Sakret vadītājs: To, kas būs pēc 2021. gada, mēs nezinām 

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Monta Glumane, 2019. gada 23. aprīlis plkst. 8:15

Foto: LETA

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Kādas ir prognozes par šo gadu?

Es minēšu, ka tas varētu būt vismaz 5 līdz pat 15% apgrozījuma pieaugums. Tas būs atkarīgs no valstīm, bet domāju, ka Latvijā būs viens no lielākajiem pieaugumiem Baltijas valstīs. Tieši apgrozījuma ziņā, jo mums arvien ir nepieciešami dažādi infrastruktūras uzlabojumi, piemēram, ceļu būvē, kā arī māju siltināšanā. Nauda, kas tiek ielikta būvniecības ekonomikā, nāk pamatekonomikai atpakaļ caur cilvēku patēriņu.

Kādi būs lielākie projekti, kuros uzņēmums šogad piedalīsies?

Latvijā neapšaubāmi tā būs Altum māju siltināšanas programma. Pēc pirmā ceturkšņa datiem, vērtējot pa produktu grupām, var redzēt, ka ļoti liels pieaugums ir pamata būvniecības produktiem, piemēram, betonam, mūrjavām. Tas ir novērojams ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā. Kā mēs smejamies un priecājamies, tad labi, ka ir pieprasījums pēc betona, jo tas nozīmē, ka pēc tam turpināsies apdare. Šī tendence ir pozitīva, un, mūsuprāt, ir gaidāms pieaugums. Es domāju, ka mērens un stabils tirgus būs līdz 2021. gadam. Kas būs pēc tam, mēs nezinām. Tas ir atkarīgs no naudas daudzuma ekonomikā, valsts un privātā patēriņa gaidām. Ja cilvēks zina, ka rīt būs labi, tad uzlabo dzīves vidi. Ja pretēji, tad nogaida. Pagaidām tendences ir pozitīvas.

Vai, jūsuprāt, drīzumā varam piedzīvot ekonomisko krīzi?

Es domāju, ka šis, nākamais un aiznākamais gads būs labs. Pēc tam grūti spriest, kaut gan man būtu jādomā piecu gadu griezumā un arī uzņēmums plānus veido pieciem gadiem – gan investīciju, gan apgrozījumu, gan produktu attīstības plānus. Rūpnīcām ir nepieciešamas investīcijas, lai attīstītos, ir jāzina, ko darīsi uz priekšu. Jāveic sarunas ar bankām, lai spētu finansēt mūsu apgrozāmos līdzekļus. Lielākā problēma mūsu industrijā ir tāda –ja kādus gadus ir kritumi, tad šeit tas nav kā Rietumvalstīs no 0 līdz 1%. Pie mums tie ir uzreiz aptuveni 15- 20%. Es domāju - svarīgākais, ka rūpniecībā nav kritumu un cēlumu, jo tajā brīdī, kad no krituma ir liels cēlums, piemēram, 15-20% , ir nepieciešams liels daudzums apgrozāmo līdzekļu, lai mēs spētu ieguldīt un pēc tam atkal saņemtu atpakaļ. Tāpat nozarei raksturīga sezonalitāte.Šogad marts ir bijis daudz siltāks nekā pērn, tāpēc uzreiz ir rāviens, un noliktavām ir jābūt gana pilnām. Mums ir jābūt līdzekļiem, lai spētu saražot pieprasīto. Tas ir pats galvenais, lai varētu apmierināt pieprasījumu pie straujas būvniecības palielināšanās.

Kurš ir uzņēmuma pieprasītākais produkts?

Es teiktu, ka gan pamatbūvniecības produkti – betons un mūrjavas, gan arī siltināšanas produkti – grunts, līmjavas, apmetumi un citi. Šīs divas produktu grupas ir ļoti pieprasītas. Stabila vērtība Latvijā ir dažāda veida flīžu līmes un grīdu ieklāšanas sistēmas. Gadu gaitā šie produkti papildināti ar dažādiem citiem sistēmu produktiem. Līdzīgi kā brauc vilciens, un vagoni tiek piekabināti arvien vairāk un vairāk.

Kādi jauni produkti būs šajā gadā?

Šobrīd sadarbojamies ar laboratoriju Vācijā, lai izveidotu grīdu ieklāšanas produktus. Tas ir ļoti aktuāls produkts, kuru mēs daudzus gadus centāmies ieviest, tagad esam finiša taisnē un tūlīt palaidīsim lielajā ražošanā. Bija izaicinājums vienoties ar kolēģiem, kuri ikdienā strādā ar tirgu, celtniecības kompānijām un tendencēm, ka šāda produkta īpašības ir atbilstošas katrai no mūsu valstīm. Latvijas rūpnīcā esam saražojuši jau pirmās divas partijas, un izskatās, ka tas būs šā gada galvenais produkts. Pērn jau sākām ražot un šogad turpināsim attīstīt multifunkcionālus produktus – četri vienā. Šis produkts var tikt pielietots kā betona pamats, apmetums, kā arī citur. Tie ir universāli produkti, kas vairāk paredzēti mazumtirdzniecībai, jo ikdienas patērētāji neorientējas smalkās niansēs. Viņiem nepieciešami vienkārši produkti, kurus var dažādi izmantot. Šobrīd mēģinām ražot šādus produktus. Tāpat mēģinām saprast, kādas ir jaunās pasaules tendences. Produktu grozs, kas ir pieprasīts Igaunijā vai Lietuvā, ir atšķirīgs no Latvijas. Citreiz tas pat ir jocīgi, jo it kā esam līdzīgi, bet tajā pašā laikā arī atšķirīgi tieši no pielietojuma viedokļa. Tradīcijas katrā no valstīm ir interesantas. Siltināšanas un pamatceltniecības produktu pieprasījums visās trīs valstīs ir līdzīgs, taču Igaunijas tirgū ir stabilāks patēriņš un valsts vairāk domā uz priekšu – nepazemināt ekonomiku un būvniecību. Ir daudz un dažādi faktori, kurus igauņi jau sen ir izanalizējuši, lai būvniecība nekristos. Būvnieki ir tādi paši cilvēki kā visi. Viņiem katru dienu ir jāēd, jālaiž bērni skolā, jāmaksā rēķini, viņi vēlas attīstīties, un tad, kad būvniecība krīt, tad viņi brauc uz ārzemēm un strādā tur. Mēs zinām kompānijas no Latvijas, kuras strādā Skandināvijā, Vācijā, Anglijā – tas ir kolosāli. No otras puses, ja būvniecībā ir kāpums, tad nozarē ir nepieciešami strādnieki, un dabūt profesionālus būvniekus atpakaļ uz Latviju ir daudz dārgāk. Latvijā trūkst profesionālu parasto darbu veicēju, un, ja mēs stabili zinām, ka mums trūkst noteikts skaits cilvēku, tad viņi ir jālaiž šeit strādāt. Terminēti – gads vai divi - un tajā brīdī, kad viņi vairs nav nepieciešami, tad, protams, darba atļaujas drīkstēsim vairs nepagarināt, bet mēs nevaram nogaidīt, ka tas notiks pats no sevis. Valstī mēs esam pārāk maz cilvēku – mēs esam nepilni divi miljoni, un arī valsts teritorija nav kosmiski liela. Līdz ar to mums ļoti ātri ir jāreaģē uz pārmaiņām.

Ko Latvijai vajadzētu mācīties no mūsu kaimiņvalstīm?

Es domāju, ka stabilāku izaugsmi un plānošanu – plānot nevis gada vai divu gadu periodos, bet valstī attīstību plānot piecu gadu periodos. No vienas puses, mēs būsim ļoti priecīgi, ka būs Rail Baltica. No otras puses, esmu dzirdējis, ka būs nepieciešami aptuveni 18 - 25 tūkstoši cilvēku. Kur mēs viņus dabūsim? Vai mēs jau šodien no valsts puses esam sagatavojuši plānus, kādā veidā cilvēki tur strādās, kur viņi radīsies? Tā pati problēma ir Lietuvā un Igaunijā, arī tur par to ir jādomā.

Vai uzņēmums plāno tuvāko gadu laikā būvēt vēl kādu ražotni?

Nē, pagaidām nav tādu plānu. Mums vēl daudz kas ir jāattīsta Baltijas valstīs, jākāpina ražošanas kapacitāte, un es domāju, ka tajā brīdī, kad būsim izdarījuši visus savus mājas darbus, tad mēs varēsim skatīties tālāk uz citu valstu pusi. Šobrīd mūsu rūpnīcu un to ražošanas kapacitāte ir optimāli piemērota situācijai, bet, ja mēs vēlamies vēl attīstīties, tad mums ir jādomā – kā kāpināt to vai citu mezglu konkrētajā rūpnīcā, lai varētu attīstīt produktus.

Svarīgi, ka mums ir četras laboratorijas un reizi mēnesī tiekamies Rīgā, un viena no tēmām ir jauno produktu attīstība. Katram no mūsu tehnologiem kaut kas patīk un izdodas labāk, un mēs nolemjam, kuras valsts laboratorijā šo produktu attīstīsim. Sadarbojamies ar augstskolām, kā arī lasām lekcijas būvniekiem, ķīmiķiem, kā arī par uzņēmējdarbības vadību – kā mēs plānojam, kāpēc plānošanai ir nepieciešami pieci gadi uz priekšu, kas ir galvenie faktori. Jo vairāk mēs kā uzņēmēji sadarbosimies ar augstskolām, jo vairāk augstskolas būs atvērtas sadarbībai ar mums. To var darīt tad, ja ir stabila izaugsme. Kad uzņēmējs zina, kāda būs izaugsme, tajā brīdī var domāt, ko darīt vēl – cik studentu ņemt praksē, vai savu laiku veltīt lekciju lasīšanai. Kad izaugsme iet uz augšu, tad visi apgrozāmie līdzekļi ir jāiegulda noliktavā, un, kad krītas, tad ir jāgriež nost, jo kuģim ir jāpeld tālāk. Mums ir svarīga stabila izaugsme, jo tajā brīdī ir laiks, līdzekļi, kā arī spēja domāt par rītdienu. Ja visu laiku ir jāglābj situācija, tad īsti nesanāk.

Kas ir uzņēmuma sīvākie konkurenti?

Mūsu konkurenti ir globālās kompānijas, kurām ir ražotnes gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Knauf, Ceresit, Baumit, kā arī igauņu un lietuviešu vietējie ražotāji. Ar katru ir kaut kā jācīnās, un katrs ar mums cīnās. Tas noteikti ļoti palīdz attīstībai, un nedrīkst iemigt, ka viss ir kārtībā. Tā kā visas kompānijas ir globālās un mēs tomēr esam tikai latvieši, tad tas citreiz palīdz un citreiz - tieši otrādi. Mūsu konkurentiem, iespējams, ir kooperatīvāka pieeja un domāšana. Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus, iespējams, ka citreiz ne visai labus, un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem. Ja kaut kas nesanāk, tad griežam nost. Ja sanāk, tad mēģinām arī Lietuvā un Igaunijā. Mums nav tā – mēs, latvieši, tā nedarām. Kā jau minēju, Igaunijā ir viena pieeja, Lietuvā cita un Latvijā cita, un tirgus gaidas katrā tirgū ir mazliet citādas.

Kādas ir atšķirības uzņēmējdarbībā starp igauņiem, lietuviešiem un latviešiem?

Igauņiem ir viena tāda īpatnība – ir samērā grūti ieiet tirgū, bet, ja esi noturējis kvalitāti un izdarījis solīto klientam vai sadarbības partneriem, tad pēc tam ir vieglāk strādāt. Lietuvā ir daudz vieglāk ieiet tirgū, bet viegli vari tikt izmests no tirgus ārā. Latvijā mums ir viss kārtībā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2017. gada 24. aprīlis plkst. 11:09

Ministru prezidenta Māra Kučinska birojā no pirmdienas, 24. aprīļa, darbu sāk ārštata...

2016. gada 30. decembris plkst. 10:31

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no...

2016. gada 28. novembris plkst. 13:52

Pēc ievērojamas modernizācijas šīs nedēļas beigās durvis vērs Kesko Senukai Latvia pirmais...

2016. gada 08. septembris plkst. 14:16

Stopiņu novada smagsvari – būvmateriālu ražotāji Knauf un Sakret – šogad uzlabojumus...

2016. gada 15. augusts plkst. 11:16

Pērnā gada nogalē AS SAKRET Holdings paplašināja uzņēmuma darbību Lietuvā, atverot Ķēdaiņos...

Nepalaid garām

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 26. aprīlis plkst. 9:44

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties uzņēmuma...

2019. gada 23. aprīlis plkst. 6:50

Higiēnas preču ražotājs iCotton turpina kāpināt apgrozījumu; ražošanas pilnveidošana ļaus...

2019. gada 18. aprīlis plkst. 12:09

Noslēdzies SIA Stiga RM konkurss par ražošanas ēkas būvniecību, liecina paziņojums Iepirkumu...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 16:46

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens», kurš pēdējos trīs gadus stabili kāpinājis...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 14:46

Krievu miljardieris Oļegs Deripaska paziņojis, ka gadījumā, ja ASV neatcels pret viņu...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 12:11

Latvijas uzņēmums Groglass, kas ir anti-reflektīvā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs, šodien...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 10:22

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Lakto» klāstu ar jaunu...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 8:59

Siguldas novadā ir attīstīta kokapstrāde, te darbojas lieli nozares uzņēmumi, tostarp arī...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 7:09

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 13:55

SIA «Mārupes Siltumnīcas» saņēmusi bankas Citadele finansējumu 707 tūkstošu eiro apmērā, ko...