Jaunākais izdevums

Finanšu dati apliecina, ka lielai daļai uzņēmumu 2021. gads bijis krietni veiksmīgāks nekā pirmais pandēmijas gads, jo pieaudzis gan apgrozījums, gan peļņa. Tomēr pozitīvo tendenču prognozes būtiski aizēno vairāki pārbaudījumi, kurus jau atnesis 2022. gads un nenoliedzami nesīs arī nākamais.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Kā iemesli šādiem rādītājiem tik minēti Covid-19 pandēmija, tās ietekme uz precēm un pakalpojumiem, dīkstāve un inflācija. Pētījumā analizēto uzņēmumu skaits bijis nedaudz lielāks kā 64 tūkstoši, kas ir gandrīz 65% no ikgadējā iesniegto gada pārskatu skaita. No vērtēšanas Lursoft izslēdzis tos uzņēmumus, kuriem apgrozījums kādā no analizētajiem gadiem norādīts 0 eiro. Tāpat pētījumā vērtēti tikai tie uzņēmumi, kuriem ir iesniegti vismaz divu pēdējo finanšu gadu pārskati.

Interesanta aina

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka, vērtējot iesniegtos uzņēmumu gada pārskatus (līdz š.g. 30. jūlijam) gan par 2021., gan arī par 2020. gadu, redzamas vairākas tendences gan neto apgrozījuma, gan peļņas izmaiņās. Gandrīz trešdaļai apskatīto uzņēmumu 2021. gads bijis veiksmīgs, proti, ievērojami labāks nekā 2020. gads, jo vairāk kā par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis apgrozījums. Savukārt peļņas rādītājs par vairāk nekā 30%, salīdzinot ar 2020. gadu, audzis pat gandrīz pusei vērtēto uzņēmumu – 30 125 uzņēmumiem.

Ņemot vērā to, kādus satricinājumus tautsaimniecība piedzīvojusi 2021. gadā, kopumā rezultāts vērtējams kā salīdzinoši labs, pat veiksmīgs, un liecina, ka uzņēmēji spējuši pielāgot uzņēmumu darbību jaunajiem apstākļiem.

“Pozitīvo tendenču prognozes, skatoties uz pagājušā gada finanšu datiem, būtiski aizēno vairāki pārbaudījumi, kurus jau atnesis 2022. gads un nenoliedzami nesīs arī 2022. gada otrā puse un nākamais gads,” uzsver D. Kiopa. Tā ir gan destabilizētā ģeopolitiskā situācija, gan energoresursu krīze, gan inflācijas pieaugums, kas nes sev līdzi izmaksu pieaugumu. Tas, viņasprāt, tiešā veidā ietekmēs uzņēmumu finanšu rezultātus jau šajā gadā.

Visu rakstu lasiet 9.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmumi šķērsgriezumā. Kur slēpjas neizmantotais kreditēšanas potenciāls?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.

Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.

Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk. No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešu gadu laikā vairāk nekā 20 000 uzņēmumu neto apgrozījums pieaudzis par 62,67%, peļņa - par 59,58%, samaksāto nodokļu apmērs - par 46%, savukārt darbinieku skaits tikai par 0,4%.

To rāda SIA Lursoft pētījums par 21 450 kompāniju atlases grupas finansiālās darbības rādītājiem laikā no 2017. līdz 2022. gadam pēc to iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka analizēti tika uzņēmumi, kuri iesnieguši gada pārskatus par visiem gadiem laika periodā no 2017. līdz 2022. gadam un kuriem 2017. gadā apgrozījums bijis vismaz 100 tūkst. eiro.

SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka analizējot finanšu datus par Latvijas uzņēmumiem, kuri iesnieguši gada pārskatus laika periodā no 2017. līdz 2022. gadam, redzams, ka 2017. gadā to apgrozījums bijis vismaz 100 tūkst. EUR, tāpēc varam izdarīt vairākus secinājumus. Pētījumā ietverto uzņēmumu grupas (kopskaitā analizēti 21 450 uzņēmumu dati) rezultāti pa gadiem parāda, ka, salīdzinot 2017.gadu ar 2022.gada rezultātiem, 62,67% uzņēmumiem apgrozījums ir pieaudzis, 59,58% uzņēmumiem ir pieaugusi peļņa, 37,13% uzņēmumiem ir pieaudzis darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī karš Ukrainā nav radījis būtisku ietekmi Baltijas uzņēmumu eksporta plānos, kopējais noskaņojums ir kļuvis piezemētāks un prognozēs par apgrozījuma pieaugumu un investīciju plāniem dominē piesardzība, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.

Salīdzinot ar uzņēmumu prognozēm gada sākumā, krasi mainījušās gaidas par apgrozījuma pieaugumu. Apgrozījuma kritumu šobrīd prognozē 50-64% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (Igaunijā 50%, Latvijā 56% un Lietuvā 64%), savukārt 2022. gada janvārī tikai 15-24% aptaujāto Baltijas uzņēmumu sagaidīja apgrozījuma kritumu. Samazinājies arī to respondentu skaits, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu virs 15% – ja 2022. gada janvārī 12-13% uzņēmumu bija pārliecināti, ka apgrozījums pieaugs par vairāk nekā 15%, tad šobrīd maijā tikai 5-6% uzņēmumu Baltijā sagaida šādu izaugsmi.

"Tik piezemēts noskaņojums varētu būt pārsteidzīgs, jo inflācija var pozitīvi ietekmēt apgrozījuma pieaugumu. Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar bažām par cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju pirktspēju. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieļauj apgrozījuma kritumu, ir skaidrojams arī ar ģeogrāfisko novietojumu – Lietuvai tirdzniecībā visciešākās saites ir ar Baltkrieviju un Krieviju, Latvija atrodas pa vidu, bet Igaunijas uzņēmumus vismazāk skar sankciju ietekme," aptaujas datus skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpina sarukt

Db.lv, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijā reģistrēti 803 jauni uzņēmumi, un tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Līdz ar uzņēmumu skaita pieaugumu audzis arī to kopējais pamatkapitāls, kas sasniedzis lielāko rādītāju 2022.gadā.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Lai arī jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte septembrī augusi, "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos jauno uzņēmumu Latvijā bijis par 7,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt, salīdzinot ar 2020.gada laika posmu no janvāra līdz septembra beigām, šogad jaunreģistrēto uzņēmumu ir par 4% mazāk, neraugoties uz to, ka 2020.gada pavasarī, līdz ar pastiprinātiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, būtiski kritās jauno uzņēmumu skaits.

Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedz 58,44 miljonus eiro, no tiem 13,88 miljonus eiro veido septembrī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls.

No aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem absolūtais vairākums ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (699), tāpat arī septembrī reģistrēti 89 individuālie komersanti, sešas ārvalsts komersantu filiāles, piecas zemnieku saimniecības, trīs pilnsabiedrības un viena akciju sabiedrība.

Jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti visās Latvijas pašvaldībās, gandrīz puse no tiem Rīgā. Ārpus galvaspilsētas un Pierīgas lielākais jauno uzņēmumu skaits aizvadītajā mēnesī bijis Vidzemē, savukārt mazākais - Zemgalē -, kur mēneša laikā reģistrēti vien 55 jauni uzņēmumi.

Skatot sadalījumā pa pašvaldībām, vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti sešās pašvaldībās - Rīgā (387), Liepājā (24), kā arī Mārupes novadā (24), Cēsu novadā (23), Daugavpilī (22) un Ogres novadā (21).

Vairums jeb 62,5% no visām septembrī reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir mazkapitāla, proti, to pamatkapitāla apjoms nesasniedz 2800 eiro.

Lai arī lielākā daļa no visiem jaunajiem uzņēmumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēta Rīgā, septembra lielākais uzņēmums atrodas Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā. Ričarda Riepša reģistrētā SIA "RR Baltic Holding" reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro.

Dažas dienas pēc "RR Baltic Holding" reģistrēšanas, jaunreģistrētais uzņēmums kļuvis par SIA "Otaņķu dzirnavnieks" un SIA "Otanki Farming" īpašnieku. Iepriekš abu iepriekšminēto uzņēmumu lielākais kapitāldaļu turētājs bija Riepšs.

"Lursoft" pieejamie dati rāda, ka "Otanki Farming" 2021.gadā palielināja apgrozījumu līdz 231460 eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 37 060 eiro. Lai arī "Otaņķu dzirnavnieks" gada pārskats par 2021.gadu vēl nav pieejams, "Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka ar katru gadu uzņēmuma apgrozījums līdz šim audzis, 2020.gadā sasniedzot jau 16,9 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga līdz 1,15 miljoniem eiro. Pēdējos gados "Otaņķu dzirnavnieks" darbinieku skaits pārsniedzis 100 strādājošos.

Arī otrs septembrī reģistrētais lielākais uzņēmums atrodas ārpus galvaspilsētas. Tas ir uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam piederošais SIA "JK Baltezers estate", kas juridisko adresi reģistrējis Jūrmalā. "Lursoft" izziņas dati rāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,12 miljoni eiro. "JK Baltezers estate" juridiskajā adresē Turaidas ielā 19, Jūrmalā šobrīd reģistrēti kopumā 19 uzņēmumi. Gandrīz visu šo uzņēmumu patiesais labuma guvējs ir Krūmiņš kopā ar Maiju Krieviņu, bet atsevišķos uzņēmumos Krieviņa ir vienīgā patiesā labuma guvēja. Krieviņa arī iecelta par jaunreģistrētā "JK Baltezers estate" vienīgo valdes locekli. Krūmiņam patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts 17 uzņēmumos.

"Lursoft" izpētījis, ka no visiem septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem, līdzīgi kā tas ir gan "JK Baltezers estate", gan arī "RR Baltic Holding", 48% gadījumu to īpašniekam jau iepriekš piederējušas daļas Latvijas uzņēmumos.

Trešais pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais septembrī reģistrētais uzņēmums ir SIA "Univer". Septembra pēdējā dienā reģistrētā uzņēmuma dalībnieks ir būvniecības/nekustamo īpašumu jomā strādājošais SIA "Universitātes kvartāls", savukārt patiesie labuma guvēji ir Ināra Grāvīte, kā arī divi uzņēmēji no Krievijas - Ļevs Hutorjanskis un Timofejs Ļeontjevs.

"Lursoft" izpētījis, ka Hutorjanskis ir patiesais labuma guvējos četros Latvijas uzņēmumos, savukārt Ļeontjevs - deviņos. Lielākais no tiem ir Liepājā reģistrētais SIA "Lielā 13", kas 2021.gadā apgrozīja 1,2 miljonus eiro, tiesa, gads noslēgts ar 65 000 eiro zaudējumiem. Minētais uzņēmums pārvalda Liepājā esošo tirdzniecības centru "Kurzeme".

"Lursoft" norāda, ka "Univer", kura pamatkapitāls ir 1,78 miljoni eiro, juridiskā adrese reģistrēta Katoļu ielā 9 k-1-12, Rīgā. Šajā adresē patlaban atrodas arī kāds apmešanas darbu jomā strādājošs uzņēmums.

Pamatkapitāls, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, starp septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem ir arī SIA "Mena 1" (1,5 miljoni eiro) un SIA "Draugiem Capital I" (1,17 miljoni eiro). Pēdējais no tiem jau kļuvis par vairumtirdzniecības sektorā strādājošā SIA "Prime Prometics" līdzīpašnieku.

Septembrī reģistrētā vienīgā akciju sabiedrība AS "A1 Investment" starp visiem uzņēmumiem pamatkapitāla apjoma ziņā ierindojas 10. vietā. "Lursoft" izpētījis, ka tā valdē un padomē ieceltas personas no Ķīnas. Arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja pastāvīgā dzīvesvieta rodama Ķīnā.

Ārvalstu kapitāls dalībnieku pirmajā līmenī reģistrēts 15% no visiem septembra jaunajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: TOP500 atvēršanas svētkos īpaši godina nacionālā kapitāla uzņēmumus

Db.lv, 07.12.2023

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pasniedz balvu nominācijā TOP500 NOZĪMĪGĀKAIS EKSPORTĒTĀJS -

SIA Light Guide Optics International

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

27.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar Lursoft, SIA Ernst & Young Baltic un AS Olainfarm apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi. Svinīgā TOP500 izdevuma atvēršanas ceremonijā Mākslas muzejā Rīgas Birža 6.decembrī tika pasniegtas īpašas TOP500 godalgas piecās nominācijās.

Novērtējot visu Latvijas uzņēmumu pienesumu valsts labklājībai, Dienas Bizness īpaši izceļ nacionālā kapitāla uzņēmumu nozīmi šajā laikā, jo tieši viņi būs tie, kas paliks Latvijā un turpinās cīnīties jebkuros apstākļos. "Nereti Latvijas kapitāla uzņēmumi, ražotāji un darba vietu devēji nav lielie rekordisti ne pēc apgrozījuma, ne peļņas, tomēr tieši viņi ir tie, kas veido tādas darbavietas, kas veido maksimālo pienesumu tautsaimniecībai. Viņu peļņa Latvijai ir daudz vērtīgāka, jo tā paliek pilsoņu īpašumā un turpinās nest procentu procentus arī nākamajā gadā gan pilsoņiem, gan nodokļus valstij. Ieraudzīt šos uzņēmumus kā valsts lielo iespēju nākotnē, nevis tikai kā nodokļu maksātājus un kārtējā gada budžeta veidotājus ir kopējs uzdevums," jaunākajā TOP500 izdevumā norāda Izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš. "Mums ir nepieciešams lielāks skaits vietējā kapitāla uzņēmumu, un tas prasa uztveres maiņu valsts iestādēs. Visās. Iespējams, ka, sākot uztvert vietējos uzņēmumus kā valsts asinsriti, mēs varēsim teikt ne tikai: “Latvija var!” -, ar to domājot uzņēmējus, bet arī: “Latvija grib!”-, ar to domājot valsti".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu vadītāji sagaida ekonomikas lejupslīdi

Db.lv, 22.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visi uzņēmumu vadītāji pasaulē sagaida ekonomikas lejupslīdi – atšķiras vienīgi viedokļi, cik dziļa un ilga tā būs, liecina Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse.

Proti, 25% vadītāju sagaida mērenu un īstermiņa ekonomikas attīstības sabremzēšanos, kamēr 41% domā, ka ekonomiskā lejupslīde būs mērena, taču noturīga. Tikmēr 18% sagaida dziļu, taču īstermiņa ekonomikas lejupslīdi, bet 15% domā, ka ekonomikas attīstības samazināšanās būs gan dziļa, gan noturīga. Tikai 1% uzņēmumu vadītāju pasaulē ekonomisko lejupslīdi negaida.

EY pētījumā tomēr arī novērojamas pozitīvas tendences, proti, salīdzinājumā ar šī gada janvāri, samazinās to vadītāju skaits, kas sagaida “dziļu” ekonomikas lejupslīdi – gan īstermiņa, gan noturīgu sabremzēšanos janvārī gaidīja pat 50% uzņēmumu vadītāju, bet tagad 33%. Tāpat arī 47% uzņēmumu vadītāji šobrīd atzīst, ka viņu noskaņojums par uzņēmuma gaidāmo sniegumu tuvāko 12 mēnešu laikā ir kļuvis optimistiskāks salīdzinājumā ar gada sākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

precizēta - Piedāvā valstij zaudēt kontroli pār LMT un akcijas kotēt biržā

LETA; Db.lv, 15.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija uzņēmusi tempu Eiropā un pasaulē, tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei darba pilnas rokas, turklāt arvien lielāku nozīmi perspektīvā iegūs mākslīgā intelekta risinājumi, bet tik un tā gala lēmumu pieņēmējs bija un būs cilvēks.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009.gada un marta nogalē tajā tika pārvēlēta atkārtoti. Viņa norāda, ka ikgadējais pieprasījums pēc nozares produktiem un pakalpojumiem turpina pieaugt, bet pēdējā gada laikā īpaši strauji audzis pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem un jauniem risinājumiem tieši saistībā ar digitālo drošību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija informācijas un komunikācijas tehnoloģijas segmentā?

Nozare visu laiku dinamiski attīstās, un izaugsmes temps ir straujš. Proti, aug nozarē strādājošo skaits, tas pārsniedz jau 40 000, arvien lielāks ir nozares produktu un pakalpojumu eksporta apjoms, kas pārsniedz 2,7 miljardus eiro, un loģiski, ka arī audzis uzņēmumu neto apgrozījums un peļņa. Turklāt nozares eksporta apjoms naudas izteiksmē pārsniedz pašmāju apgrozījumu. Tas nozīmē, ka būtībā IKT ir nozare, kura orientēta uz eksportu. Pagaidām vēl precīzu nozares datu par 2022. gadu nav, bet arī 2021. gada skaitļi ir iespaidīgi. Proti, IKT nozares īpatsvars IKP sasniedz 6%; par 149 miljoniem eiro augusi IKT nozares uzņēmumu peļņa, pārsniedzot 598 miljonus eiro; IKT darbaspēka izmaksas augušas par 187 miljoniem eiro, pārsniedzot 1,1 miljardu eiro. Savukārt IKT uzņēmumu skaits ir samazinājies par 390, jo mainījusies uzņēmumu uzskaites metodika, un kopējais skaits 2021.gada beigās sasniedzis 6700.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas kapitāla tirgus mazais mērogs – iespējamais "glābiņš" finanšu tirgus nākotnei

Voldemārs Strupka, Signet Bank Investīciju eksperts, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas finanšu tirgu ir grūti salīdzināt ar citiem attīstīto valstu tirgiem, jo tas ir mazs un neattīstīts. Bet, neskatoties uz nelielajiem tirgus izmēriem, mazo likviditāti un sava veida “izolāciju”, tieši šie faktori var kļūt par “glābiņu” finanšu tirgus nākotnes attīstībai un pat ar iespējamību izskatīties labāk par dažu attīstīto valstu kapitāla tirgus nākotni.

Ja salīdzina – apgrozījums Helsinku biržā pagājušajā gadā sastādīja 156.3 miljardus eiro (227.2 miljardi 2000. gadā un 394.5 miljardi 2007. gadā). Savukārt, Latvijas akciju tirgus izskatās bēdīgi pat salīdzinājumā pats ar sevi. Piemēram, kopējais biržas apgrozījums Baltic Main List un Baltic Secondary List 2006. gadā sastādīja gandrīz 2.5 miljardu eiro, 2007. gadā tas bija nedaudz mazāks, bet 2008. gadā tas jau bija 980 miljoni eiro.

Savukārt 2021. gadā tika sasniegti 875 miljoni, kas ir salīdzināms ar 2000. gada 690 miljonu eiro apgrozījumu. Emitentu skaits arī samazinājās – no 92 uzņēmumiem 2000. gadā un 105 uzņēmumiem abos Baltic Main List un Baltic Secondary List sarakstos 2007. gadā, līdz 63 – 2021. gadā. Varam pielikt klāt 15 uzņēmumus no First North Baltic Share List (gada apgrozījums ap 21 miljonu eiro) un 2 uzņēmumi no Baltic First North Foreign Shares saraksta (apgrozījums 56 eiro un 94 centi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu kopējais apgrozījums atpaliek, bet peļņa rekordlīmenī

Māris Ķirsons, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada pārskatus iesniegušo uzņēmumu neto apgrozījums ir tuvu līdz šim augstākajam līmenim 2019. gadā, taču to kopējā tīrā peļņa jau pašlaik pārsniedz iepriekšējo gadu rekordu.

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati par uzņēmumu (izņemot kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības) finansiālās darbības rādītājiem pērn. Kopējais neto apgrozījums pērn bijis 63 miljardu eiro apmērā, un tas jau par teju miljardu eiro pārspēj 2021. gada rezultātu, taču joprojām atpaliek no 2019. gada 66,8 miljardiem eiro. Tā kā pērnā gada saimnieciskās darbības pārskati vēl tiek gaidīti no vairākiem tūkstošiem uzņēmumu, tad kopējais neto apgrozījuma cipars noteikti būs lielāks par pašreizējo.

„Apgrozījuma un arī peļņas pieaugumam, šķiet, ir vairāki stūrakmeņi — gala produktu, pakalpojumu cenu pieaugums, ražotāju elastīgums, proti, spēja ātrāk nekā konkurentiem piemēroties jaunajiem apstākļiem, kā arī saražot vairāk,” iespaidīgo ciparu iemeslus min E. Egle. Viņa pieļauj, ka attālinātais darbs un digitālās iespējas ir paaugstinājušas darba efektivitāti, vienlaikus samazinot biroju uzturēšanas izmaksas. „Tas noteikti ir viens no peļņas pieauguma faktoriem, kam blakus jāliek būtu gala produktu (pakalpojumu) realizācijas pieaugums, kurš apsteidza izejvielu cenu pieaugumu, vai arī izstrādājumi tika ražoti no krājumos esošajām izejvielām, kuras bija iepirktas vēl par zemākām cenām,” secina Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi aizdevumu 3,7 miljonu eiro apmērā enerģētikas uzņēmumu grupai "AJ Power" lieljaudas industriāla saules enerģijas parka izbūvei Brocēnos, informē bankā.

Projektā uz 12,95 hektāriem zemes plānots uzstādīt 11 520 saules paneļus. Saules enerģijas parka saražoto zaļo elektroenerģiju izmantos būvmateriālu ražotājs "Schwenk Latvija".

Saules enerģijas parkā tiks uzstādīti paneļi ar kopējo jaudu 6,33 megavati (MW), kas ik gadu saražos aptuveni 5500 megavatstundas (MWh) zaļās elektroenerģijas. Saules enerģijas parka gada saražotais elektroenerģijas apjoms pielīdzināms vairāk nekā 2500 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam.

Realizējot šo atjaunīgās enerģijas projektu, atmosfērā gadā nonāks par 1663,19 tonnām mazāk CO2 emisiju - tas ir līdzvērtīgi 75 645 iestādītiem kokiem.

"Schwenk Latvija" valdes priekšsēdētājs un "Schwenk" Ziemeļeiropas izpilddirektors Reinholds Šneiders norāda, ka Brocēnu cementa rūpnīca jau tagad ir viena no videi draudzīgākajām Eiropā un ar nemitīgām investīcijām uzņēmums turpina virzīties uz klimatneitralitātes mērķi. Plānotais saules enerģijas parks blakus rūpnīcai nodrošinās 4-5% no "Schwenk Latvija" ikgadējā elektroenerģijas patēriņa".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ZAZA dubulto apgrozījumu

Māris Ķirsons, 21.05.2024

Austrālijā, Sidnejas vēsturiskajā Darlingas ostā – jumts Tumbalong parka estrādei.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ZAZA zīmolu strādājošo trīs uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2023.gadā dubultojās, sasniedzot 12,59 milj. eiro salīdzinājumā ar 6,33 milj. eiro 2022. gadā. Kopējā neto peļņa sasniedza 1,49 milj. eiro, iepretim zaudējumiem 189 945 eiro apmērā 2022. gadā.

To liecina uzņēmumu grupas sniegtā informācija. Līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja

SIA ZAZA TIMBER Production apgrozījums 2023. gadā sasniedza 5,61 milj. eiro, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija 3,42 milj. eiro. Projektēšanas uzņēmuma SIA ZAZA TIMBER Engineering neto apgrozījums 2023. gadā bija 318 tūkst. eiro, kas bija par 75% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt SIA ZAZA TIMBER Construction , kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2023. gadā strādāja ar 6,64 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 3,9 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā (2,73 miljoni eiro).

Ražošanā investē miljonus

2023. gadā tika īstenots nozīmīgs investīciju projekts ZAZA TIMBER rūpnīcā Jelgavas novadā, kur izgatavo līdz pat 32 metrus garas un liektas konstrukcijas. Tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas vairāk nekā 2000 m2 platībā. Kopējās projekta investīcijas sasniedza 2,45 milj. eiro, no kuriem 1,09 milj. eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums. Uzņēmums arī veica investīcijas iekšējo procesu, kontroles sistēmu un iekšējās struktūras pilnveidošanā, kā arī ieguva tiesības lietot koksnes piegādes ķēdes PEFC sertifikātu. ZAZA TIMBER būvniecības uzņēmums 2023. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar Zviedrijas būvnieku arodbiedrībā (Byggnads), iegūstot tiesības Zviedrijā veikt būvniecības darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti kopumā 7350 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 8960, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Vienlaikus "Lursoft" atzīmē, ka pērn attiecīgajā periodā bija lielāks gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits - 2021.gada desmit mēnešos Latvijā bija reģistrēti 7807 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 11 722.

Šogad oktobrī reģistrēti 772 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam veidojot 3,39 miljonus eiro. Lai arī kopējais jauno uzņēmumu skaits viena mēneša laikā oktobrī bija lielāks nekā citos šā gada mēnešos, to kopējais pamatkapitāla apmērs ir mazākais, kāds šogad reģistrēts viena mēneša laikā.

Pēc "Lursoft" datiem, no oktobrī reģistrētajām 679 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vien 202 pamatkapitāls sasniedza vismaz 2800 eiro, savukārt 216 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls bija mazāks par 10 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Faktorings pasaulē strauji aug, Latvijā - kā "neredzamais zilonis istabā"

Kaspars Barons,“Factris Latvia” biznesa attīstības vadītājs, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc diezgan lēnās “ieskriešanās” šā gada pirmajā ceturksnī, kad izsniegtā faktoringa finansējuma apmērs Latvijā atpalika no 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, otrajā ceturksnī nozare kļuvusi aktīvāka - pret 2022. gada atbilstošo periodu atkal vērojams pieaugums.

Proti, ja pērn no aprīļa līdz jūnija beigām faktoringā tika izsniegti 142 miljoni eiro, tad šogad šajā pašā laikā - 155 miljoni. Atlikums perioda beigās gan samazinājies līdz 177 miljoniem eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes informācija. Kamēr pasaulē faktoringa apgrozījums uzrāda strauju izaugsmi, Latvijā tas daudziem uzņēmējiem joprojām ir kā “neredzamais potenciālais zilonis istabā” – tas pastāv, bet tā iespējas līdz galam neizprot un nenovērtē.

Baltijas līderis - Lietuva

Mūsu kaimiņiem Lietuvā apgriezieni krietni vērienīgāki. Par šāgada otro ceturksni datu gan vēl nav, taču gada pirmajos trijos mēnešos kopējais faktoringa portfelis Lietuvā bijis 578 miljonu eiro apmērā, apgrozījums sasniedzis pat gandrīz 1,3 miljardus eiro. Savukārt Igaunijā faktoringa portfelis šogad ik mēnesi krietni pārsniedzis 300 miljonus eiro, kopumā gada pirmajā pusē tas jau tuvojas 2 miljardiem eiro. Savukārt apgrozījums svārstījies no 219 (jūnijā) līdz 294 miljoniem eiro (martā) mēnesī, vēsta Igaunijas Centrālās bankas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru