Eksperti

Cik liela problēma ir jauniešu bezdarbs?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Komentējot iedzīvotāju priekšstatus par galvenajiem šķēršļiem, kas traucē jauniešiem atrast darbu, jāteic, ka jaunieši paši biežāk nekā sabiedrība kopumā starp galvenajiem šķēršļiem ir minējuši faktu, ka darba devēji nevēlas pieņemt darbā cilvēkus bez iepriekšējās darba pieredzes (iedzīvotāji kopumā: 59%, jaunieši: 62%), jauniešiem tiek piedāvāti mazkvalificēti darbi (iedzīvotāji kopumā: 21%, jaunieši: 29%), iegūtā izglītība ir nekvalitatīva (iedzīvotāji kopumā: 15%, jaunieši: 18%), bet retāk norādīts, ka jaunieši nevēlas strādāt par piedāvātajām algām (iedzīvotāji kopumā: 47%, jaunieši: 39%) vai jaunieši nemaz nevēlas strādāt (iedzīvotāji kopumā: 11%, jaunieši: 8%).

Jāpiebilst, ka jaunieši tāpat kā sabiedrība kopumā visbiežāk par vēlamajiem risinājumiem bezdarba mazināšanai atzinuši izglītības programmu pieskaņošanu darba tirgus pieprasījumam (iedzīvotāji kopumā: 49%, jaunieši: 44%) un aicinājumu valstij subsidēt darba prakses vietas, lai varētu iegūt darba pieredzi (iedzīvotāji kopumā: 48%, jaunieši: 47%) (tiesa, pirmais ir minēts retāk nekā vidēji). Savukārt biežāk nekā vidēji ir atbalstīti priekšlikumi noteikt vidējo izglītību par obligāto (iedzīvotāji kopumā: 19%, jaunieši: 26%), lielākos uzņēmumos noteikt kvotas, cik procentiem darbinieku jābūt jauniešiem (iedzīvotāji kopumā: 13%, jaunieši: 18%), kā arī nodrošināt informāciju, apmācību darba meklēšanai nepieciešamo prasmju apguvei (iedzīvotāji kopumā: 16%, jaunieši: 22%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šī gada sākuma bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem skaits Latvijā ir samazinājies par 13%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistikas dati.

Lielākais bezdarba samazinājums novērojams Kurzemē (21%) un Vidzemē (19%), nedaudz mazāks samazinājums ir arī Zemgalē (14%), Rīgā (11%) un Latgalē (8%).

Atzīmēts, ka jauniešu nodarbinātības veicināšanā lielu ieguldījumu sniedz gan NVA filiāles, gan darba devēji un nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības un jauniešu centri, kas piedāvā dažādas nodarbinātības iespējas un daudzpusīgas konkurences paaugstināšanas aktivitātes jauniešiem Latvijas novados.

Ventspils Jauniešu mājas vadītājs Kristians Jacevičs norāda, ka pēdējo gadu laikā redzams, ka pašvaldība arvien vairāk strādā pie tā, lai jauniešiem būtu darbavietas dzimtajā pilsētā un jauniešu bezdarbs samazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Desmit gadu laikā jauniešu skaits Latvijā sarucis gandrīz divas reizes

Žanete Hāka, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 122 tūkstoši jauniešu 18–24 gadu vecumā. Tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā 2009. gadā, kad Latvijā bija 238 tūkstoši jauniešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

«Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits, tāpēc būtiski sarūk viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Ja 2009. gadā jauniešu bija 11 %, tad 2019. gadā vairs tikai 6,4 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā,» komentē CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula.

Jauniešu īpatsvars reģionos atšķiras – nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā tas ir Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē (attiecīgi – 7,2 %, 7,1 %, 6,7 % un 6,6 %). Pierīgā un Rīgā tas ir mazāks (attiecīgi – 6,0 % un 5,8 %) nekā vidēji valstī (6,4 %). No republikas pilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars ir Liepājā (6,9 %), vismazākais – Jūrmalā (5,3 %). Savukārt novados vislielākā jauniešu proporcija ir Jaunpiebalgas (9 %), Rugāju (8,9 %), Riebiņu (8,7 %), Vārkavas (8,7 %), Brocēnu (8,3 %) un Naukšēnu (8,3 %) novados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Visasiespejas.lv" šogad plāno portālu attīstīt Anglijā un Ziemeļmaķedonijā, kā arī uzsākt rekrutēšanas pakalpojumus.

"Katru mēnesi mūs apmeklē aptuveni desmit tūkstoši jauniešu, kā arī reģistrējušās 85% no Latvijas jauniešu organizācijām. Šobrīd portālā pieejamas ap 240 iespējas jauniešiem - 140 jauniešu iespējas un 100 darba iespējas," saka Gustavs Mārtiņš Upmanis, "Visas iespējas" dibinātājs.

Radīta jauna interneta platforma, kas sniegs iespējas 

Tiek dots starts interneta platformai «Visas iespējas», kas apkopo dažādas iespējas jauniešiem...

Līdz šim jauniešu interese ir bijusi līdzīga gan par darba, gan citām dalības iespējām, īpaši ārzemju apmaiņas programmām, "Erasmus" programmām un stipendijām. "Covid-19 laikā var just, ka jauniešu prātu ir pārņēmuši darba meklējumi un šobrīd tie veido stipri lielāko mūsu mājaslapas izmantojumu," saka G. M. Upmanis.

Iepriekš viņam bija sajūta, ka ir jāpalīdz parādīties darba iespējām, kā arī ir jāmēģina izcelt darba devējus vairāk, lai jaunieši piesakās to vakancēm, bet tagad ir notikusi liela izmaiņa - jaunieši ļoti meklē darbu un piedāvājums ir krities. "Šobrīd cenšamies no "pažobelēm" atrast interesantākos darbus jauniešiem un mēģinām piedāvāt viņiem ko jaunu. Veidojot lielāku fokusu uz tieši jauniešu nodarbinātību, arī esam izveidojuši Jauniešu darbu datubāzi, kurai piedāvājam aktuālās vakances," stāsta G. M. Upmanis.

"Visasiespejas.lv" ir sācis veidot jauniešu darba t.s. "speed-dating" pasākumus, kur kompānijas satiek 20 jauniešus, lai potenciāli piedāvātu darbu. Paralēli portāls cieši sadarbojas ar dažādām kompānijām, piemēram, "Circle-K" un SEB, lai piesaistītu jauniešus tieši šiem uzņēmumiem.

"Visas iespējas" ir reģistrēts Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. G. M. Upmanis stāsta, ka jau no paša sākuma organizācija veidota kā sociālais uzņēmums un kopš reģistrācijas īpašu izmaiņu nav bijis. "Primāri tas mums ir devis iespēju izmantot brīvprātīgos un pieteikties "Altum" grantam. Tomēr jāņem vērā, ka nedrīkstēšana dalīt dividendes mazliet apgrūtina darbību, īpaši investoru piesaistē," viņš norāda.

Uzņēmums divas reizes piesaistījis "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu. Pirmo grantu - 20 tūkstošus eiro - "Visas iespējas" saņēma, uzsākot darbību, bet otro grantu 47 tūkstošu eiro apmērā saņēma tik tikko, lai paplašinātu darbību tieši rekrutēšanas virzienā.

"Visasiespejas.lv" ir "māsa" – "kurp.es".

Atklāj platformu, kurā meklēt pasākumus vienuviet 

Tiek atklāta jauna platforma, kurā atrast visus pasākumus vienuviet - Kurp.es...

Abi portāli uzauguši vienā tehniskā risinājumā. G. M. Upmanis stāsta, ka "kurp.es" atspoguļo kultūras norises un citus aktuālus notikumus, bet "visasiespejas.lv" fokusējas uz dažādām dalības iespējām, no kurām lielākā daļa neietilpst pasākuma formātā. "No biznesa puses atšķirības ir milzīgas – "kurp.es" lietotāju mērķauditorija ir sievietes vecumā virs 25 gadiem, parasti ar bērniem, bet "visasiespejas.lv" tie ir jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Arī maksājošo klientu ziņā "kurp.es" vairāk sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībām un citām institūcijām, piedāvājot tieši IT risinājumu, savukārt "visasiespejas.lv" aktīvi uzrunā lielas kompānijas, piedāvājot integrētus pakalpojumus jauniešu uzrunāšanai. Attiecīgi kompāniju identitātes ir pilnīgi atšķirīgas - viena ir kulturālāka un pieaugušāka, kamēr otra ir jauneklīgāka un atvērtāka. Arī pārdošana un biznesa modeļu definēšana ir ļoti izaicinoša," viņš atklāj.

G. M. Upmanis ir iesaistījies arī biedrībā "Paliec mājās", ko pirms diviem mēnešiem izveidoja domubiedru grupa hakatonā "HackForce". "Pa šo laiku kustība ir ļoti izaugusi. Protams, ārkārtas situācijas laikā atsaucība ir ļoti liela – dienā bija aptuveni 40 palīdzības lūgumu, tātad kopā esam palīdzējuši ap 1000 cilvēkiem. Arī brīvprātīgo atsaucība ir fenomenāla un šobrīd varam lepoties jau ar aptuveni 800 brīvprātīgo tīklu visā Latvijā. Liels prieks arī par lielo atsaucību no kompānijām un sadarbības partneriem, jo sevišķi "Swedbank", "Rimi" un "Moller Baltic Import". Šobrīd gan pārņem interesants un mazliet paradoksāls prieks par to, ka situācija uzlabojas un lūgumi pēc palīdzības sāk samazināties. Tas mums dod mirkli laika, lai fokusētu spēkus un vasarā spētu nākt klajā ar jaunām aktivitātēm," saka G. M. Upmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Eksperts: Darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju

Dienas Bizness, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgū līdzīgi, kā ekonomikā kopumā pērn bijis ļoti labs gads un jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju, uzskata AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā vidējā darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem. Šis ir straujākais algu kāpums Latvijā pēdējā desmitgadē un algas pērn augušas gandrīz tautsaimniecības visās nozarēs. Šīs pozitīvās tendences darba tirgū turpināsies šogad. Ekonomikā gaidāms vēl viens labas izaugsmes gads, bezdarbs turpinās mazināties un papildus tam no šī gada 1. janvāra paaugstināta arī minimālā alga no 380 uz 430 eiro. Tādēļ algu kāpums šogad varētu pārsniegt pat 8% un vidējā darba samaksas pirms nodokļiem, visticamāk, sasniegs psiholoģiski zīmīgo 1000 eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kauguros par 7,5 miljoniem eiro veidos parku un jauniešu māju

Žanete Hāka, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi konkursu par būvdarbu veikšanu pilsētas atpūtas parka un jauniešu mājas izveidei Kauguros, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena bez PVN ir 7,5 miljoni eiro.

Kā skaidro Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite, Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā – Kauguros, pašvaldība veidos atpūtas parku un izbūvēs jauniešu māju. 24.aprīlī ir izsludināts būvdarbu iepirkums, piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 29.maijs. Darbus iecerēts veikt divās kārtās, vispirms labiekārtojot parka teritoriju un otrajā kārtā izbūvējot jauniešu māju. Darbi būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no darbu uzsākšanas.

Atpūtas parku 3,8 hektāru platībā veidos Kauguru apkaimē, teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu, izbūvējot šajā teritorijā ēkas, kas būs piemērotas komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai, un pilsētas atpūtas parka teritoriju – kā drošu, vizuāli Jūrmalas pilsētas ainaviskajai videi raksturīgu teritoriju, kas piemērota daudzfunkcionālām sabiedriskām aktivitātēm - pilsētas kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai, tirdzniecības vietu nodrošināšanai, sporta un aktīvās atpūtas aktivitātēm, jauniešu interešu un profesionālās ievirzes apmācību organizēšanai un citām funkcijām, skaidro Z. Leite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aptauja: Tikai 16% studējošo jauniešu priekšroku dotu sava biznesa izveidei

Rūta Lapiņa, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai aptuveni viena sestā daļa jauniešu (16%) vislabprātāk veidotu paši savu biznesu vai strādātu ģimenes uzņēmumā, liecina «Swedbank» veiktā jauniešu aptauja.

Šādu izvēli biežāk minējuši jaunieši pēc 24 gadu vecumā (23% no aptaujātajiem), bet salīdzinoši retāk tie, kuri tikko beiguši vidusskolu vai uzsākuši studijas (10%),

No datiem izriet, ka stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Lai gan uzņēmējdarbības gars pieaug, vairums izvēlētos darbu stabilā uzņēmumā - vairāk nekā puse no studiju vecuma jauniešiem (53%) vislabprātāk uzsāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā. No aptaujātajiem jauniešiem trešdaļa vēlētos strādāt nelielā vai vidējā uzņēmumā, bet ceturtdaļa – kādā no lielajiem uzņēmumiem. Interesanti, ka jaunuzņēmumos jeb start-up uzņēmumos darba gaitas uzsākt būtu gatavi vien 6% jauniešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

20% jauniešu uzskata, ka darba devējam viņiem jāmaksā vairāk par 1200 eiro mēnesī

Db.lv, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā no 43% līdz 54% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu vismaz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati.

34% jauno cilvēku vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzskata, ka atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro (2017. gada - 30%), savukārt 20% jauniešu uzskata, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk par 1200 eiro mēnesī (2017. gadā - 13%).

Saskaņā ar aptaujas datiem, galvenais ienākuma avots 18-19 gadu vecumiem jauniešiem ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Apmēram 40% jauniešu šajā vecuma grupā saņem regulāru algu un viņu ienākumi lielākoties ir līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Galvenais ienākuma avots jauniešu vecumā no 20 līdz 22 gadiem ir regulāra alga (66% aptaujāto), un viņu ienākumi mēnesī ir no 300 līdz 800 eiro, ap 40% respondentu šajā vecumā par galveno ienākuma avotu atzīmējuši atbalstu no vecākiem vai radiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās jomas aktīviste Tatjana Tarasova Liepājā plāno attīstīt sociālo uzņēmumu, atverot īpašu kafijas kiosku Youth Cafe

Nelielais kiosks Rīgas ielā blakus Liepājas dzelzceļa stacijai ir savests kārtībā, apmēbelēts un ir apmācīti arī pirmie darbinieki, vēl atlicis tikai sagaidīt aprīkojumu, lai kafijas tirgotava liepājniekiem varētu sākt piedāvāt karsto dzērienu. Tatjana cer, ka pēc skata necilais kiosks sniegs lielu ieguldījumu to Liepājas jauniešu dzīvē, kuriem grūti atsperties darba tirgū bez pirmās darba pieredzes.

Būtisks ieraksts CV

Tirgojot kafiju, uzkodas un suvenīrus, jaunieši iegūs praktiskās iemaņas un tik svarīgo ierakstu CV par pirmo darba pieredzi. Jauniešiem būs iespēja kioskā darboties no mācībām brīvajā laikā, strādāt šeit varēs arī jaunās māmiņas, kurām vēl nav darba pieredzes vai nav, kur atgriezties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Kiosks kā sociālā biznesa projekts darbosies līdzās jauniešu centram House of Hope. Abi projekti ir saistīti arī gluži fiziski, jo kiosks atrodas blakus vēsturiskajai ēkai, kur tagad apmeties no Karostas pārceltais jauniešu centrs – ēkas iekārtošana pabeigta tikai pērn novembrī. Jau desmit jauniešu izgājuši apmācības, lai spētu darboties ar kases aparātu, tāpēc Tatjana ir gatava drīzumā dot starta šāvienu kafijas kioska atvēršanai. Viņa ar šo projektu vēlas aizpildīt robu jauniešu nodarbinātības ceļā – bez pirmās pieredzes vai rekomendācijām atrast darbu ir sarežģīti, viņa vērtē no jauniešu stāstītā. Ar jauniešiem Tatjana sarunājas bieži, tā ir viņas ikdiena jau vairākus gadus, kopš caur dziļi personīgu pieredzi Tatjana izveidoja jauniešu centru Karosta Kids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielo pilsētu problēmas - bezdarbs, veselības aprūpe un ceļu infrastruktūra

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma

Zane Driņķe - Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja, SIA Sky Port valdes locekle, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd plaši tiek diskutēts par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās situācijas un izglītības ietekmi uz ekonomikas attīstību, darbaspēka pieejamību un vajadzībām. Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras arī virkne valstu Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Lai arī cik aktīvi augstskolas negatavotu cilvēkus darba tirgum, rezultātā darba devēji tomēr izjūt darbinieku trūkumu, jo liela daļa aizbrauc uz ārvalstīm. Lai rastu šīs problēmas risinājumus, būtiski apzināties problēmas mērogus un saprast, ka Latvijā šajā situācijā nav viena.

Jaunākie bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā (ES) liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis ir 8,1%, ierindojot mūs astotajā vietā. Pirmajā vietā ir Grieķija ar 20,7% bezdarbu, kam seko Spānija ar 16,4%, Kipra ar 11,3% u.c. Mūsu kaimiņvalstīs situācija gan ir nedaudz labāka – Lietuvā bezdarba līmenis ir 7,1%, savukārt - Igaunijā 5,4% (1). Runājot par jauniešu bezdarbu, jāmin, ka arī tur pirmajā vietā ir Grieķija ar 43,7%, savukārt Latvija ir devītajā vietā ar 17,9% (2).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK Latvijai šogad prognozē straujāku izaugsmi nekā Igaunijā, bet lēnāku nekā Lietuvā

LETA, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Jauniešu bezdarbam ir sievietes seja

Sandra Jēkabsone un Kārlis Purmalis, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un docents, 08.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešu bezdarbs ekonomiskās krīzes laikā Latvijā trīskāršojās, un Eiropas Savienībā augstāks tas bija tikai Spānijā. Atveseļošanās periodā tas ievērojami samazinājās, un šobrīd Latvijā ir reģistrēti nedaudz vairāk nekā 14 tūkst. bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem, no tiem 60% ir vecumā no 25 līdz 29 gadiem. Tipisks jaunietis bezdarbnieks ir sieviete vecumā virs 20 gadiem ar vidējo vai profesionālo izglītību, kas iepriekš strādājusi par pārdevēju.

Kopumā valstī vislielākais bezdarbnieku īpatsvars ir vērojams vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem. Tas ir saistīts ar aprēķināšanas metodiku – bezdarbnieku skaitu attiecina pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecuma grupā. Ņemot vērā, ka jauniešu vidū daudzi ir ekonomiski neaktīvi (mācās), tad arī ekonomiski aktīvo jauniešu skaits ir daudz mazāks salīdzinājumā ar pieaugušajiem, kas ir pabeiguši mācības un strādā.

Jaunieši bezdarbnieka statusā pavada gandrīz divas reizes īsāku laika periodu nekā citi reģistrētie bezdarbnieki, vidējais bezdarba ilgums jauniešiem ir nepilni četri mēneši. Neraugoties uz to, gandrīz 10% no visiem jauniešiem bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki. Šie jaunieši faktiski ir uzskatāmi par ekonomiski neaktīviem, jo viņi neiesaistās darba meklēšanā, bet reģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai iegūtu noteiktas sociālās garantijas. Galvenais jauniešu bezdarba cēlonis ir nepietiekams izglītības un prasmju līmenis. Tāpat būtisks ir atbilstošas darba pieredzes tūkums, jo visbiežāk jaunieši iepriekš ir strādājuši mazkvalificētās profesijās. Jāmin arī motivācijas trūkums, ģimenes apstākļi. Jauno bezdarbnieku vidū salīdzinoši daudz ir sieviešu, kuru apgādībā ir mazi bērni vecumā no pusotra līdz trim gadiem, kas neapmeklē pirmskolas izglītības iestādi, tāpēc viņas ir spiestas būt mājās, jo nevar strādāt pilnu darba dienu, bet nepilna laika darba piedāvājumi Latvijā ir ļoti ierobežoti. Lai mazinātu jauniešu bezdarbu, viens no politikas veidotāju aktuālajiem uzdevumiem ir veikt darbaspēka pieprasījuma prognozes dažādās profesijās, kā arī prasmju pieprasījuma izmaiņas darba tirgū. Ar šo prognožu palīdzību varētu paredzēt, kādās profesijās pieprasījums samazinās, tātad kādu profesiju nodarbinātie nākotnē varētu kļūt par bezdarbniekiem, bet kādās profesijās pieprasījums palielināsies, tādējādi radot iespējas jauniešiem apgūt prasmes, pēc kurām darba tirgū ir pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījums nākotnes līderu attīstībā

Valdis Vancovičs - Tele2 valdes priekšsēdētājs, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes līderi nobriest pakāpeniski, un, pametot mācību iestādes iesildīto solu, prasmes neparādās, tiklīdz tiek sperti pirmie soļi darba tirgū, kur līdz ar augstskolā iegūtajām prasmēm un zināšanām līderība ir viens no konkurētspējas stūrakmeņiem.

Biznesa konkurencē uz vienas starta līnijas stājas visi – gan tie, kuriem ir iedzimts līderības gēns, gan tie, kuri apzinās, ka par līderiem nav piedzimuši, bet jūt sevī dzinuli pārspēt pašiem sevi un vēl iedvesmot citus. Lai gan pasaulē tiek piemērotas dažādas definīcijas, es piekrītu tai, kas līderību raksturo kā spēju uzņemties atbildību pār cilvēku grupu un virzīt to uz kopīgu mērķi.

Ne visi bērni piedzimst ar īpašo līdera gēnu, kuram, starp citu, zinātnieki piešķīruši arī savu nosaukumu – rs4950 . Tomēr zinātnieki piekrīt arī faktam, ka līderību dzīves laikā var apgūt, attīstīt un nostiprināt.

Svarīgi ir veicināt līderības prasmju attīstību jau skolas vecumā, tādēļ mēs ar ikgadējā Tele2 ZZ Čempionāta organizēšanu vēlamies sniegt savu artavu Latvijas skolu jauniešu personības izaugsmē. Jau 13. gadu mēs dodam iespēju 30 000 bērnu un jauniešu sacensties ne tikai fiziskās, bet arī prāta un komandas darba disciplīnās. Ikgadējās bērnu un jauniešu sacensības ir ne tikai izklaide vairāku dienu garumā, bet arī nākotnes līderu kalve, sava veida prāta un fiziskās veiklības treniņu nometne. Neveiksmes gadījumā jāgaida nākamais gads, kad sevi atkal pierādīt. Arī šāds iznākums var dot pozitīvu ietekmi, jo līdera prāta stingrība, spēcīgais raksturs, neatlaidība neveidojas tikai no veiksmēm. Darbaspēka institūta (The Workforce Institute at Kronos Incorporated) 2018. gadā veiktais pētījums rāda – 81% nodarbināto no jaunākās jeb Z paaudzes (Generation Z) tiecas būt līderi, tādēļ vēl jo vairāk mums, Tele2, ir prieks būt līdzgaitniekiem nākotnes līderu ceļā, un mēs esam lepni, ka varam ikvienu jaunieti, kurš pieteicies ZZ Čempionātā, šādi uzrunāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

71% Latvijas jauniešu seko līdzi video blogeru un Instagram slavenību aktivitātēm tiešsaistē, turklāt teju trešdaļa paši vēlētos par tādiem kļūt.

Par to liecina aptauja, ko veikusi Samsung Skola nākotnei un LR Kultūras ministrija.

«Aptaujā jaunie cilvēki minējuši, ka influenceru saturu skata, lai kavētu laiku un izklaidētos. Tomēr daudzi arī atzinuši, ka interneta slavenību viedoklis palīdz viņiem pieņemt lēmumus par to, kam ticēt, ko uzskatīt par pareizu, kas ir un kas nav stilīgi. Vēlme sekot līdzi atpazīstamiem cilvēkiem ir saprotama, tomēr jāpatur prātā, ka tiešsaistē mēdzam atspoguļot labākos dzīves brīžus un glaimojošākos pašportretus, kas ne vienmēr ataino patieso ikdienu,» saka Egle Tamelīte, Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā.

«Puse jauniešu atzīst, ka, sekojot citu cilvēku sociālo tīklu aktivitātēm, ir izjutuši skaudību. Pirms izlemt, kam ticēt un ko uzskatīt par stilīgu, jauniešiem būtu jāizvērtē, ar kādu mērķi saturs radīts,» papildina E. Tamelīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bezdarbs eirozonā samazinājies līdz 10,8%

LETA, 30.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada septembrī samazinājies līdz 10,8%, salīdzinot ar koriģēto augusta rezultātu 10,9% apmērā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs sasniedzis zemāko līmeni kopš 2012.gada janvāra.

Sākotnējās aplēses liecināja, ka bezdarbs eirozonā augustā veidoja 11%.

Savukārt Eiropas Savienībā (ES) bezdarbs septembrī samazinājies no 9,4% līdz 9,3%.

Eurostat dati liecina, ka septembrī ES bija 22,631 miljons bezdarbnieku, tajā skaitā 17,323 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar augustu, bezdarbnieku skaits ES septembrī samazinājās par 147 000, bet eirozonā - par 131 000.

Tikmēr salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES septembrī saruka par 1,832 miljoniem, bet eirozonā - par 1,194 miljoniem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi bezdarba līmenis samazinājās 23 ES dalībvalstīs, palielinājās četrās, bet saglabājās nemainīgs Austrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru