Jaunākais izdevums

Lai arī karš Ukrainā nav radījis būtisku ietekmi Baltijas uzņēmumu eksporta plānos, kopējais noskaņojums ir kļuvis piezemētāks un prognozēs par apgrozījuma pieaugumu un investīciju plāniem dominē piesardzība, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.

Salīdzinot ar uzņēmumu prognozēm gada sākumā, krasi mainījušās gaidas par apgrozījuma pieaugumu. Apgrozījuma kritumu šobrīd prognozē 50-64% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (Igaunijā 50%, Latvijā 56% un Lietuvā 64%), savukārt 2022. gada janvārī tikai 15-24% aptaujāto Baltijas uzņēmumu sagaidīja apgrozījuma kritumu. Samazinājies arī to respondentu skaits, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu virs 15% – ja 2022. gada janvārī 12-13% uzņēmumu bija pārliecināti, ka apgrozījums pieaugs par vairāk nekā 15%, tad šobrīd maijā tikai 5-6% uzņēmumu Baltijā sagaida šādu izaugsmi.

"Tik piezemēts noskaņojums varētu būt pārsteidzīgs, jo inflācija var pozitīvi ietekmēt apgrozījuma pieaugumu. Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar bažām par cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju pirktspēju. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieļauj apgrozījuma kritumu, ir skaidrojams arī ar ģeogrāfisko novietojumu – Lietuvai tirdzniecībā visciešākās saites ir ar Baltkrieviju un Krieviju, Latvija atrodas pa vidu, bet Igaunijas uzņēmumus vismazāk skar sankciju ietekme," aptaujas datus skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Baltijas MVU vidū lielākais izaicinājums šobrīd ir augstās enerģijas cenas (47-60% Baltijas uzņēmumu; Latvijā 60% uzņēmumu). "Tas ir diezgan saprotami, ņemot vērā straujo elektroenerģijas, dabasgāzes, apkures un degvielas cenu pieaugumu. Attiecīgi ietekme tālāk jūtama arī preču un pakalpojumu cenu pieaugumā, kas dažādās nozarēs var būt ar atšķirīgu ātrumu," saka Arnis Škapars.

Otrs aktuālākais izaicinājums ir piegādes ķēdes problēmas – to norāda no 28% Latvijas uzņēmumu līdz 43% Lietuvas uzņēmumu. Savukārt 15-20% Baltijas uzņēmumu norāda, ka sarežģījumus rada klientu neapmaksāti rēķini vai kavēti maksājumi. "Tas ir negatīvs rādītājs, kas liecina, ka atsevišķās nozarēs var rasties sarežģījumi ar likviditāti un var būtiski pieaugt nepieciešamība pēc apgrozāmajiem līdzekļiem. Taču tas, ka tikai 4-8% uzņēmumu saka, ka viņiem ir sarežģījumi ar finansējuma saņemšanu, liecina, ka finanšu sektors diezgan labi reaģē uz nepieciešamību pēc lielākas likviditātes finansējuma pēc kara sākšanās," uzsver Arnis Škapars.

Salīdzinot ar 2022. gada janvāra aptaujas datu prognozēm, samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri plāno jebkādas investīcijas (no 42-50% līdz 27-31% no Baltijas uzņēmumu kopskaita). Kā norāda Arnis Škapars, tas tikai vēlreiz apliecina, ka mums ir piesardzīgāka pieeja Baltijas valstu ekonomiku īstermiņa attīstībai. No tiem uzņēmumiem, kuri tomēr šogad plāno investīcijas, vairākums investēs ražošanas procesu uzlabošanā – ēkās, telpās, iekārtās un citās tehniskās lietās.

Salīdzinot ar 2022. gada janvāri, uzņēmumi kļuvuši piesardzīgāki arī prognozējot darbinieku skaita pieaugumu. Gada sākumā 15-24% Baltijas uzņēmumu (Latvijā 15%) prognozēja darbinieku skaita pieaugumu, savukārt šobrīd tikai 2-5% mazo un vidējo uzņēmumu plāno darbinieku skaita pieaugumu. "Tas, protams, ir negatīvs rādītājs, kam varētu būt "atvēsinoša" ietekme uz darba tirgu, protams, vien tad, ja prognozes īstenosies," komentē Arnis Škapars. Uzņēmumu īpatsvars, kas plāno piedāvāt darbu ukraiņu bēgļiem, visās Baltijas valstīs ir diezgan līdzīgs 2-4%.

Neraugoties uz notikumiem Ukrainā, uzņēmumi saglabā diezgan nemainīgus eksporta plānus, kas ir diezgan līdzīgi 2022. gada janvāra aptaujas datiem – jaunus eksporta tirgus plāno apgūt 11% Latvijas, 10% Lietuvas un 9% Igaunijas uzņēmumu. Prioritāri fokuss ir uz vietējo tirgu (76-81% aptaujāto Baltijas uzņēmumu). "Piesardzīgā attieksme pret eksporta tirgiem ir neizmantots izaugsmes potenciāls mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kas norāda arī uz nepieciešamību pēc lielāka valsts atbalsta iedrošināt spert šādu soli. Arī plašāka savstarpējā sadarbība varētu uzlabot uzņēmumu jaudu jaunu tirgu apgūšanā," uzsver Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas provizoriskā peļņa pērn Latvijā sasniegusi 80,4 miljonus eiro

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tetere: Inflācija mazinās pirktspēju

Db.lv, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas peļņa Latvijā pērn bija 152,4 miljoni eiro

Db.lv, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB pensiju fondu turpmāk vadīs Anna Dovbiša

Db.lv, 10.01.2022

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša, kura līdz šim vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi.

A.Dovbiša darbu SEB bankā sāka 2007. gadā un šo gadu laikā strādājusi dažādos amatos, tostarp vadījusi pārvaldi restrukturizācijas jomā, darbojusies SEB līzinga valdē un kopš 2016. gada vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi. A.Dovbiša ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē un pabeigusi profesionālās pārmaiņu vadības un līderības programmas, kā arī ieguvusi starptautiski atzīto CAMS sertifikātu AML jomā.

“Līdzšinējie 14 gadi SEB bankā Annai ļāvuši uzkrāt lielu pieredzi klientu apkalpošanas jomā un operacionālajā pārvaldībā, kas būs īpaši svarīga, vadot vienu no lielākajiem pensiju nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzskatu, ka Annas zināšanas un līderība palīdzēs stiprināt pensiju fonda pozīcijas un sekmēs stratēģisko mērķu izpildi,” komentē Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums

Db.lv, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vācijas varasiestādes pieprasa SEB samaksāt nodokļos 511 miljonus eiro

LETA--REUTERS, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu pakalpojumu grupa "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) trešdien paziņoja, ka Vācijas varasiestādes pieprasījušas tai nodokļos samaksāt 511 miljonus eiro, kā arī šonedēļ tās galvenajā birojā Vācijā notikusi kratīšana.

Abas lietas saistītas ar tā dēvētajiem "cum-ex" akciju darījumiem. Tajos bankas un tirdzniecības starpnieki ātri tirgo akcijas ar ("cum”) un bez ("ex”) tiesībām uz dividendēm nolūkā noslēpt faktiskā īpašnieka identitāti, lai abas puses varētu pieprasīt nodokļa atlaides par kapitāla pieauguma nodokli, kas samaksāts tikai vienu reizi.

SEB noliedza jebkādus pārkāpumus un solīja pārsūdzēt prasījumu.

"[Nodokļu] pārskats ir saistīts ar darījumiem, kuri izpildīti, pirms 2016.gadā spēkā stājās grozījumi Vācijas nodokļu likumos. SEB uzskata, ka tie notika atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam," paziņoja Zviedrijas banka.

Atsevišķā paziņojumā SEB informēja, ka Vācijas prokuratūras pārstāvji otrdien un trešdien ieradušies bankas birojā Frankfurtē pie Mainas un pieprasījuši informāciju par iespējamiem "cum-ex" darījumiem. Banka uzsvēra, ka sadarbojas ar varasiestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SEB banka piešķir 580 000 eiro finansējumu SIA G Kolizejs attīstībai

Db.lv, 23.02.2023

Gints Kuzņecovs, SIA “G Kolizejs” vadītājs un Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas dibinātājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 580 000 eiro apmērā profesionāla sporta aprīkojuma vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA “G Kolizejs” nekustamā īpašuma iegādei Rīgā, Ezermalas ielā.

Piešķirtais finansējums tiks izmantots plašāku noliktavas telpu un ekspozīcijas zāles izbūvei klientiem ērtākā lokācijā, tādējādi paplašinot savu darbību un attīstot arī privātpersonu apkalpošanu.

SIA “G Kolizejs” pārstāv profesionālo sporta un fitnesa preču piegādātāju Gfitness, kas ir viens no vadošajiem sporta aprīkojuma vairumtirgotājiem Baltijā un Somijā. Uzņēmums SEB bankas Izaugsmes programmas ietvaros izstrādājis biznesa attīstības plānu, paredzot paplašināt Gfitness klientu loku, apkalpojot ne tikai korporatīvos, bet, izmantojot uzņēmuma otru zīmolu fitnesaveikals.lv, – arī privātos klientus. Lai to sekmīgi īstenotu, uzņēmums izmantojis SEB bankas sniegto aizdevumu nekustamā īpašuma iegādei Rīgā, Ezermalas ielā 6, kas ietver zemi 4700 kvadrātmetru platībā un telpas 3000 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka šogad pieņems darbā vairāk nekā 100 jaunus darbiniekus

Db.lv, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka ir uzsākusi vērienīgu personāla atlases programmu Baltijas valstīs, lai šī gada laikā pieņemtu darbā vairāk nekā 100 jaunus darbiniekus produktu izstrādes un IT amatos.

Jaunās pozīcijas izveidotas ar mērķi jau šogad piedāvāt klientiem pilnveidotus digitālos risinājumus un pakalpojumus.

“Pieprasījumu pēc produktu izstrādes un IT speciālistiem veicina klientu vēlme arvien vairāk izmantot digitālos risinājumus, tostarp attālināto konsultāciju pakalpojumu. Šobrīd jau ir ierasts, ka privātpersonas un uzņēmumi veic ikdienas darījumus, izmantojot tiešsaistes banku vai mobilo lietotni. Aizvien vairāk klientu saņem mājokļa kredītus, neapmeklējot bankas filiāli. Tomēr šo pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešami IT speciālisti, programmētāji, produktu vadītāji un citi speciālisti. Vairākas jaunās vakances nav saistītas ar konkrētu atrašanās vietu, tāpēc ceram piesaistīt speciālistus no visas Latvijas,” skaidro Inga Ruduša, SEB bankas Produktu attīstības vadītāja Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi naudas cenas izmaiņām tirgū un reaģējot uz klientu pieprasījumu, SEB banka palielina procentu likmi par uzkrājumu krājkontā, tostarp par uzkrājumu, kas veidots Digitālajā krājkasē, no 0,5% līdz 0,9% gadā, informē banka.

Turklāt, sākot ar 3. aprīli privātpersonām ir pieejams trīs mēnešu termiņnoguldījums ar likmi 1,3% gadā.

SEB bankas Digitālo krājkasi var saukt par pirmo soli pretī uzkrājumam. Ar šī rīka palīdzību tiek noapaļoti ar karti veiktie pirkumi līdz nākamajam pilnajam eiro, bet starpība starp noapaļoto un samaksāto summu tiek ieskaitīta krājkontā. Viss notiek automātiski un gandrīz nemanāmi, toties tas palīdz izjust prieku, redzot, ka krājkontā veidojas uzkrājums. Digitālā krājkase SEB klientiem ir pieejama jau vairāk nekā piecus gadus un ir īpaši iecienīta starp klientiem vecumā no 26 līdz 36 gadiem. Izmantot Digitālo krājkasi var klienti no 18 gadu vecuma, savukārt vecākajam SEB Digitālās krājkases lietotajam ir 95 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ar īstermiņa risinājumiem tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā

LETA, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

SG Capital Meža Fonds par 4,4 miljoniem eiro iegādāsies ilgtspējīgus meža īpašumus

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 4,4 miljonu eiro apmērā SIA “SG Capital Meža Fonds” 1942 hektāru meža īpašumu iegādei un apsaimniekošanai.

Attiecīgajiem meža īpašumiem ir piešķirts Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikāts, apliecinot atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kas ļāvis aizdevumam piemērot Zaļā kredīta statusu.

“SG Capital Meža Fonds” ir izveidots 2022. gadā un viens no Fonda galvenajiem mērķiem ir sekmēt ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību Latvijā. Fonda ieguldītāji ir vadošie pensiju plānu pārvaldītāji Latvijā un Lietuvā. Pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumu pārvaldnieks SEB Investment Management līdz šim ieguldījis fondā jau ap 10 miljoniem eiro.

Kopumā fondā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 30 miljonus eiro no SEB pārvaldītajiem pensiju aktīviem, tādējādi dodot iespēju SEB pensiju 2. un 3. līmeņa klientiem ieguldīt ne tikai ilgtspējīgi, bet arī vietējā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana Euribor likmju dēļ nav izteikta

LETA, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nav novērojama izteikta hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana augsto "Euribor" likmju dēļ, atzina aptaujāto komercbanku pārstāvji.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka pagājušā gada beigās bija vērojama lielāka klientu piesardzība pēc jauniem hipotekārajiem kredītiem, kam noteikti viens no iemesliem bijusi nogaidošā attieksme "Euribor" dēļ. Tomēr bankā atzīst, ka katru gadu ir vērojams intereses samazinājums tieši gada beigās un parasti tas atjaunojas pēc gadu mijas. Līdzīgas tendences vērojamas arī šī gada janvārī, jo interese nedaudz jau sāk atjaunoties.

Savukārt hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana nav tik izteikta, jo vidējā aizņēmuma summa pārsniedz 70 000 eiro, skaidro "Swedbank" pārstāvji. Lai dzēstu hipotekārās saistības, privātpersonai jābūt gana lieliem uzkrājumiem, kurus novirzīt šādam mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko trīs gadu laikā 24% Latvijas iedzīvotāju vēlētos kļūt par uzņēmējiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Šis rādītājs ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, proti, Lietuvā uzsākt savu biznesu tuvākajā nākotnē ir apņēmušies 19%, bet Igaunijā – 17% respondentu.

“Dati ir iepriecinoši – iedzīvotājos ir dzīvs uzņēmēja gars. Vismaz nodomu līmenī, jo laiks tikai rādīs, cik no plānotā piepildīsies. Taču doma, vēlme kļūt par uzņēmēju liek būt ekonomiski aktīvam, sociāli atbildīgākam un iesaistīties sabiedriskos procesos. No tā ieguvēji esam mēs visi. Tur ir liels potenciāls, jo ekonomiskās aktivitātes ziņā Latvijas sabiedrībai vēl ir, kur augt. Uzņēmumi rodas un tiek likvidēti, tādēļ, lai noturētu situāciju nemainīgu, ir nepieciešams tos veidot no jauna,” aptaujas datus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājokļu kreditēšana reģionos - kuri ir TOP novadi?

Db.lv, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas.

Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.

“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās bankas attiecībā uz Krieviju te esot izdarījušas mājasdarbu

Jānis Šķupelis, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kārtībai piedzīvojot zemestrīci, izmaiņas skars teju ikvienu tautsaimniecības sektoru. Šajā ziņā izņēmums nav arī banku sektors. Jāņem vērā, ka sankcijas būtiski krāvušas tieši pa Krievijas finanšu sektora spējām veikt teju jebkādas darbības. Faktiski neiespējama vai ļoti apgrūtināta kļuvusi Krievijas banku sadarbība ar Eiropu un otrādi. Tam visam, protams, būs ietekme arī uz Latviju.

Kopējā bilde gan tiek zīmēta tāda, ka tā Rietumvalstu banku biznesa daļa, kas saistīta ar Krieviju, jau gadiem – būtībā kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā – ir mazinājusies. Protams, nav arī tā, ka no Krievijas atkarīgās summas būtu mazas. Piemēram, Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka gan Itālijas, gan Francijas bankām Krievijā ir kredītrisks 25 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt Austrijai tas esot 18 miljardi ASV dolāru. Tiek izcelts, ka lielākais bizness ar Krieviju no Eiropas bankām ir UniCredit, Raiffeisen Bank International un Societe Generale.

Pagaidām daudzu Rietumu banku pārstāvji vismaz publiski komentē, ka ir vēl pāragri teikt, cik lielu robu šis viss nozīmēs gan to biznesam, gan ekonomikai kopumā. Skaidrs, ka robs būs ievērojams, to radīs arī ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Vismaz pieņēmums gan paliek, ka Eiropas banku sektors no Krievijas kļuvis izolētāks un būtiski lielākas problēmas notiekošais, ja droši vien neņem vērā dažus izņēmumus, sagādās Krievijas finanšu sektoram, kas vienā mirklī varētu būt nostādīts kraha priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā ceturtdien būvlaukumā sagruvusi neapdzīvota piecstāvu ēka, un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas, taču informācija par cietušajiem nav, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Plkst.14.15 VUGD saņēma izsaukumu uz Satekles ielu, kur sagruva piecstāvu ēka. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka būvlaukumā sagruvusi ēka un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas.

Notikuma vietā izveidots operatīvais štābs, lai efektīvāk koordinētu konstrukciju pārmeklēšanas darbus. Notiek cilvēku evakuācija no blakus esošās ēkas un sagruvušo konstrukciju pārmeklēšana.

Tajā darbojas VUGD, AS "Latvijas gāze", pašvaldības policijas, Valsts policijas pārstāvji un būvdarbu vadītājs. Notikuma vietā strādā 34 glābēji ar sešām autocisternām, glābšanas automobili un autokāpnēm.

Aģentūra LETA novēroja, ka kvartāls ap notikuma vietu ir daļēji norobežots. Viena Dzirnavu ielas puse ir slēgta gājējiem, tāpat Dzirnavu ielas posms starp Satekles un Ernesta Birznieka-Upīša ielām ir slēgts satiksmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 9,9 miljonu eiro apmērā Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam "Kaamos". Finansējums paredzēts dzīvojamo māju projekta "Moho Park" būvniecībai Mežaparkā, kur kopumā plānots ieguldīt 15 miljonus eiro.

Projekts paredz divas 12 stāvu ēkas ar 154 dzīvokļiem, un plānots, ka pirmos dzīvokļus pircēji saņems 2023. gada sākumā. Šis ir otrais Kaamos projekts Rīgā, ko finansē SEB banka.

"Moho Park"(mo-ho – modern homes) ir jauns dzīvojamo māju projekts Mežaparkā, kura celtniecība tika uzsākta šī gada vasarā.

Projektā energoefektivitāti nodrošinās uz jumta izvietotās saules baterijas, logi ar trīskāršo stiklu, siltās grīdas apkure, kā arī ventilācija ar rekuperāciju, kas būs katrā dzīvoklī. Iedzīvotājiem būs pieejama arī elektroauto uzlāde.

""Moho Park" Kaamos grupai ir nozīmīgs projekts, jo šīs ēkas atbilst visiem nākotnes pieprasījuma standartiem. Arvien vairāk tiek likts uzsvars uz emisiju samazināšanu gan ēkas būvniecības laikā, gan arī pēc tam – ēkas lietošanas laikā," komentē "Kaamos" vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi papildu finansējumu 34 miljonu eiro apmērā SIA "Linstow Baltic" multifunkcionālā komerciālā centra “Origo” esošo saistību refinansēšanai.

Tirdzniecības centra “Origo” esošās saistības sasniedz 66,9 miljonus eiro, un pēc pārfinansēšanas aizdevuma izsniedzējs pilnā apmērā ir tikai SEB banka.

Piešķirtais finansējums tiek izmantots, lai multifunkcionālo komerciālo centru “Origo” un biznesa centru “Origo One” attīstītu atbilstoši pasaulē vadošās ēku ilgtspējas novērtēšanas metodes BREEAM standartiem, veidojot to ne tikai energoefektīvu, bet arī draudzīgu apkārtējai videi, darbiniekiem un sabiedrībai kopumā. Nupat tirdzniecības centrs “Origo” ieguvis augstāko noslēdzošo vērtējumu starp visiem tirdzniecības centriem Baltijas valstīs.

“Tirdzniecības centru apmeklējumu skaits joprojām saglabājas ļoti augsts, turklāt komerciālā centra “Origo” un biznesa centra “Origo One” atrašanās vieta ikdienā nodrošina ārkārtīgi lielu apmeklētāju plūsmu. Līdz ar to ir būtiski attīstīt šīs ēkas atbilstoši mūsdienu prasībām, un esam gandarīti atbalstīt šādu tālredzīgu investīciju nākotnē. Esam pārliecināti, ka “Linstow Baltic” attīstīto platību aktualitāte tikai pieaugs, tostarp, līdz ar Satekles biznesa centra projekta realizāciju, kur atradīsies arī SEB bankas galvenais birojs,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SEB banka piešķīrusi vairāk nekā miljonu eiro divām katlumājām Ķekavas novadā

Db.lv, 25.01.2024

"Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā miljona eiro apmērā diviem mūsdienīgu katlumāju projektiem Ķekavas novadā, kas ļaus būtiski samazināt gāzes patēriņu novada siltumapgādē.

Katlumāju izbūves projektus Ķekavas novada Daugmalē un Valdlaučos realizē uzņēmums SIA “Ķekavas nami”.

“Esam gandarīti par iespēju finansēt siltumapgādes infrastruktūras attīstības projektus, kas veicinās energoefektivitāti un sniegs ieguvumu plašākai sabiedrībai. Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā, lai iedzīvotājiem tiktu garantēta droša un nepārtraukta siltumapgāde,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumi sankciju ēnā

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB Ellex Kļaviņš partnere, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru