Finanses

Darbinieku slimošanas laikā lielāks izdevumu slogs ir darba devējiem Igaunijā un Latvijā

Žanete Hāka, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Neskatoties uz to, ka strādājošie Latvijas iedzīvotāji ir informēti un zina, ka saslimšanu, traumu vai citu veselības problēmu gadījumā viņiem pienākas apmaksāts darba nespējas laiks, vienotas izpratnes par to, kā tā saucamās «slimības lapas» noformēšana ietekmēs atalgojumu, nav, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

15% strādājošo maldīgi uzskata, ka ienākumi slimības laikā paliek nemainīgi vai pat palielinās, nevis sarūk.

«Nereti dzirdams viedoklis, ka Baltijas valstīs sociālās garantijas ir visai pieticīgas. Tomēr, vērtējot sociālo garantiju apmēru īslaicīgas slimības gadījumā, jāteic, ka Lietuvā, Latvijā un Igaunijā strādājošie ir salīdzinoši labi nodrošināti un var paļauties uz pabalstiem kā paša slimošanas laikā, tā arī slima bērna kopšanas gadījumā,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, īslaicīgas slimības gadījumā vispateicīgākā ir Lietuvas sociālo garantiju sistēma, kas paredz, ka strādājošajam ar algu 500 eiro „uz rokas» nedēļu ilgs darba kavējums slimības dēļ ienākumus samazina par 40 eiro jeb 8%, kamēr Latvijā – par 43 eiro jeb 8,6%, bet Igaunijā par 65 eiro jeb 13%. Mazliet citādāka situācija vērojama tad, ja strādājošajam nākas kavēt darbu, lai koptu sasirgušu bērnu. Tad dāsnākās garantijas saņem Latvijā strādājošie, un, piemēram, divu pilnu nedēļu darba kavējums nodarbinātajam ar algu 500 eiro «uz rokas» ikmēneša ienākumus samazina vien par 25 eiro jeb 5%, kamēr Lietuvā par 38 eiro jeb 7,6% un Igaunijā par 74 eiro jeb 15%.

Savukārt, ja darba nespējas perioda sociālās garantijas aplūko no darba devēju perspektīvas, darbinieku slimošanas laikā lielāks izdevumu slogs ir darba devējiem Igaunijā un Latvijā. Tur pirmo 8 – 10 slimības dienu apmaksa gulstas uz uzņēmēju pleciem, kamēr Lietuvā darba devēji no savas kabatas sedz tikai pirmās 2 slimošanas dienas, bet, sākot ar trešo, apmaksas procesā iesaistās valsts. Jāņem vērā, ka Igaunijā slimības pabalsts netiek maksāts par pirmajām trim slimības dienām, Latvijā par pirmo slimības dienu, bet Lietuvā pabalsts tiek aprēķināts jau no pirmās dienas, vien piemērojot atšķirīgu aprēķinu metodiku un pabalsta apmēru no ikmēneša algas. Tomēr ir būtiski atzīmēt, ka Igaunijā un Lietuvā salīdzinoši aktīvi tiek novērota prakse, kad darba devēji savas iniciatīvas vadīti var kompensēt darbinieka īslaicīgu slimošanu krietni lielākā apmērā, kā to paredz darba likuma noteiktās minimālās prasības. Šo aspektu darba devēji izmanto kā papildus labumu grozu, ko piedāvāt saviem darbiniekiem, pilnībā novēršot darbinieka ienākumu kritumu īslaicīgas slimības gadījumā.

«Neskatoties uz sociālo garantiju atbalstu, darba kavējuma vai zaudējuma nestais ienākumu kritums ir pamanāms un to jākompensē no saviem uzkrājumiem. Redzams, ka pavisam viegla saslimšana uz nedēļu nozīmē ienākumu sarukumu par teju desmito tiesu, turklāt jārēķinās arīdzan ar papildus izdevumiem ārstēšanās nolūkiem. Pirmais solis finanšu labklājības virzienā ir drošības spilvena izveidošana, kas kalpo kā rezerve dažādiem neparedzētiem gadījumiem. Īslaicīga slimība viennozīmīgi pieskaitāma pie tādām dzīves situācijām, kuras ikdienā iezogas neaicinātas,» komentē Evija Kropa.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2018. gadā 35,7% mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas, lai gan ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, tomēr joprojām veido būtisku iedzīvotāju daļu. Arī Swedbank Finanšu institūta veiktie pētījumi atklāj, ka brīžos, kad ar ikmēneša ienākumiem nav iespējams segt visus izdevumus, tikai katrs piektais iedzīvotājs min iepriekš izveidoto uzkrājumu izmantošanu. Tādējādi redzams, ka uzkrājumu trūkuma dēļ, nokļūstot sarežģītākās dzīves situācijās, nākas lūgt aizņēmumu līdzcilvēkiem.

Tādēļ eksperti iesaka veidot finanšu «drošības spilvenu», ko izmantot gadījumos, ja nākas saskarties ar izmaiņām ikdienas ritējumā, tostarp tādām, kas sev līdzi nes arī izmaiņas ne vien ikmēneša ienākumos, bet arīdzan tēriņos. «Slimības pabalsta apmērs kopā ar izveidotajiem uzkrājumiem palīdzēs saglabāt ierasto dzīves līmeni pie nosacījuma, ja ir maksāti darbaspēka nodokļi no darba algas pilnā apmērā. Ja tā nav, pabalstu summas būs mazākas, līdz ar to arī finanšu rezervei jābūt vēl lielākai,» atgādina E.Kropa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas (LM) virzītos likuma grozījumus, kas nosaka, ka valsts apmaksās slimības lapas pirmās trīs dienas darbiniekiem ar augšējo elpceļu kādu infekciju.

Iepriekš Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika spriests, ka slimības lapas izsniegšana tiks attiecināta arī citu nespecifisku simptomu dēļ, kas varētu norādīt uz saslimšanu ar Covid-19. Likuma tekstā tas nav iekļauts, jo deputāti secināja, ka praksē šī informācija ģimenes ārstiem ir un būs pieejama.

Deputāts Gundars Daudze (ZZS) iepriekš komisijas debatēs gan vērsa uzmanību, ka tomēr problemātiska paliek situācija, ka, ja netiks pagūts vēl veikt Covid-19 testu vai tas būs negatīvs, tad par pēc trešās dienas izsniegtās A lapas pirmo dienu darbiniekam netiks apmaksāta darbnespēja.

Atbilstoši Saeimas šodienas lēmumam likumā noteikts, ka akūtas elpceļu infekcijas gadījumā darbiniekam bez personas personīgas apskates jeb attālināti tiks izsniegta darbnespējas lapa B no pirmās darbnespējas dienas līdz trešajai dienai. Ja persona būs nosūtīta Covid-19 testa veikšanai un tests būs pozitīvs, tad darbiniekam tiks turpināta darbnespējas lapa saslimšanas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar Covid-19 saslimušajiem vakcinētajiem slimības pabalstu piešķirs no pirmās dienas

Db.lv, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem, kas saslimuši ar Covid 19 vai arī atrodas mājas karantīnā, ja viņiem ir sadarbspējīgs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikāts, vai arī kuri ir saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju, tiks piešķirts slimības pabalsts no pirmās darbnespējas dienas.

Saistībā ar akūtu augšējo elpceļu infekciju slimības pabalsts tiks maksāts par pirmajām trijām darbnespējas dienām.

To paredz ceturtdien, 4. novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā no 6. novembra.

Ja personu nosūtīs veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes būs pozitīvas – slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās, līdz cilvēks atgūs darbspējas.

Ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā, un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Slimot nedrīkst strādāt jeb saliec komatus pats

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku darbnespēja gada laikā uzņēmumiem rada zaudējumus 170 miljonu eiro apmērā.Tā lēš Latvijas Darba devēju konfederācija. Protams, neviens neuzskata, ka slimam cilvēkam būtu jāiet uz darbu. Par to nav runa.

Taču āķis slēpjas citur. Proti, uzņēmēji, tostarp arī ārvalstu investori, apgalvo, ka nereti darbnespējas lapas tiek izrakstītas nepamatoti. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji sava darbinieka Facebook profilā ierauga, ka tas it kā slimības laikā gozējas kūrortā vai strādā ārvalstīs. Tāpat ne viens vien uzņēmējs savu darbinieku, kurš ir uz slimības lapas, ierauga, strādājot pie konkurenta. Par ne vienmēr pamatotu slimības lapu izrakstīšanu liecina arī to straujš pieaugums vasarās un skolēnu brīvdienās. Šī problēma nav sveša arī publiskajam sektoram. Diezin vai tā ir sakritība, kad amatpersona, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, pēkšņi ilgstoši saslimst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts apmaksāta slimības lapas pirmā diena nemazinās Covid-19 izplatību darba kolektīvos

Db.lv, 06.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts apmaksāta slimības lapas pirmā diena nemazinās Covid-19 izplatīšanos darba kolektīvos, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš pauda viedokli, ka vīrusa izplatību darba kolektīvos varētu mazināt, ja valsts krīzes laikā apmaksātu darbnespējas lapas pilnā apmērā. "Tas novērstu riskus, ka darbinieks ierodas darbā ar viegliem elpceļu saslimšanas simptomiem, kas var būt tikpat labi vienkāršas iesnas un klepus, cik Covid-19," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors arī minēja, ka ir absurdi domāt, ka darba devējiem darbinieka saslimšanas gadījumā slimības lapas apmaksa ir vienīgās izmaksas. "Uzņēmējs slimā darbinieka vietā lūdz ilgāk strādāt pārējiem darbiniekiem, kas virsstundu gadījumā nozīmē dubultu apmaksu," atzīmēja Klauss.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš žurnālistiem pavēstīja, ka valsts Covid-19 krīzes laikā varētu apmaksāt darbinieku slimības lapas pirmo dienu, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums

LETA, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai «uz papīra»

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem darbinieku slimības izmaksā 170 miljonus eiro gadā.

Pērn no 245 iesniegumiem Veselības inspekcijai par nepamatotu slimības lapu izsniegšanu 45 sūdzības bija pamatotas.Šie fakti liecina, ka darba devēju satraukums par to, ka ārsti ne vienmēr pamatoti izsniedz slimībaslapas, ir tikai likumsakarīgs.

Atlaist nevar, jo slimo

Gana bieži ir dzirdēti stāsti, ka darba devēji sociālajos tīklos ierauga savus «saslimušos» darbiniekus gozējoties kādā kūrortā vai arī ierauga tos piestrādājam pie konkurenta. Tas, ka slimības lapu skaits pieaug vasarās, kad jāvāc siens,un skolēnu brīvlaikos, arī nevienu nepārsteidz.Dīvainas sakritības vērojamasarī publiskajā pārvaldē – atliek pret kādu amatpesonu ierosināt disciplinārlietu vai aizrotēt netīkamā amatā, kā pienāk ziņa,ka cilvēkam ir slimības lapa.Teju ikviens darba devējs ir sastapies ar situāciju, kad darbinieks, kuram paredzēts darba uzteikums un kurš par to zina, «saslimst» un nereti pat uz pāris mēnešiem. To, ka pārsvarā darba devēju iesniegumi par nepamatotām darbnespējaslapām ir tieši šādos gadījumos,apliecina Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļasvadītājs Andris Zīverts, kurš teic, ka tādi ir saņemti arī no publiskās pārvaldes iestādēm. To, ka izsniegto slimības lapu,turklāt B lapu, skaits pieaug, apliecina arī Labklājības ministrijas 2017. gada informatīvais ziņojums, kurā teikts:2014. gadā slimības pabalsts (B lapa) tika piešķirts 222,9 tūkstošos gadījumu,bet 2016.gadā – jau 276,4 tūkstošos gadījumu. Jānorāda, ka pašlaik nav uzskaites sistēmas, lai pateiktu, cik gada laikā tiek izsniegtas A lapas. Turklāt ir gadījumi, kad, beidzoties vienai A lapai, tūlīt pie cita speciālista tiek izņemta nākamā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas

LETA, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakarpusē ir atbrīvojis šorīt aizturēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK), informēja Helmaņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš.

Vārpiņš informēja, ka Helmanim ir noteikts drošības līdzeklis, tomēr sīkāku informāciju viņš nesniedza, jo drošības līdzeklis saistīts ar izmeklēšanu. Piemērotais drošības līdzeklis, pēc advokāta vārdiem, netraucēšot Helmanim «dzīvot un turpināt strādāt».

Helmaņa aizstāvis sacīja, ka KNAB apsūdzības uzskata par nesaprašanos, proti, Helmanim bijusi slimības lapa, kas izdota ASV, un slimības lapa, kas vienlaikus izdota Latvijā.

«Jautājums, kā to vērtēt. Šajā gadījumā mēs ceram, ka KNAB darbinieki tiks ar to skaidrībā,» sacīja Vārpiņš, piebilstot, ka KNAB tiks sniegta visa nepieciešamā informācija, lai skaidrība tiktu rasta pēc iespējas ātrāk. Vārpiņš sacīja, ka ir pārsteigts par slimības lapas jautājuma aktualizēšanas laiku, jo Helmaņa puse grasoties aktualizēt jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu par citu lietu. Advokāts izteicās, ka, iespējams, kādas personas vai politiski spēki esot ieinteresēti, ka šī problēma tiek risināta tieši šobrīd. Uz jautājumu, vai Vāpiņš uzskata, ka notiek politiska izrēķināšanās ar Helmani, viņš sacīja, ka viņam aizdomu nav, tomēr sakritība esot vērojama, turklāt saistībā ar Helmani tā neesot pirmā reize, kad tiek radīts skandāls, kas veido negatīvu fonu. Jau ziņots, ka KNAB šorīt aizturēja Ogres novada domes priekšsēdētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Nenovērojot saslimšanas simptomus, Covid-19 pacienti izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt septītajā dienā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, turpmāk, ja Covid-19 pacientam jau sākotnēji nebūs bijuši Covid-19 simptomi, izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt septītajā, nevis četrpadsmitajā dienā pēc Covid-19 laboratoriskās apstiprināšanas, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Savukārt, ja personai būs slimības pazīmes, par izolācijas pārtraukšanu varēs lemt sākot no četrpadsmitās dienas, ja kopš simptomu izzušanas būs pagājušas vismaz trīs dienas. Šajos gadījumos gala lēmumu pieņem ārsts un pacientam tiks izsniegts apliecinājums, ka stingro izolāciju var pārtraukt.

Vienlaikus, lai samazinātu jebkādus riskus, ilgāk darbā nevarēs atgriezties ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki, kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingo izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk.

Ja nav bijuši slimības simptomi minētās personas darba pienākumu veikšanu varēs sākt - četrpadsmitajā dienā. Savukārt, ja Covid-19 simptomi būs, tad pie darba pienākumu veikšanas varēs atgriezties ne ātrāk kā pēc 21 dienas, ja vismaz trīs dienas nebūs bijuši slimības simptomi. Līdz tam brīdim tiks saglabāta atvērta darbnespējas lapa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana Latvijā palīdzētu mazināt darbaspēka trūkumu

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Pēps Petersons parakstījis grozījumus regulējumā, kas paredz, ka darba nespējas lapas atvērt un aizvērt varēs arī medmāsas.

Tādējādi pacientu iespējas saņemt apliecinājumu par darba nespēju slimības dēļ kļūst elastīgākās.

Tāpat grozījumi ļauj ģimenes ārstiem vairāk laika veltīt medicīniskam darbam, kas savukārt uzlabos ģimenes ārstu pieejamību, skaidroja ministrijā.

Izmaiņas spēkā stājas ar atpakaļejošu datumu no 1.jūlija.

Igaunijas Māsu asociācijas viceprezidente Gerli Līveta atzina, ka māsas jau sen ir gaidījušas tādas izmaiņas, jo tas ļaus veidot saprātīgāku darba organizāciju un uz pacientu centrētu veselības aprūpi.

Arī Igaunijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Le Vallikivi pauda prieku par likumīgu tiesību piešķiršanu māsām, kas ir labi izglītotas un pieredzējušas neatkarīgā klīniskā darbā. Māsas varēs no sākuma līdz beigām uzņemties pacienta aprūpi īstermiņa darba nespējas gadījumā, ārstu piesaistot tikai nepieciešamības gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No e-veselības atpakaļceļa nav

Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā un akadēmiskajā darbā Ivars Namatēvs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu. Ar līdzīgu ziņu sākās arī pērnais gads, kad obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana gada pirmajās dienās bija radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs – ārsti nespēja izrakstīt elektroniskās receptes, un ātrākais receptes izrakstīšanas laiks poliklīnikā bija viena stunda.

Lai gan sūdzības par sistēmas darbību ar lielāku vai mazāku entuziasmu izskanēja visa gada garumā, ir jāapzinās, ka arī atgriešanās pie papīra receptēm, darba nespējas lapām un pacientu reģistrācijas kartēm 21. gadsimtā vairs nav pieņemams risinājums.

1,2 eiro par vienu e-recepti

Ielūkojoties e-veselības sistēmas statistikā, varam secināt, ka pilnīgi nelietojama šī sistēma tomēr nav, jo 2019. gada 7. janvāra dati liecina, ka sistēmā izrakstītas 12 034 920 e-receptes, kā arī atvērta 1 116 891 e-darbnespējas lapa. Ja paraugāmies no izmaksu aspekta, proti, ka vairāku gadu laikā e-veselības izstrādē ir ieguldīti aptuveni 14,5 miljoni eiro, tad aptuveni 1,2 eiro par vienu e-recepti šķiet tā kā par daudz (ja izdalām izmaksas ar izrakstīto recepšu skaitu). Projekta īstenotāji ir plaši skaidrojuši finansējuma izlietojumu – infrastruktūra, darbaspēka atalgojums, konsultācijas u.tml. Tomēr rodas sajūta, ka konsultācijas, kurām pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas tika veltīta liela daļa līdzekļu, nebija ar augstu pievienoto vērtību. Iespējams, ka finansējums bija jāsadala citās proporcijās, novirzot sistēmas veidotājiem (piemēram, programmētājiem) un procesu pārzinātājiem (piemēram, ārstiem), kas rezultētos motivācijā strādāt ar lielāku atdevi un gūt labāku gala rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) veselības stāvoklis patlaban ir labs, un saskaņā ar ārsta norādījumiem ministrs atgriezīsies darbā no otrdienas, 9.marta, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Reirs slimības dēļ prombūtnē ir kopš 15.februāra, liecina "Latvijas Vēstnesī" publicētie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) rīkojumi. Kopš tā laika Kariņš reizi nedēļā izdevis rīkojumus, uzdodot Reira slimības prombūtnē pildīt viņa pienākumus citiem ministriem - līdz 20.februārim to darīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), no 21.februāra līdz 23.februārim - aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), bet kopš 24.februāra līdz 7.martam premjers pildīt finanšu ministra pienākumus uzticējis atkal Rinkēvičam.

Kā aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, saistībā ar plānveida operāciju finanšu ministram ir darba nespējas lapa, kas noslēgsies 9.martā. "Viņa prombūtnes laikā ministra pienākumus pilda ārlietu ministrs, ministrijas darbs turpinās," norādīja premjera pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārslodzes, spriedzes un birokrātijas dēļ, ar kuru saskaramies veicot ikdienas darbu un papildus saistībā ar nosūtīšanas kārtību Covid-19 testēšanai, ģimenes ārsti atrodas uz izdegšanas robežas, pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

"Kolēģi zvana un saka, ka viņi būtībā ir uz izdegšanas robežas," norādīja Veide, piebilstot, ka izdegšanas pamatā ir pārslodze, spriedze un birokrātija, kas tiek uzlikta uz ģimenes ārstu pleciem.

Veide uzsvēra, ka ģimenes ārstu pamatdarbs - pacientu veselības aprūpe - tiek ierobežots, jo tagad daļa darba ir jāatvēl nosūtījumu izsniegšanai, ko teorētiski varētu darīt arī ar pierakstu uz testu veikšanu un ar laboratorijām saistītie darbinieki.

Lai gan ģimenes ārsti pagaidām vēl tiekot galā, pēc Veides sacītā, ir manāms pakāpenisks pieaugums darba apjomā. Vēl vairāk visu sarežģī e-veselības sistēmas, kas tiek izmantota kā pamats dažādu dokumentu ievadei, funkcionēšanas traucējumi. Veide jau iepriekš aģentūrai LETA prognozēja, ka ar šo jauno kārtību, e-veselības sistēmā varētu rasties dīkstāves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis apsver iespēju veikt alternatīvu testēšanu

LETA, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" apsver iespēju veikt alternatīvus Covid-19 testus darbiniekiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar vīrusu, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pauda, ka pagaidām vēl līdz galam nav skaidrs, kā varētu tikt veikti šie testi, taču pieļāva iespēju, ka uzņēmums varētu iegādāties testus un tos veikt no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) neatkarīga medicīniskā personāla vadībā.

Babris minēja, ka uzņēmuma darbiniekiem konstatētie Covid-19 pozitīvie testi devuši iespēju veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) paziņot par masveidīgu saslimšanu uzņēmumā, taču tas, ka 70 uzņēmuma darbiniekiem konstatēts pozitīvs Covid-19 tests, bet slimība norit bez simptomiem, vēl nenozīmē, ka viņi ir slimi.

Tāpat Babris norādīja, ka uzņēmumā tiek pildītas SPKC epidemioloģiskās prasības, noraidot veselības ministres pausto, ka Covid-19 ierobežojumu neievērošana "Brīvajā vilnī" novedusi pie stingriem ierobežojumiem visā pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus nevarēs izlikt pircēju apskatei un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi tabakas apriti regulējošā likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Šī likuma norma stāsies spēkā 2020.gada 1.oktobrī, šodien lēma Saeima.

«Smēķēšanas izraisītās onkoloģiskās, plaušu, sirds un asinsvadu, kā arī citas slimības ir biežs pāragras nāves un invaliditātes cēlonis. Ar šo likumu mēs turpinām jau iesākto Saeimas darbu pie smēķēšanas ierobežošanas, īpašu uzmanību pievēršot tieši jauniem cilvēkiem un atturot nesmēķētājus no šī kaitīgā ieraduma uzsākšanas. Soli pa solim mums jāstrādā, lai Latvija būtu veselīgāka valsts,» uzsvēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Grozījumi paredz, ka mazumtirdzniecībā smēķēšanas produktus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt. Šī norma attieksies uz tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, kā arī šo produktu preču zīmēm. Lai nodrošinātu pircējiem informāciju par šo produktu pieejamību, veikalā pēc pircēja pieprasījuma būs pieejama informācijas lapa, kurā norādīts izstrādājuma nosaukums, tā cena un daudzums vienā iepakojuma vienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar valdības lēmumu no 1. marta ieceļošanai Latvijā paliek spēkā prasība -sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 testa rezultāts. Vienlaikus atcelta prasība pildīt covidpass.lv, savukārt prasība pēc ieceļošanas doties pašizolācijā ir atcelta jau no 16. februāra, informē Satiksmes ministrija.

No 1. marta ieceļošanai Latvijā nebūs nepieciešams būtisks iemesls. Vienlaikus tiks turpināta ieceļotāju sadarbspējīgo sertifikātu un testu rezultātu kontrole, nodrošinot vienādas prasības ieceļotājiem neatkarīgi no ieceļošanas valsts.

Ieceļotājiem no valstīm, kas nenodrošina sadarbspējīga Covid-19 testēšanas sertifikāta izsniegšanu, negatīvam Covid-19 testa rezultātam jābūt izceļošanas valsts valodā vai angļu valodā papīra vai elektroniskā veidā (viedierīcē). Valstis, kas nodrošina sadarbspējīgus medicīniskos dokumentu.

Ja persona starptautiskajam pārvadātājam nevarēs uzrādīt derīgu sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu (PĶR vai antigēna), pārvadātājs būs tiesīgs atteikt iekāpšanu transportlīdzeklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk valsts apmaksātus Covid-19 testus varēs veikt tikai ar ārsta norīkojumu, informē Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Jaunā kārtība stāsies spēkā no pirmdienas, 26.oktobra, bet jau no 23.oktobra plkst.13 ir atceltas iespējas brīvprātīgi pierakstīties uz Covid-19 testiem, jo "bez simptomiem esošo testēties gribētāju apmērs rada slogu testēšanas kapacitātei".

VM skaidro, ka ministrijas mērķis ir panākt, ka Covid-19 testēšana ir mērķtiecīgāka un to pēc iespējas drīzāk saņem cilvēki, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, cilvēki ar saslimšanas simptomiem.

Atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits - 250 

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti vēl 250 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim...

Ministrijas vērojumi liecinot, ka šobrīd ir sacelta nepamatota ažiotāža un cilvēki pastiprināti piesakās Covid-19 testiem, tā radot neadekvātu slogu testēšanas kapacitātei, kas līdz ar to nevar pildīt savu primāro mērķi - savlaicīgi testēt cilvēkus ar saslimšanas simptomiem, lai mazinātu tālāku nekontrolētu vīrusa izplatību sabiedrībā.

Šādi mākslīgi tiek pagarināta rinda un ir apgrūtinātas iespējas uz testēšanu tikt cilvēkiem ar saslimšanas simptomiem, uzskata VM. Līdz ar to pieņemts lēmums no šodienas apturēt brīvprātīgu pierakstīšanos uz Covid-19 testiem.

Speciālisti uzsver un atgādina - ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņam ir nekavējoties jāpaliek mājās un pēc tam jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs Covid-19 testa nepieciešamību.

Ministrijā norāda, ka Latvijā šobrīd veiktais testēšanas apjoms ir optimāls un, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Vāciju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, ir pat lielāks. Vadoties pēc ministrijas datiem par testēšanas apjomiem nedēļā no 5. līdz 11.oktobrim, Latvijā tika veikti 1421,8 uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Vācijā - 1320, Lietuvā - 1367, Igaunijā - 1076, bet Somijā - 1382.

Ministrijas mērķis ir šādu testēšanas apjomu pēc iespējas saglabāt, vienlaikus nodrošinot, ka primāri valsts apmaksāti testi ir cilvēkiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Šāda kārtība, ka uz valsts apmaksātiem testiem var pieteikties ar ārsta nosūtījumu jau no oktobra sākuma darbojas arī Igaunijā.

Jaunā kārtība paredz - ja cilvēkam būs aizdomas par Covid-19 saslimšanu, vispirms viņam būs jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi. Ja ārstniecības persona, uzklausot pacientu par viņam esošajiem slimības simptomiem, lems, ka tests ir nepieciešams, tiks izrakstīts e-nosūtījums.

Pēc tam, pašam cilvēkam zvanot uz tālruni 8303, viņš tiks pierakstīts rindā uz testa veikšanu pēc iespējas drīzāk. Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir izveidojušās garas gaidīšanas rindas, kopā ar laboratorijām tiek meklēti risinājumi, kas ļautu pierakstīt cilvēkus ar ārsta nosūtījumu prioritāri.

Vienlaikus cilvēkiem, kas līdz šim ir pierakstījušies paši uz Covid-19 analīzēm un gaida rindā, testēšana tiks veikta pēc iepriekšējās kārtības un nav jāuztraucas, ka valsts apmaksātu testu vairs nesaņems.

Uz Covid-19 testiem tāpat kā līdz šim varēs nosūtīt arī ārstējošais ārsts, piemēram, ja tests nepieciešams pirms operācijas veikšanas. Plašu testēšanu turpinās veikt arī slimnīcās pie aizdomām par Covid-19 - ir simptomi vai epidemioloģiskie riski.

Jaunajai sistēmai uzsākot strādāt, VM sola kopā ar ģimenes ārstiem analizēt sistēmu, lai saprastu, cik efektīvi tā strādā un vai ir nepieciešami uzlabojumi. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību.

Vienlaikus ministrija rēķinās, ka atsevišķās dienās varētu samazināties veikto Covid-19 testu skaits, kā arī pieaugt pozitīvo testu skaits, jo testētas tiks precīzākas mērķagrupas.

Mērķis neesot mākslīgi samazināt testēšanas apjomu, bet nodrošināt, ka cilvēki, kuriem tests ir pamatoti nepieciešams, varētu to saņemt pēc iespējas drīzāk.

Ja cilvēkam nebūs saslimšanas simptomu un cita pamatota iemesla testa veikšanai, viņam būs iespēja individuāli pieteikties testam, gaidot rindā ilgāku laiku un pašam sedzot testēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka valsts neapmaksās testus cilvēkiem, kuri, piemēram, testu vēlētos veikt, lai dotos ceļojumā uz Igauniju.

Tāpat arī turpmāk tiks nodrošināts valsts apmaksāts plašs skrīnings ar siekalu testiem. Šo testēšanu organizēs Slimību profilakses un kontroles centrs konkrētās pašvaldībās, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un citās vietās, kur būs aizdomas par Covid-19 izplatību. Tāpat epidemiologi varēs nozīmēt parasto testēšanu lielākām cilvēku grupām, lai nenoslogotu ģimenes ārstus. Pilns testēšanas algoritms pieejams SPKC mājas lapā. Rezultātā valsts nodrošinās plašu, savlaicīgu un mērķtiecīgu testēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot diskusijas ar nozaru politikas veidotājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas biedri Jelgavā tikās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem būtiskus problēmjautājumus un meklētu tiem labākos risinājumus.

Iezīmējot šobrīd uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška, kā ļoti būtisku uzsvēra jautājumu par darba nespējas lapu apmaksas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus norādot uz gadījumiem, kad darba nespējas attaisnojums no ārstu puses tiek izsniegts nepamatoti. "Lai arī 2022.gadā tika izdarītas izmaiņas dienu skaitā, kas par slimošanu jāapmaksā darba devējam (iepriekš - 10 dienas, tagad - 9 dienas (no tām viena uz darbinieka rēķina), joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā - Lietuvā darba devējs apmaksā divas slimošanas dienas, Igaunijā - 4. Jāpiebilst, ka Latvijā darba devēji 2022.gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā - 260 miljonus eiro un Lietuvā - 70 miljonus eiro.," uzsvēra I.Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru