Būvniecība un īpašums

CLT koka paneļu un līmētu koka siju izmantošana būvniecībā arvien pieprasītāka

Db.lv, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

“Skonto Group” uzņēmums “Skonto Prefab” nepilnos četros mēnešos pabeidzis darbu pie būvkompānijas “Backe Rogaland AS” projekta Norvēģijas pilsētā Stavangerā.

Tā ietvaros “Skonto Prefab” veica ēkas nesošo konstrukciju projektēšanu, CLT paneļu ražošanu Jelgavā, piegādi un montāžu. Ēkas konstrukcijas veidotas no apkārtējai videi un cilvēkiem draudzīgiem materiāliem - CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām jeb Glulam. Šī projekta posma izmaksas bija 1,25 miljoni eiro.

“Esam gandarīti, ka tik lielu projektu mums izdevās realizēt tik īsā laikā – 14 nedēļās. Jo īpaši tādēļ, ka tajā bija savs izaicinājums. Klients vēlējās, lai iekštelpu apdarē paliek CLT koka paneļi, tādēļ mums vajadzēja pievērst papildu uzmanību tam, kā materiāls tiek pakots, krauts, uzglabāts un montēts, lai tas būtu ne tikai funkcionāls, bet arī vizuāli labi izskatītos,” norāda "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Viņš teic, ka CLT koka paneļu un līmētu koka siju izmantošana ēku būvniecībā kļūst arvien pieprasītāka triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, projektu pasūtītāji daudz vairāk domā par to, kā radīt videi draudzīgas ēkas, un kokmateriāli ir atjaunojams dabas resurss. Otrkārt, CLT paneļi ir ar augstu strukturālu izturību un stabilitāti, līdz ar to piemēroti grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu būvniecībā.

Treškārt, šāda tipa ēkas konstrukcijas ir daudz efektīvāk transportējamas un ātrāk uzstādāmas, kas sniedz iespēju projekta pasūtītājām ietaupīt resursus uz montāžas izmaksām.

“Lai gan pašlaik liela daļa mūsu projektu tiek īstenoti tieši Skandināvijas valstīs, esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā kokmateriālu izmantošana kļūs arvien populārāka gan Latvijā, gan citviet Eiropā, it īpaši sabiedrisko ēku, piemēram, skolu, sociālo māju un sporta haļļu būvniecībā,” prognozē M. Ķeņģis.

Projekta “KF Skolen” būvniecības pasūtītājs ir “Backe Rogaland AS”, koka konstrukciju montāžu “Skonto Prefab” īstenoja sadarbībā ar celtniecības uzņēmumu “Aisi Constructor”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Prefab" pabeidzis darbu pie būvkompānijas "Merks" projekta Piņķos, kur top starptautiskā koledža ar dienesta viesnīcas funkciju trīs stāvos.

Projekts atbilst jaunākajām būvniecības ilgtspējas tendencēm. Būves konstrukcijas veidotas no CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām, kas Latvijā tik apjomīgā daudzumā un publiskā objektā izmantoti pirmo reizi. "Skonto Prefab" koledžai ražoja CLT konstrukcijas, piegādāja līmētas koka sijas jeb Glulam un sniedza CLT/ Glulam montāžas konsultācijas.

Merks Piņķos būvēs jaunu koledžu ar dienesta viesnīcu  

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta...

"Materiālu ražošanu un piegādi īstenojām īsā termiņā un ir gandarījums, ka tik apjomīgs projekts realizēts Latvijā. Būtiski pieminēt, ka "Skonto Prefab" ir ļoti elastīga pieeja darbam, projektā mainoties montāžas secībai, operatīvi spējām pielāgot ražošanu un piegādes. Kopā projektam piegādājām 2060 kubikmetru CLT materiālu un 190 kubikmetru jeb 6 kravas mašīnas ar līmētām sijām. Projektā ir ļoti daudz līmēto kolonnu un siju savienojumu, kas montāžas darbu padarīja izaicinošu, taču ne neiespējamu," stāsta "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Projektā izmantotais dabas atjaunojamais kokmateriālu resurss būtiski samazina vides piesārņojumu. CLT materiālu izmanto, jo tas ir patīkamāks, draudzīgāks videi, atstāj mazāku CO2 pēdas nospiedumu. Šī materiāla konstrukcijas ir vieglākas, līdz ar to arī efektīvāk transportējamas un arī montāžas ātrums ir lielāks. Turklāt koks ir viens no resursiem, kas ir plaši pieejams Latvijā.

"Starptautiskā koledža būtībā ir hibrīdbūve, kas pasaulē ir atzīts kā ilgstpējīgas domāšanas koncepts, - pielietotas plānotajam apjomam visatbilstošākās konstrukcijas un būvniecības paņēmieni, liekot uzsvaru uz pilnkoka (CLT un Glulam) konstrukcijām, izstrādājot projektu BIM platformā un lielāko daļu no būvniecības elementiem saražojot "off-site" tehnoloģijā. Šādi paņēmieni saīsina būvniecības laiku un palielina kvalitāti par aptuveni 30%, kā arī ļauj ātrāk panākt ēkas hermētiskumu, nodrošinoties pret nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi," stāsta Andris Bišmeistars "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

Starptautiskās koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro un kopējā ēkas platība ir 7011 m2. Koledža darbu plāno uzsākt jaunajā mācību gadā, tajā vienlaicīgi var mācīties 500 audzēkņi, bet dienesta viesnīcā var izmitināt 100 personas.

"Skonto Prefab" ir uz eksportu vērsts būvniecības pakalpojumu uzņēmums, kas specializējas dzelzsbetona, metāla un krustām līmētu koka (CLT) konstrukciju projektēšanā, ražošanā, piegādē un montāžā. Uzņēmums ir daļa no Latvijā vadošās būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro 

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto...

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Pērn grupā ietilpstošie uzņēmumi darbaspēka nodokļos Latvijā iemaksāja vairāk nekā 14 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. "Merks" Latvijā ir uzbūvējis vairāk kā 120 dažādus objektus, tai skaitā - sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, un vairāk kā 1500 dzīvokļu. Būvkompānija "Merks" ietilpst Baltijas būvniecības tirgus līdera "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada tiek kotētas Tallinas Nasdaq biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto gadu noslēdza ar 50,38 miljonu eiro lielu apgrozījumu, no tiem 89% jeb 44,89 miljonus eiro veidoja sniegtie būvniecības pakalpojumi ārvalstīs.

Galvenie eksporta tirgi "Skonto Prefab" arī pērn bija Skandināvijas valstis, Vācija un Lielbritānija.

"Aizvadīto gadu kopumā vērtējam pozitīvi - darbības apjoms bija atbilstošs uzņēmuma kapacitātei. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apgrozījums ir samazinājies par 3,18 miljoniem eiro, tomēr tas saistīts ar projektiem, kuri pārskata periodā tika iesākti un tika noslēgti tikai šī gada sākumā. Pērn uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē īstenojām lielāko projektu "West Side Solna", Stokholmā uzstādot konstrukcijas dzīvojamo ēku projektam ar 250 dzīvokļiem. Īstenojām arī pirmo projektu Islandē," uzsver "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis.

"Skonto Prefab" vadība norāda, ka arvien lielāks pieprasījums, īpaši Skandināvijas valstīs, tiek novērots pēc industriāli ražotiem masīvkoka paneļiem. "Šobrīd strādājam pie dzīvojamo ēku kompleksa Zviedrijā - "Gråalen". Tas būs lielākais koka ēku projekts Ziemeļeiropā. Šobrīd ir uzsākta pirmā kārta ar 8 ēkām, kurās būs 143 dzīvokļi. Četras ēkas tiek būvētas no saliekamā dzelzsbetona elementiem, savukārt atlikušās četras no koka konstrukcijām un līmētām koka sijām. Kopumā projektā paredzēti 400 dzīvokļi," skaidro M.Ķeņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par Skonto Group vadītāju iecelts Andris Vilcmeiers

Lelde Petrāne, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" vadītāju un valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Andris Vilcmeiers.

Stājoties amatā, A. Vilcmeiers kļūs arī par grupas uzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētāju.

Savukārt līdzšinējais "Skonto Group" vadītājs un īpašnieks Rihards Rāvis turpinās darbu uzņēmuma vadības komandā.

"Skonto Group" valdei pievienosies arī "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis. Līdz šim uzņēmuma valdē strādāja Dmitrijs Soldatenko un Raimonds Freimanis, kuri darbu valdē turpinās.

"Grupas uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas ārvalstu tirgos, kļūstot par nozīmīgu ražošanas eksporta uzņēmumu no Latvijas. Šobrīd, kad visa pasaule piedzīvo COVID-19 vīrusa izplatību, mans uzdevums būs rast risinājumu, lai uzņēmumi spētu maksimāli pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā," norāda "Skonto Group" vadītājs A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vilcmeiers atstās darbu Skonto Group uzņēmumos

Db.lv, 23.08.2021

Līdzšinējais “Latvijas Energoceltnieks” vadītājs Andris Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks 2019. gadu noslēdzis ar 62,8 miljonu apgrozījumu

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina trīskāršot finansējumu konkursā par zaļo inovāciju un IKT produktu ieviešanu ražošanā

Db.lv, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) trīskāršot finansējumu Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" atklātajā konkursā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu ieviešana ražošanā".

Konkursā, kas noslēdzās 30.jūnijā, pieejamais kopējais finansējums ir 8,495 miljoni eiro. Tomēr, izvērtējot esošo situāciju, asociācija secinājusi, ka no iesniegtajiem 63 projektiem apmēram 55 ir augstas gatavības un to īstenošanai nepieciešamā summa pārsniedz 30 miljonus eiro.

Līdz ar to, lai tuvotos augstas gatavības projektu apstiprināšanas maksimumam, būtu nepieciešams trīskāršot pieejamo atbalsta summu līdz kopējam apjomam ~25 miljoni eiro.

”Šobrīd uzņēmumi izjūt nepieciešamību investēt jaunās tehnoloģijās, lai pārorientētu savu darbību, izstrādātu jaunus produktus un veiksmīgāk konkurētu globālajā tirgū ar jauniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Ņemot vērā, ka programma ir mērķēta uz jaunu produktu ieviešanu ražošanā, šis ir tiešs veids, kā atbalstīt Latvijas uzņēmējus globālajā konkurencē tieši tajā brīdī, kad lielākā daļa no reģioniem (Eiropa, Āzija un ASV) veic intensīvas investīcijas vietējo uzņēmumu stiprināšanā. Neveicot būtiskas investīcijas, Latvija var zaudēt šajā konkurences cīņā. Covid-19 krīze var būt iespēja, ko izmantojam, lai celtu IKP vidējo līmeni pret Eiropas Savienības vidējo, vai gluži pretēji - nekavējoties neieguldot eksportējošo uzņēmumu infrastruktūras atbalstā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Latvija var pazaudēt savas esošās pozīcijas”, norāda Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekziperī Starptautiskās skolas vecāko klašu audzēkņu mācību un dzīvojamajā mītnē Piņķos beigušies būvdarbi un objekts ir nodots ekspluatācijā, informē būvkompānija SIA "Merks".

Projekts īstenots nepilna gada laikā, izmantojot "design&build" principu, kur "Merks" vadīja gan objekta projektēšanas, gan būvniecības darbus. Šis princips sekmē vēlamā rezultāta sasniegšanu pasūtītāja vēlamajā termiņā un budžetā. Jaunajā vidusskolā - koledžā vienlaicīgi varēs mācīties vairāk kā 500 audzēkņu, savukārt dzīvojamajā ēkā būs iespējams izmitināt līdz 100 personām. Ēkas kopējā platība ir 6766,8 kvadrātmetru.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro.

"Jaunā vidusskolas - koledžas ēka seko pasaules būvniecības tendencēm un atbilst augstākajām mūsdienu kvalitātes un energoefektivitātes prasībām. Projekta konstrukcijas veidotas no līmētiem koka jeb CLT paneļiem, kas ir videi draudzīgāks risinājums, izmantojot dabas atjaunojamos kokmateriālu resursus. Mums bija izaicinājums pirmo reizi CLT paneļus izmantot tik apjomīgā būvē, ko veiksmīgi realizējām," stāsta "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas jaunuzņēmums Manta North novembrī tiešsaistē pārdevis rūpnieciski ražoto māju, kas ceļos pie pircēja Vācijā, netālu no Berlīnes.

Kopumā uzņēmums 2020. gadā saražojis teju 20 mājas eksportam uz Nīderlandi, Dāniju, Portugāli, Islandi un citām valstīm.

Vīrusa Covid-19 pandēmija radījusi apstākļus, kas sekmējusi iepirkšanos internetā, un interese par māju iegādi tiešsaistē šogad būtiski augusi, atklāj Manta North vadītājs Raimonds Gusarevs.

Rūpnieciski ražotās un pilnībā nokomplektētās mājas iespējams pārvietot un savstarpēji savienot. Manta North ēku konstrukcijā izmanto industriāli izgatavotus vairāku slāņu masīvkoka paneļus (CLT), ko veido ražošanas procesā plaknē perpendikulāri salīmēti dēļi.

CLT koka paneļu un līmētu koka siju izmantošana būvniecībā arvien pieprasītāka 

“Skonto Group” uzņēmums “Skonto Prefab” nepilnos četros mēnešos pabeidzis darbu pie būvkompānijas...

“2020. gads radījis būtisku pagrieziena punktu biznesam. Priecājamies klientus satikt klātienē, tomēr novērtējam, ka pandēmijas laikā varam turpināt ražošanas procesus un pārdot mājas tiešsaistē. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, cilvēks var iepazīties ar māju līdz pat sīkākajām detaļām,” stāsta R. Gusarevs. “Tāpat pasaulē pieaugoša tendence ir izvēlēties mājas no ekoloģiskiem un videi draudzīgiem materiāliem. Sekojot līdzi pieprasījumam, Manta North plāno nākamgad būtiski paplašināt moduļu māju eksporta tirgu.”

Pēc igauņu projekta Latvijā top solārās mājas 

Latvijā, Smiltenes pagasta "Lejas Varicēnos" un Papes dabas parka teritorijā tapuši divi...

Manta North ražotne atrodas 2500 m2 plašās, modernās telpās, Jelgavas Biznesa Parkā, kas ir viens no lielākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā un strauji attīstījies pēdējo pāris gadu laikā, radījis ražošanai draudzīgu vidi, pulcējot vienkopus progresīvus un inovatīvus uzņēmumus.

Manta North ražotnē strādā vairāk nekā 20 darbinieki, lielākā daļa ir vietējie iedzīvotāji no Jelgavas rajona. Ražotne darbojas no 2018. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunu standartu energoefektīvu koka konstrukciju būvju celtniecībā atklāta Ogres Centrālā bibliotēka.

Ēka būvēta ar līmētā koka konstrukciju tehnoloģiju, kas to ierindo kā vienu no pirmajām ar šādu metodi celtajām sabiedriskajām ēkām Latvijā.

Divstāvu celtne ir tā dēvētā pasīvā ēka jeb ēka ar nulles enerģijas patēriņu. Ēku nesošās konstrukcijas ir izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

Jaunajā ēkā ierīkots apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot līdz pat 80 procentiem dabiskā apgaismojuma. Izmantojot pieejamos resursus un apliecinot energoefektivitāti, tiks darbināta rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkā izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu, kurpretim ātrijā izveidota zaļā augu siena, kuras apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste atver Latvijā pirmo pašapkalpošanās veikalu, tādējādi ienākot jaukta sortimenta pārtikas preču tirdzniecības jomā.

Neste Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās pieredzes fokusā ir tehnoloģiski inovatīvs un ilgtspējīgs risinājums, kas piedāvā rūpīgi piemeklētu ēdienu un dzērienu piedāvājumu Latvijā līdz šim nebijušā veidā. Kopumā Latvijā darbosies pieci veikali – divi Rīgā, savukārt pārējie Salaspilī, Ogrē un Tīnūžos. Kopējais investīciju apjoms unikālā koncepta veikala ieviešanā ir 500 000 eiro.

“Pērnais gads Covid-19 vispasaules pandēmijas ietekmē ir strauji mainījis cilvēku iepirkšanās paradumus un uzvedību kopumā. Vienlaikus tas ir bijis arī straujš tehnoloģiju uzplaukuma laiks. Neste Easy Deli iemieso gan ilgtspējīgus risinājumus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas ir svarīgas mūsdienīgam pircējam, gan arī drošā vidē sniedz iespēju iegādāties veselīgu maltīti ikvienam, kas ir ceļā. Jaunā koncepta veikals – tā būs jauna, ātra, droša un pavisam vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā cauru diennakti, turklāt preču sortiments ir īpaši piemeklēts, lai būtu saskaņā ar Neste ilgtspējas standartiem,” stāsta Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus

Db.lv, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate Būve - ir izveidojušu jaunu zīmolu Zaza Timber un mainījuši nosaukumus.

IKTK jaunais nosaukums ir Zaza Timber Production, Rodentia - Zaza Timber Engineering, Igate Būve - Zaza Timber Construction.

Uzņēmumi darbojas Latvijā un citās Eiropas valstīs ar līmētās koksnes būvkonstrukciju ražošanu, projektēšanu un koka ēku būvniecību. To klienti ir arhitekti, būvinženieri un būvnieki Latvijā un citur Eiropā.

“21. gadsimtā pasaule atgriežas pie koka būvniecības. Pateicoties tam, mums ir iespēja augt, strādāt ar starptautiskiem klientiem un aizraujošiem projektiem. Jaunais Zaza Timber zīmols šajā situācijā ir vajadzīgā zīme, ka mūsu ražošanas, projektēšanas un būvniecības uzņēmumi ir “zem viena jumta”, labi sadarbojas un būvprojekta īstenošanā cits citu spēj papildināt. Klientiem varam būt arī vienas pieturas aģentūra projekta īstenošanā un palīdzēt īstenot sarežģītas un drosmīgas ieceres,” skaidro Māris Peilāns, Zaza Timber grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste atver jau otro Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās veikalu Rīgā, Teikā, informē uzņēmumā.

Jau vēstīts, ka pirmais šāda tipa veikals tika atvērts jūlija beigās Lielirbes ielā.

Populārākie produkti, ko līdz šim pircēji ir iegādājušies pašapkalpošanās veikalā, ir kafija, svaigā pārtika, saldējums un dažādi šokolādes batoniņi.

Neste Easy Deli ir būvēts, izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš jau ir samazināts būvniecības posmā. Jaunā veikala koncepts ir vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā visu diennakti.

Jaunā veikala koncepta pamatā ir tehnoloģiski advancēts, RFID (Radio Frequency Identification jeb radiofrekvenču identifikācijas) tehnoloģijā balstīts bezkontakta pašapkalpošanās risinājums, kas skenē visus klienta pirkumus vienlaikus, piemēram, caur iepirkumu maisu vai somu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēsturiskās Rīgas cirka ēkas atjaunošana atrodas saudzīgās demontāžas fināla taisnē. Šajā būvniecības fāzē ar pietāti pret vēsturiskajām vērtībām tiek demontēti dažādu laikmetu uzslāņojumi, ir atsegti un daļēji izbūvēti ēkas pamati, kā arī tiek gatavotas konstrukcijas jaunā kupola uzstādīšanai.

Turpmāk, laikā līdz 2022. gada augustam, paredzēta arēnas pārbūve, izveidojot kupola balsta konstrukcijas un gaisa akrobātikas iekares punktus. Vēsturiskās konstrukcijas tiks saglabātas kā pastāvoša vēstures liecība. Tuvākajos mēnešos tiks veikti energoefektivitātes, siltumizolācijas un ventilācijas darbi, tostarp arēnā izbūvēta siltā grīda. Paredzēta arī daļēja fasādes atjaunošana.

“Rīgas cirka vēsturiskajai ēkai šogad aprit 133 gadi – sasniegts cienījams vecums publiskai ēkai, kurā ilgu gadu garumā ik dienu plašai publikai izrādīta ne vien cirka māksla, bet arī kino, notikuši koncerti un citi publiski pasākumi, tostarp pat valdības ierēdņu kopsapulces. Gadu laikā arēnas ēka bija nolietojusies, un tā pirms darbu sākšanas vairs neatbilda nedz estētiskajām, nedz mūsdienīga cirka, nedz arī drošības prasībām. Pēc valsts īpašumtiesību jautājuma sakārtošanas uz Rīgas cirka ēkām Kultūras ministrija šeit darbus 2017. gada sākumā sāka ar vēsturiskās ēkas fasādes nostiprināšanu, Merķeļa ielas ieejas zonas sakārtošanu un starptautiska metu konkursa rīkošanu ēkas atjaunošanai un teritorijas attīstības vīzijas noskaidrošanai. Kultūras ministrija ir izmantojusi katru iespēju, lai piesaistītu finansējumu šīs vēsturiskās ēkas atjaunošanai, kas ir unikāla ne vien Baltijā, bet visas Eiropas valstu mērogā,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru