Eksperti

Četri pamatprincipi efektivitātes veicināšanai

Arnis Priedītis, “Tele2” finanšu direktors, 15.03.2023

Jaunākais izdevums

Uzņēmumi ar augstu efektivitātes rādītāju, lai to sasniegtu, iesaista dažādas funkcijas – finanses, tehnoloģijas, personālvadību, u.c.

Mani četri pamatprincipi efektivitātes veicināšanai, pie kā cenšamies pieturēties “Tele2”, ir disciplinēta pārvaldība, pārdomāta pieeja darbam, diferenciācija jeb dažādu funkciju nodošana ārpakalpojumā un moderno tehnoloģiju ieviešana. Pievēršot uzmanību visiem šiem aspektiem kopā, ir iespējams panākt, ka uzņēmums strādā efektīvi. Vienlaikus ir skaidrs, ka ne visiem uzņēmumiem derēs šāda pieeja, jo tas atkarīgs gan no uzņēmuma lieluma, gan nozares, kurā tie strādā, gan citiem ārējiem apstākļiem.

Disciplinētas pārvaldības ieviešana

Daudziem ar vārdiem “disciplinēta pārvaldība” saistās milzīgā birokrātija, taču tas nebūt tā nav. “Tele2” organizatoriskā struktūra ir ļoti horizontāla un, ja skatāmies, piemēram, darbinieku skaitu, tad mūsu uzņēmumā strādā vismazākais darbinieku skaits, salīdzinot ar citiem šī tirgus spēlētājiem. Disciplinētu pārvaldību vairāk attiecinām uz to, ka mēs vienmēr savus lēmumus balstām uz to, cik lieli būs ieņēmumi no investīcijām jeb ROI (return on investment), kā arī cenšamies maksimizēt ieguvumus no izmaksām, kas saistītas ar klientiem. Tāpat mēs uzmanīgi attiecāmies pret aktivitātēm, kas nav tiešā veidā saistītas ar ieguvumiem klientiem, kā arī ļoti lielu vērību pievēršam izmaksu kontrolei, kas attiecas uz uzņēmuma pārvaldību, dažādiem procesiem, sistēmām un prasmēm. Piemēram, veicinot vienkāršību un caurspīdīgumu procesos un organizācijas struktūrā kopumā.

Pārdomāta pieeja darbam

Ņemot vērā, ka esam izteikti horizontāla organizācija, ikvienam darbiniekam ir svarīgi domāt un darboties kā konkrētā projekta vai atbildības sfēras īpašniekam. Tas nav viegls uzdevums, tādēļ liela loma ir gan personāla atlases procesam, gan uzņēmuma iekšējai kultūrai. Piemēram, viens no mūsu principiem ir tāds, ka darbiniekam ir ļauts kļūdīties, taču ir svarīgi, ka darbinieks apzinās kļūdu un spēj to nepieļaut nākotnē. Tas ir veids, kā iedrošināt darbinieku uzņemties iniciatīvu un būt atbildīgam par savu darbu.

Mūsdienās, kad dažādu apstākļu ietekmē situācija mainās ļoti strauji, ir svarīgi būt racionāliem, reaģēt ātri un pieņemt uz faktiem balstītus lēmumus. Viena no mūsu uzņēmuma vērtībām ir insight driven, kas nozīmē, ka mēs savus lēmumus nepieņemam, balstoties uz “vēdera sajūtu”, bet gan uz datiem un citu pieejamo informāciju. Piemēram, mūsu veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 37% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pirms lēmumu pieņemšanas vienmēr veic rūpīgu uzņēmējdarbības datu analīzi. Manuprāt, ir vairums lēmumu, kurus nav iespējams pieņemt nekļūdīgi, balstoties tikai uz intuīciju.

Diferencēšanas stratēģija

Biznesa modeļi un stratēģijas ir dažādas, bet mūsu pieeja ir diferencēšana. Proti, mēs izmantojam ārpakalpojumus, ja vien tas iespējams un nekaitē klientu apkalpošanai, kā arī izmantojam un veicinām dalīto pakalpojumu centru (Shared Services Center) izmantošanu. Mēs apzināmies, ka neesam profesionāļi visās jomās, tādēļ fokusējamies un veidojam partnerības, lai attīstītu jaunus produktus un pakalpojumus. Šāda pieeja ļauj mums maksimāli novirzīt resursus mūsu pamatbiznesam, lai ieguvēji būtu mūsu klienti.

Modernās tehnoloģijas

Modernās tehnoloģijas ir būtiski mainījušas veidu, kā mēs strādājam un kāda ir mūsu pieeja dažādiem procesiem un lietām uzņēmumā. Protams, ka digitalizācija un automatizācija ir tās, kas palīdz uzlabot darba organizāciju un samazina neefektīva laika patēriņu ikdienas darbu veikšanā. Piemēram, bezpapīra vide, grāmatvedības procesu automatizācija, personālvadības digitalizācija. Pirms pieņemt lēmumu par jaunu vakanci, mēs vienmēr rūpīgi izvērtējam, vai minēto procesu var veikt efektīvāk, varbūt to var vienkāršot. Vienlaikus mēs ļoti rūpīgi skatāmies, lai tehnoloģijas, ko ieviešam, nebūtu sarežģītas un maksimāli palīdzētu cilvēkam, nevis sarežģītu viņa darba vidi. Manuprāt, ir ļoti būtiski, lai par efektivitātes lietām regulāri tiktu atgādināts dažādos līmeņos uzņēmumā, jo tas ļauj citādāk paskatīties uz lietām un procesiem, ko darām. Turklāt tas ir nebeidzams process, tādēļ ir svarīgi nezaudēt modrību un neieslīgt pašapmierinātībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID priekšnieks: Šoreiz uz Moneyval novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi

LETA, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uz gaidāmo Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") novērtēšanas procesu vairs neraugās negatīvi un nesaredz to kā ārkārtas situāciju, aģentūrai LETA atzina ceturtdien amatā ieceltais FID priekšnieks Toms Platacis.

Vaicāts, vai novērtēšanas atzinums Latvijai būs pozitīvs un būtiskas problēmas Latvijai netiks konstatētas, jaunais FID vadītājs atbildēja, ka vērtēšanas metodoloģija ir ļoti detalizēta un pietiekami sarežģīta, tādēļ nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu.

"Būtiski, ka šoreiz uz "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi, nesaredzam to kā ārkārtas situāciju. Šoreiz vēlamies šo novērtējumu, jo gribam palīdzēt atjaunot Latvijas reputāciju. "Moneyval" novērtēšanas process nenozīmē jaunu kapitālo remontu. Tieši pretēji. Mēs izcelsim un kapitalizēsim labo, kas jau izdarīts. Mums ir daudz labu piemēru, ar ko pierādīt savu efektivitāti," uzsvēra Platacis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP

Db.lv, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK un LTRK iesniedz Finanšu ministrijai ieteikumus darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā

Db.lv, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai AS "Latvijas pasts" struktūru padarītu atbilstošāku stratēģisko mērķu sasniegšanai un iekšējās sadarbības veicināšanai, uzņēmuma iekšienē plānotas lielas izmaiņas, intervijā teica "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Viņš skaidroja, ka pirmās pārvaldības izmaiņas bija, jau izsludinot konkursu uz valdes locekļu amatiem, jo paredzēja izmaiņas valdes locekļu skaitā, un no padomes puses tika skaidri iezīmētas jauno valdes locekļu darbības jomas.

"Tas jau bija liels solis uz priekšu, un šobrīd, līdz ar jaunās valdes apstiprināšanu, mums tas ir jāievieš dzīvē. Tās būs vēl lielas pārmaiņas pašā uzņēmuma iekšienē arī pārējos līmeņos," teica Vilcāns.

"Latvijas pasta" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka vienlaikus patlaban tiek pārskatīta arī uzņēmuma vidēja termiņa stratēģija nākamajam periodam, kur viens no stratēģijas realizēšanas instrumentiem ir uzņēmuma struktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem

Gatis Madžiņš, izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors, līdzīpašnieks, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sūdzības pamatā – nepietiekošas zināšanas enerģētikā

Laila Zemīte, Dr.sc.ing. asoc. prof., Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes prodekāne, 05.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu” atbilstoši pieslēguma jaudām un iespējamo krāpniecību.

Presē izplatītajā paziņojumā minētas vairākas lietas, kas neapmierina minēto uzņēmēju, radot lasītājam šķietamu iespaidu par negodīgumu. Jāsaka, ka galvenais uzsvars ir par nesen pieņemtajiem tarifiem, tomēr sūdzības pamatā ir nevis tarifu pieaugums, bet gan nepietiekošas zināšanas par elektroiekārtu darbību un slodzes aprēķināšanas principiem.

Papildināta - Uzņēmējs vēršas prokuratūrā pret Sadales tīklu un SPRK  

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales...

No uzņēmēja teiktā izriet, ka, saskaitot kopā visu pieslēgumu jaudu, apakšstacijā nepieciešams uzturēt visu pieslēgumu jaudu summu. Mēģināsim sniegt slodzes noteikšanas būtības skaidrojumu.

Zināšanas var iegūt studiju ceļā

Gribētos arī piebilst, ka šobrīd valstī trūkst enerģētikas speciālistu, tādēļ sabiedrības locekļu interese ir apsveicama. Tomēr ja ir vēlēšanās profesionāli saprast tehniskos risinājumus, tos var apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē studiju programmā “Viedā elektroenerģētika”, kur iespējams studēt profesionālajā bakalaura, profesionālajā maģistra un doktorantūras studiju līmenī, kā vienu no pamatzināšanām apgūstot elektroapgādes, iekārtu izvēles, projektēšanas u.c. ar elektroenerģētiku saistītas zināšanas.

Alegorija slodzes aprēķināšanā

Pirms skaidrojuma sniegšu nelielu sadzīvisku alegoriju. Ja ciemā ir 24 mājas un katrā mājā ir automašīna, tad uz galvenās ielas var izbraukt 24 automašīnas. Kāpēc tad autoceļš nav 24 joslu? Kādi pamatprincipi un kā tiek noteikta slodze? Konkrētajā piemērā Ķekavas novadā pieminētas vairākas tehniskās iekārtas un elementi: patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis, divas kabeļlīnijas un transformatora punkts. Lai energosistēmā tehniski izvēlētos katru elementu, izvēle ir jāveic atbilstoši vairākiem kritērijiem. Sākot no nominālā sprieguma, slodzes, beidzot ar siltuma impulsu, jutību, selektivitāti, novecošanas koeficientu u.c. Tādējādi katra iekārta tiek izvēlēta pēc aptuveni 18 kritērijiem.

Patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis

Šis ir jautājums, par ko pēdējā laikā ir vislielākās diskusijas. Tomēr, ja mēs vadītos no uzņēmēja teorijas, tad arī aizsargslēdži gan iekšējā sadalnē mūsu mājokļos, gan ievaduzskaitē mums būtu jāizvēlas, aritmētiski summējot slodzi. Tomēr tā nav. Lai izvēlētos aizsardzību mājoklī, tā ir jāizvēlas pēc vairākiem kritērijiem un būtiskākie no tiem, par ko nereti piemirst patērētāji, ir vienlaicība un selektivitāte. Vienlaicības koeficients norāda, kāda daļa no visām iekārtām strādā vienlaikus. Projektēšanā izmantotie vienlaicības koeficienti ir dažādi, tomēr reāli mērījumi mājsaimniecībās parāda, ka tā ir robežās no 0.18-0.4 . Uzņēmēja minētajā piemērā ar 24 patērētājiem, vienlaicības koeficients ir 0.2. Respektīvi, jo vairāk patērētāju, jo zemāks vienlaicības koeficients jeb ir mazāka varbūtība, ka iekārtas strādās vienlaikus. Turklāt selektivitāte nodrošina bojājuma vietai tuvākās aizsardzības ierīces nostrādi avārijas gadījumā. Lai šo prasību nodrošinātu, virknē slēgto aizsardzību laikstrāvas raksturlīknēm jābūt pietiekami attālinātām vienai no otras visā bojājumstrāvu darbības diapazonā . Tādējādi selektivitātes ievērošana nodrošina iespēju, ka bojājuma gadījumā tiks atslēgts tikai bojātais posms. Piemēram, selektivitātes neesamību sadzīvē var novērot situācijās, kad esot bojājumam vienā mājoklī, elektroapgāde tiek traucēta vairākiem tuvumā esošiem mājokļiem, vai pat rajonam.

Kabeļlīnijas

Līdzīgi kā ar aizsargslēdžiem, gan gaisvadu, gan kabeļlīnijām ir nepieciešams ievērot virkni dažādu izvēles kritēriju. Bez vispārīgiem kritērijiem, līdzīgi kā aizsargslēdžiem, gaisvadu līnijā, būtisks kritērijs ir mehāniskā izturība un ārējo apstākļu ievērošana. Turpretī kabeļlīnijās būtisks ir grunts sastāvs, silšana, dzesēšana u.c. kritēriji. Kabeļlīnijās daži no būtiskākajiem tehniskajiem rādītājiem ir kabeļlīnijas veids, materiāls, fāžu izvietošana, kabeļa forma un šķērsgriezums u.c. Šie rādītāji norāda, kādu elektroenerģijas apjomu var pārvadīt attiecīgā līnija. Te tāpat kā aizsargslēdzim, nepieciešams ievērot vienlaicības koeficientu.

Transformatoru punkts

Latvijas Energostandarts (LEK) 047 nosaka galvenās tehniskās prasības vidsprieguma sadalietaises un transformatoru apakšstacijās. Apakšstacija ir elektrotīkla sastāvdaļa, kas parasti sastāv no sadalietaisēm, pārveidotājiekārtām, būvēm, pienākošo un aizejošo līniju ievadkonstrukcijām, aizsardzības un vadības ierīcēm. Tāpat kā patērētāju mājokļos, arī apakšstacijā ir nepieciešams korekti un precīzi izvēlēties aizsardzības ierīces. Šajā gadījumā ir jāņem vērā ne tikai visi iepriekšminētie kritēriji katras iekārtas izvēlē, bet arī jāņem vērā lejupejošo tīkla elementu (līnijas, aizsardzību) raksturlielumi. Līdzīgi ir ar transformatora izvēli. Lai korekti un tehniski pamatoti izvēlētos transformatora raksturlielumus, ir nepieciešams ievērot vismaz turpat 20 izvēles kritērijus. Izvēloties transformatoru un attiecīgi apakšstacijas aizsargierīces, ir jāņem vērā slodzes grafiks, sadalījums, pieļaujamā maksimālā slodze, avārijas pārslodze, sistemātiskā pārslodze u.c. kritēriji.

Šajā konkrētajā gadījumā neizpratne ir radusies par pieļaujamo sistemātisko pārslodzi. Dažādās ES valstīs transformatoru sistemātiskā pārslodze tik noteikta un piemērota dažādi, piemēram, izmantojot dažādus modeļus , vai Vācijā tā tiek noteikta, ņemot vērā slodze pieaugumu un tās ilgumu. Latvijā visbiežāk pielietotais veids ir nominālās strāvas relatīvās vienībās koeficienta ievērošana. Neskatoties uz pielietoto izvēles mehānismu, visās valstīs ir vienāda iezīme – atkarībā no transformatora jaudas sistemātiskās pārslodzes koeficients ir vismaz 1,5. Turpretī īslaicīgās pārslodzes koeficients var sasniegt pat 2. Tas nozīmē, ka transformators normāli var darboties ar 150% lielāku slodzi nekā nominālā.

Atgriežoties pie uzņēmēja Gata Lazdas piemēra Ķekavas novadā, secinām, ka, esot 24 patērētājiem ar pieslēgumu 125A un līgumos paredzēto pieslēguma slodzi 634A, tiek precīzi ievērots minētais vienlaicības koeficients (634A/(125A*24 pat.)=0,2. Turklāt citu izvēles kritēriju ievērošana un augšupejošo iekārtu korekta izvēle ļauj nodrošināt elektroapgādes nepārtrauktību. Tādējādi, lai spētu novērtēt dažādus kritērijus nepietiek ar to aritmētisku summēšanu, bet nepieciešamas elektrotehnikas zināšanas un spēja novērtēt iekārtu tehnisko darbību. Citiem vārdiem sakot, pēc esošā risinājuma (un vadoties no minētajiem slodžu aprēķiniem), klientam tiek nodrošināts lūgumā noteiktais pieslēgums, tādējādi līgumiskās vienošanās ir izpildītas. Šajā gadījumā tehniskais risinājums atbilst pasaulē un Latvijā pieņemtiem standartiem, kādus izvirza šāda veida pieslēgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Darbu uzsācis Latvijā pirmais būvgružu, būvmateriālu un remonta lietu apmaiņas punkts

Db.lv, 04.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi attīstīt aprites ekonomiku, samazināt radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” 4. oktobrī atklāja Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

No 4. oktobra būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punkts pieejams ikvienam iedzīvotājam. Tajā var bez maksas nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku. Tāpat apmaiņas punktā noteiktas kvalitātes būvgružus var iemainīt pret grunti vai šķembām, kas iegūtas otrreizējā pārstrādē.

Jaunais apmaiņas punkts ir integrēts būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā. Tas tapis, pateicoties “LIFE Waste to Resourses IP” projektam, kas Latvijā tik plašā mērogā tiek realizēts pirmo reizi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tiešām "stopkrāns" Rīgas attīstībai bija azartspēles?

Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

A, B, C vai kā VID tagad vērtēs nodokļu maksātājus?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš Vecākā nodokļu konsultante, Nils Pužulis, ZAB Ellex Kļaviņš Jaunākais jurists, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas mazos uzņēmumus aicina pieteikties bezmaksas kiberdrošības un pikšķerēšanas apmācībām

Db.lv, 20.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam Latvijā reģistrētam mazajam uzņēmumam ir iespēja līdz 6. janvārim pieteikties bezmaksas kiberdrošības un pikšķerēšanas apmācībām. Sociālo akciju apmācību platformā www.cloudstudy.lv līdz pat nākamā gada janvāra beigām īstenos viena no lielākajām Latvijas IT uzņēmumu grupām “Corporate Solutions”.

Lai arī Latvijas lielā un vidējā biznesa pārstāvji savus darbiniekus šajās jomās izglīto arvien aktīvāk, tomēr šo prasmju testi un lielais Latvijā reģistrēto dažāda veida krāpniecības apjoms digitālā vidē liecina par būtisku zināšanu trūkumu visu nozaru uzņēmumos un visu speciālistu līmeņos. Uz pikšķerēšanas e-pastiem uzķeras no 20 līdz pat 70% darbinieku! Aicinām ikvienu mazā biznesa uzņēmumu izmantot šīs bezmaksas apmācības, jo mazo uzņēmumu rīcība nav tādu IT risinājumu, IT speciālistu un arī finanšu resursu, lai sava biznesa kiberdrošību nodrošinātu augstas drošības pakāpes līmenī.

IT uzņēmumu grupas “Corporate Solutions” vadītājs Aigars Ceruss: “Uzņēmumam var būt vislabākās antivīrusu programmas, vislabākie ugunsmūri, bet pietiek ar vienu darbinieka kļūdu, un datori “nobrūk”, bizness uz laiku apstājas. Mūsu pieredze ar e-apmācību platformas CloudStudy klientiem parāda, ka elementārus pikšķerēšanas e-pastus atver vidēji 20% darbinieku, bet ir uzņēmumi un iestādes, kur “iekrīt” līdz pat 75% darbinieku. Tas ir katastrofāli! Satraucoši ir tas, ka zināšanu trūkst visu līmeņu un visu jomu darbiniekiem gan Rīgā, gan reģionos. Tas ir mīts, ka IT speciālisti, grāmatveži, iekšējie auditori vai juristi uzķeras reti! Uzķeršanās rādītāji krītas tikai tad, ja šādas apmācības ir veiktas un pēc tam laiku pa laikam darbinieki saņem “pikšķerēšanas testus”. Ņemot vērā mūsu pieredzi, strādājot ar lielajiem un vidējā biznesa uzņēmumiem, un nesen izskanējušo banku sektora statistiku par izkrāptajiem līdzekļiem, nolēmām, ka palīdzēsim tieši mazā biznesa pārstāvjiem, kas šobrīd ir visvairāk neaizsargāti. Tāpēc īstenojam sociālo akciju mazā biznesa uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām “Kibernoziedznieki sitīs sāpīgi Tavam biznesam! Mācies, lai neuzķertos!” un nodrošināsim bezmaksas apmācības e-apmācību platformā CloudStudy visiem, kas tur pieteikties līdz decembra beigām. Digitālajā laikmetā darbinieku prasmes kiberdrošības jomā ir elementāra ikdienas nepieciešamība.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas notariātam 30 gadu. Ko varam no tiem mācīties?

Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu mārketinga izpētes pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu uzņēmējiem informāciju datos balstītu lēmumu pieņemšanai, darbu Latvijā uzsāk specializēts tirgus izpētes uzņēmums “KOG mārketinga un komunikācijas zinātnes pētījumu institūts”, piedāvājot klientiem pētījumus, kā arī mācības šajās jomās.

““KOG Institūts” izveidots pirms sešiem gadiem Lietuvā, kur trūka zinātniski pamatotu un praktiski izmantojamu patērētāju pētījumu, savukārt pašreiz kaimiņvalstī uzņēmums jau ir vispāratzīts, tāpēc pieņemts lēmums paplašināt savu darbību, piedāvājot līdzīgus pakalpojumus arī Latvijā. Redzam, ka līdzīga situācija tirgus izpētes jomā ir arī Latvijā, lai gan šeit darbojas vairāki jomas uzņēmumi, taču trūkst praktiski izmantojamu pētījumu piedāvājumu ar augstu pievienoto vērtību,” saka “KOG Institūta” direktore Dr. Eleonora Šeimienė, piebilstot, ka abās valstīs darbojas tie paši vai līdzīgi zīmoli, kur mārketinga nodaļas bieži strādā kopā un vēlas plašāku skatījumu uz zīmolu vadību un attīstību. Patlaban Lietuvā “KOG Institūts” veic pētījumus virknei vadošo dažādu nozaru zīmolu, kā piemēram, “Swedbank”, “If” un “Telia”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķīrusi 39 miljonu eiro aizdevumu koncernam “Latvijas Finieris”, informē EIB.

Aizdevums palīdzēs koncernam “Latvijas Finieris” īstenot ieguldījumus ilgtspējīgā ražotņu modernizācijā un paplašināšanā, veicinot uzņēmuma izaugsmi un stiprinot konkurētspēju tirgū.

Aizdevuma līgums ir daļa no Eiropas Komisijas Investīciju plāna Eiropai, ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem piekļūt inovāciju ieviešanai, izaugsmei un darba vietu radīšanai nepieciešamajam finansējumam.

EIB piešķirtais finansējums 39 miljonu eiro apmērā tiks izmantots “Latvijas Finiera” ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī bērza saplākšņa rūpnīcu “Lignums” un “Verems” modernizācijai un paplašināšanai.

Projekts tiek īstenots ir saskaņā ar ES politiku, kuras mērķis ir atbalstīt inovatīvus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu bioekonomikas veicināšanai. Noslēdzot savu pirmo aizdevuma līgumu ar EIB, uzņēmums “Latvijas Finieris” vēlas uzlabot dabas resursu efektīvu izmantošanu un samazināt savas darbības ietekmi uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-komercijas izaicinājumi: cīņā par konversiju

Edgars Valmers, LPB Bank E-komercijas departamenta vadītājs, 25.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba dienas beigās katrs uzņēmējs vēlas redzēt, vai un cik viņš ir nopelnījis. Ja runājam par e-komerciju, tad te nav nekā svarīgāka par konversiju jeb reklāmguvumu, jo, ja apmeklētājs nekļūst par pircēju, vai vispār ir vērts turpināt?

Laikā, kad nemitīgi pieaug viena pircēja piesaistes cena, visi uzņēmēji sīvā konkurencē cīnās par konversijas paaugstināšanu. Par to, kā uzņēmējam spert pirmos soļus digitālajā vidē un izvēlēties sadarbības partnerus, kas gādās par efektīvu konversiju ar tādu pašu degsmi kā pats uzņēmējs.

Kas notiek Latvijā: pirmais pirkums internetā un plaša e-komercijas platformu izvēle

Šobrīd e-komercija attīstās lēnāk nekā pandēmijas laikā, taču tā joprojām ieņem arvien lielāku daļu no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Eksperti lēš, ka līdz 2023. gada beigām viens no katriem 5 mazumtirdzniecības darījumiem tiks veikts tiešsaistē.Covid-19 laikā palielinājās to cilvēku skaits, kas pirmo reizi iepirkās internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksme pa labās puses brauktuvi, ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir seši reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Jēkabpils līdz Mežārei ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, platuma ierobežojums 3,8 m. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 23 minūtes.
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālā masveida darbinieku atlaišana ir Latvijas uzņēmumu iespēja

Līna Lāsa, “Deel” paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pilnveido Ziemeļvalstu un Baltijas valstu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) īstenotā un koordinētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projekta "Finanšu plūsmu analīze, NILLTPFN uzraudzība un finanšu stabilitāte" ziņojums, informē Latvijas Banka.

Tajā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā. Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group pirmajā ceturksnī saglabā stabilu rentabilitāti

Db.lv, 15.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group ir paziņojis neauditētus rezultātus par šā gada pirmo ceturksni. Tā ietvaros Grupa uzrādīja stabilus finanšu rādītājus - ieņēmumi sasniedza 44,7 miljonus eiro, bet neto portfelis - 290,3 miljonus eiro.

Grupa ir turpinājusi diversificēt savu saimniecisko darbību un uzturēt sabalansētu ieņēmumu plūsmu visos trīs tās pamatdarbības virzienos. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti 2023. gada 1. ceturkšņa ieņēmumos veidoja 12,7 milj. eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2022. gada pirmajos trīs mēnešos, bet par 5,0% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Tikmēr finanšu un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza 17,0 milj. eiro, kas ir par 12,4 % vairāk nekā 2022. gada pirmajā ceturksnī un par 2,1 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Savukārt patēriņa finansēšanas segmenta ieņēmumi pārskata perioda ieņēmumos veidoja 13,2 milj. eiro, kas ir par 26,0% mazāk nekā 2022. gada gadu iepriekš, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - nemainīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Omniva un Tet ar saules paneļiem sāk aprīkot pakomātus

Db.lv, 28.03.2023

No Kreisās: Oskars Pundurs, Tet saules paneļu pārdošanas vadītājs un Edgars Isaks, Omniva biznesa attīstības nodaļas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva sadarbībā ar Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu Tet Kauguros, Jūrmalā, atklājis pirmo uzņēmuma pakomātu, kura darbību nodrošinās uz tā uzstādīto saules paneļu saražotā elektrība.

Plānots, ka pēc testa perioda, Omniva ar Tet saules paneļiem aprīkos vēl vismaz 100 savus pakomātus.

Uzņēmumu veiktās aplēses liecina, ka gada griezumā saules paneļi saražotu gandrīz 90% no pakomātam nepieciešamās enerģijas, bet saulainākajos mēnešos saules paneļu produktivitāte pret iekārtas elektrības patēriņu sasniegtu pat 150%.

“Mūsu uzņēmuma stratēģija paredz pakāpenisku pāreju uz ilgtspējīgām tehnoloģijām jomās, kuras tas ir iespējams. Pāreja uz saules radīto enerģiju vidējā termiņā ne tikai samazinās mūsu izmaksu pozīcijas, bet arī būs vēl viens solis Omniva ceļā uz CO2 neitralitāti. Esam gandarīti, ka tirgū arvien vairāk ir pieejamas tehnoloģijas, kuru darbības principi atbilst gan ilgtspējas lielajiem uzstādījumiem, gan arī ražotāju un pakalpojumu sniedzēju vajadzībām tehnoloģijas efektivitātes un veiktspējas jomā,” uzsver Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru