Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

Ņemot vērā budžeta spiedienu Latvijā, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver efektīvas valsts un pašvaldību kapitāla izmantošanas nozīmi, aicinot palielināt efektivitāti un uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, vienlaikus veicinot kapitāla tirgus attīstību.

Ārvalstu investoru skatījumā kapitāla tirgi (akciju, obligāciju tirgus un saistītās institūcijas) joprojām ir viena no lielākajām, bet nepietiekami izmantotajām iespējām Latvijā, jo tie varētu atbalstīt efektīvu uzkrājumu mobilizāciju un nodrošināt finansējumu ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Latvijas akciju tirgus kapitalizācija 2025. gada sākumā bija tikai 1% no IKP, kas ir ievērojami zemāk nekā Lietuvā (6,2%) un Igaunijā (12,8%). Lai gan valsts un pašvaldību uzņēmumi atsevišķos gadījumos jau apvieno banku finansējumu ar obligāciju emisijām, kapitāla tirgus joprojām ir nepietiekami izmantota iespēja ilgtermiņa izaugsmes kapitāla nodrošināšanai.

Lai nodrošinātu profesionālu un caurspīdīgu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvniecības procesa vadību, parakstīta trīspusēja vienošanās starp Veselības ministriju, Stradiņa slimnīcu un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Tās ietvaros VNĪ uzticēta būvniecības procesa pārvaldība, pārņemot šo funkciju no slimnīcas, kā arī nodota projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma daļa Rīgā, Pilsoņu ielā 13.

Šis solis balstīts 2025.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz VNĪ uzticēt A2 korpusa būvniecības pārvaldību, pārņemot to no Stradiņa slimnīcas. Mērķis ir stiprināt profesionālu būvdarbu vadību un mazināt iespējamos riskus šī valsts nozīmes veselības aprūpes infrastruktūras projekta īstenošanā.

"Veselības aprūpes infrastruktūras projektu attīstība un pārvaldība ir ļoti izaicinošs process slimnīcu vadītājiem, kuriem ikdienā jārisina izaicinājumi saistībā ar efektīvas ārstniecības procesu organizēšanu, tehnoloģiju un zinātnes attīstību. Tādēļ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa - viena no kritiski svarīgākajiem veselības aprūpes infrastruktūras projektiem Latvijā - būvniecības pabeigšanas nodošana profesionāla būvniecības pārvaldītāja rokās ir nozīmīgs atbalsts. A2 korpusa pabeigšana būtiski uzlabos Stradiņa slimnīcas kapacitāti un vidi pacientiem un medicīnas personālam. Projekta kvalitatīva īstenošana stiprinās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti gan rīdziniekiem, gan Latvijas reģionu iedzīvotājiem," gandarījumu par sadarbību pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

IT uzņēmums “Helmes Latvia” uzsācis darbu pie apjomīga resursu vadības sistēmas projekta, ieviešot SAP platformu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Sistēma palīdz uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām integrēt un pārvaldīt to galvenos biznesa procesus (finanšu pārvaldību, personālvadību u.c.) vienotā digitālā vidē. Šis risinājums nozīmē centralizētu, modernu un efektīvu datu un resursu pārvaldību, balstītu globāli atzītā tehnoloģijā.

SAP tehnoloģiskā platforma nodrošina centralizētu un reāla laika datu pārvaldību ikvienai konkrēta uzņēmuma vai iestādes darbības jomai: finanšu pārvaldībai, sagādes vadībai, personāla vadībai, klientu attiecībām u.c. Risinājums palīdz uzlabot darba efektivitāti, pārvaldot sarežģītus biznesa procesus. Tas nozīmē, ka visi departamenti un funkcijas organizācijā darbojas vienotā sistēmā un dati brīvi plūst starp tām. Tā vietā, lai katrai funkcijai izmantotu atsevišķu programmu, SAP spēj savienot organizācijas finanšu uzskaiti, grāmatvedību, personāla valdību, darbinieku datus, projektu uzskaiti, kā arī specifiskus nozares risinājumus, piemēram, izglītībā tie būtu studiju un studentu dzīves cikla pārvaldība, zinātniski pētnieciskās jomas risinājumi u.c.

Būvniecības nozare saskaras ar milzīgām iespējām un vienlaikus izaicinājumiem – no augošām izmaksām līdz pieprasījumam pēc ātrākiem, zaļākiem un gudrākiem risinājumiem.

Šodien mākslīgais intelekts (MI) piedāvā piecus būtiskus risinājumus, kas ne tikai palīdz pārvarēt šos izaicinājumus, bet arī būtiski uzlabo būvniecības kvalitāti, ātrumu un efektivitāti. Ja šos risinājumus neieviesīsim savlaicīgi, riskējam ar konkurētspējas zudumu gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū.

1. Plānošana: ātrs ceļš no idejas līdz konceptam

Būvniecība nesākas ar cementu un ķieģeļiem – tā sākas ar vajadzību definēšanu, budžetu un telpisko domāšanu. Šajā agrīnajā posmā MI darbojas kā pieredzējis konsultants, kas analizē ievadītos datus, sniedz ieteikumus un modelē dažādus scenārijus. Tas ļauj projektēt efektīvāk jau pašā sākumā, izvairoties no dārgiem pārpratumiem vēlāk. MI spēj radīt pirmos vizuālos konceptus, balstoties uz aprakstu un ģeogrāfisko kontekstu, kā arī palīdz labāk strādāt ar datiem, kas ir pamatā jebkuras būves iecerei. Tas nozīmē dienas, nevis nedēļas, lai redzētu iespējamos risinājumus.

Satiksmes drošības uzlabošana šajā krustojumā ir bijis problemātisks jautājums daudzus gadus, attīstoties uzņēmējdarbībai Garajā ielā, Dreiliņos, tagadējā Ropažu novadā. 2024. gada nogalē autobraucējiem ir pieejams rekonstruētais Lubānas un Rembates ielas krustojums, kas atrisina vairākas satiksmes drošības problēmas un būtiski uzlabo piekļuvi industriālajai zonai.

Krustojuma pārbūves rezultātā izbūvēti luksofori, paplašinātas brauktuves joslas abos virzienos, lai droši varētu veikt kreisos pagriezienus, uzlabota gājēju drošība, šķērsojot brauktuves. Rekonstrukcijā NORDO veicis ieguldījumu 1,8 miljonus eiro apmērā.

„ Krustojuma pārbūve bija stratēģiski svarīgs solis, kas būtiski uzlabo uzņēmumu piekļuvi NORDO teritorijai, padarot to vēl pieejamāku un efektīvāku, kā līdz šim. Šī investīcija ne tikai nodrošina plūstošu kravu kustību, kas ir galvenais faktors loģistikas efektivitātei, bet arī veicina uzņēmumu operatīvo darbību, samazinot kavēšanās un uzlabojot piegādes ķēdes darbību. Ātrāka piekļuve un optimizēta satiksme ļauj uzņēmumiem ātrāk reaģēt uz tirgus prasībām, uzlabojot konkurētspēju un nodrošinot lielāku vērtību visiem iesaistītajiem. Šī pārbūve ir vēl viens solis NORDO teritorijas attīstībā, kas veicina ilgtermiņa izaugsmi un padara šo vietu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmējiem un investoriem.” stāsta NORDO valdes loceklis Mārtiņš Everts.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Rīgā Fantadroma telpās pirmo reizi Baltijā norisinājās Cloudverse – Cloudfresh rīkots forums, kas vienuviet pulcēja vadītājus no Google Cloud, HubSpot, Asana, GitLab, Cloudflare, Miro, kā arī strauji augošiem uzņēmumiem, kā OLX, MacPaw, MTrading, Laba Group un DelfinGroup.

170+ uzņēmumu līderi dienas garumā dalījās pieredzē par to, kā uzņēmumi šodien gudrāk un drošāk pielāgojas straujajai AI attīstībai un digitālajai transformācijai.

Kāpēc tas ir svarīgi

Mākslīgais intelekts un decentralizēts darbs maina uzņēmējdarbības vidi. Lai turētos līdzi, organizācijām jāmodernizē gan rīki, gan pieejas.

Cloudverse sniedza iespēju platformu pārstāvjiem un biznesa lēmumu pieņēmējiem tikties un atklāti diskutēt par kopīgajiem izaicinājumiem un iespējām.

“Bija patiess prieks ieviest šādu notikuma formātu Baltijā,” saka Cloudfresh mārketinga vadītāja Marija Tkačuka. “Mūsu mērķis nebija tikai rīkot pasākumu – mēs vēlējāmies iedvesmot patiesi svarīgas sarunas par AI, izaugsmi un digitālo infrastruktūru. Un Cloudverse ir tikai sākums.”

Kompetents un augsti kvalificēts darbinieks ir katras organizācijas stratēģiska priekšrocība un ilgtspējīgas izaugsmes pamats. Taču mūsdienu dinamiskajā darba vidē viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodrošināt nepārtrauktu darbinieku kompetenču attīstību, kas spēj sekot līdzi biznesa vajadzību maiņai.

Tradicionālās apmācību metodes bieži vien nespēj sekot līdzi straujajam tempam un to efektivitāte bieži ir zema. Dažādi pētījumi rāda – jau stundu pēc mācībām tiek aizmirsti līdz 50% no apgūtā, bet nedēļas laikā pat 90%. Tas uzskatāmi demonstrē klasisko apmācību modeļu ierobežojumus, kā rezultātā ieguldījums darbinieku attīstībā bieži nesasniedz gaidīto atdevi.

Ilgtspējīga kompetenču attīstība prasa jaunu pieeju – elastīgu, mērķtiecīgu un pastāvīgi adaptējamu apmācību risinājumu ieviešanu, kas nodrošina gan zināšanu saglabāšanu, gan to praktisku pielietojumu ikdienas darbā.

Arvien biežāk uzņēmumi darbinieku kompetenču attīstīšanai un apmācībām, izmanto personalizētus, automatizētus risinājumus, kas uzlabo produktivitāti un samazina administratīvo slodzi. Organizācijas aizvien biežāk ievieš mikroapmācību formātu – īsas, fokusētas mācību sesijas, kas apvienojumā ar specializētiem mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem būtiski paātrina zināšanu apguvi, izvairās no klasisko apmācību veidu aizmiršanas līknes un veicina darba efektivitāti. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma Dots. izstrādātā platforma Ervy Learning piedāvā personalizētu pieeju darbinieku attīstībai, vienlaikus palīdzot pārvarēt darbaspēka trūkumu un optimizēt administratīvos resursus gan uzņēmumos, gan publiskajā sektorā. Valsts kontroles izpēte par MI izmantošanu publiskajā valsts pārvaldē liecina par pakāpenisku attīstību šajā jomā, proti, 17% valsts iestāžu izmanto MI risinājumus, 22% plāno to ieviest tuvākajā laikā, bet 55% vēl nav izstrādāts konkrēts plāns, kas norāda uz nepieciešamību pēc vienotas nacionālās stratēģijas un kvalificētu speciālistu piesaistes. Šie dati uzsver ne tikai MI augošo nozīmi, bet arī nepieciešamību pēc sistemātiskas pieejas, lai MI kļūtu par mērķtiecīgu instrumentu valsts un uzņēmumu ilgtspējīgai attīstībai. Tiesa gan joprojām trūkst vienotas, standartizētas izpratnes par to, kas tieši ietilpst mākslīgā intelekta definīcijā. Tai pat laikā plašā nozīmē tas tiek izmantots pat tad, ja uzņēmums to neapzinās – piemēram, izmantojot mākoņpakalpojumus, e-pasta drošības risinājumus ar MI tehnoloģijām, antivīrusu programmatūru vai viedierīces ar iebūvētiem MI algoritmiem.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Konkurences padome ir atļāvusi AS “CleanR Grupa” sastāvā esošajam pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam “Vizii Urban” iegādāties vēl 2% “Tranzīts L” kapitāldaļu, tādējādi kļūstot par vairākuma akcionāru, informēja “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Pērnā gada decembrī “Vizii Urban” ziņoja par SIA “Tranzīts L” 49 % kapitāldaļu iegādi, un plānojot papildu 2 % daļu iegādi, ievērojot Konkurences likumā noteiktās prasības, iesniedza darījumu saskaņošanai Konkurences padomē.

Šo investīciju mērķis ir veicināt “Vizii Urban” izaugsmi Latvijas novados un nodrošināt pilsētvides uzturēšanas uzņēmuma kompetenču pārnesi, tā uzlabojot pakalpojumu kvalitāti.

“Šis darījums ir nozīmīgs pagrieziena punkts mūsu attīstībā – kļūstot par vairākuma akcionāru SIA “Tranzīts L”, mēs speram būtisku soli tuvāk vienotai un kvalitatīvai pilsētvides uzturēšanas pieejai, kā arī paplašinām un uzlabojam savu pakalpojumu klāstu Latvijas reģionos,” uzsvēra Valdis Purvinskis.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” nepiedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes 27. jūlijā izsludinātajā un šodien noslēgtajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā Rīgas digitālās aģentūras vajadzībām, jo tajā nav ņemtas vērā būtiskas nozares ekspertu un ārvalstu investoru rekomendācijas par iepirkuma sadalīšanu daļās, tādējādi radot konkurences ierobežojumus un priekšrocības vienam tirgus dalībniekam.

Noslēdzoties iepirkumam, kļuvis skaidrs, ka piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents. Konkurences padome jau iepriekš vairākkārt brīdinājusi – ja iepirkuma dokumentācija izstrādāta tā, ka pilnvērtīgi var piedalīties tikai viens mobilo sakaru operators, tad tiek pārkāptas brīvas un godīgas konkurences prasības un apdraudēta iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ir aicinātas rīkoties atbildīgi un taupīt budžeta līdzekļus, taču šī rīcība negatīvi pārsteidz – kad pašvaldība pārmaksā, ikvienam iedzīvotājam jāsaprot, ka šī nauda vairs nenonāk skolās, ielās vai veselības aprūpē! Tāpat kā 2022. gada Rīgas digitālās aģentūras iepirkumā, arī šoreiz iepirkuma nosacījumi – tostarp nesamērīgi strukturēta finanšu piedāvājuma sadaļa – liedz pārējiem tirgus dalībniekiem iespēju iesniegt konkurētspējīgus piedāvājumus. Šāda pieeja rada mākslīgu cenu priekšrocību vienam piegādātājam un samazina iespēju pašvaldībai iegūt ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu.

Rietumu Banka ir piešķīrusi papildu 11,4 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA Riga Retail Park, kas ir tirdzniecības centra “Sāga” īpašnieks.Šis ir jau otrais aizdevums projekta attīstībai.

Uzņēmums 2023. gadā saņēma Rietumu Bankas kredītu 48 miljonu eiro apmērā, kas bija viens no lielākajiem banku sektora darījumiem Latvijā tajā gadā.

Finansējuma apmērs palielināts, ņemot vērā Riga Retail Park veiksmīgo darbību un labos finanšu rezultātus. Uzņēmums uzrādīja pārliecinošu izaugsmi – 2024. gadā apgrozījums sasniedza 9,01 miljonu eiro, uzrādot pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmuma veiksmīgie finanšu rādītāji atspoguļojas arī dinamiskā tirdzniecības centra “Sāga” attīstībā, kuram ir piesaistīti nomnieki un iznomātas visas pieejamās tirdzniecības telpas.

“Mēs redzam, ka “Sāga” sevi ir pierādījusi kā ilgtspējīgs, labi pārvaldīts un pieprasīts tirdzniecības centrs. Tā kvalitāte, plašais pakalpojumu klāsts un atrašanās vieta strauji augošā Rīgas apkaimē nodrošina stabilu izaugsmes potenciālu. Rietumu Banka ar gandarījumu turpina sadarbību ar Riga Retail Park, atbalstot projektus, kas veicina ekonomisko aktivitāti un uzlabo dzīves kvalitāti,” norāda Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Eiropas Savienība (ES) vairāk kā 10 gadus atpakaļ uzsākusi aktivitātes strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) aprites ieviešanā visās dalībvalstīs. Latvijā no šā gada 1. janvāra e-rēķini uzņēmumiem obligāti jāizmanto darījumos ar valsts pārvaldi, bet pilnīga pāreja uz e-rēķiniem vēl nav notikusi.

E-rēķini ir instruments daudzu ES ekonomikai nozīmīgu mērķu sasniegšanai, no kuriem kā nozīmīgākos var nosaukt uzņēmumu darbības efektivitātes palielināšanu, izmaksu mazināšanu, digitalizācijas veicināšanu.

Elektroniskie rēķini tiek apstrādāti ātrāk, to apstrādē iespējams pielietot automatizāciju, mazināt manuālo darbu. Valstu pārvaldēs e-rēķini uzlabo cīņu pret krāpniecību, palīdz kontrolēt PVN deklarēšanu un iekasēšanu.

E-rēķins ir rēķina dati noformēti noteiktā strukturētā formātā. E-rēķini tiek sagatavoti, nosūtīti un saņemti strukturētā (mašīnlasāmā) formātā, kas ļauj tos apstrādāt elektroniski un pielietot automatizāciju to apstrādē. E-rēķina datnes formāts ir XML un tā Latvijā pieņemtā struktūra ir noteikta Latvijas nacionālajā standartā. Svarīgi uzņēmējiem nejaukt strukturētu e-rēķinu XML formātā ar rēķina dokumentu elektroniskā formātā (tradicionāli PDF).

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Lauksaimniecībā līdz novembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Tas ir risinājums šai sezonai, bet negatīvās sekas nozares jutīs arī nākamgad.

Aizkavēta ražas novākšana liek lauksaimniekiem pārplānot nākamā sējuma struktūru un mainīt iecerēto kultūraugu izvēli, un jau tagad skaidrs, ka augiem būs mazāk laika attīstīties pirms ziemas, kas samazina izredzes pārziemot un rada finansiālo zaudējumu riskus. Lai nākamgad saglabātu ražas kvalitāti un apjomu, šobrīd jāvērš uzmanība tādam sējas materiālam, kas veicina dīdzību, ziemcietību un veldres noturību.

Lai arī raža Kurzemē un Zemgalē piedzīvoja gan stipru vēju, gan nokrišņus, novākšanas darbi jau ir sākušies, kamēr citos novados lauki vēl gaida. Lielākajā daļa Latgales ilgstošās lietavas ir veicinājušas pārmērīgu mitrumu un pat applūdinājušas laukus, kā rezultātā ir teju neiespējami iebraukt ar tehniku. Vietām raža ir sakritusi veldrē, kas pasliktina situāciju. Savukārt, Vidzemē kopējā situācija nav tik drūma, bet atsevišķās vietās tā ir izteikti sarežģīta – ar šaubām par ražas apjomu un kvalitāti.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), Satiksmes ministrija un valsts kapitālsabiedrība SIA “Elektroniskie sakari” ir parakstījušas nodomu protokolu par sadarbību tarifu informācijas salīdzināšanas rīka izveidē un uzturēšanā elektronisko sakaru nozarē.

Informācijas salīdzināšanas rīka izstrāde uz esošās Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (PPĢIS) platformas nodrošinās lietotājiem vienkāršu un uzticamu veidu, kā tiešsaistē salīdzināt interneta un mobilo sakaru pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un cenas lietotāja ģeogrāfiskā atrašanās vietā.

Informācijas salīdzināšanas rīka mērķis ir uzlabot galalietotāju iespējas izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko pakalpojumu, kā arī veicināt konkurenci elektronisko sakaru tirgū. Informācijas pieejamība tiks nodrošināta, efektīvi izmantojot jau esošo valsts informācijas sistēmu – PPĢIS. Tas būs elektronisko sakaru lietotājiem pieejams rīks, kas bez maksas sniedz iespējas noteikt pieejamos interneta piekļuves un balss sakaru pakalpojumus gan mobilā, gan fiksētā tīklā un to cenas lietotājiem interesējošas atrašanās vietas līmenī.

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskai neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.

Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk, vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau šobrīd piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.

Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.

Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Saeimas deputāti 29.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.