Citas ziņas

Darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Lelde Petrāne, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Trešdien, 1.februārī, darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, apvienojot divu Rīgas tiesu - Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona - darbības teritorijas. Izmaiņas ir saistītas ar 2015.gadā uzsākto tiesu teritoriālo reformu ar mērķi efektivizēt tiesu darbu, tostarp samazināt tiesvedības termiņus, informē Tieslietu ministrijas pārstāve Lana Ivulāne.

Arī turpmāk dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām - abu līdzšinējo tiesu adresēs (Baloža ielā 14 un Daugavgrīvas ielā 58).

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina: «Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tika izveidota ar mērķi samazināt noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem, tādejādi paredzot plašākas tiesnešu specializācijas iespējas. Turklāt minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām un tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu, tādejādi, tiesas apvienojot, tiks sekmēta tiesu pieejamība, lietu izskatīšanas nepārtrauktība un lietu sadales nejaušība tiesā.»

Tieslietu padome 2016.gada 28.novembra sēdē konceptuāli atbalstīja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas pievienošanu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai un lēma precizēt tiesas nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa.

Tiesu teritoriālā reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu.

No 2017.gada 1.februāra Latvijā darbosies 26 vispārējās jurisdikcijas tiesas. Pirms tiesu darbības teritorijas reformas uzsākšanas Latvijā darbojās 34 vispārējās jurisdikcijas tiesas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolēmusi izbeigt zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmuma «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejas vadītāja Kristīne Vītola.

Vītola paskaidroja, ka «Zilā lagūna» Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā, kas konkrētajā gadījumā bija šā gada 4.jūlijs, nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa to nav saņēmusi līdz pat nolēmuma sastādīšanai - 2018.gada 5.jūlijam ieskaitot. Tiesas ieskatā ir pamats atzīt, ka «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav saskaņojusi ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, tādēļ ir likumisks pamats izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, atbilstoši Maksātnespējas likumam.

Kā ziņots, «Zilā lagūna» Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai noteiktajā termiņā nebija iesniedzis tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, un tuvākajās dienās tiesa plānoja lemt par tiesiskās aizsardzības procesa tālāku virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2017.gada februārī darbu sāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Zane Atlāce - Bistere, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiks apvienotas, no 2017. gada 1. februāra izveidojot tiesu ar nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, informē Tieslietu ministrijā.

Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas - līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām, tādejādi palielināsies tiesas pieejamība apmeklētājiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina norāda: tiesu darbības teritoriju reforma, ko ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi īsteno jau kopš 2015. gada, tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu, samazināsies noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem un būs iespējamas plašākas specializācijas iespējas. Minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām, pie tam tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu. Līdz ar to šis solis ir kā loģisks turpinājums iesāktajam tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, no šā gada 1.oktobra darbu uzsāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra, apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūru un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūru.

Kā norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns: "Šāda abu rajona līmeņa prokuratūru apvienošana ļaus ne tikai ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo tiks likvidēta virsprokurora amata vakance, bet arī veidos saskaņotu izpratni, jo šobrīd jau ir Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa. Būtiski uzsvērt, ka reorganizācijas rezultātā visi strādājošie darbu saglabās."

Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra atradīsies tajās pašās telpās, kur līdz šim abas prokuratūras, proti, Rīgā, Kalnciema ielā 14.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dzintara nodokļu parāds valstij kopš 2017.gada ir divkāršojies

LETA, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī.

Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pagarināts kosmētikas ražotāja Dzintars TAP termiņš

LETA, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagarinājusi kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) termiņu, liecina tiesas informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir divi gadi no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 16.marta lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums stājies spēkā trešdien, 4.aprīlī. Līdz ar to jaunais termiņš ir līdz 2020.gada 4.aprīlim.

Tiesas spriedumā norādīts, ka «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumus ir saskaņojuši abi nodrošinātie kreditori, proti, Valsts ieņēmumu dienests un AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»», kā arī vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem ir devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.

Pārbaudot un novērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumu apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts pieteikums atzīt būvmateriālu tirgotāju «Kesko Senukai Latvia» par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā.

Maksātnespējas pieteicējs ir nekustamo īpašumu izīrēšanas un pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Brīvības centrs».

«Brīvības centra» valdes loceklis Aleksandrs Tralmaks sacīja, ka «Kesko Senukai Latvia» ir parādā uzņēmumam 56 000 eiro par 2017.gadu. «Runa ir par meliem un krāpšanos par vienu no nomas maksas komponentēm - veikala apgrozījumu. Ir bijušas daudzas sarunas, mūs ir barojuši ar solījumiem, taču nevienu dokumentu par Liepājas veikala apgrozījumu tā arī nav varējuši parādīt. Tā ir jauna, lietuviešiem raksturīga biznesa kultūra Latvijā, tāpēc nācās vērsties tiesā,» viņš teica.

Kā norādīja «Kesko Senukai Latvija», SIA «Brīvības centrs» tiesā iesniegtais pieteikums par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu ir pilnībā nepamatots. «Kesko Senukai Latvija» ieskatā SIA «Brīvības centrs» pieteikumam nav tiesiskā pamata, turklāt tas galvenokārt balstās uz nepatiesiem argumentiem un pieņēmumiem, kas nostiprina uzņēmuma pozīciju tam, ka SIA «Brīvības centrs» un tā pārstāvji bez tiesiskā pamata vēlas netaisnīgi iedzīvoties uz kompānijas rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tiesā tiek prasīta RBSSKALS Būvsabiedrība maksātnespēja

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 28.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts SIA RBSSKALS Būvsabiedrība maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA ARIS BŪVE.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 27. aprīlī.

SIA RBSSKALS Būvsabiedrība reģistrācijas datums ir 2007.gada janvāris, bet apmaksātais pamatkapitāls – 142,3 tūkstoši eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma darbības veidi ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

2015.gadā kompānijas apgrozījums bija 12,1 miljons eiro, bet zaudējumi – 43,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 92 darbinieki.

Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts budžetā veidoja 95,69 tūkstošus eiro.

Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Māris Saukāns.

Kā vēstīts, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludinājusi SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesu, liecina tiesas lēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts pieteikums ierosināt gaļas produktu ražotāja «'Gaļas Meistars'» maksātnespējas procesu, liecina informācija Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā.

Maksātnespējas pieteicējs ir ķīmisko un pārtikas vielu tirgotājs SIA «HIM LAT».

Aģentūrai LETA neizdevās sazināties ar kompānijas vadību.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa maksātnespējas procesa lietu skatīs šā gada 14.novembrī, plkst.10.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka šā gada 13.septembrī ir apturēta kompānijas saimnieciskā darbība un saskaņā ar pēdējiem Valsts ieņēmuma dienesta datiem uzņēmumam šā gada 7.oktobrī bija 914 454 eiro nodokļu parāds valstij.

2017.gadā «Gaļas Meistars» strādāja ar 4,608 miljonu eiro apgrozījumu, bet kompānijas zaudējumi bija 916 040 eiro.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka uzņēmums ir reģistrēts 2015.gadā un tā pamatkapitāls ir 6000 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Sergejs Gromovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zivju pārstrādātājam Zilā lagūna ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta

LETA, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmumam «Zilā lagūna» ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2.maijā «Zilā lagūna» iesniedza Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos piekritības noteikumus.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Elita Stelte-Auziņa pārbaudīja kompānijas pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un saskaņā ar Civilprocesa likumu nolēma pieņemt pieteikumu un ierosināt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tiesnese «Zilajai lagūnai» noteikusi divus mēnešu - līdz 3.jūlijam - ilgu termiņu.

LETA jau ziņoja, ka 2017.gadā «Zilā lagūna» apgrozījums bija 4,351 miljons eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 177 152 eiro, pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Zolitūdes traģēdijas krimināllietā veiks papildu būvkonstrukcijas sadaļas ekspertīzi

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien apmierināja Zolitūdes traģēdijā apsūdzētā aizstāvju pieteikto lūgumu veikt papildu būvprojekta būvkonstrukcijas sadaļas ekspertīzi, kas prasīs vairākas nedēļas.

Papildu ekspertīzi tiesa uzdeva veikt ekspertiem Kasparam Kurtišam un Gatim Vilkam. Viņi jau iepriekš bija iesaistīti ekspertīžu veikšanā šajā lietā. Viņi arī tiks brīdināti par apzināti nepatiesu atzinuma došanu.

Tiesa norādīja, ka lūgums ir pamatots un apmierināms, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā un neatkarīgā tiesā, kā arī kriminālprocesā nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai.

Savā lēmumā tiesa ekspertiem uzdevusi izlemšanai vairākus jautājumus, piemēram, vai vidējā virsbetona slāņa svars virs pārseguma paneļiem ir lielāks nekā paredzēts projektā.

Tiesa norādīja, ka ekspertīzes veikšanai prognozējamais laiks ir no divām līdz trīs nedēļām un to, ka šodien uz tiesas sēdi slimības dēļ nebija ieradusies apsūdzētā Marika Treija tiesa lietas izskatīšanu atlikta līdz 12.martam plkst.10.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pieļauj, ka Maxima sagrūšanu varēja ietekmēt ugunsgrēks celtniecības laikā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neveiksmīgas izsoles savulaik spožā zīmola, bet tagad maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma "Immostate", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ.

"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta I.Mazurenko.

Par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.

"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Mālu ielā 30 izvietots 6,5 hektāru platībā. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurorei, piesprieda reālu brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu uzņēmējam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 181 720 eiro apmērā, informē Latvijas Republikas Prokuratūra.

Saskaņā ar apsūdzību persona ieguva kontroli pār kādu uzņēmumu, kas saistīts ar lauksaimniecības izejvielu produkcijas tirdzniecību. Lai slēptu savu iesaistīšanos minētā uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā, apsūdzētais piedāvāja savai paziņai kļūt par uzņēmuma vienīgo valdes locekli un īpašnieci un laika posmā no 2015. gada jūlija līdz decembrim uzņēmuma vārdā pats organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību. To ar savu aktīvu darbību atbalstīja otrā apsūdzētā, parakstot dokumentus, nodrošinot piekļuvi uzņēmuma naudas līdzekļiem un maksāšanas līdzekļiem, VID EDS u.c. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas apsūdzētais nodrošināja, ka uzņēmuma PVN deklarācijās VID EDS tika norādīti faktiski nenotikuši darījumi par it kā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, tādā veidā prettiesiski palielinot PVN priekšnodokļa apmēru un samazinot valsts budžetā maksājamo nodokli. Tāpat viņš ar atbalstītājas palīdzību izvairījās arī no uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas. Kopsummā abu apsūdzēto darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiāls zaudējums 181 720 eiro apmērā, norādīja Latvijas Republikas Prokuratūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa noraidījusi uzņēmuma SIA AVN Group pieteikumu par būvniecības uzņēmuma Monum maksātnespējas procesa uzsākšanu. Iesniegtā maksātnespējas prasība ir bijusi nepamatota, un, kā norāda tiesa, maksātnespējas pieteikums nevar tikt izmantots kā risinājums civiltiesisko strīdu risināšanai, informē Monum.

«Vēršanās pret «Monum» tiesā ar maksātnespējas procesa pieteikumu ir apliecinājums tam, ka atsevišķi uzņēmumi negodprātīgi vēršas pie tiesībsargājošajām iestādēm un izmanto normatīvo aktu nepilnības, lai risinātu civiltiesiskus strīdus. «Monum» nav savlaicīgi nenokārtotu saistību ne ar SIA «AVN Group», ne ar kādu citu uzņēmumu, ar kuru ir izpildītas visas līgumsaistības. Arī tiesa savā lēmumā norāda, ka maksātnespējas pieteikums pret mums ir vērsts pilnībā nepamatoti, un to uzskatām par mūsu uzņēmuma nomelnošanu,» norāda «Monum» valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

SIA «AVN Group» 2018.gada 3.maijā iesniedza tiesā pieteikumu par SIA «Monum» maksātnespējas procesa pasludināšanu, ko tiesa 8.jūnijā atzina par nepamatotu un izbeidza tiesvedību, pamatojoties uz to, ka pieteikuma iesniegšanas dienā pieteikumā norādītā maksātnespējas pazīme nepastāvēja un SIA«AVN Group» ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, apzinoties, ka starp pusēm pastāv strīds par saistību izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa mēneša sākumā pasludināja SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesu, liecina tiesas lēmums.

Ar maksātnespējas pieteikumiem tiesā vērsās kreditori SIA Vega 1 un SIA Biant.

Janvārī tiesa izbeidza uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kas stājās spēkā 16.februārī. 10.martā tiesā tika saņemti parādnieces paskaidrojumi, kuros cita starpā atzīts, ka līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu ir pamats pasludināt maksātnespējas procesu, tomēr vienlaikus norādīts, ka Vega 1 prasījums netiek atzīts.

Vega 1 ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās jau pērn septembrī, bet Biant pieteikums tika saņemts marta sākumā, uzņēmumam norādot, ka RBSSKALS Būvvadība nav izpildījusi saistības 98 673 eiro apmērā. Tiesas sēdē RBSSKALS Būvvadība pārstāvji atzina šo pieteikumu par pamatotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien pabeidza uzklausīt apsūdzēto pēdējo vārdu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un paziņoja, ka spriedums tiks pasludināts 18.februārī plkst.10.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, tiesa var paziņot saīsināto spriedumu, bet pēc tam rakstīt pilno spriedumu, pēc kura pieejamības datuma iesaistītās puses var lemt par tā pārsūdzēšanu.

Šodien notikušajā tiesas sēdē apsūdzētie, sakot savu pēdējo vārdu, noliedza sev izvirzītās apsūdzības, pauda līdzjūtību cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī pauda neizpratni par viņiem izvirzītajām apsūdzībām.

Attiecīgi apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets savā pēdējā vārdā norādīja, ka viņam ir žēl, ka notikusi šāda traģēdija, taču, pretēji valsts apsūdzības viedoklim, viņam tā neesot izprotama. Sergets skaidroja, ka šī iemesla dēļ viņam nav bijusi iespēja pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie apsūdzētie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalna tenisa kortu teritorija kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro

Zane Atlāce-Bistere/LETA, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgu pasludinātais kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" nav pieteicis masveida darbinieku atlaišanu, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem, uzņēmumā 2018.gadā kopumā strādāja 316 darbinieki. Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nesen pasludināja kosmētikas ražotāju AS "Dzintars" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka "Dzintars" ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sagaida atbildīgu rīcību

Sandra Dieziņa - DB žurnāliste, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vai Āgenskalna tirgus projektētājs, Latvijas kultūras kanonā iekļautais arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings varēja iedomāties, ka reiz pienāks šāds brīdis un greznā jūgendstila ēka būs novesta līdz kliņķim, un to nāksies slēgt?

Rīgas domes deputātiem šodien būs jālemj par Āgenskalna tirgus nodošanu nomā uz 30 gadiem. Pie šāda lēmuma Pilsētas īpašumu komiteja nonāca pirms nedēļas. Tikmēr lielākais un senākais Pārdaugavas tirgus kopš šā gada sākuma ir slēgts, cik zināms, pagaidām uz nenoteiktu laiku.

Vai Āgenskalna tirgus projektētājs, Latvijas kultūras kanonā iekļautais arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings varēja iedomāties, ka reiz pienāks šāds brīdis un greznā jūgendstila ēka būs novesta līdz kliņķim, un to nāksies slēgt? Jāatgādina, ka Āgenskalna tirgu aizvēra, jo ēka nonākusi bīstamā situācijā. Tas noticis ilgstošā laikaposmā un faktiski visu rīdzinieku acu priekšā, jo gadiem katram tirgus apmeklētājam bija redzamas neremontētās telpas un sliktie tirgošanās apstākļi. Kā uz delnas bija skatāma nomnieka bezatbildība, lai situāciju uzlabotu vai kardināli mainītu. Un ilgstoši tas bija redzams arī tirgus īpašniekam – Rīgas domei un tās deputātiem. Jājautā – kāda bijusi domes amatpersonu un Rīgas Centrāltirgus bijušo vadītāju atbildība, lai šādu iznākumu nepieļautu? Atbildes uz jautājumiem, vai nav notikusi apzināta Valsts nozīmes kultūras pieminekļa novešana līdz avārijas stāvoklim, meklēs Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kas uzsākusi resorisko pārbaudi. Jāatgādina, ka tirgus tika iznomāts uzņēmumam Roveks, ar kuru pērn tika lauzts līgums saistību neizpildes dēļ. Roveks īpašnieks iepriekš bija ziedojis līdzekļus partijai Saskaņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa ir apmierinājusi antivīrusu izstrādātāja «Kaspersky Lab» prasību pret 13.Saeimas deputātu Krišjāni Feldmanu (JKP) par neslavas celšanu un viltus apgalvojumiem, liekot Feldmanam izmaksāt 2000 eiro kompensāciju uzņēmumam, kā arī segt tiesāšanas izdevumus, apstiprināja tiesā.

Uzņēmuma izplatītajā preses paziņojumā norādīts, ka Feldmanam būs jāsedz tiesāšanas izdevumi, kas sasniedza 6045 eiro. Tāpat politiķim būs jāpublicē savas publikācijas atsaukšana, kā arī atvainošanās uzņēmumam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā.

Feldmans norādīja, ka līdz paredzētajam termiņam aprīļa sākumā pārsūdzēs tiesas lēmumu. Deputāts apgalvoja, ka lieta saistīta ar to, ka «Krievijas oligarhs Jevgēnijs Kasperskis esot izdevis pilnvaru vērsties pret mani kā politiķi». Feldmans pauda, ka pilnvarojumu par viņa pārstāvēšanu esot uzrādījis Kasperska pārstāvētais advokātu birojs Latvijā.

Politiķis skaidroja, ka iesniegtā prasība pret viņu tika «samudžināta» un nepatiesi ticis norādīts, ka daudzi cilvēki iepazīstas ar attiecīgā emuāra saturu. Parlamentārietim šāds spriedums ir bijis pārsteigums, jo deputāts neuzskata, ka būtu jāsoda par šāda viedokļa paušanu, ņemot vērā arī, ka viņš ir izteicies par daudziem ar ģeopolitiku saistītiem jautājumiem. Feldmanu arī darot uzmanīgu situācija, kad Latvijas tiesa liek pārskaitīt naudu «uz Maskavu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina oligarha uzņēmumam».

Komentāri

Pievienot komentāru