Jaunākais izdevums

Baltijas lielākā būvmaisījumu ražotāja AS Sakret Holdings konsolidētais apgrozījums 2019.gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 10,4 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Konsolidētais uzņēmuma neto peļņas rādītājs ir pieaudzis līdz 0,230 miljoniem eiro. Arī 2018. gadu AS Sakret Holdings noslēdza ar 10% apgrozījuma pieaugumu, skatoties pret 2017.gadu.

«Būvniecības nozare Latvijā atkal piedzīvo uzplaukumu, un man ir īpašs prieks par dzīvojamā fonda atjaunošanu visā Latvijā – gan rekonstruējot un siltinot agrākos gados celtas ēkas, gan realizējot jaunus projektus. Esmu gandarīts, ka šajos būvniecības darbos klātesoši ir AS Sakret Holdings ražotie būvmaisījumi. Esam paplašinājuši savu produktu klāstu arī ar jauniem būvmaisījumiem,» norāda AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Lielākais apgrozījuma pieaugums novērojams Latvijā, kur SIA Sakret apgrozījums pieaudzis par 9%. Lietuvā un Igaunijā vērojams pieaugums AS Sakret Holdings rūpnīcās saražotās un realizētās produkcijas apjomos attiecīgi par 3% un par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs AS "Sakret Holdings" ieguldīs 250 000 eiro saules paneļu parka izveidē uzņēmuma ražošanas teritorijā Stopiņu pagastā, informē uzņēmuma pārstāvji.

No saules paneļiem iegūto zaļo enerģiju uzņēmums izmantos ražošanas vajadzībām, šim nolūkam nodrošinot līdz 50% nepieciešamās elektroenerģijas. Projektu iecerēts pabeigt 2024.gada pavasarī.

Paredzams, ka 518 uzstādītie saules paneļi saražos vidēji 256 000 kilovatstundu gadā.

"Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags skaidro, ka būvmaisījumu ražošanai ir sezonāls raksturs, proti, lielākie apmēri tiek saražoti vasarā, kad ir arī visvairāk saules gaismas.

Saules paneļu parka uzstādīšanu realizē AS "Latvenergo". Projektu plānots finansēt gan no uzņēmuma līdzekļiem, gan ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") finansējuma palīdzību Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvarā "#NextGenerationEU".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Db.lv viesojas būvmateriālu ražotāja Sakret rūpnīcā Igaunijā

Monta Glumane, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojās būvmateriālu ražotāja AS «Sakret Holdings» rūpnīcā Paidē, Igaunijā.

«Sakret Holdings» ar četrām rūpnīcām ir lielākais sauso būvniecības materiālu ražotājs Baltijā. «Sakret Holdings» ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums un tā sastāvā ietilpst sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Būvmaisījumu ražotājs AS «Sakret Holdings» 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017.gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā «Sakret Holdings» peļņa bija 0,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju plāns par veco ražošanas iekārtu nomaiņu Sakret rūpnīcā Latvijā atlikts, vienlaikus uzņēmuma ražotnes Igaunijā un Latvijā šogad gāzes vietā sāka izmantot dīzeļdegvielu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Viņš 2022. gadu uzskata par force majoure laiku, ko izraisījis karš Ukrainā. Vienlaikus, tēlaini sakot, Baltijai vienā pusē ir ūdens, otrā pusē - tuksnesis, un tā tas, visdrīzāk, saglabāsies gadu desmitiem. Šādā situācijā vieglāk dzīvot ir tad, ja visas trīs Baltijas valstis, kuras ir ES dalībvalstis, kooperējas, rīkojot vienotus iepirkumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā ir atbilstoša pašreizējiem pārmaiņu laikiem - pieauga izmaksas, bijām spiesti paaugstināt cenas. Kopumā 2022. gadu uzskatu par force majoure laiku, ko izraisījis karš Ukrainā. Sakret 2022. gada deviņos mēnešos savā pamata tirgū — Baltijā – ir realizējis tikpat daudz produkcijas (tonnās) kā analogā laikā pērn. Holdinga finansiālās darbības rādītāji arī ir labi, jo atbilstoši iepriekš noslēgtajam līgumam ražošanas tehnoloģiskajam procesam nepieciešamo dabasgāzi līdz vasaras sākumam iegādājās par fiksētām cenām, kaut arī Eiropas tirgū strauji pieauga tās cenas. Lai mazinātu gāzes izmaksu spiedienu, Sakret Igaunijā un Latvijā īstenoja gāzes aizstāšanu ar dīzeļdegvielu, jo savulaik tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmantoja tieši dīzeļdegvielu, bet pāreja uz ērtāko un tobrīd lētāko gāzi notika vēlāk. Igaunijas vidienē, kur atrodas Sakret ražotne, nav dabasgāzes infrastruktūras, tāpēc tur līdz šā gada vasarai tika izmantota sašķidrinātā gāze (LNG), bet tagad — dīzeļdegviela. No šā gada 1.oktobra arī Sakret Latvijas ražotnē dabasgāze ir aizstāta ar dīzeļdegvielu. Diemžēl šāda nosacīti ātra energoresursu nomaiņa tehnoloģisko procesu dēļ nav iespējama Lietuvas ražotnē. Protams, arī dienvidu kaimiņvalstī šāda nomaiņa iespējama, tikai tā atšķirībā no ražotnes Latvijā un Igaunijā prasa būtiskus kapitālieguldījumus. Šogad jau pieredzētais ar energoresursu cenām vedina tikai uz domām par manipulācijām, jo gāze, kura plūst pa cauruļvadu uz rūpnīcu, ir vairākas reizes dārgāka par dīzeļdegvielu, kuru var iegādāties degvielas uzpildes stacijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu finansējumu uzņēmuma turpmākai izaugsmei, ilgtermiņa kapitālieguldījumiem un esošo saistību pārfinansēšanai, būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings piesaistījis bankas finansējumu 8 miljonu eiro apmērā un emitējis obligācijas 3,8 miljonu eiro apmērā.

Darījums norisinās sadarbībā ar banku BlueOrange un uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultantu Oaklins M&A Baltics. BlueOrange bankas piešķirtais finansējums – 4 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevums un apgrozāmo līdzekļu finansējums gandrīz 4 miljonu eiro apmērā – ļaus uzņēmumam pārfinansēt esošās saistības, kā arī nodrošināt apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma izaugsmei, palielinot būvmaisījumu pārdošanas apjomus Baltijā un attīstot eksportu pārsvarā uz Skandināviju.

Apvienojumā ar bankas finansējumu, BlueOrange organizēja Sakret nodrošināto obligāciju emisiju 3,8 miljonu eiro apmērā. Obligācijas tiks iekļautas Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū 2020. gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA Sakret pagājušajā gadā strādāja ar 8,941 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 20,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 50 851 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Sakret ietilpst Sakret Holdings, kas ar četrām rūpnīcām ir lielākais sauso būvniecības materiālu ražotājs Baltijā. Sakret Holdings sastāvā ietilpst sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izveido Baltijā pirmo 3D betona drukāšanas laboratoriju

Db.lv, 08.04.2021

Zinātniskās laboratorijas vadītājs, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Māris Šinka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA Sakret izveidojusi 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā.

Laboratorijā varēs drukāt betona masu, izstrādāt prototipus objektu vai konstrukciju detaļu 3D printēšanai, pētīt un pārbaudīt inovatīvus materiālus, testēt izdrukātus objektus. Laboratorijā veikti pētījumi varētu kļūt par pamatu standartu izstrādāšanai, lai 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Plānots, ka tā kļūs par brīvās pieejas zinātnes platformu 3D betona un citu būvmateriālu printēšanas jomā. Tā būs pieejama gan studentiem un pētniekiem, gan dažādām kompānijām un jaunuzņēmumiem zināšanu komercializācijai.

3D betona printēšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību. 3D betona printeri izgatavoja RTU zinātnieki ar RTU Dizaina fabrikas inženieru atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesore Anita Straujuma.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents.

15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings, kura padomes priekšsēdētājs ir Andris Vanags, 2018. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 21,3 miljoni eiro, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā. Lielākais pieaugums bijis Latvijas tirgū, kur apgrozījums paaugstinājies par 16%, otrs lielākais – Igaunijas tirgū, kur apgrozījuma apjoms kļuvis lielāks par 15%. Pēc neauditētajiem datiem, 2018. gadā AS Sakret Holdings neto peļņa bija 0,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 01.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Investīciju plāns par veco ražošanas iekārtu nomaiņu Sakret rūpnīcā Latvijā atlikts, vienlaikus uzņēmuma ražotnes Igaunijā un Latvijā šogad gāzes vietā sāka izmantot dīzeļdegvielu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.novembra numurā lasi:

Statistika

Iedzīvotāju bažas par rēķiniem aug

Tēma

Bažas par vēja industrijas monopolizēšanu

Aktuāli

Tā kā līdz šim, tālāk dzīvot nevar

Sabiedriskais līgums

Valsts aizsardzības pamats - ģimenes, kuras audzina dēlus

Spēles noteikumi

Akciju sabiedrībām sāksies cita dzīve

Cilā valdes atbildības latiņas līmeni

Kokapstrāde un būvniecība

Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Ko latviešiem vajadzētu mācīties no igauņiem?

Monta Glumane, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, ka pirmais, ko latviešiem vajadzētu mācīties no igauņiem, ir valsts pārvalde, e- dokumentācija, e-paraksti, saziņa ar valsts un pašvaldības iestādēm,» uzskata Kaspars Pacēvičs, būvmateriālu ražotājas AS Sakret Holdings Igaunijas uzņēmuma Sakret OU vadītājs.

Viņaprāt, Igaunijā komunikācija ar valsts iestādēm norit ērti un ātri, kā arī iestādes ir pretimnākošas.

«Piemēram, viens no mūsu partneriem nebija PVN maksātājs, aizpildīja pieteikuma anketu trešdien vakarā un ceturtdienas rītā jau bija ar visu reģistrācijas numuru. Mēs varējām veikt visas nepieciešamās darbības. Visi procesi ir ātri. Latvijā šie procesi ir pārmērīgi ilgi, un es domāju, ka mums visiem vajadzētu saprast, ka uzņēmēji ir nosacīti darba devēji visām valsts institūcijām. Kad mēs kā sabiedrība ejam uz veikalu vai kafejnīcu, tad pieprasām noteiktu servisu. Viņi zina, ka, ja nesniegs servisu, tad patērētāji vairs nenāks. Tas būtu jāmācās Latvijai,» uzskata K.Pacēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM), kā VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" kapitāla daļu turētājs, lidostas padomes locekļa amatā uz pieciem gadiem apstiprināja Elīnu Salavu.

Nominācijas komisija, ko vadīja Pārresoru koordinācijas centrs, izvirzīja viņas kandidatūru kā labāko starp 28 pretendentiem, vērtējot pretendentus konkursa četrās kārtās.

SM informē, ka Elīna Salava ir ieguvusi bakalaura grādu biznesa vadībā Latvijas universitātē. Viņai ir ilggadīga augstākā līmeņa vadītājas darba pieredze. E.Salavas līdzšinējā darba pieredze: padomes un valdes padomniece finanšu jautājumos Attīstības finanšu institūcija ALTUM, biotehnoloģijas jaunuzņēmuma RECOLO dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, padomes locekle un padomes priekšsēdētāja vietniece AS "Sakret Holdings", padomes locekle AS "Sportland International Group", finanšu direktore SIA "Rīgas ūdens", finanšu vadītāja un valdes locekle "Linstow Koncerns" Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 19.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Inflācijas beigas

Meža nozares dzinējspēks

Latvija kokmateriālu eksporta līderos

Miljons eiro koksnes produktu vērtības paaugstināšanai

Aktuāli

Nodarbinātie – valsts stūrakmens

Dabas aizsardzība

Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Izaugsme uz pasaules fona jānovērtē

Izglītība

Vesela paaudze jāatstāj uz otro gadu

Enerģētika

Izskatās, ka Eiropa nenosals ne šajā, ne arī nākamajā ziemā

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags

Armanda Vilciņa, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir mērķtiecība un spēja analizēt tirgu, spriež Andris Vanags, AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs.

Uzņēmējam nekad nevajadzētu mest plinti krūmos un padoties pie pirmajām neveiksmēm, jo skaidrs, ka izaicinājumi būs jebkurā biznesā, taču tie ir jāmācās pārvarēt, domā A.Vanags. Tāpat ļoti svarīgs aspekts uzņēmuma veiksmes stāstā ir arī komunikācija - ir jārunā gan ar saviem sadarbības partneriem un klientiem, gan ar darbiniekiem. Uzņēmējam ir jāmāk sevi prezentēt, jābūt atklātam, draudzīgam un jāspēj nodot savas vērtības sabiedrībai, atzīmē A.Vanags.

Uzstāda mērķus

Savu pirmo naudu nopelnīju 16 gadu vecumā, strādājot kino teātrī Liepāja par kinomehāniķa palīgu, atminas A.Vanags. “Tā bija ļoti laba pieredze, kas man iemācīja, cik svarīgi ir būt punktuālam un disciplinētam. Darbu nedrīkstēja kavēt, jo cilvēki bija nopirkuši biļetes un filmai bija jāsākas laikā, tāpat tajā laikā arī sapratu, cik būtiski ir izdarīt savu darbu labi un kvalitatīvi - tā, lai visi būtu apmierināti. Nozīmīgs aspekts man, kā vidusskolniekam, bija arī fakts, ka laikā, kamēr filma tika demonstrēta skatītājiem, es varēju izlasīt visu obligāto literatūru un izpildīt mājasdarbus. Principā tādā veidā varēju gan nopelnīt naudu, gan arī veltīt laiku mācībām,” stāsta A.Vanags, kurš bērnībā sapņoja kļūt par smagās automašīnas šoferi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons sarunājas ar būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret holdings padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu.

Saruna par būvniecības nozares «amerikāņu kalniņiem» un to, kā uzņēmums pielāgojas straujajām virāžām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji iesaka nespēlēties ar dabas resursu nodokļa likmēm

Māris Ķirsons, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: SWNS.com/Scanpix/LETA

Dabas resursu nodokļa likmju ietekme nākamajos gados, visticamāk, būtiski pieaugs. Iespējamais likmju kāpums par 40 līdz 90% izraisīs daudzu produktu cenu pieaugumu un ietekmēs arī pašmāju ražotāju konkurētspēju.

Tādu pozīciju žurnālam "Dienas Bizness" pauž uzņēmēji, kuru saimniecisko darbību tieši vai netieši ietekmēs dabas resursu nodokļa likmju iespējamā paaugstināšana.

Ministru kabineta sēdē jau šā gada februāra nogalē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.–2025. gadam izstrādei", kurā, pēc finanšu ministra Jāņa Reira sacītā, apkopotas dažādas idejas un pievienoti aprēķini par to iespējamajiem ieguvumiem un zaudējumiem valsts makā. Šis dokuments uzskatāms par diskusiju sākumu iespējamām nodokļu izmaiņām visdažādākajos līmeņos.

"Nesaprotu, kā dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana, kas nozīmē lielāku produkcijas pašizmaksu, saskan ar šobrīd akcentēto produktivitātes paaugstināšanu un eksportspējas veicināšanu," situāciju vērtē AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru