Jaunākais izdevums

Lielākajai daļai preču (90,42%) cena aprīlī, salīdzinot ar martu, palikusi nemainīga, liecina jaunākie Ekonomikas ministrijas cenu monitoringa rezultāti.

Cenu pieaugums novērots 4,45% gadījumu, bet 5,12% preču un pakalpojumu novērots cenu samazinājums.

Cenu svārstības ir konstatētas visās Latvijas pilsētas un lielākoties tās ir novērojamas sezonas produktiem vai piedāvājumiem, piemēram, lielākais cenu samazinājums konstatēts garajiem gurķiem, kuru izcelsmes valsts ir Spānija, kurus veikalos pamazām nomaina Latvijā audzētie gurķi. Cenu samazināšanās ir konstatēta ne tikai pārtikas produktiem, bet arī, piemēram, dīzeļdegvielai un benzīnam. Degvielas cenas Latvijā ir cieši saistītas ar pasaules naftas cenu dinamiku - šī gada janvārī un februārī degvielas cenas pasaulē pieauga, bet martā un aprīlī bija vērojams to samazinājums un atbilstoši samazinājās arī degvielas mazumtirdzniecības cena Latvijā.

Straujākais cenu pieaugums novērots sezonāla rakstura produktiem dārzeņu un augļu preču grupā – salīdzinot ar martu, aprīlī cenas visvairāk ir augušas burkāniem, sarkanajiem pipariem, kā arī vīnogām. Cenu pieaugums tāpat ir novērots atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem, skaistumkopšanas pakalpojumiem (frizieru pakalpojumi, manikīrs), kā arī viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem, kas saistīts ar pavasara iestāšanos un tūrisma sezonas sākumu.

Cenu monitorings ļauj patērētājiem salīdzināt dažādu preču un pakalpojumu pieejamību un cenu dažādās tirdzniecības vietās, kā arī redzēt to izmaiņas mēnešu griezumā. Cenu monitoringa ietvaros salīdzinājums tiek veikts starp vienādām precēm un pakalpojumiem pēc to norādītās pamatcenas, bet akcijas cena salīdzinājumā netiek ņemta vērtā.

Kā zināms, patēriņa cenu monitorings ir viens no Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plānā iekļautajiem pasākumiem. No janvāra līdz septembrim cenu monitorings tiks veikts reizi mēnesī, bet no 1.oktobra līdz 31.decembrim cenas tiks novērotas četras reizes mēnesī. Cenu monitoringu plānots veikt arī 2014.gadā. Patēriņa cenu monitoringa veikšanas galvenais mērķis ir novērot cenu svārstības pirms eiro ieviešanas un tās laikā dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.

Cenu monitoringa ietvaros tiek novērotas cenas maizes un labības izstrādājumiem, gaļai, zivīm un to izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, tējai, kafijai, atspirdzinošajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un remontam, medicīniskajiem produktiem, transporta pakalpojumiem, sakariem, presei, atsevišķiem izklaides pasākumu izdevumiem, kā arī ēdināšanas, finanšu, tūrisma, personīgās aprūpes un citiem pakalpojumiem (precīzs preču un pakalpojumu saraksts ir pielikumā).

Cenu pieraksti 120 precēm un pakalpojumiem vairāk nekā 400 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek veikti vienā dienā Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī un Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

VIDEO: Ar interaktīvām cenu zīmēm izglītos patērētājus

Monta Glumane, 05.07.2019

SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins (no kreisās), Alvils Mežals un Ivars Mirošnikovs kopā ar komandu radījuši interaktīcas neu zīmes, ar kurām pamatā fokusējas uz eksporta tirgiem.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu, bet sniedz arī informāciju par to.

Video skatāms zemāk!

Latvijas uzņēmums Vivid Tech radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju, kas piedāvā pircējiem uzzināt ne vien produkta cenu, bet arī tā sastāvu, atlikumu noliktavā, izmantošanas iespējas un citu informāciju.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms trīs gadiem, bet SIA Vivid Tech reģistrēts 2017. gada vasarā. «Pietiekami ilgi darbojos tirdzniecībā un novēroju zināmas problēmas, piemēram, cenu izdrukāšana veikalā aizņem ļoti daudz laika un patērē daudz papīra. Konkrēti, ja veikalā ir jānomaina ap 1000 cenu zīmēm mēnesī, tad tas prasa laiku. Sāku pētīt, kas tiek piedāvāts tirgū. Protams, piedāvājumā ir elektroniskās cenu zīmes, bet man likās, ka var labāk, un radās doma radīt interaktīvas cenu zīmes ar krāsainu un skārienjutīgu displeju. Uzrunāju Alvilu Mežalu un Ivaru Mirošnikovu, un mēs pieņēmām traku lēmumu - pamēģināt uztaisīt paši. Te nu mēs šodien esam - mums ir industriāli ražotas cenu zīmes, un pamazām sākam tās ieviest tirdzniecībā,» stāsta SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins. Kopumā projekta izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 15 cilvēki. A.Lūkinam ir pieredze pārdošanā un tirdzniecībā, I.Mirošnikovam - IT nozarē, dažādu sistēmu izstrādē un tehniskās lietās, bet A.Mežals pārzina juridisko, finanšu un loģistikas nozari. Pārējo komandu veido Latvijas speciālisti – elektronikas profesionāļi, inženieri, programmēšanas inženieri, dizaineri, finansisti un citi. Pēc uzņēmēju domām, ir savākta spēcīga komanda, kas bija veiksmes atslēga, lai nonāktu līdz mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 10.06.2019

Pārtika

Cenu pārmaiņas, salīdzinot 2018.gada maiju: +4.3%

Cenu pārmaiņas, salīdzinot ar 2019.gada aprīli: +1.5%

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Galerijā augstāk skaties cenu izmaiņas dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada maijā bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,5 %, bet pakalpojumiem – par 11,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+19,0 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+9,7 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+13,2 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+7,1 %), sieram un biezpienam (+4,1 %), gaļas izstrādājumiem (+9,2 %), šokolādei (+8,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,3 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+11,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,9 %), kafija (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā mainījušās cenas precēm un pakalpojumiem?

Žanete Hāka, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri), palielinājās par 0,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga mājputnu gaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, dārzeņiem, cukuram, maizei, piena produktiem, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, svaigām vai atdzesētām zivīm, olām. Savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, svaigi augļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maijā cenas nav mainījušās 85% preču un pakalpojumu

Žanete Hāka, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā, salīdzinot ar aprīli, lielākajai daļai Ekonomikas ministrijas (EM) apsekoto preču un pakalpojumu cena palikusi nemainīga – 85 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina jaunākie cenu monitoringa rezultāti.

Cenu samazinājums ir novērots aptuveni 8 % gadījumu, savukārt cenu pieaugums ir novērots aptuveni 6 % gadījumu. Cenu izmaiņas lielākoties izskaidrojamas ar sezonas pārmaiņām un energoresursu cenu dinamiku pasaulē, skaidro EM.

Pārtikas produktu grupā visbiežāk cenu svārstības ir novērotas atsevišķiem labības produktiem, svaigām zivīm un zivju izstrādājumiem, piena produktiem, kā arī kafijai un atspirdzinošajiem dzērieniem. Atsevišķi izdalāma ir augļu un dārzeņu grupa, kur sezonalitātes ietekmē cenu izmaiņas ir konstatētas visiem grupā iekļautajiem produktiem, izņemot banānus. Šeit cenu samazinājums ir novērots āboliem un vīnogām, kā arī Latvijas gurķiem, Nīderlandes tomātiem un sarkanajiem pipariem. Savukārt, cenu pieaugums ir konstatēts svaigiem kāpostiem un kartupeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot cenu izmaiņas gada laikā konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada septembrī bija par 6,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,8 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+16.3 %). Cenas pieauga maizei (+6,0 %), olām (+9,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9 %), piena produktiem (+1,3 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-22,0 %), kafijai (-4,4 %), augu eļļai (-8,8 %), mājputnu gaļai (-1,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

86% preču un pakalpojumu cenas nav mainījušās

Žanete Hāka, 18.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai Ekonomikas ministrijas (EM) apsekoto preču un pakalpojumu cena jūnijā, salīdzinot ar maiju, palikusi nemainīga – 86% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina jaunākie cenu monitoringa rezultāti.

Cenu pieaugums ir novērojams 8% gadījumu, savukārt 6% gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu izmaiņas lielākoties izskaidrojamas ar sezonas pārmaiņām un energoresursu cenu dinamiku pasaulē, norāda EM.

Pārtikas produktu grupā visbiežāk cenu svārstības ir novērotas makaroniem un maizei, svaigai gaļai, zivīm un zivju izstrādājumiem, olām, eļļai un tauku produktiem, kā arī kafijai un apelsīnu sulai. Sezonalitātes ietekmē visvairāk cenas ir svārstījušās augļiem un dārzeņiem. Tā, piemēram, cenu pieaugums ir novērots āboliem, kāpostiem, kartupeļiem, mainīgas cenas bija arī gurķiem. Savukārt cenu samazinājums bija vērojams apelsīniem, Latvijas un Nīderlandes tomātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Jūlijā straujākais patēriņu cenu samazinājums pēdējo gadu laikā

Dienas Bizness, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netipisku sezonālo cenu svārstību un energoresursu cenu samazinājuma sakritības rezultātā jūlijā fiksēts negaidīti straujš patēriņa cenu samazinājums. Salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā kritušās par 1,0%. Tādējādi gada inflācija samazinājusies no 0,6% jūnijā līdz 0% jūlijā. Šis ir straujākais cenu kritums viena mēneša ietvaros kopš 2009. gada. Savukārt tieši jūlijā tik straujš cenu kritums līdz šim nebija fiksēts, norāda Finanšu ministrijā (FM).

Galvenie inflāciju ietekmējošie faktori gan ir palikuši nemainīgi. Patēriņu cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu un pārtikas cenu kritumi. Savukārt pakalpojumu cenu dinamikā nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju tās kāpušas par 2,6%.

Lai arī pēdējo mēnešu laikā degvielas cenas Latvijā nav būtiski mainījušās, dabasgāzes un siltumenerģijas cenas Latvijā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu kritums pērnā gada nogalē un šī gada sākumā. Ņemot vērā pēdējo deviņu mēnešu pasaules energoresursu cenas, jūlijā par 11,7% samazināta dabasgāzes cena mājsaimniecībām. Šīs cena tiek pārskatīti divas reizes gadā un pēdējo reizi tika pārskatīta šī gada janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Kā mainījušās cenas konkrētās preču un pakalpojumu grupās?

Žanete Hāka, 10.04.2017

Apģērbs, apavi
Cenas izmaiņas 2017.gada martā, salīdzinot ar 2016.gada martu: +0,1%
Cenas izmaiņas 2017.gada martā, salīdzinot ar 2017.gada februāri: +12,2%

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu), palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,5 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,4 %. Cenas pieauga piena produktiem, svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, pienam, konditorejas izstrādājumiem, sviestam, svaigiem augļiem, cukuram, svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei, gaļas izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai un jogurtam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada janvārī, salīdzinot ar 2013.gada janvāri palielinājās par 0,4%. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem ir saglabājies nemainīgs.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni šajā janvārī, salīdzinot ar pagājušo janvāri, bija cenu kāpumam personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas produktu cenas 12 mēnešu laikā pieauga par 0,1%. Visvairāk cenas pieauga dārzeņiem un kartupeļiem (+11%), pienam un piena produktiem (+5,3%), sieram (+3,6%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (+0,5%), savukārt lielākais cenu kritums bija vērojams tējai un kafijai (-12,1%), olām (-18,2%), maizei un graudaugu izstrādājumiem (-2,4%), kā arī augļiem (-4,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Samazinājies iedzīvotāju skaits, kas prognozē mājokļu cenu kritumu

Žanete Hāka, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē tikpat liels skaits respondentu kā pagājušā gada nogalē – 41%, SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība pieaugusi līdz 29,9 punktiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju indikatora vērtība pieaugusi par 4,1 punktu, un to sekmējušas izmaiņas to respondentu skaitā, kas prognozē cenu saglabāšanos nemainīgā līmenī vai to kritumu.

Respondentu skaits, kas prognozē mājokļa cenu kritumu, ceturkšņa laikā sarucis gandrīz par četriem procentpunktiem - cenu samazināšanos tuvākā gada laikā prognozē 11%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits pieaudzis par trīs procentpunktiem līdz 29%. Joprojām salīdzinoši lielam skaitam iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām. 19% respondentu nevarēja vai nevēlējās prognozēt iespējamās mājokļu cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Nekorekta preču cenu konvertācija decembrī novērota Maxima un Palink veikalos

Žanete Hāka, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot novembra ceturtā un decembra pirmā cenu monitoringa datus, secināts, ka 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, cenu pieaugums ir novērots 2,4 % gadījumu, savukārt 1,8 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotie decembra pirmā cenu monitoringa rezultāti.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs secinājis, ka decembra pirmās nedēļas monitoringa datos ir vērojama vairākiem produktiem nekorekta konvertācija, par ko tiks informēta SIA Maxima Latvija un SIA Palink, un konkrētie komersanti tiks aicināti novērst iespējamos pārkāpumus. Jāatzīmē, ka iepriekšējo monitoringu datos nekorekta konvertācija bija AS Drogas veikalu divām precēm. Pēc saziņas ar AS Drogas vadību, tika pārbaudīti AS Drogas veikali un šo preču neatbilstības netika konstatētas. Pakalpojumu grupā cenu norādīšanas kārtībā nav konstatēti pārkāpumi.

Cenu monitoringa laikā secināts, ka pārtikas preču grupā cena atsevišķos gadījumos samazinājusies sulai un minerālūdenim. Decembra pirmais cenu monitorings iezīmē vairākas sezonalitātes ietekmē notikušas cenu izmaiņas augļu grupā – atsevišķos gadījumos dārgākas kļuvušas vīnogas, cena samazinājusies banāniem, bet abos virzienos cenu svārstības novērotas apelsīniem. Arī dārzeņiem - gurķiem un saldajiem pipariem - novērotas cenu svārstības abos virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1%

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri), palielinājās par 1,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas palielinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, atpūtai un kultūrai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,1 %. Cenas pieauga mājputnu gaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, konditorejas izstrādājumiem, piena produktiem, svaigiem dārzeņiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, cūkgaļai, sālim un garšvielām, eļļām un taukvielām, saldumiem, konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem, ievārījumam un medum, šokolādei. Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi, kafija, olas, siers un kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EM cenu monitorings: šomēnes 93% gadījumu cenas palikušas nemainīgas

Dienas Bizness, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot oktobra pirmā un otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 93,53 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,51 % gadījumu, savukārt 4,06% gadījumu cena ir samazinājusies.

Tā liecina Ekonomikas ministrijas veiktā cenu monitoringa jaunākie dati. Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas preču pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro.

Oktobra otrajā cenu novērojumā secināts, ka cenas eiro tika norādītas 98,84 % gadījumu. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena eiro nav norādīta sveramiem produktiem, kuru cena tiek fiksēta par 1 kg. Cenas eiro lielākoties netika norādītas trīs preču/pakalpojumu grupās - Coca-Cola bundžiņām dzērienu automātos, taksometru pakalpojumiem, kā arī apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām, ko namu apsaimniekotāji skaidroja ar to, ka cena eiro tiek norādīta tikai kopējai rēķina summai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,6 % un pakalpojumiem – par 3,7 %. Cenu izmaiņas ilgākā laika periodā ir diezgan ievērojamas, un 2018. gada martā tās bija par 5,3 % augstākas nekā vidēji 2015. gadā. Precēm cenas pieauga par 4,3 %, bet pakalpojumi sadārdzinājās par 7,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupai un ar transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem arī pērn bija būtiska ietekme uz gada inflāciju.Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija pienam (+7,3 %) sviestam (+39,5 %), skābajam krējumam (+11,7 %), sieram un biezpienam (+2,6 %), kefīram (+8,9 %), jogurtam (+3,1 %), saldajam krējumam (+11,3 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+9,6 %), svaigiem augļiem (+7,8 %), olām (+17,6 %), maizei (+4,1 %), žāvētai sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,2 %), saldējumam (+8,6 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,4 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-19,6 %), cukurs (-32,2 %), kafija (-9,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem2, palielinājās par 0,4%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, sieram un kartupeļiem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, dārzeņiem, tējai un kafijai, maizei un graudaugu izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru