Būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu 

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu, liecina Augstsprieguma tīkla (AST) dati

Armanda Vilcāne, 15.3.2019

Varis Boks

Foto: Edijs Pālens/LETA

2018. gadā Baltijas tirdzniecības apjoms ar Eiropu sasniedza 8,7 TWh, kas ir par 5,2 TWh vairāk nekā 2014. gadā, kad tirdzniecības apjoms bija vien 3,5 TWh. AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk, jo nākotnē plānots arvien palielināt Baltijas elektropārvades starpsavienojumu kapacitāti ar Eiropas tirgu, vēl vairāk samazinot pārvades tīklu starpvalstu ierobežojumus un audzējot tirdzniecības apjomu.

Kopumā elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu augusi, pateicoties Latvijas integrācijai vienotā Eiropas enerģijas tirgū, pauž V. Boks. «Pēdējo gadu laikā izbūvēti gan vairāki jauni starpsavienojumi, attīstot pārvades tīklu, gan harmonizēts elektroenerģijas tirgus modelis. Likvidētas starpvalstu tirdzniecības barjeras, nodrošinot Latvijas un Eiropas elektrības cenu tuvināšanos. Elektroenerģijas lietotājiem tas nozīmē lētāku elektroenerģiju, bet tirgus dalībniekiem – prognozējamākas cenas,» skaidro AST valdes priekšsēdētājs. Līdz šim aktīvākā tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu bija novērojama pērn, taču būtisks tirdzniecības apjoma pieaugums pieredzēts jau 2016. gadā, kad tas sasniedza 7,9 TWh robežu, kas ir par 2,7 TWh vairāk nekā vēl gadu iepriekš.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

V. Boks norāda, ka starpvalstu tirdzniecības palielinājums liecina par konkurences pieaugumu starp elektroenerģijas ražotājiem arvien plašākā reģionā, kas veicina arī vispārēju elektroenerģijas cenu samazināšanos. «Kopumā elektroenerģijas cenas Baltijā pēc katra jauna starpsavienojuma izbūves ir kļuvušas zemākas. Jāatgādina, ka tirgus darbības rezultātā elektroenerģijas plūsma ir no cenu zonas ar zemāko cenu uz zonu ar augstāko cenu, tādējādi tās tuvinot. Ja pārvades tīkla jaudas starp zonām ir pietiekamas, lai apmierinātu pieprasījumu, cenas abās zonās izlīdzinās,» informē V. Boks.

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Gunārs Valdmanis skaidro, ka, pateicoties izbūvētajiem starpsavienojumiem, biržas vidējās cenas Latvijā sarukušas no aptuveni 50 eiro/MWh 2014. gadā līdz 36 eiro/MWh 2016. gadā. «Patērētājiem tas nozīmē izmaksu samazinājumu par aptuveni 100 miljoniem eiro gadā, kas, mūsuprāt, ir ļoti daudz. Vienlaikus jāatzīmē, ka par spīti elektroenerģijas cenu pieaugumam 2018. gadā pēc Baltijas valstu pārvades savienojumu darbības sākuma cenas Latvijā un Lietuvā tomēr samazinājās un izlīdzinājās ar cenām Zviedrijas dienvidu reģionā. Ja tirdzniecība starp Baltijas valstīm un Zviedriju pērn nebūtu notikusi, elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas visai droši būtu vēl augstākas, jo būtiski samazinātos elektrības piedāvājums reģionā, kas būtu jāaizstāj ar dārgākiem avotiem, piemēram, kondensācijas elektrostacijām Lietuvā,» skaidro G. Valdmanis, atzīstot, ka tirgus attīstības ietekme uz tā dalībniekiem gan bijusi dažāda. «Piemēram, ražotāji Latvijā un Igaunijā ir spējuši saglabāt visai augstus ražošanas apjomus arī šādas konkurences apstākļos, taču Lietuvā ražošanas apjomi kopumā ir piedzīvojuši kritumu. Tiesa, to daļēji ir ietekmējuši arī vairāki nacionāla līmeņa lēmumi par jaudas maksājumiem Lietuvas elektrostacijām,» stāsta LEEA izpilddirektors.

Visu rakstu lasiet 15. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Laika periodā no 2014.gada līdz 2017.gadam Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecība ar Eiropu...

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad...

Šogad Augstsprieguma tīkls (AST) Kurzemes loka trešā posma realizācijā plāno ieguldīt 24...

Nākamā gada pavasarī telekomunikāciju uzņēmums «Lattelecom» mainīs nosaukumu un zīmolu uz «tet»,...

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» no 2019. līdz...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšana ir komplicēts jautājums, kas, visticamāk,...

Norvēģijas triljonu dolāru vērtais suverēnais fonds plāno pārdot daļu no saviem naftas...

Elektroenerģijas cenu joprojām ietekmē laikapstākļu prognozes un izejvielu tirgus cenas, informē...

Virzība uz lielāku atjaunojamo energoresursu patēriņu notiek, taču darāmo darbu vēl ir...

Laika periodā no 2014.gada līdz 2017.gadam Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecība ar Eiropu...

Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu process nav jauna lieta un notiek jau...

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu pagaidām Baltijas valstis vēl nav gatavas,...

Uzņēmumiem, kas plāno uzlabot savu energoefektivitāti, attīstības finanšu institūcija Altum...

Enerģētikas sektorā nākamo 30 gadu laikā, līdz 2050.gadam, gaidāms sava veida maratons,...

Enerģētika šobrīd stāv uz lielu pārmaiņu sliekšņa, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas...