Nodokļi

Būtiski mazinājusies nozaru tolerance pret nodokļu nemaksātājiem

LETA, 07.04.2021

Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski mazinājusies nozaru tolerance pret nodokļu nemaksātājiem, atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēc viņas teiktā, nodokļu un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā pozitīva tendence ir tā, ka nodokļu maksātāji, kas agrāk piecieta nozarē nodokļu nemaksāšanu, tagad ir gatavi sadarboties ar VID un vēlas attīrīt nozari.

"Tie nodokļu maksātāji, kas agrāk klusēdami piecieta to, ka kāds nozarē nemaksā nodokļus, nāk pie mums un saka, ka grib attīrīt nozari un palīdzēt VID ar datiem un analīzi. Tas ir tas, kas mums ir nepieciešams. Ja mums ir strīds, kas nonāk tiesā, tad mums ir vajadzīgi dati, lai varētu pierādīt nodokļu nemaksāšanu. Pandēmijā spiediens no godīgajiem nodokļu maksātājiem ir pieaudzis. Ja agrāk jautājām, kādēļ par to uzņēmumi nerunā, tad atbilde bija, ka nav jēgas. Tagad uzņēmumi ir gatavi nākt pretim un sadarboties ar VID," teica Jaunzeme.

Viņa arī uzsvēra, ka VID ļoti novērtē pretimnākšanu no uzņēmēju puses šajā jomā.

Savukārt, jautāta par ēnu ekonomikas apmēru Latvijā un izmaiņām pagājušajā gadā, Jaunzeme neizteica konkrētas prognozes, vienlaikus pieļaujot, ka situācija varētu būt uzlabojusies.

"Ja raugāmies no nodokļu ieņēmumu puses, tad pagājušajā gadā plāns ir pildījies labi, neskatoties uz situāciju ekonomikā, īpaši darbaspēka nodokļos. Es gribētu cerēt, ka tas varētu liecināt par uzlabojumiem ēnu ekonomikas jomā. To mēs redzēsim maijā, bet man gribētos domāt, ka situācija ir uzlabojusies," piebilda VID ģenerāldirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs 2019. gadā bija 2,33 miljardi eiro, kas ir 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 24,1% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem, informē Finanšu ministrijā.

Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa 2019. gadā tika piešķirti sociāla rakstura atvieglojumiem – 76,9% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Investīciju veicināšanai tika piešķirti 4,1% no visiem nodokļu atvieglojumiem, jo pati uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma jau ir veidota investīciju veicināšanai.

Dabas resursu aizsardzībai un lauksaimniecībai tika piešķirti attiecīgi – 10,4% un 2,2% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Pārējie atvieglojumi veidoja 6,4%.Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2019. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi.

IIN atvieglojumu apmērs 2019. gadā veidoja 866,6 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no kopējiem IIN ieņēmumiem 2019. gadā un 2,84% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Lauksaimniekiem atbalsts kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments

LETA, 13.04.2021

Starpziņojumā minēts, ka divās no trim atbalsta programmām pieprasījums bija pavisam neliels, un neizlietotie līdzekļi apmēram 10 miljonu eiro apmērā pārvirzīti uz trešo programmu - atbalstam ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem par piena govīm, par gaļas liellopiem, par nobarojamām cūkām, kurā bija plānoti 19 miljoni eiro, bet atbalstam tika izmaksāti 26 miljoni eiro.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents, 19.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 18.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu.

Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Šo iespēju varēs izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums.

Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa, paredz likumprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima noraida grozījumus, kas ierobežotu azartspēļu organizēšanu Latvijā

LETA, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlaments šodien lēma noraidīt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas būtiski ierobežotu azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā.

Šos grozījumus izstrādāja vairāki Jaunās konservatīvās partijas un "KPV LV" deputāti.

Deputāts Juris Jurašs (JKP) aicināja atbalstīt likumprojektu, atzīmējot, ka no azartspēļu atkarības Latvijā cieš ap 80 000 personu, savukārt vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju šī problēma ir smagākajā pakāpē.

Viņaprāt, šis likumprojekts būtu neliels solis veselīgas sabiedrības veidošanā. "Spēļu zāles Latvijā ir kā ielaista slimība, kas daudzus padara bagātus, tāpēc nav jāierobežo," teica parlamentārietis.

Jurašs uzsvēra, ka situācija ar azartspēlēm ir kritiska un tām "jāierāda vieta".

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi 

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi...

Tikmēr opozīcijas deputāts Nikolajs Kabanovs (S) teica, ka azartspēļu vietas ir slēgtas, kopš valstī ir ārkārtējā situācija, un, viņaprāt, likumprojekta iesniedzēji ar šo vēlas "novērst uzmanību no valdības nespējas izpildīt savas pilnvaras, organizēt Iekšlietu un Tieslietu ministriju darbību tā, lai pandēmijas laikā izslēgtu iespēju noziedzīgiem elementiem ārdīties Latvijā".

"Par" likumprojekta nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai balsoja 35 deputāti, "pret" bija 15, bet atturējās 27. Attiecīgi šis likumprojekts tika noraidīts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā.

Likumprojektā skaidrots, ka personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju, raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.

Atbilstoši SKDS 2016.gada veiktajai aptaujai, 26% respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā bija spēlējuši azartspēles, atzina, ka ir saskārušies ar situācijām, kad spēle tik lielā mērā pārņem savā varā, ka apkārtējā pasaule uz brīdi pārstāj eksistēt.

Likumprojekts paredzēja noteikt, ka azartspēles būs pieejamas tikai kazino, kas ierīkoti četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Anotācijā teikts, ka saskaņā ar pētījumu datiem spēļu zāļu vai kazino pieejamības lokalizācijas ierobežošana ir viens no līdzekļiem azartspēļu problemātisku spēlēšanas paradumu ierobežošanā.

Azartspēļu norises vietu ierobežojumu ieviešanas mērķis ir mazināt problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riskus sabiedrībā.

Tāpat likumprojekts paredzēja noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs un izlozēs. Ar projektu paredzēts mainīt vecuma ierobežojumu, no kura ir atļauts piedalīties azartspēlēs, derībās, totalizatoros un interaktīvajās izlozēs. Šobrīd likums nosaka 18 gadu vecuma robežu, ko projekts paredz mainīt uz 21 gadu vecumu.

Attiecībā uz dalību izlozēs Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums, tādēļ likumprojekts plānoja ieviest 18 gadu vecuma slieksni.

Likumprojekts arī paredzēja ieviest spēļu zāļu darba laika ierobežojumu. Grozījumi paredz azartspēles klātienē aizliegt laikā no plkst.2 līdz 8, ar mērķi atturēt personas no nepārtrauktas spēlēšanas.

Deputāti arī piedāvāja likumā noteikt aizliegumu uzturlīdzekļu nemaksātajiem piedalīties azartspēlēs. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā jau šobrīd paredzēti vairāki ierobežojumi parādniekiem, kas noteikti, lai motivētu tos pildīt ar likumu noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem. Šo normu plānots iestrādāt arī Azartspēļu un izložu likumā.

Taču izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā tika nodoti JKP un "KPV LV" deputātu virzītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumu azartspēļu organizēšanas vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiek veikti darījumi ar personām no zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām, ir lielāks risks saņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditu, trešdien juridiskā biroja "Sorainen" vebinārā par nodokļu izmaiņām sacīja "Sorainen" nodokļu menedžere Aina Okseņuka.

No 1.janvāra Latvija pārņēmusi Eiropas Savienības (ES) noteikto sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu vajadzībām.

Sarakstā ir 12 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas - Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Barbadosa, Fidži, Palau, Panama, Samoa, Seišelu salas, Trinidāda un Tobāgo, kā arī Vanuatu.

Iepriekš Latvijas sarakstā bija iekļautas tikai trīs no šīm valstīm un teritorijām - ASV Guamas teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija un Vanuatu, skaidroja Okseņuka.

Viņa skaidroja, ka šo valstu uzņēmumi uzskatāmi par saistītām personām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, tāpat jāietur 20% nodoklis maksājumiem šo valstu personām - procentiem, dividendēm, autoratlīdzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu konkurētspējas jaunie pavērsieni Latvijā un kaimiņvalstīs

Māris Ķirsons, 12.01.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Koronavīrusa zīmē iesācies 2021. gads ir atnesis arī vairākas būtiskas izmaiņas dažādu valstu nodokļu sistēmā, tās ir vērstas gan uz pandēmijas seku pārvarēšanu un investoru pievilināšanu, gan arī uz papildu nodokļu iekasēšanu.

Vismazāk izmaiņu nodokļu jomā no 2021. gada būs Igaunijā, visbūtiskākās izmaiņas būs Latvijā un Lietuvā, savukārt Polijā grozījumi visvairāk skar tieši uzņēmumu maksājamos nodokļus, rāda BDO pētījums par nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs, Polijā un Vācijā 2021. gadā.

Vairāki izmaiņu vektori

“Visas pārmaiņas var klasificēt divās lielās grupās: labās un sliktās ziņas nodokļu maksātājiem – gan uzņēmējiem, gan lielo un mazo algu saņēmējiem,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš gan piebilst, ka vairums no visām pārmaiņām nodokļu jomā nodokļu maksātājiem ir sliktas ziņas, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi. “Tādu ziņu, ka jāmaksā mazāki nodokļi, ir tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi jaunumi, arī Latvijā,” uzsver J. Zelmenis. Viņš norāda, ka otra nodokļu izmaiņu klasifikācija ir, vadoties pēc tā, vai tās atspoguļo koronavīrusa aspektu un ir vērstas uz tā ietekmes mazināšanu un ekonomikas stimulēšanu, vairojot pirktspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Otrs piedāvātais scenārijs - "D" - paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu. Gala lēmumu par "A" scenāriju plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.

Lai arī variants "C", kas paredz mīkstināt ierobežojumus, tādējādi prognozējami būtiski pasliktinot epidemioloģisko situāciju, netika iekļauts starp izvēles variantiem, tomēr izglītības un izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL; KLPV LV) tieši šis variants šķita atbilstošākais. Tiesa, ministres līdz ar pārējiem kolēģiem atbalstīja variantu "A" par mērenākiem ierobežojumiem.

Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uz piektdienu, 12.martu, pārceļ lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu.

Ceturtdien kārtējā valdības sēdē bija plānots lemt par izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī lemtu par izmaiņām par atļauto pasažieru skaistu sabiedriskajā transportā.

Tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes dienaskārtībā nav "iezagusies viena nepilnība". Pēc pārtraukuma premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir "būtiski trūkumi".

Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vērtēs attālinātā darba ieviešanu, klātienē ļaujot strādāt ražotājiem

LETA, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

"A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunu sešus miljonus eiro vērtu aizdevumu un grantu programmu plāno atbalstīt mākslas, izklaides un atpūtas nozaru komersantus, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 infekcijas izplatība, ceturtdien lēma valdībā.

Atbalsta programmas finansējums ir 6 miljoni eiro; tās ietvaros plānots atbalstīt vismaz 60 uzņēmumu.

“Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu dēļ mākslas, izklaides un atpūtas jomās strādājošie uzņēmumi ir bijuši spiesti ilgstoši ierobežot savu darbību. Šogad, arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, minēto jomu uzņēmumi nevarēs pilnvērtīgi atsākt strādāt, tāpēc to dzīvotspējai un tālākās darbības stimulēšanai piedāvājam jaunu valsts atbalsta mehānismu. Paralēli Valsts kultūrkapitāla fondā arī šogad tiks īstenota arī kultūras institūciju ilgtspējas programma, kas pierādīja savu efektivitāti 2020. gadā,” atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis, cerot, ka jaunais instruments virknei uzņēmumu palīdzēs atgūties un sekmīgi turpināt saimniecisko darbību, no krīzes iznākot spēcīgākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Panāktā vienošanās paredz, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā.

Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars mikroblogošanas vietnē "Twitter" pauda pateicību visiem, kas atbalstīja un palīdzēja tam notikt. "Mazas, bet svarīgas uzvaras sajūta!" atzīmēja politiķis.

Viņš arī pauda, ka atbalsta izmaksa būtu jāveic iespējami ātri.

Jaunās konservatīvās partijas politiķis Gatis Eglītis sacīja, ka ir paredzēts viens maksājums atbalsta sniegšanai.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vienreizēja pabalsta izmaksas 500 eiro apmērā par katru bērnu budžetam izmaksās 179 miljonus eiro. Šim aprēķinam par pamatu ņemti statistikas dati, kas liecina, ka patlaban valstī ir aptuveni 358 000 nepilngadīgu personu. Precīzākus aprēķinus vēl sniegs Labklājības ministrija (LM).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana, ar jebkādiem nosacījumiem, aizvien biežāk tiek pieprasīta ne vairs lūgta.

Valsts pusē valda neliela neizpratne par nozaru neapmierinātību, jo ir taču izveidoti dažādi atbalsta mehānismi un visam vajadzētu būt kārtībā. Taču, vēlme pēc ierobežojumu atcelšanas visbiežāk balstās nozares dalībnieku iztikas līdzekļu trūkumā un vēlmē nezaudēt savu biznesu.

Kādēļ atbalsta mehānismi nespēj piepildīt abas šīs vēlmes lielai daļai uzņēmumu un uzņēmēju ir cits stāsts, par to citreiz. Taču fakts ir tāds, ka cilvēki grib strādāt, pelnīt sev iztiku un nezaudēt to, ko ir veidojuši gadiem. Otrā svaru kausā ir sabiedrības veselība. Skaidrs, ka nolīdzsvarot šos kausus ir sarežģīts uzdevums ar kura risināšanu mums diez ko labi nesokas. Mums pat ir izdevies nonākt līdz situācijai, kad abi svaru kausi ir lejā. Slikti ir ekonomikā, un arī epidemioloģiski diez ko spoži neiet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Prioritāri jāvakcinē eksportētāji

Gatis Zamurs, uzņēmējs, Saeimas deputāts, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā likumprojekta apstiprināšanu par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā, ir ļoti būtiski neaizmirst par tiem, kuri šo naudu Latvijas budžetā ienes.

Lai gan preču eksports 2020. gadā sasniedzis rekordu un kopējā vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, pakalpojumu eksportētāji var saskarties ar nepārvaramām grūtībām.

Pakalpojumu eksports pēdējos 10 gados veidojis aptuveni 30% no kopējā Latvijas eksporta (vidēji 16% no IKP). Pandēmija ir būtiski apgrūtinājusi pakalpojumu eksportu un arī Latvijas Banka prognozē, ka pakalpojumu eksporta, kurš atspoguļo tūrisma un transporta pakalpojumu vājo plūsmu, atveseļošanās gaidāma tikai tad, kad būtiski mazināsies ar Covid-19 pandēmiju saistītās bažas. Tas viss norāda, ka pakalpojumu eksportētāji ir jāvakcinē iekļaujot tos kādā no prioritārajām grupām, lai sekmētu pēc iespējas ātrāku ekonomikas atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020.gadā ir 9,86 miljardi eiro un tie nedaudz, par 0,06 miljardiem eiro jeb 0,5 %, atpaliek no 2019.gada ieņēmumiem.

To ietekmēja pērn ieviestie pasākumi COVID-19 izplatības ierobežošanai. Lai gan ārkārtas stāvoklis tika atcelts, atsevišķi ierobežojumi tika saglabāti un no 2020. gada 9.novembra atkārtoti ieviestais ārkārtas stāvoklis arī šogad turpina ietekmēt nodokļu maksātāju ekonomisko aktivitāti.

Nodokļu ieņēmumi 2020.gadā, sākot ar martu, atpaliek no plānotā apmēra, līdz ar to ieņēmumu plāns 2020.gadam ir izpildīts par 93,9 % un līdz tā izpildei pietrūka 0,64 miljardi eiro. Ieņēmumu plāna neizpildi visbūtiskāk ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumi.

Visvairāk gan no 2019.gada faktiskā, gan 2020.gadā plānotā apmēra atpaliek pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. 2020.gadā tie ir 2 544,66 milj. eiro, kas ir par 103,69 milj. eiro jeb 3,9 % mazāk nekā 2019.gadā, nodrošinot ieņēmumu plāna izpildi par 88,2 %. Tas galvenokārt skaidrojams ar veikto iemaksu samazinājumu ieviestā ārkārtas stāvokļa laikā, ko nespēja kompensēt arī no jūlija līdz novembrim vērojamais pieaugums. Turklāt, salīdzinot ar 2019.gadu, palielinājušās no pievienotās vērtības nodokļa veiktās atmaksas. No pievienotās vērtības nodokļa 2020.gadā atmaksāti 939,82 milj. eiro, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir par 42,80 milj. eiro jeb 4,8 % vairāk. 2020.gadā lielākais iemaksu samazinājums ir no operāciju ar nekustamo īpašumu nozares un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares nodokļu maksātājiem, savukārt lielākais nodokļa atmaksu pieaugums – būvniecības nozarē strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļu režīms mainīsies – droši vien tie augs

Jānis Šķupelis, Māris Ķirsons, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules vadošie politikas noteicēji pagaidām vēl atrodas ekonomikas balstīšanas stadijā, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Pamata pieņēmums ir, ka riski no pāragras ekonomikas apkures atslēgšanas ir krietni lielāki un noteikti arī daudz tuvāki nekā riski no tā, ka šāda kurināšana tiek turpināta pārāk ilgi

Kādā brīdī gan aktīvā kara posmam ar pandēmiju pie nāks gals. Attiecīgi valdībām tad būs jāsāk lauzīt galva par savu uzblīdušo budžeta deficītu caurumu lāpīšanu. Šajā ziņā ideālais variants, protams, būtu, ja varētu ātri un viegli palielināt budžeta ieņēmumus. Realitāte gan pārsvarā parasti mēdz būt tāda, ka budžeta sabalansēšana – turklāt uz ļoti lielu un ar vien augošu saistību fona – notiek uz kādu jaunu nodokļu vai to palielināšanas rēķina. Līdz ar to pēcpandēmijas laikmetu, ja nenotiks brīnumi, daudzviet pasaulē, visticamāk, iezīmēs nodokļu palielināšanas vētra. Atsevišķās vietās valdības jau sākušas iesildīt savas sabiedrības, ka plašs nodokļu kāpums būs neizbēgams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa "SARS-CoV-2" celma izplatīšanās dēļ Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) šobrīd saskata augstus Covid-19 jauna uzliesmojuma draudus Eiropas Savienībā (ES), aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jaunajam Covid-19 vīrusa variantam esot lielāka izplatīšanās spēja, izraisot intensīvu saslimstības pieaugumu arī tajos reģionos, kur epidemioloģiskā situācija nesen bija uzlabojusies un nostiprinājusies.

Pēc SPKC sniegtās informācijas, uzskatāms piemērs ir situācija Lielbritānijā un Īrijā, kur saslimstība ar Covid-19 bija mazinājusies, bet tagad tā atkal strauji augusi, jo vīrusa modifikācija parādījusies vienlaikus ar ierobežojošo pasākumu mazināšanu pagājušā gada nogalē.

2020.gada septembrī Lielbritānijā konstatētā jaunā koronavīrusa celma klātbūtne tagad ir konstatēta vairākās ES valstīs, ieskaitot Latviju. Dažās valstīs jau novēro šī vīrusa varianta vietējo izplatīšanos, piebilda centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. aprīlis Dienas Biznesam ir ļoti nozīmīgs – tieši šajā datumā pirms 29 gadiem iznāca mūsu izdevuma pirmais numurs.

Bizness Latvijā tajā laikā bija vēl, tā teikt, bērna autiņos, tāpēc šādam biznesa preses izdevumam bija nozīmīga loma, gan lai palīdzētu veidot modernu biznesa vidi, gan lai aizstāvētu uzņēmēju intereses aplamu politisku lēmumu gadījumos, gan arī lai nodrošinātu komunikāciju starp uzņēmumiem, to organizācijām un vairotu uzņēmējdarbības prestižu sabiedrībā kopumā.

Apceļo Latviju, nopērc žurnālu Dienas Bizness un laimē! 

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības...

Kā redzam, tas viss ir ļoti aktuāls arī šodien, tāpēc arī mūsu darbam nozīme nav mazinājusies, tostarp laikā, kad drukātajiem medijiem, kuru piedāvāto saturu veido par tā patiesumu atbildīgas redakcijas, nākas konkurēt ar komunikācijas brīvmāksliniekiem un viltus vēstījumu radītājiem interneta saziņā.

Dienas Biznesu šodien veido ļoti laba profesionāļu komanda. Mūsu rindās ir gan Māris Ķirsons, kurš Dienas Biznesā strādā jau kopš tā pirmsākumiem, un Agris Liepiņš, kura lieliskās karikatūras Dienas Biznesā bijušas visus šos gadus, gan arī kolēģi, kuri pieredzi iepriekš guvuši citos izdevumos.

Jā, izdevuma vēsturē ir bijuši laiki, kurus negribas pieminēt un ko noteikti neatļausim atkārtot, taču, raugoties ilgtermiņā, redzam, ka izdevuma sākotnējā misija – būt par uzņēmēju interešu publisko aizstāvi – ir bijusi visos laikos respektēta, un varu apliecināt – būs respektēta arī nākotnē.

Mēs atceramies, ka esam radīti tieši biznesam, un mēs tiecamies uz to, lai Latvijas biznesam mūsu darbs būtu vienmēr vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nelielu jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaita samazinājumu, epidemioloģisko datu analīze liecina, ka vērā ņemama situācijas stabilizācija Latvijā nav novērojama un saslimstības riski joprojām ir augsti, informē Slimību un profilakses kontroles centrā (SPKC).

Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 563,2, kamēr Eiropas Savienībā - vidēji 421. Atgādinām, ka saslimstības rādītājam valstī jābūt mazākam par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (jeb ne vairāk kā 270 jaunatklātu gadījumu dienā), lai varētu runāt par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un salīdzinoši droši varētu mazināt noteiktos drošības pasākumus.

Aizvadītajā nedēļā jaunatklāto gadījumu skaita dinamika samazinājusies nenozīmīgi - par 2,1%, un tika atklāti vidēji 748 inficēšanās gadījumi dienā (pirms septiņām dienām - vidēji 763 gadījumi dienā). Pēdējo septiņu dienu laikā tika veikti kopumā 66 460 testi un vidējais pozitīvo testu īpatsvars pieauga līdz 7,9% (pirms septiņām dienām - kopumā 70 101 testi, pozitīvo testu īpatsvars 7,6%). Veikto testu skaita dinamika ir samazinājusies par 2,5%, veicot vidēji 9494 testus dienā (pirms septiņām dienām - 10 014).

Komentāri

Pievienot komentāru