Jaunākais izdevums

Neatkarīgi no vasaras vidus referenduma iznākuma Apvienotajā Karalistē ir politiskā griba sekmēt ekonomiskās saites ar Latviju, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras (LLTK) valdes priekšsēdētājs Mārcis Liors Skadmanis. LLTK šodien biznesa augstskolā Turība atklāj pārstāvniecību Latvijā.

Fragments no intervijas:

«Divu gadu laikā esam skrupulozi pētījuši reģionālās attīstības iespējas. Secinājums ir jau pieminētais – ka Latvijai ir liela līdzība ar Rietumangliju, kur ir sekmīgi attīstījusies Bristole, Bāta un citas reģionālās pilsētas. Ziemeļsomersetā ir 26 pašvaldības; mazākajā ir ap 200 cilvēkiem, lielākajā – 22 tūkstoši, un katrai attīstības plānā ir sava vieta.

Longeštonas pagastā darbojas arī mūsu biznesa parks, ko veido septiņas ēkas un 16 biroji. Tas ir ļoti labs piemērs, kā lauksaimniecības apvidū var attīstīt augsto tehnoloģiju uzņēmējdarbību un piesaistīt ārvalstu uzņēmumus bāzēties konkrētā nišā. Mūsu nišā tie ir IT, sabiedrisko attiecību, pakalpojumu uzņēmumi un arī nelieli ražotāji. Reģions to atbalsta ar labvēlīgu vidi, ar savu un ES finansējumu.

Mēs esam analizējuši, kas ir Rietumanglijas veiksmīgās attīstības pamatā un ko viņi tālab ir mainījuši, iesaistot pašvaldības, pagastus un ārvalstu uzņēmumus. Esam konstatējuši, ka Latvijas pašvaldībām ir vēlme attīstīties un mainīties, fiziski ir pieejamas arī ēkas, kas stāv tukšas un ir piepildāmas ar saturu. Mūsu interese un darbs pašlaik ir, lai Dienvidrietum- anglijas pašvaldību padome sniegtu konkrētas metodes un iespējas ar savu zinātņu centru ekspertīzi, kā šos tukšos reģionālos centrus Latvijā piepildīt. Tā mēs savā veidā īstenotu arī britu politisko interesi palīdzēt attīstīties saviem partneriem, kas ģeopolitikas dēļ ir cietuši ekonomiski un kas ir zaudējuši arī emigrācijas dēļ. Ir metodes, kā šo cilvēku plūsmu attīstīt Latvijai labvēlīgi.»

Visu interviju Britus interesē piepildīt reģionus lasiet 28. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras vadītājs: Daļa emigrantu ir apvainojušies uz valsti

Didzis Meļķis, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa no Latvijas emigrējušo tautiešu izjūt aizvainijumu pret savu valsti, laikrakstam Dienas Bizness atzīst Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras (LLTK) valdes priekšsēdētājs Mārcis Liors Skadmanis.

Kā ziņots, LLTK ceturtdien, 28. aprīlī, biznesa augstskolā Turība atklāj pārstāvniecību Latvijā.

«Daļa Latvijas valstspiederīgo tiešām ir apvainojušies uz valsti, un to mēs dzirdam gan juridiskās, gan biznesa palīdzības sniegšanas gadījumos. Jāsaka, ka apvainojušies viņi ir pamatoti, jo viņiem radītā vide dzimtenē, piemēram, attiecībā uz parādsaistībām, ir bijusi ļoti nelabvēlīga. Zinu gadījumus, kad nekas nav ticis darīts, lai personām un uzņēmumiem palīdzētu izķepuroties, bet tā vietā viņi ir vēl vairāk aplikti ar parādiem, būtībā Latvijā viņu dzīvi un uzņēmību nosmacējot,» stāsta M. L. Skadmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

DB viedoklis: Kļūdīties ir cilvēcīgi, sodīt britus nevajag

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 27.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc izstāšanās referenduma Eiropas elitēm ir jāsavaldās un gramatikas testā «sodīt nevajag sadzīvot» jāsaliek pieturzīmes pareizi – ar uzsvaru uz sadzīvošanu.

Britu aiziešana no Eiropas Savienības (ES) ne tuvu nav pasaules gals. Arī ne Latvijai būtiskajā stratēģiskās drošības jautājumā, kas faktiski ir gruzdējis zem visām citām «vai, man’ dieniņ’» bažām. Kā to DB ir norādījis Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras vadītājs Mārcis Liors Skadmanis (28.04.2016.), «aizgājušo» britu kā NATO valsts stratēģiskās intereses Latvijā ir ne vien uz palikšanu, bet ir arī politiskā griba šo interešu dēļ stiprināt Latvijas un Lielbritānijas reģionu tieši ekonomisko sadarbību.

Saprotams, ka izstāšanās no ES šādu politiku neveicinās, un arī tāpēc referenduma iznākumu es nevaru interpretēt nekā citādi kā vien par kļūdu. Mārciņas vērtība ir nokritusi, un tas būs trieciens gan Latvijas eksportētājiem uz Lielbritāniju, gan jau tā rūkošajām investīcijām Latvijā. Pat ar esošo politisko gribu mūs te atbalstīt gan mārciņas vērtības kritums, gan izstāšanās procesa ellīte ar saradušos prioritāšu lērumu tādu gribu un politiku saskaldīs ne par labu Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas uzņēmumiem Lielbritānijā būs savs biznesa parks

Žanete Hāka, 07.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības kamera atvērusi savu pirmo Biznesa parku Lielbritānijā, informē kameras pārstāvji.

Biznesa parks atrodas Bristolē, Dienvidrietumanglijā. Bristole ir otrā ekonomiski attīstītākā pilsēta pēc Londonas. Biznesa parka komplekss sastāv no septiņām ēkām, kurās atrodas vairāk nekā 16 biroji.

Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras izpilddirektore Baiba Brauna norāda: «Ņemot vērā, ka Bristoles pilsēta ir oficiāli galvenā IT, augsto tehnoloģiju, inženierzinātnes, digitalās un radošās nozares pilsēta Lielbritānijā, Biznesu parks tika apzināti izveidots tieši Bristolē, jo saredzam iespējas veidot ciešas iespējas starp abu valstu uzņēmējiem. Esam jau izveidojuši konkrētas iestrādes ar Bristoles un Dienvidrietumanglijas institūcijām, kuras būs priecīgas nākt pretī Latvijas uzņēmumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūnija Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubators ir pāraudzis jaunā kapacitātē - Turība Business HUB, radot kopā strādāšanas (co-working) vidi, kurā ir iespēja darboties dažāda mēroga uzņēmumiem: no jaunizveidotiem līdz stabiliem uzņēmumiem, kas meklē ērtu un labi aprīkotu biznesa atbalsta mehānismu, vēsta augstskola.

Turība Business HUB Latvijā turpina ārvalstīs jau popularitāti iemantojušo biznesa koncepciju un filozofiju, piedāvājot vietu, kurā gan jaundibināts, gan jau tirgū nostiprinājies uzņēmums var iegūt ērtu, pilnībā aprīkotu darba vietu un iespēju ikdienā darboties radošā vidē kopā ar citiem uz biznesu orientētiem profesionāļiem. Šāda darba vide sniedz iespēju būt sociāli aktīvam, piedāvā mijiedarbību ar citiem uzņēmējiem, paplašina kontaktu loku. Turība Business HUB priekšrocības novērtējusi arī Mārupes uzņēmēju biedrība, ar kuriem noslēgts sadarbības memorands.

«Biznesa inkubators jaunā kvalitātē nozīmē ne tikai orientēšanos uz uzņēmējdarbības vidi, biznesa kontaktu pasākumiem, semināriem un radošām izpausmēm gan studentiem, gan arī uzņēmējiem. Turības Business HUB komanda, organizējot kvalitatīvus biznesa kontaktu apmaiņas pasākumus, nodrošinās klientus ar plašiem, biznesā noderīgiem resursiem. Savukārt klientiem būs iespēja atrast spējīgus, zinošus sadarbības partnerus, iespējams arī no to studentu loka, kuri šeit rada un attīsta savas idejas, kā arī labprāt iesaistās pieredzējušu uzņēmēju projektos. Ar mūsu prasmēm biznesa vadībā, mārketingā, tehnoloģijās un finansēs varam palīdzēt veidot partnerību ar visdažādākajām kompānijām - no start-up līdz TOP 500 Latvijas uzņēmumiem,» stāsta Turība Business HUB idejas līdzautors Ralfs Minkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas augstskolas, kuras vissīvāk konkurē par ārvalstu studentiem

Kristīne Stepiņa, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopības uzņēmuma SIA «Agrofirma «Turība»» neto apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis 2,6 reizes, salīdzinot ar 2017.gadu, un bija 3,481 miljons eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa gan samazinājusies - tā pērn pēc nodokļu nomaksas bija 103,8 tūkstoši eiro, kas bija par 17,1% mazāk nekā 2017.gadā.

SIA «Agrofirma «Turība»» vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis, jo 2018.gada sākumā tam tikai pievienots uzņēmums SIA «Sēļi», kas nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu, sivēnu audzēšanu un piena ražošanu. Abu uzņēmumu lielākais dalībnieks ir AS «Preiļu siers", un reorganizācija tika veikta lai atvieglotu abu sabiedrību darbību un vienkāršotu to organizatorisko struktūru.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Biznesa augstskola Turība” vienīgais īpašnieks Aigars Rostovskis ieķīlājis sev piederošās augstskolas kapitāldaļas, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS “Citadele banka”, bet parādnieks - SIA “Biznesa augstskola Turība”. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,925 miljoni eiro.

Komercķīla reģistrēta 22. novembrī.

SIA “Biznesa augstskola Turība” dibināta 1993. gadā, un tās pamatdarbība ir augstākās izglītības pakalpojumu sniegšana.

Finanšu gadā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam SIA “Biznesa augstskola Turība” strādāja ar neto apgrozījumu 5,140 miljoni eiro un tās pārskata gada peļņa sasniedza 447 tūkstošus eiro. Uzņēmums nodarbināja 306 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Agrofirma «Turība»» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,707 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu «OP Corporate Bank plc» ieķīlājis dažādus fermā izmantojamus pamatlīdzekļus, piemēram, vārtus, nožogojumus, spirālkompresoru, apgaismojumu u.c.

Komercķīla reģistrēta 27. augustā, un tā ir otrā uzņēmumam aktuālā komercķīla.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

SIA «Agrofirma «Turība»» apgrozījums 2018. gadā bija 3,481 miljons eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 103,8 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 92 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties jaunajam gadam, durvis ver Biznesa augstskolas Turība labiekārtotā studentu viesnīca - Turība Hostel Comfort. Jaunatnes tūrisma mītnes pirmajā stāvā atvērtas jaunas istabiņas ar interjera dizaineres Aijas Raibas veidotu dizainu, kurās ir viss nepieciešamais – gultas, skapji, plaukti, iekārtotas darba vietas, kas pielāgotas atbilstoši istabiņā dzīvojošo cilvēku skaitam.

«Turība Hostel Comfort ir paredzētas vietas 23 iemītniekiem. Ir gan vienvietīgie, gan divvietīgie un trīsvietīgie numuriņi, kā arī savienota tipa numuriņi, kuros var apmesties pieci iemītnieki. Katrs numuriņš jeb istabiņa ir aprīkota ar dušu un tualeti. Gaiteņa galā atrodas aprīkota virtuve, kurā ir viss nepieciešamais maltītes pagatavošanai – plīts, cepeškrāsns, tējkanna, mikroviļņu krāsns u.c. Tāpat, nepieciešamības gadījumā, viesiem būs iespēja saņemt traukus,» stāsta Biznesa augstskolas Turība studentu viesnīcas vadītāja Iluta Ernstsone.

Studentu viesnīcā vakaros un naktīs ir apsardze, un visu diennakti darbojas video novērošana. Visā studentu viesnīcas ēkā ir Wi-Fi pārklājums, attiecīgi studenti var mācīties gan istabiņās, gan kādā no atpūtas telpām vai lasītavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa uzņēmēju Latvijā, īpaši vidējie un lielie uzņēmumi, ir saskārušies ar darbaspēka trūkumu, tāpēc uzņēmēji nolēmuši paši doties pie potenciālajiem darbiniekiem.

Lai izvairītos no ilgā darba meklēšanas procesa, kurā potenciālajam darbiniekam ir jāizpēta vakances, jāsagatavo un jāizsūta CV, jāsagaida atbilde no darba devēja un tad, pozitīva rezultāta gadījumā, jādodas uz interviju, Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatorā tiek organizēts Ātrais randiņš ar uzņēmēju, kas sniedz iespēju atrast darbu dažās minūtēs.

Uz randiņu ar uzņēmēju tiek aicināti visi jaunieši, kuri vēlas atrast darbu. Nav jāraksta garas motivācijas vēstules vai CV, tikai jāpiesakās pasākumam un jāsagatavo divas minūtes garš pitch (prezentācija) par sevi un savām kompetencēm. Pasākuma ietvaros ikvienam jaunietim pēc ātro randiņu principa būs iespēja doties pie kāda no uzņēmuma pārstāvjiem un divu minūšu laikā pastāstīt, kāpēc tieši viņš ir piemērots darbam attiecīgajā kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka vairākās augstskolās paaugstināta studiju maksa 2019./2020. akadēmiskajam gadam, Biznesa augstskola Turība ir viena no tām augstākās izglītības iestādēm, kas nolēmusi nepievienoties kopējai tendencei un saglabāt studiju maksu nemainīgu.

Liecina tās šorīt izplatīts paziņojums.

Vairākas augstākās izglītības iestādes, pārskatot valsts budžeta finansējumu un plānotos ieguldījumus vai arī izvērtējot studiju pašizmaksu, nolēmušas paaugstināt maksu. Biznesa augstskolā Turība 2019./2020. akadēmiskajā gadā nav plānots paaugstināt studiju maksu, informē augstskolas finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots

«Pēdējo reizi Turība studiju maksu paaugstināja 2017./2018. akadēmiskajā gadā. Mācības kļuva dārgākas par 11-14% visos studiju līmeņos. Biznesa augstskolā par maksu mācās 99% studentu. 2018./2019. studiju gadā 42% studentu izmantoja kādu no piedāvātajām studiju maksas atlaidēm, ko iespējams iegūt gan uzsākot studijas, gan studiju laikā. Augstskolas ienākumi no maksas studentiem 2017./2018. studiju gadā bija 4,18 miljoni eiro,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pētījums: Pasaulē pērn par 6,4% pieaudzis miljardieru skaits; Lielbritānijā tas sarucis

LETA, 08.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pašlaik ir 2473 cilvēki, kuru turība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, kas ir par 6,4% vairāk nekā pērn, bet Lielbritānijā saistībā ar mārciņas vērtības kritumu pēc konsultatīvā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības miljardieru skaits sarucis par 20%.

Par to liecina konsultāciju kompānijas Wealth-X jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem miljardieru kopējā turība pasaulē sasniedz 7,68 triljonus ASV dolāru (6,9 triljonus eiro), kas ir 3,9% no visiem pasaules civiliedzīvotājiem piederošajiem aktīviem. Pērn miljardieri kontrolēja 4% no pasaules mājsaimniecībām piederošajiem aktīviem.

Visvairāk miljardieru - 806 - ir Eiropā, veidojot 32,6% no visiem pasaules miljardieriem. Gada laikā to skaits ir pieaudzis par 4%, lai gan, piemēram, Lielbritānijā, kur pērn bija 130 miljardieru, pašlaik to skaits ir sarucis līdz 106 cilvēkiem.

Āzijā dzīvo 26,1% no visiem pasaules miljardieriem, to skaitam sasniedzot 645, kas ir par 15,2% vairāk nekā pērn. Savukārt Ziemeļamerikā miljardieru skaits pieaudzis par 3,1% - līdz 628 cilvēkiem - un tur dzīvo 25,4% no pasaules miljardieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsludināts ideju konkurss par restorāna Sēnīte attīstību

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Liepkalni» izsludinājis ideju konkursu par restorāna «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Konkursa priekšmets ir attīstības ideju koncepts Ēku kompleksa Restorāns Sēnīte Inčukalna novadā restaurācija, pārbūve un teritorijas attīstīšana, tajā ietverot arhitektonisko risinājumu un teritorijas labiekārtojumu. Piedāvājumi tiks vērtēti, ņemot vērā idejas oriģinalitāti un māksliniecisko kvalitāti, kā arī funkcionalitāti, objekta plānojuma atbilstību videi un izmantošanas mērķim.

Kopējais godalgu fonds ir 2000 eiro. Plānots, ka attīstības koncepcijas uzvarētājs saņems 1500 eiro, bet otrās vietas ieguvējs - 500 eiro.

Konkursā var piedalīties Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiska vai fiziska persona - speciālists vai speciālisti, kā arī šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā. Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2019.gada 20.janvārim «Liepkalnu» birojā, Garajā ielā 7, Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir atmesta, Db.lv pastāstīja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

Ar aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Inčukalna novadā viņš nāca klajā 2017.gadā. Pērn novembrī pat tika reģistrēta AS Sēne ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

Taču objektam piešķirtā valsts pieminekļa statusa uzliktie ierobežojumi, kā arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, kas paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei daudzsološajiem plāniem pielicis punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar uzņēmuma rekomendāciju - 15% atlaide studijām

Lelde Petrāne, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu studentu sadarbību ar potenciālajiem darba devējiem, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera turpina aizsākto sadarbību ar Biznesa augstskolu Turība un arī šogad piedāvā atlaidi – Uzņēmuma rekomendācija.

Saņemot rekomendācijas vēstuli no uzņēmuma, kas ir LDDK vai LTRK biedrs, topošais students iegūs 15% atlaidi pirmajam studiju gadam Biznesa augstskolā Turība.

Atlaide attiecas uz koledžas, bakalaura, maģistra un doktora studiju programmām Rīgā.

Biznesa augstskolā Turība ir četras fakultātes – Uzņēmējdarbības vadības fakultāte, Juridiskā fakultāte, Starptautiskā tūrisma fakultāte un Komunikācijas fakultāte, kurās iespējams apgūt 25 studiju programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «Sēne», kuras patiesā labuma guvējs ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, liecina informācija «Firmas.lv».

Čākurs atgādina, ka pirms laika nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa «Sēnīte» attīstīšanu, dibinot publisku AS, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, ideja par «Sēnītes» attīstīšanu joprojām nav zudusi. «Sēne» reģistrēta ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā «Sēnīte», to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

«Ilgtermiņā esam paredzējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā starta punktu izvēloties «Sēnīti», bet tas, vai šī iecere īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc es nevaru 100% pateikt, kāds būs šis koncepts. Vairāk vai mazāk tas būs saistīts ar mazumtirdzniecību, jo arī mūsu [«Liepkalnu»] pamatdarbība ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana,» sacīja Čākurs. Vienlaikus viņš piebilda, ka kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» vietā, ņemot vērā kultūrvēstures pieminekļa statusu, būtu jāveido kas vairāk par restorānu apvienojumā ar maizes un konditorejas izstrādājumu ražotni, taču, iekams vēl nav līdz galam skaidra ideja, plašāk par to viņš pagaidām neko nevarot pastāstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Konkursā par restorāna Sēnīte ēkas atjaunošanu uzvarējusi arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Piedāvā iespēju uzņēmējiem atrast darbiniekus dažu minūšu laikā

Lelde Petrāne, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izvairītos no ilgstošā darbinieku meklēšanas procesa, kurā jāveido amatu apraksti, jāgaida potenciālo darbinieku iesūtītie CV un jāorganizē darba intervijas, Turības Biznesa inkubatorā 16. oktobrī plkst. 14.00 notiks «Ātrais randiņš ar uzņēmēju», kas sniedz iespēju atrast darbinieku dažu minūšu laikā, informē augstskolā.

«Randiņā ar uzņēmēju» ikvienam uzņēmumam tiks atvēlētas piecas minūtes, lai pastāstītu par piedāvātajām vakancēm, nepieciešamajām darbinieka prasmēm un iespējamajiem ieguvumiem, strādājot uzņēmumā. Uz randiņu tiek aicināti visi studenti un absolventi, kā arī ikviens interesents, kas vēlas atrast darbu. Katrs pasākuma dalībnieks jau iepriekš būs sagatavojis trīs līdz piecu minūšu garu runu jeb pitch par sevi un savām kompetencēm, kas ļaus uzņēmējiem izvairīties no garo motivācijas vēstuļu vai CV lasīšanas. Pasākuma ietvaros ikvienam dalībniekam pēc ātro randiņu principa būs iespēja doties pie kāda no uzņēmuma pārstāvjiem un trīs minūšu laikā pastāstīt, kāpēc tieši viņš ir piemērots darbam attiecīgajā kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rostovskis kļūst par vienīgo augstskolas Turība kapitāldaļu turētāju

Monta Glumane, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība īpašnieku sastāvā notikušas izmaiņas - par tās 100% kapitāldaļu turētāju kļuvis augstskolas Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš augstskolā darbojas kopš tās dibināšanas, tostarp ilgstoši ieņemot arī valdes priekšsēdētāja amatu, informē Turībā.

«Šis augstskolai ir jubilejas gads, vasaras vidū atzīmējām 25. darbības gadadienu, un šādas nozīmīgas jubilejas bieži vien pavada arī izmaiņas un jauns sākums. Esam apņēmības pilni sekmīgi turpināt iesākto ceļu, piedāvājot praktiski pielietojamas, darba tirgū pieprasītas zināšanas ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu studentiem. Uzņemšanas rādītāji jaunā studiju gada priekšvakarā apliecina, ka arī studenti to novērtē. Turpināsim arī sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm Latvijā un pasaulē, kā arī aktīvu darbu augstākās izglītības eksporta nozarē – gan kuplinot augstskolas ārvalstu studentu pulku, gan popularizējot Latvijas piedāvājumu daudzviet pasaulē kopā ar citām pašmāju augstskolām» nākotne plānos dalās Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Planētas pašiem turīgākajiem cilvēkiem un ģimenēm pandēmija pagaidām bijis īss šoks.

Ja vērtē turīgo cilvēku kopējo bagātību, tad tā šīs krīzes laikā pat ievērojami augusi. Lielā daļā gadījumu šo cilvēku turība atkarīga no notikumiem akciju tirgū, jo bagātība investēta publiski tirgoto uzņēmumu akcijās.

Neskatoties uz pandēmijas ekonomikas krahu, ASV akcijas atgriezušās uz cenu rekordu takas, kas nozīmējis, ka daudzi pasaules varenie kļuvuši vēl turīgāki. Īpaši strauji pieaugusi daudzu ar tehnoloģiju nozari saistīto uzņēmumu akciju vērtība.

Tā, piemēram, "Amazon.com" šefam Džefam Bezosam savu bagātību šogad izdevies audzēt aptuveni par 80 miljardiem ASV dolāru. Viņa kopējā turība pietuvojusies astronomiskiem 200 miljardiem ASV dolāru, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārvalstu studenti — iespēja augstskolām un biznesam

Māris Ķirsons, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits Latvijā turpinās pieaugt, vienlaikus ir vajadzīgs pasākumu plāns, kurā savi uzdevumi jāveic gan valstij, gan augstskolām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Izglītības eksports - ieguldījums kopējā tautsaimniecībā, ko Dienas Bizness rīkoja sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība. Nenoliedzami, ka Latvijā ir augstskolas ar atbilstošu infrastruktūru un kapacitāti, kas ļauj piesaistīt studentus no ārzemēm, tostarp arī no tā dēvētajām trešajām valstīm, tomēr vienlaikus šajā jomā ir sīva konkurence. Latvijai ir savas priekšrocības, taču vienlaikus mūsu piedāvājums ļoti līdzinās konkurentu piedāvājumam citās valstīs. Turklāt ārvalstu studenti, īpaši specialitātēs, kurās ir kvalificētu darbinieku trūkums, tiek saredzēti kā iespēja vakanču aizpildīšanai. Vienlaikus ir jautājums, cik daudz studiju laikā vajadzētu (drīkstētu) strādāt trešo valstu studenti, kuri mācās Latvijas augstskolās, lai šis darbs netraucētu sekmīgām studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvtehnikas nomas uzņēmums SIA BG NOMA piedāvā iznomāt un iegādāties fasādes sastatnes un alumīnija torņus - pirmajā darbības gadā uzņēmums sasniedzis 35 000 eiro peļņu. Uzņēmumu izveidojuši divi Biznesa augstskolas Turība 4. kursa studenti – Krists Blaževics un Viesturs Gailītis, kuri savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā spēra ar Biznesa inkubatora atbalstu.

K.Blaževics dalās pieredzē par to, uz ko jākoncentrējas jaunajiem uzņēmējiem.

Bizness jāveido jomā, kuru pats arī izproti

Uzņēmums dibināts 2013. gada oktobrī - ideja piedāvāt klientiem alumīnija torņu un fasādes sastatņu nomu radās, jo mans tēvs strādāja arhitektu birojā, kur bija cieša sadarbība ar celtniecības uzņēmumiem, kuri norādīja, ka trūkst sastatņu. Sapratu, ka šī varētu būt brīva niša uzņēmējdarbībai. Līdz tam jau biju iemēģinājis spēkus biznesā, atverot interneta veikalu, taču neveiksmīgi, galvenokārt tāpēc, ka man pašam nav IT izglītības. Tā bija mācība, ka bizness jāveido lauciņā, kuru pats arī izproti. Neveido tādu biznesu, kura problēmas pats nespēsi atrisināt! Biju tikko pabeidzis 1. kursu, darbojos Biznesa inkubatorā, kad sāku meklēt piegādātājus un iegādājos pirmo alumīnija torni, kas uzreiz arī tika izīrēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pirmo reizi septiņu gadu laika samazinājusies pasaules miljonāru bagātība, liecina konsultāciju uzņēmuma «Capgemini» veiktais pētījums.

Salīdzinot ar 2017.gadu, pagājušajā gadā pasaules miljonāru turība sarukusi par apmēram 3% līdz 68,21 miljardam ASV dolāru. Tā ir pirmā reize kopš 2011.gada, kad miljonāru bagātība samazinājusies.

Savukārt to miljonāru turība, kuru bagātība pārsniedz 30 miljonus dolāru, pagājušajā gadā sarukusi par apmēram 6%.

Pērn kļuvis mazāks arī miljonāru skaits. 2018.gadā pasaulē bija 18 miljoni miljonāru, un tas bija par 0,3% mazāk nekā 2017.gadā. Miljonāru skaits pasaulē pērn samazinājies pirmo reizi kopš 2008.gada.

Visvairāk miljonāru ir ASV, seko Japāna, Vācija un Ķīna. Šajās valstīs dzīvo 61,2% no visiem pasaules miljonāriem.

Pēc «Capgemini» vērtējuma, miljonāru turības samazināšanās galvenie iemesli ir starptautiskie tirdzniecības konflikti un breksita radītā nedrošība, kā arī pērn akciju tirgos ciestie zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru