Jaunākais izdevums

Šogad pirmajos četros mēnešos būtiski audzis iekasēto darbaspēka nodokļu apmērs, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Šajā gadā ir īpaši liels pieaugums iekasētajos darbaspēka nodokļos, sacīja Cīrule.

Viņa informēja, ka 2017.gada pirmajos četros mēnešos iekasētās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pieaugušas par gandrīz 10%, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēts par 9% vairāk.

Tas ir ļoti labs pieaugums, atzina Cīrule.Viņa arī atzīmēja, ka pieaugums iekasētajos darbaspēka nodokļos varētu būt saistīts ar to, ka arvien vairāk tiek runāts par to, cik būtiski ir maksāt nodokļus un kur paliek iekasētā nauda.

Informēšana ir ārkārtīgi svarīga. Attīstītās Eiropas valstis velta ļoti lielus līdzekļus tieši sabiedrības informēšanas kampaņām par to, kur paliek samaksātie nodokļi, kāpēc ir būtiski maksāt nodokļus, teica VID vadītāja.

Cīrule norādīja, ka VID ēnu ekonomikas apkarošanā strādā arī nozaru dalījumā, tostarp joprojām ļoti būtisks ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecībā. Vienlaikus VID šobrīd intensīvāk vērtē arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 3,13 miljardi eiro

Zane Atlāce-Bistere, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 3,13 miljardi eiro, bet izdevumi - 2,96 miljardi eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā veidojies 170,7 milj. eiro pārpalikums. Jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 131,5 milj. eiro. Tas skaidrojams ar šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu.

ES fondu projektu īstenošanas izdevumu pieaugums sagaidāms gada otrajā pusē, attiecīgi efekts no izdevumu samazinājuma šā gada sākumā zudīs. Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Turpretī nodokļu ieņēmumi tika iekasēti plānotajā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ir vērsta uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā

«Programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. Tā stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību,» stāsta Iveta Cīrule, Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperte. Apvārsnis 2020 līdzekļi paredzēti trīs galveno virzienu attīstībai – zinātnes izcilībai, līdera lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. «Projektu pieteikumus un partnerības biznesa organizācijas var veidot visos trīs virzienos. Veidojot projekta pieteikumus vai iesaistoties starptautiskajās partnerībās, ir svarīgi izvērtēt jau apstiprināto projektu tematiku un partnerības,» viņa uzsver. Projektus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā. Partnerus iespējams meklēt dažādos veidos, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, Nacionālajā kontaktpunktā, Eiropas Komisijas projektu rezultātu vietnē Cordis. Tāpat tos iespējams atrast dažādās kontaktbiržās, kur iespējams satikties ar potenciālajiem partneriem un klātienē izrunāt iespējamo sadarbību un kompetences. Piemēram, šonedēļ notiks Eiropas Biznesa atbalsta tīkla rīkotā kontaktbirža biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādes Riga Comm 2017 ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cīrule: Joprojām vērojama dažu VID darbinieku pretestība sāktajām pārmaiņām

LETA, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daudzi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki ir gatavi mainīt ierastās darba metodes, tomēr joprojām vērojama daļas darbinieku pretestība sāktajām pārmaiņām, šodien, tiekoties ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas deputātiem, sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Var saprast, kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek. VID ir bijusi diezgan maza kadru mainība, daudzi strādā 15-20 gadus, tāpēc ir darbinieki, kuri strādā pēc principa vienmēr tā ir bijis un nevēlas pārmaiņas, skaidroja Cīrule.

Viņa norādīja, ka pērn sāktās reformas, rotācijas, darbinieku aiziešana, atsevišķi sāktie kriminālprocesi, ir atstājuši iespaidu ne tikai uz VID tēlu sabiedrībā, bet arī uz iekšējo situāciju iestādē.

Procesi vēl nav beigušies, tāpēc dažādas vēstules raksta esošie un bijušie darbinieki, mēģinot aizstāvēt savas intereses. Arī VID Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošana ir ievilkusies, tāpēc tagad vērojama abu policiju sacensība, cenšoties pierādīt, kura ir labāka. Šo situāciju risināšana prasa daudz spēka un resursu, bet tas viss ir jāatrisina vistuvākajā laikā, uzsvēra Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija palielinājusies par 28%

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada aprīļa rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,28 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē, kur tā ir palielinājusies par 6642%, Kazahstānā - par 159%, Polijā - par 143%, Krievijā - par 58%, un Lietuvā - par 49%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Itālijā - par 43%. AS “Olainfarm” koncerna lielākie noieta tirgi aprīlī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 1,66 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 66 aptiekas. Savukārt SIA “Silvanols” apgrozījums 2017. gada aprīlī bija 0,48 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA „Silvanols” 2017. gada aprīlī produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs, ar AS “Olainfarm” palīdzību arī Azerbaidžānā, Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast” realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 0,65 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule par sabiedrības attieksmi pret «aplokšņu algām»: vienaldzīgo skaits samazinās

Dienas Bizness, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule uzskata, ka valstī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir vienaldzīgi pret «aplokšņu algu» maksāšanu un saņemšanu. «Joprojām ir tie, kas atbalsta algu maksāšanu aploksnē, bet arvien vairāk ir to, kuri to neatbalsta,» Cīrule sacīja RīgaTV 24 raidījumā «TOP5».

Cīrule norādīja, ka pozitīvas izmaiņas sabiedrības attieksmē novērojusi pēc raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklāto pārkāpumu restorānā «Tokyo City» nākšanas gaismā. «Tas pievērsa ļoti lielu sabiedrības uzmanību šai problēmai, kas ir saistīta ar aplokšņu algām un nenomaksātajiem nodokļiem,» viņa uzsvēra.

Cīrule ir pārliecināta, ka šogad cilvēku attieksmi uzlabos arī nodokļu un veselības reformas, jo cilvēkiem skaidrāk tiks parādīts, kā tiek izlietoti viņu nodokļi. «Daļa no tiem, kas atbalsta aplokšņu algas, īsti nesaprot, kā tie nodokļi tiek izlietoti. Līdz ar to, ja viņi redzēs to tiešo labumu, ko viņi gūst uz sevi pie nodokļu nomaksas, izdosies daļu šīs kategorijas pārvest pie tiem, kuri ir ļoti neiecietīgi,» uzskata Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt negaidīti 53 gadu vecumā mirusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule, apstiprināja valsts pārvaldē.

Cīrule VID vadīja kopš 2016.gada novembra.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece apliecināja, ka Cīrule atrasta mirusi savā dzīvesvietā bez redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Atbilstoši procedūrai nozīmēta tiesu medicīnas ekspertīze nāves cēloņa noteikšanai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) negaidīto vēsti pārrunājis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), un viņi vienojušies, ka tiks nozīmēts VID vadītāja vietas izpildītājs, informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Finanšu ministres pārstāvis Arno Pjatkins norādīja, ka vietas izpildītājs varētu tikt nozīmēts pirmdien, 12.martā, kad paredzēta finanšu ministres tikšanās ar VID vadību. Plānots, ka ministres un VID vadības sapulce sāksies plkst.9. Pēc sapulces ministre un VID vadība varētu sniegt komentārus medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 7,5% mazāk nekā plānots

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,555 miljardus eiro, kas ir par 453,635 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 67,951 miljonu eiro jeb 1,2%.

"VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi," norāda VID pārstāvji.

Dienestā norāda, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, bija pievienotās vērtības nodoklī. 2020.gada septiņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veidoja 1,347 miljardus eiro, kas ir par 109,119 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodoklī šogad septiņos mēnešos iekasēts par 234,4 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Svarīgi pirmās lietas par aplokšņu algu maksāšanu novest līdz notiesājošam spriedumam

LETA, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ļoti svarīgi, ka pirmās ierosinātās lietas par aplokšņu algu maksāšanu tiek novestas līdz notiesājošam spriedumam, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Ja šajās lietās tiks pieņemts notiesājošs spriedums un vainīgie saņems reālu sodu, tad tas strādās kā prevencijas līdzeklis. Ja aplokšņu algu maksātāji redzēs, ka tiesu sistēma par to soda, pieļauju, ka daļa no tiem pārtrauks šādas darbības,» sacīja Cīrule.

VID ģenerāldirektore norādīja, ka patlaban par aplokšņu algu maksāšanu ir ierosinātas trīs lietas.

Vienlaikus Cīrule atzina, ka VID nekad nebūs pietiekamas kapacitātes, lai noķertu katru nodokļu nemaksātāju. «Tā nenotiek nekur pasaulē, daudz lielāka vērība tiek pievērsta prevencijas darbam, lai atturētu no nodokļu nemaksāšanas,» piebilda Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 14,1% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2018.gada pirmajos četros mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 47,542 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 11,539 miljonu eiro apmērā, kas ir 24,3% (pirms gada - 18%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 16,1% vairāk nekā 2017.gada pirmajos četros mēnešos.

Savukārt uz Vāciju šogad četros mēnešos koka mēbeles vestas 6,261 miljona eiro vērtībā, kas ir kritums par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet uz Zviedriju - 3,946 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 9,1%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 13,2% (pirms gada - 15,1%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,3% (pirms gada - 7,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Portāls airbnb brīvprātīgi Latvijai samaksājis PVN 100 000 eiro apmērā

LETA, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais mājokļu iznomāšanas portāls airbnb brīvprātīgi Latvijai samaksājis pievienotās vērtības nodokli (PVN) 100 000 eiro apmērā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) direktore Ilze Cīrule.

Viņa atzina, ka VID bijis pārsteigums, kad portāls airbnb šogad pirmajā pusgadā Latvijai samaksājis PVN aptuveni 100 000 eiro apmērā. «airbnb ir brīvprātīgi atzinuši, ka 100 000 eiro PVN tiek samaksāts par tiem darījumiem, kas veikti Latvijā. Tiesa, patlaban nevaram pārliecināties, vai tas ir viss apmērs, kas portālam būtu jādeklarē Latvijā,» informēja Cīrule.

Viņa piebilda, ka airbnb gadījums ir labs piemērs Latvijas VID sadarbībai ar citu valstu nodokļu administrācijām.

Turpretī ar viesnīcu rezervēšanas portālu booking.com risinājums par Latvijā veiktu darījumu nodokļu nomaksu neesot panākts. Pēc VID vadītājas rīcībā esošās informācijas, daudzas Eiropas valstis patlaban tiesājas ar booking.com par informācijas sniegšanu un nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Papildināta ar FOTO: Latvijas - Igaunijas pārrobežu sadarbības programmā top želejkonfektes

Monta Glumane, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Biorganik5 un Igaunijas uzņēmums Chaga OU Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā radījis želejas konfektes Wild Candy, kas ir izgatavotas no dabīgām sulām un speciālā tehnoloģijā pārstrādātām ogām, biznesa portālam db.lv pastāstīja Biorganik5 valdes priekšsēdētāja Iveta Cīrule.

Paredzēts, ka organiskās želejas konfektes būs bez krāsvielām, glutēna, laktozes, papildus pievienotiem konservantiem. Jaunā produkta galvenais mērķis - konfekšu izgatavošanā izmantot pēc iespējas lielāku dabīgās sulas sastāvu. I.Cīrule pastāsta, ka ierasti želejas konfekšu sastāvā ir cukurs, ūdens, līdz 20% sulas un krāsvielas. Jaunajā produktā būs 70% sulas, aukstumā žāvētas ogas - dzērvenes, brūklenes, mellenes, organiskais pektīns, kā arī cukurs tiks aizvietots ar citu saldinātāju. Apsvērta ideja, ka ogās varētu iestrādāt arī dažādus piparus un piedāvāt želejas konfektes ar asumiņu.

Tāpat želeju konfekšu sastāvā būs sulas, piemēram, alvejas sula, kas iegūta Kanāriju salās, čagas eliksīrs, bērzu sulas sīrups tiks iegādāts no diviem piegādātājiem Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 4. martu par SEB bankas finanšu direktori kļūs Jeļena Cīrule.

Pēc FKTK un ECB apstiprinājuma Jeļena Cīrule kļūs arī par SEB bankas valdes locekli.

SEB bankas vadītāja un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere: «Stiprinot SEB bankas vadības komandu, ar 4. martu tai pievienojas Jeļena Cīrule, kas kopš 2016. gada bijusi finanšu direktore mazumtirdzniecības uzņēmumā Circle K Latvia. Esmu gandarīta, ka Jeļena pievienosies SEB bankas komandai ar savu plašo pieredzi finanšu vadības jautājumos gan mazumtirdzniecībā, gan arī finanšu nozarē, kas gūta gan Latvijā, gan arī ārpus tās.»

Pirms pievienošanās SEB bankas komandai Jeļena Cīrule nepilnus trīs gadus bijusi Circle K Latvia finanšu direktore, pirms tam bijusi vadošā finanšu analītiķe GE Capital International centrālajā mītnē Londonā. Līdzšinējā karjeras attīstība veidojusies, stiprinot finanšu analītikas, pārskatu gatavošanas un modelēšanas kompetences dažādos starptautisko uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru