šo ieceri īstenot ilgtermiņā.

"Pateicoties nevalstiskajām organizācijām, Blaumaņa iela izskatījās ļoti interesanta un radoša – daudz vairāk nekā Tērbatas iela, pat neskatoties uz sliktāku laiku. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz priekšu un martā Ģertrūdes iela apmeklētājiem būs vēl interesantāka. Protams, joprojām ir lietas, kas ir jāuzlabo un mēs pie tā strādājam," komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Arī Blaumaņa ielas eksperimenta laikā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veica aptaujas un satiksmes monitoringu. Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norādīja, ka vērā ņemams ir fakts, ka vēl sliktākos laikapstākļos kā bija Tērbatas ielas eksperimenta laikā, cilvēki bija gatavi nākt uz Blaumaņa ielu un dienas sākumā cilvēku skaits bijis pat lielāks nekā Tērbatas ielā tajā pašā laikā.

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Rīgā, Ziepniekkalnā bedrē iebraukusi automašīna, noskaidroja aģentūra LETA.

Ap plkst.12.51 saņemts izsaukums uz Ēbeļmuižas ielu, kur iebrukušā asfaltā atrodas vieglā automašīna, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts policijā.

Negadījums notika brīdī, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā automašīna izbraukusi no stāvlaukuma.

Transportlīdzeklī sēdošie pašu spēkiem izkāpa un negadījumā neviens necieta. Glābēji auto no bedres izvilka.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvji ieradušies notikuma vietā un to norobežojuši.

"Bedre ir dziļa, taču pagaidām nav zināms tās izveidošanās iemesls. Rīt, 13.jūnijā, notiks inspekcija," pauda pašvaldības pārstāve Aira Šmelde.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprinājuši Satiksmes departamenta programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" līdzekļu izlietojumu, kur 11,5 miljoni eiro paredzēti Rīgas ielu pārbūvei, informē Rīgas dome.

"Šodien pēc garām diskusijām esam vienojušies par vairāku būtiski svarīgu satiksmes projektu īstenošanu, kas ļaus uzlabot gan iedzīvotāju mobilitāti, gan pilsētas infrastruktūru kopumā. Viena no būtiskākajām lietām ir sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras uzlabojumi, kas paredz novirzīt 500 tūkstošus eiro pagaidu velojoslu izveidei "Covid-19" laikā. Šīs velojoslas veicinās drošu un ērtu pārvietošanos pandēmijas laikā, tāpat arī radīs savienojumus jau ar esošajiem veloceļiem. Pagaidu joslas plānotas Dzirciema, Pulkveža Brieža, Duntes ielā, arī Raņka dambī un citur," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats trīs dzīvojamās mājās Ģertrūdes ielā 121.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars atklāj, ka šajā rajonā pavadījis vismaz desmitgadi kā vietējais iedzīvotājs un no šāda skatupunkta arī vērtē šīs mājas. Viņu iepriecina iespēja līdz graustam novesto ēku kompleksu ne tikai atjaunot, bet arī arhitektoniski papildināt ar piebūvi.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

«Domāju, ka šis ir ļoti labs paraugs kā glābt diezgan bēdīgā stāvoklī esošos centra perifērijas namus. Tādu ir ļoti daudz. Kā arhitekts vēlos izcelt jaunos skatupunktus no Ādmiņu un Ģertrūdes ielas ar izceltajām piebūvēm, kas ir ieguvums ielu ainavās. Pārliecinoša ir arī jaunās daļas detalizācija un dalījuma ritms ar visiem saviem mazajiem pipariņiem – atjaunoto krāsoto ķieģeļu līnijām un akmens bruģi, kas pārkārtots un pieaudzēts ar zāli, gan daudzām detaļām pagalmos,» secina V.Šlars.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija šodien izbraukuma sēdē nolēma piešķirt B kategorijas vērtējumu, kā arī piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi graustam Marijas ielā 6, kuras dēļ nodokļa maksājums pieaugšot teju desmit reizes.

Tāpat objekta īpašniekiem tika uzdots nekavējoties veikt nepieciešamos ēkas konservācijas darbus. Vienlaikus īpašniekiem uzdots saglabāt visas vēsturiski svarīgās ēkas detaļas, lai varētu atjaunot fasādi vēsturiskajā izskatā saistībā ar to, ka būve ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Īpašumu veido zemes vienība 1432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma. Īpašums vienādās daļās - 50 % - pieder Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam un SIA Ģertrūdes biznesa centrs. Uz Tomasa Tola vārda tas reģistrēts kopš 1997.gada augusta, bet uz SIA Ģertrūdes biznesa centrs - kopš 2013.gada decembra.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Nakts stundās uzsāks sniega izvešanu no šaurajām Rīgas ielām, līdz ar to būs liegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Lai nodrošinātu sniega tīrīšanu un izvešanu, rīt, 6.janvārī, tiks uzstādītas lieguma ceļa zīmes šādās ielās: Mēness ielā visā garumā – kreisajā pusē; Miera ielā no Brīvības līdz Tallinas ielai – kreisajā pusē; Nometņu ielā no Slokas līdz Lapu ielai – kreisajā pusē; Mārupes ielā no Ventspils līdz Nometņu ielai – labajā pusē; E.Smiļģa ielā no Bāriņu līdz Slokas ielai – labajā pusē; Pētersalas iela no Sermuliņu līdz Eksporta ielai – labajā pusē; P.Brieža ielā virzienā uz centru no trolejbusa galapunkta līdz Hanzas ielai – labajā pusē; Ludzas ielā no Katoļu līdz Lauvas ielai - kreisajā pusē; Artilērijas ielā no A. Čaka līdz J.Asara ielai – labajā pusē; Valmieras ielā no A. Deglava līdz Lienes ielai – labajā pusē; Ģertrūdes ielā no Valmieras līdz Avotu ielai.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) atvēlēs 281 tūkstoti latu logu nomaiņai un 482 tūkstošus latu – jumtu remontam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

RNP, kas apsaimnieko 4300 dzīvojamās mājas, par minēto summu grasās nomainīt 1829 logus 73 namos, Db.lv stāstīja uzņēmuma komunikācijas nodaļas speciāliste Santa Vaļuma. Viņa norādīja, ka koplietošanas telpu logu nomaiņa nepieciešama lielai daļai māju un katras dzīvojamās mājas koplietošanas telpu logu tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs. Paredzēts, ka logu maiņu veiks SIA Fablex un SIA Skonto Plan Ltd. Pie jauniem koplietošanas logiem tiks, piemēram, nams Grēcinieku ielā 30, Ģertrūdes ielā 61, Brīvības gatvē 412 K1, Anniņmuižas bulvārī 64, Dammes ielā 28, Jaunsaules ielā 7a, Kuldīgas ielā46, Slokas ielā 14, Melnsila ielā 26, Salnas ielā 1, Dzelzavas ielā 11, Mārcienas ielā 6, Pārslas ielā 19 un citās ēkās.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks iesniedzis priekšlikumus saistošajos noteikumos par velorikšu darbību, kas nosaka konkrētas vietas un laiku, kur un kad varēs izvērst minēto uzņēmējdarbību.

«Pilnveidojot noteikumus, esam tikušies, uzklausījuši un ņēmuši vērā velorikšu uzņēmumu pārstāvju ieteikumus, kā arī satiksmes speciālistu un pašvaldības policistu viedokli. Esmu pārliecināts, ka jaunais regulējums veicinās šī uzņēmējdarbības veida attīstību un daudzveidos rīdzinieku un pilsētas viesu izklaides iespējas,» saka V.Baraņņiks.

Saistošos noteikumus par velorikšu darbību pilsētā plānots pieņemt nākamajā Rīgas domes sēdē (14.augustā).

Saistošie noteikumi par speciāli pasažieru pārvadāšanai izgatavotajiem velosipēdiem, kas paredzēti komercpakalpojumu sniegšanai, paredz, ka ar pasažieru velosipēdu drīkstēs braukt pa maršrutiem, kurus apstiprinās Rīgas domes Satiksmes departaments, izsniedzot attiecīgu kustības maršrutu atļauju uz vienu sezonu.

Rīgas dome pieņēmusi saistošos noteikumus, ar kuriem paredzēts regulēt velorikšu satiksmi Rīgā, kas nosaka velorikšu ierobežojumus noteiktos maršrutos, kā arī to, ka rikšām jābūt aprīkotām ar gaismām.

Turpmāk velorikšas drīkstēs kursēt vien pa noteiktiem maršrutiem, kurus apstiprinās Rīgas domes Satiksmes departaments. Attiecīgo kustības maršrutu atļaujas tiks izsniegtas uz vienu sezonu.

Velorikšu pārvietošanās būs aizliegta ielās ar lielu satiksmes intensitāti, piemēram, Aleksandra Čaka, Brīvības, Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra u.c. ielās.

Tāpat rikšām būs jābūt aprīkotām ar pasažieru drošības jostām, gaismas virzienrādītājiem, baltas gaismas lukturi priekšpusē un diviem sarkanas gaismas lukturiem aizmugurē, kā arī ar vismaz diviem baltas gaismas atstarotājiem, kas norāda pasažieru velosipēda gabarītus pretimbraucošajiem transportlīdzekļiem.

Valsts nozīmes arhitektūras un kultūras piemineklis Vīlandes ielā 11, kas ir arī viens no pirmajiem jūgendstila namiem Rīgā, pārvērties par B kategorijas graustu, un patlaban tiek lemts par nama likteni.

Grausta īpašnieces SIA Vīlande, Īpašuma departamenta, Rīgas pilsētas Būvvaldes un pilsētas izpilddirekcijas pārstāvji pirmdien pulcējās pie nama, lai lemtu par tālāko rīcību, informē pašvaldības pārstāvji.

Mūra nams celts 1899. gadā, un tā arhitekts ir Rūdolfs Heinrihs fon Cirkvics.

2011. gadā ēka piedzīvoja postošu ugunsgrēku, un patlaban ir pilnībā bojāts nama jumta pārsegums, savukārt ēkas tehniskais stāvoklis no iekšpagalma puses atzīts katastrofālu.

Nama īpašniece SIA Vīlande nav izrādījusi «nekādu interesi» par īpašuma sakārtošanu, turklāt šobrīd ēkas stāvoklis ir pasliktinājies līdz kritiskam un sabiedrībai bīstamam, norāda Īpašuma departamenta pārstāvji. Pašvaldība nama īpašniekiem vairākkārt lūgusi sakārtot namu.