Ceļā uz vienotu ES patentu sistēmu 

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Natālija Poriete, 2018. gada 02. jūlijs plkst. 17:28

Publicitātes foto

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Eiropas patentu jāapstiprina arī to valstu nacionālajiem patentu birojiem, kuras tas pārstāv (ar tulkojumu šīs valsts valodā), tādēļ būtībā šāds patents ietver vienotu pieteikumu patenta pārbaudei un iegūšanai, taču faktiski izpaužas kā daudzi nacionālie patenti, kas rada prasītājam ievērojamas izmaksas. Turklāt pēc Eiropas patenta izsniegšanas gada maksas tiek izmaksātas valstu patentu birojiem attiecīgajās valstīs.

Kāpēc līdz šim vēl nav ieviests vienots Eiropas patents, kura mērķis ir iegūt aizsardzību izgudrojumiem lētāk un vienkāršāk, ar vienu gada maksu? - intervijā skaidro EPO priekšsēdētājs Benuā Batistelli.

Nepieciešama tikai viena formalitāte, pēc kuras vienotais Eiropas patents tiks automātiski apstiprināts 26 valstīs. Jums vairs nebūs jāapstiprina 26 patenti, bet tikai viens, līdz ar to patenta apstiprināšanas izmaksas samazināsies par 70%. Pateicoties vienotai patentu tiesai, uzlabosies patentu juridiskā drošība, tā regulēs visus patentu strīdus starp valstīm. Tieši tādēļ bija nepieciešama konvencija par vienu patentu tiesu, kas tika parakstīta 2013.gada februārī. Šobrīd konvenciju ir ratificējušas 16 valstis, ratifikācija jāpabeidz vēl Vācijai. Mēs 2019.gada sākumā plānojam izsniegt pirmo vienoto Eiropas patentu. Starp citu, Latvija šo konvenciju ratificēja 2018.gada janvārī.

Vai inovāciju apjoms ir atkarīgs no valsts atbalsta?

Manuprāt, svarīgākais ir tiešā saikne starp pētniecību, universitātēm un rūpniecību. Tā ir panākumu atslēga. Jautājums nav par valsts un tās ekonomikas izmēru, jo ir arī mazas valstis, kurās ir liels inovāciju apmērs un daudz patentu pieteikumu. Taču tas ir tradīciju un kultūras jautājums, piemēram, Vācijā patentu kultūra attīstās kopš 19.gadsimta.

Cik šobrīd maksā Eiropas patenta saņemšana?

EPB patenta iegūšana šobrīd maksā vidēji 20000-25000 eiro. No tās summas 5 tūkstošus veido nodeva EPB, bet 15-20 tūkstošus veido izdevumi patenta pilnvarotajam, iemaksas EPB 3-4 gadu procedūrai un izmaksas patenta apstiprināšanai EPO dalībvalstīs, tajā skaitā, tulkojumi. Tālākās izmaksas ir atkarīgas no tā, cik valstīs vēlaties apstiprināt patentu. Vidēji patentu apstiprina 10 valstīs uz 10 gadiem. Tāpat ir jāmaksā gada maksa valstīm, kurās patents ir apstiprināts. Šobrīd ikgadējās nodevas nosaka katrā valstī atsevišķi – citās valstīs tā ir ļoti augsta, piemēram, Vācijā vai Austrijā, bet citās – zemākas. Ir arī tādas valstis, kurās pirmajos gados maksa var būt zema, ņemot vērā, ka produkts tikai tiek laists tirgū, taču pēc tam tā tiek paaugstināta.

Tas ir ļoti dārgi.

Ja jūs nepatentēsiet savu izgudrojumu, varat būt pārliecināts, ka to nokopēs. Nav garantijas, ka to nenokopēs, ja to nepatentēs, līdz ar to ar patentu varat aizsargāt savas tiesības. Es uzskatu, ka patentu jāuztver kā investīcijas. Ja tās ir investīcijas, tad tās jāuztver kā peļņa, ko saņemsiet pēc ieguldījuma patentā. Tāpat mums ir pazemināti tarifi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jebkurā gadījumā, ja vēlamies būt veiksmīgi globālā mērogā, mums ir jāattīsta radošums un inovācijas, un tieši patenti ir inovāciju dzinējspēks. Mēs esam veikuši pētījumu par patentu ekonomisko ietekmi uz ražošanas attīstību, un izrādījās, ka ražotāji, kas izmanto intelektuālo īpašumu, veido 42% no IKP ES un rada 38% darbvietu Eiropā.

Ko jūs uzskatāt par savu sasniegumu?

Starp citiem sasniegumiem jāmin vienkāršotu mazo un vidējo uzņēmumu pieeju kvalitatīvai intelektuālā īpašuma aizsardzībai Eiropas tirgū. Mēs arī modernizējām EPO biroju Hāgā, kur strādās 3000 darbinieku, tādējādi paaugstinot produktivitāti un virzoties uz atvērtu ekonomiku.

Runājot par atvērto ekonomiku. Jūs esat Eiropas patentu organizācija, bet vai jūs piedāvājat patentus arī ārpus Eiropā?

Atvērta ekonomika ir pievilcīga inovācijām. Mēs eksportējam vairāk patentu pieteikumu, nekā importējam Eiropā. Piemēram, jums ir kompānija Eiropā, bet jūs vēlaties iegūt patentu, lai ieietu ASV tirgū. Mēs piedāvājam patenta eksportu uz ASV, un uzņēmums vispirms var izvēlēties saņemt patentu ASV, nevis Eiropā. Daudzi uzņēmumi šādā veidā izvēlas patentus Ķīnā, jo tieši tur ir viņu tirgus. Tādā pašā veidā tiek importēts patents, kad uzņēmums, piemēram, no ASV vēlas aizsargāt tiesības uz izgudrojumu Eiropā. Mēs esam starptautiska organizācija, esam izveidojuši sadarbību ar ASV, Japānu, Ķīnu un Koreju, tāpat arī ar Āzijas un Latīņamerikas valstīm. Mēs esam Eiropas balss patentu jomā.

Kuras valstis ārpus Eiropas visātrāk attīstās patentu jomā?

Es teiktu, ka Ķīna. Pērn pasaulē tika iesniegti 3 miljoni patentu pieteikumi, un no tiem Ķīnas patenti bija 1,5 miljoni jeb puse. Es uzskatu, ka Ķīna ir spējusi radīt un attīstīt modernu un efektīvu patentēšanas sistēmu ar augstiem starptautiskiem standartiem.

Vai valsts var atteikties apstiprināt patentu?

Ja jūs pats piesakāties patentam atsevišķā valstī, jums var atteikt. Taču, ja jums jau ir Eiropas patents, tad EPO dalībvalstīs patentu atteikt nevar. Ārpus Eiropas patentu atzīst Marokā, Tunisijā, Moldovā, Kambodžā, un šobrīd sarunu procesā esam par Eiropas patenta atzīšanu vēl 20-30 valstīs, tāpēc es domāju, ka šādu valstu skaita pieaugums ir tuvākās nākotnes jautājums, tāpat arī izmaksu samazināšana par Eiropas patenta iegūšanu par 70%.

Uzziņai:

Patenti ietver plašu intelektuālā īpašuma aizsardzības klāstu, galvenās inovācijas jomas ir medicīnas tehnoloģijas, digitālā komunikācija, datortehnoloģijas. Visvairāk patentu apstiprināti tiesību aizsardzībai ASV (24%), Vācijā (18%), Japānā (17%) un Francijā (7%).

2017.gadā EPO tika iesniegti 166 000 patentu pieteikumu, kas ir par 4% vairāk nekā pirms gada. EPO pērn izsniedza 105500 patentus, kas ir par 10% vairāk nekā 2016.gadā. Gandrīz puse (47%) pieteikumu bija no 38 EPO dalībvalstīm, kam seko ASV, Japāna, Ķīna un Koreja. Starp Eiropas valstīm var izcelt Vāciju, Franciju, Šveici, Nīderlandi, Lielbritāniju un Itāliju.

Pirmo reizi vēsturē Ķīnas kompānija Huawei 2017.gadā iesniedza visvairāk patentu pieteikumu – 2398, tai seko Siemens (2220), LG (2056),Samsung (2016) un Qualcomm (1854). Tādā veidā 69% no visiem pieteikumu iesniedzējiem EPO veido lielās kompānijas, 37% - mazās kompānijas un individuālie izgudrotāji, bet tikai 7% - universitātes.

7. jūnijā Francijā Eiropas patentu birojs rīkoja ikgadējo pasākumu Gada izgudrotājs, kurā piedalījās 15 finālistu, kas izvēlēti no 500 kandidātiem. Apbalvojumi tika pasniegti sešās nominācijās: Rūpniecība, Pētniecība, Valstis ārpus Eiropas, Mazie un vidējie uzņēmumi, Popularitāte un Mūža ieguldījums.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2018. gada 02. jūlijs plkst. 9:11

Digitālo maksājumu nākotne ir abonēšanas ekonomikā; pašreizējais jauninājums – bezkontakta...

2018. gada 29. jūnijs plkst. 13:31

Latvijā darbu sāk pirmā pašmāju telemedicīnas platforma «DoctorOnline», kas pacientiem – gan...

2018. gada 29. jūnijs plkst. 11:49

Līdz 3. jūlijam jaunuzņēmumi var pietiekties atbalsta saņemšanai dalībai izstādēs, konferencēs...

2018. gada 29. jūnijs plkst. 11:16

Helio interaktīvo televīziju, ko piedāvā Lattelecom, vienādi varēs skatīties kā tālrādī, tā...

2018. gada 29. jūnijs plkst. 9:45

Sociālais tīkls Facebook paziņojis par nozīmīgiem uzlabojumiem reklāmu un lapu pārskatāmībā....

2018. gada 28. jūnijs plkst. 16:54

ASV izklaides giganta «Walt Disney Co.» iecere pārņemt Ruperta Mērdoka kontrolētās mediju...

2018. gada 28. jūnijs plkst. 13:48

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecību Latvijā turpmāk vadīs Kārlis Ķezberis....

2018. gada 28. jūnijs plkst. 10:03

ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» un Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung...

2018. gada 28. jūnijs plkst. 8:45

Noslēdzies 2018. gada Eiropas studentu jaunuzņēmumu konkursa fināls JA Europe Enterprise Challenge,...

2018. gada 27. jūnijs plkst. 16:36

No 26. līdz 27.jūnijam «Google» rīko vērienīgu pasākumu Jūrmalā - «Google CEE...