Tehnoloģijas

CSP uzsāk apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās

Žanete Hāka, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Aptaujā uzdos jautājumus par interneta lietošanas paradumiem, pirkumiem internetā, mākoņpakalpojumu izmantošanu, valsts un pašvaldību e-pakalpojumu izmantošanu, e-prasmēm un drošību internetā. Anketas aizpildīšanai nepieciešamas vidēji 15 minūtes. CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un izmantot iespēju aizpildīt anketu internetā, kā arī sadarboties ar intervētājiem, jo kvalitatīvu datu iegūšanai ir svarīga katra atbilde.

Jau kopš 2004. gada mājsaimniecību interneta lietošanas apsekojums ļauj novērtēt, kā attīstās informācijas sabiedrība Eiropas Savienībā. Apsekojuma rezultāti ļauj izvērtēt Eiropa 2020 stratēģijas īstenošanas progresu, kur viens no stratēģijas mērķiem ir īpaši ātra platjoslas interneta pieejamība visā valstī.

Galvenie informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) rādītāji mājsaimniecībās 2015. gadā

Interneta lietošanas tendences ir ļoti atšķirīgas dažādos Latvijas reģionos. 2015. gadā fiksētā vai mobilā platjoslas interneta pieslēgums bija 74 % mājsaimniecību. Rīgas un Pierīgas reģionā gandrīz 80 % mājsaimniecību ir platjoslas interneta pieslēgums, bet pārējos Latvijas reģionos – vidēji 70 % mājsaimniecību. Pilsētās platjoslas internets ir pieejams 77 %, bet laukos – 68 % mājsaimniecību.

2015. gadā internets visvairāk bija pieejams Rīgas un Pierīgas reģionā, un visaktīvākie interneta lietotāji bija studenti un skolēni.

2015. gadā internetu visbiežāk izmantoja, lai tiešsaistē lasītu ziņas, avīzes un žurnālus (87 % no interneta lietotājiem), lietotu e-pastu (87 %) un interneta banku (81 %).

2015. gadā 44 % iedzīvotāju izmantoja mobilo internetu ārpus mājām vai darba, kas ir par 12 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā. Studenti, skolēni, kā arī kopumā jaunieši 16–24 gadu vecumā ir visaktīvākie mobilo ierīču lietotāji.

Būtiski pieaug mākoņpakalpojumu lietošana – 2015. gadā tos izmantoja 21 % jeb aptuveni viena piektā daļa no visiem iedzīvotājiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā.

2015. gadā Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk iepērkas ne tikai ārvalstu, bet arī pašmāju interneta veikalos. Latvijas preču un pakalpojumu interneta pārdevējus izvēlējās 76 % no visiem iedzīvotājiem, kas iepērkas internetā.

Apsekojuma Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas un ārvalstu datu lietotājus ar kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par datoru un interneta lietošanu mājsaimniecībās. Apsekojums notiek regulāri visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu, izmantojot vienotu datu vākšanas metodoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3 %.

No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7 % jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0 % jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

«Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš,» skaidro CSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pērn auguši par 4,9 %

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarūk mājsaimniecību skaits, kurām ir grūtības segt ikdienas izdevumus

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā trešdaļa mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām

Žanete Hāka, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību ienākumi Latvijā: Latgalē - 330 eiro, Rīgā – 592 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, liecina telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" dati.

Tomēr tīkla noslodze nesasniedz vakara stundu aktīvākos interneta patēriņa apjomus, kas auguši par 10%, neradot riskus tīkla darbībai.

Uzņēmums norāda, ka līdz šim ir pietiekami ieguldījis tīkla kapacitātes stiprināšanā, lai arī šonedēļ, kad datu tīklu sāks izmantot skolēni mācību vajadzībām, tīkla darbība būtu stabila un nepārtraukta. Ticams arī ir pieņēmums, ka skolēni jau pagājušajā nedēļā lietoja video un citus datu patēriņa pakalpojumus, tādēļ apjomu pieaugums, visticamāk, nebūs lineārs.

Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Datus par nodarbinātību var pakārt uz nagliņas

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 25.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn apsīcis piecus gadus vērojamais darba ņēmēju skaita nelielais ikgadējais pieaugums

Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par darba ņēmējiem, nākas sparīgi kasīt pakausi. CSP šonedēļ nāca klajā ar prieka vēsti, ka 2015. gadā Latvijā bija nodarbināts 896,1 tūkstotis iedzīvotāju, kas ir par 11,4 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Pavisam citas toņkārtas dziesmu dzied VID, tā apkopotie dati pat ir pretēji CSP izplatītajiem. Dienests apkopojis tikai un vienīgi informāciju par nodokļus maksājošajiem darba ņēmējiem, kas sausi, bet, jādomā, reāli rāda nodarbinātības ainu.

Tā pēc VID ziņām Latvijā pērn decembrī bija 785,5 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir par «nieka» 114,6 tūkstošiem mazāk, nekā gada nogalē saskaitījusi CSP. Uz brīdi noliekot malā CSP apsekojuma rezultātus un pievēršoties VID apkopotajai statistikai, redzams, ka 2014. gada pēdējā mēnesī darba ņēmēju skaits bija 789,1 tūkstotis. Tātad VID informācija raida brīdinājumu, ka darba ņēmēju pulks gada laikā samazinājies par 3661 cilvēku (nevis pieaudzis par 11,4 tūkstošiem, kā apgalvo CSP). Samazinājums pret iepriekšējo gadu bijis katrā no aizvadītā gada mēnešiem, janvārī tas sasniedza pat 6667 nodarbinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trūcīgo ienākumi pieaug

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vislielākais ienākumu pieaugums par 10,6 % bija trūcīgākajās jeb 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Vidēji valstī ienākumu pieaugums gada laikā bijis 7,6 %, bet vislēnāk ienākumi pieauga 2. kvintiļu grupas mājsaimniecībās – par 4,8 %. Turīgākajās jeb 5. kvintiļu grupas mājsaimniecībās ienākumi gada laikā pieauga lēnāk nekā vidēji valstī – par 5,7 %.

2015. gadā, salīdzinot ekonomiskās krīzes zemāko punktu – 2010. gadu, visstraujāk ienākumi pieauga trūcīgākajās (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (par 54,4 %) un turīgākajās (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (par 44,4 %). Ievērojami lēnāk ienākumi pieauga 2. un 3. kvintiļu grupas mājsaimniecībās (par 32,2 %).

Latvijā ir samazinājusies ienākumu nevienlīdzība. 2015. gadā Džini koeficients bija 34,5 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. 2015. gadā 20 % visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā 20 % vistrūcīgāko iedzīvotāju (2014. gadā – 6,5 reizes lielāki)

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vsstraujāk ienākumi auguši trūcīgākajās un turīgākajās mājsaimniecībās

Žanete Hāka, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 9,3%, sasniedzot 387 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2015. gadā veiktā apsekojuma dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar 2013. gadā fiksēto pieaugumu (par 10,7 % salīdzinājumā ar 2012. gadu).

2014. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba ir palielinājušies par 11,6% – 2013. gadā tie bija vidēji 243 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2014. gadā – 272 eiro. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem) pieauga ievērojami lēnāk – par 3,4 % (no 93 eiro 2013. gadā līdz 96 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2014. gadā).

Četru gadu laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies par 7,6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz 24,8% 2014. gadā. Savukārt algota darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7% 2010. gadā līdz 70,2% 2014. gadā. 2008. gada pirmskrīzes līmenis, kad algota darba ienākumi veidoja 75,5% no visiem rīcībā esošiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20%, vēl joprojām nav sasniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turīgāko Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir 6,5 reizes lielāki nekā trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Katra trešā mājsaimniecība ēdiena pagatavošanai izmanto elektroenerģiju

Žanete Hāka, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā 65 % patērēto energoresursu mājsaimniecības izmantoja apkurei, 18 % – karstā ūdens sagatavošanai, 8 % – ēdiena gatavošanai un 9 % – pārējām vajadzībām, tai skaitā elektroenerģija iekārtās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotā mājsaimniecību energoresursu apsekojuma dati par iedzīvotāju energoresursu izmantošanas paradumiem.

Ēdiena gatavošanai mājsaimniecības pārsvarā patērēja elektroenerģiju (32,7 % mājsaimniecību), dabasgāzi (29,7 %) vai sašķidrināto naftas gāzi (24,1 %). Tikai neliela daļa mājsaimniecību (13,5 %) ēdiena pagatavošanai izmanto malku.

Apsekojuma dati rāda, ka 2015. gadā Latvijā mājsaimniecībā dzīvoja vidēji 2,4 cilvēki un vidējā apkurināmā platība bija 69 m2. Viena mājsaimniecība mēnesī patērēja vidēji 182 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir par 11 kWh mazāk nekā 2010. gadā.

2015. gadā gandrīz katrā Latvijas mājsaimniecībā bija krāsu televizors (95,8 %), automātiskā veļas mazgājamā mašīna (89,0 %) un ledusskapis (97,8 %). Mājsaimniecībās būtiski audzis portatīvo datoru īpatsvars – no 24,0 % 2010. gadā līdz 48,1 % 2015. gadā –, bet stacionāro datoru īpatsvars samazinājies no 42,2 % 2010. gadā līdz 33,4 % 2015. gadā. Dažādu elektroierīču (elektriskās tējkannas, elektriskie veļas žāvētāji, saldētavas, trauku mazgājamās mašīnas) īpatsvars mājsaimniecībās turpina palielināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 140 eiro, kas ir par 1,6 % mazāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 167 eiro mēnesī, bet reģionos izdevumi bija mazāki: Pierīgā – 157 eiro, Zemgalē – 144 eiro, Kurzemē –111 eiro, Vidzemē – 110 eiro un Latgalē – 99 eiro mēnesī. 2016. gadā mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 14 % no tās rīcībā esošajiem ienākumiem.

2016. gadā pāri ar bērniem mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 216 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 14,4 % no viņu rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 18 gadiem mājokļa izdevumiem tērēja 162 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 23 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Ievērojami mazākas summas mājokļa uzturēšanai tērēja vienas personas mājsaimniecības. Vienas personas (līdz 64 gadiem) mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 121 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 20,6 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt vientuļo vecākā gadagājuma personu (no 65 gadiem) mājsaimniecības mājoklim tērēja 89 eiro mēnesī, un viņām šie izdevumi veidoja ievērojami lielāku daļu no rīcībā esošajiem ienākumiem – 27,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā Latvijā nabadzības riskambija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju – par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

2016. gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 330 eiro mēnesī (2015. gadā – 318 eiro mēnesī).

Pēc straujā samazinājuma par 4,6 procentpunktiem 2015. gadā nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars būtiski nav mainījies un 2016. gadā bija 18,4% (2015. gadā – 18,6%). Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 34,3% (2015. gadā – 34,4%).

CSP dati atklāj, ka ievērojami samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – no 25,5% 2015. gadā līdz 19,8% 2016. gadā. Nabadzības risks ir būtiski zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus – attiecīgi 13,4% un 14,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vislielākais ienākumu pieaugums pērn bijis mājsaimniecībām Zemgalē

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 7,6 %, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014.gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

2015. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 8 %, sasniedzot 448 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās par 6,7 % un sasniedza 349 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākie ienākumi ir Rīgā, un tie ir par 79 % lielāki nekā vistrūcīgākajā reģionā Latgalē.

Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums par 11,2 % bija Zemgalē (368 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 5 % bija Pierīgā (446 eiro mēnesī). Pārējos reģionos ienākumu pieaugums bija līdzīgs: Latgalē par 8,5 % (284 eiro mēnesī), Kurzemē – par 8,3 % (389 eiro mēnesī), Rīgā – par 7,6 % (509 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,5 % (343 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starpība starp faktiskajiem un vēlamajiem iedzīvotāju ienākumiem samazinās, bet joprojām tā ir liela – pat 38,2% vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli laukos

Tā liecina DB aprēķini pēc pēdējiem pieejamajiem salīdzināmiem statistikas datiem, kas ir par 2014. gadu. 2013. gadā situācija Latvijas lauku iedzīvotājiem bija vēl kritiskāka, kad to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija teju uz pusi jeb par 47,8% mazāki nekā būtu nepieciešams un sasniedza tikai 291,58 eiro mēnesī. Pirms trim gadiem Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka mājsaimniecību minimālie nepieciešamie neto ienākumi ikdienas izdevumu segšanai uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī būtu bijuši 431 eiro, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Nedaudz labāka bilde rādās, ja salīdzina faktiskos un nepieciešamos ienākumus visās Latvijas mājsaimniecībās, kur starpība 2013. gadā ir 21,7%, bet tikai pilsētās – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pētījums: viena mājsaimniecības locekļa ikdienas izdevumu segšanai nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī

Lelde Petrāne, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī, noskaidrots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotajā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu pērn mājsaimniecībām bija nepieciešams par 31 eiro jeb 6,7 % vairāk līdzekļu viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ikdienas izdevumu segšanai.

Lai arī pēdējo gadu laikā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir strauji palielinājušies, tie arvien nespēj pilnībā segt ikdienas izdevumus. 2014. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 452 eiro mēnesī, taču to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija par 14% mazāki un sasniedza tikai 387 eiro mēnesī. 2015. gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad.

Apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija ļoti grūti segt ikdienas izdevumus, samazinājies no 27,0 % 2013. gadā līdz 16,9 % 2015. gadā. Pērn 17,1 % mājsaimniecību bija samērā viegli segt ikdienas izdevumus (par 5,7 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji biežāk nekā iepriekš norāda, ka finanšu situācija kļuvusi sliktāka

Žanete Hāka, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats.

24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju šogad uzlabojusies finanšu situācija

Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

44% iedzīvotāju vismaz reizi iepirkušies internetā

Žanete Hāka, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada sākumā 44 % iedzīvotāju vismaz reizi gadā bija iepirkušies internetā, un salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu šis rādītājs ir audzis par 6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2016. gada sākumā vismaz reizi gadā pirkumus internetā veica 45 % sieviešu un 44 % vīriešu. Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits, kuri iepērkas internetā, ir palielinājies no 8 % 2006. gadā līdz 44 % 2016. gadā.

Iedzīvotāji visbiežāk iegādājās apģērbus, apavus un sporta preces (46 %), pasākumu biļetes (35 %), mājsaimniecības preces (34 %), elektroniku (29 %) un brīvdienu naktsmītnes (24 %). Vīrieši biežāk iegādājās internetā elektroniku (40 %) un datortehniku (26 %), savukārt sievietes – apģērbu, apavus vai sporta preces (54 %) un pārtikas un ikdienas lietošanas preces (26 %).

Vairāk nekā puse (56 %) jauniešu 16–24 gadu vecumā, kuri iepirkušies internetā pēdējā gada laikā, iegādājās apģērbu, apavus vai sporta preces, savukārt aptuveni katrs trešais pirka elektronikas preces (34 %) un pasākumu biļetes (30 %). Seniori (65–74 gadi) visbiežāk internetā iegādājās mājsaimniecības preces (45 %), nedaudz retāk – apģērbu, apavus vai sporta preces (21 %), kā arī pasākumu biļetes (19 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ziemassvētku dāvanu pirkumu steigā aicina izvērtēt, cik uzticams ir interneta veikals

Žanete Hāka, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 1.septembrī pret Covid-19 bija vakcinēti 698 tūkst. jeb 37 % pastāvīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) analizētie Nacionālā veselības dienesta dati par vakcināciju pabeigušām personām.

Dati publicēti oficiālās statistikas portālā tabulas un interaktīvu karšu veidā par situāciju kopš šī gada marta gan novadu un pagastu, gan blīvi apdzīvotu teritoriju dalījumā, kā arī Rīgas un Valmieras apkaimēs. Dati tiek atjaunināti katra mēneša sākumā. CSP saņemtos datus par vakcinētajiem analizē saskaņā ar CSP novērtēto iedzīvotāju skaitu Latvijā.

CSP norāda, ka vakcīnu saņēmušo personu skaits ir lielāks, bet par pilnībā vakcinētiem uzskatīti tie iedzīvotāji, kuriem pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas vai arī vienas vakcīnas devas 180 dienu laikā pēc laboratoriski apstiprināta pozitīva Covid-19 testa.

Minētie nosacījumi ir identiski, lai personu uzskatītu par vakcinētu pret Covid-19 un tā varētu ceļot. Vakcinēto skaita un īpatsvara aprēķinā netiek iekļautas personas, kas 2021. gada sākumā pēc CSP datiem nebija Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, un mirušās personas no 2021. gada sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) drīzumā plānot izsludināt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka EM tika lēmusi neturpināt darba attiecības ar līdzšinējo LIAA direktoru Andri Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī.

Pēc Nemiro teiktā, patlaban tiek komplektēta LIAA direktora amata konkursa komisija, bet drīz pēc tam tiks izsludināts amata konkurss.

Iepriekš tika minēts, ka Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatam, tomēr Nemiro atzina, ka šāda rotācija, visticamākais, nenotiks. Ozola komentāru par viņa iespējamo rotēšanu CSP vadītāja amatā iegūt neizdevās.

Maijā tika vēstīts, ka Ozolu varētu rotēt CSP vadītāja amatā. Nemiro iepriekš norādīja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tirdzniecība internetā varētu pārspēt tirdzniecības apjomus tradicionālajos veikalos?

Top Media pilna servisa digitālā mārketinga aģentūras vadītājs Mārtiņš Kažemaks, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Komentāri

Pievienot komentāru