Par Junkera plānu dēvētā investīciju veicināšanas sistēma no ideālistiska brīvā tirgus instrumenta kļūst par politisko apvedceļu citādi aizliegtām subsīdijām

Spriežot pēc sakāmvārda, latviešiem ir labi zināms, ka kopus cūka nebarojas. Tā noticis arī ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu jeb Junkera plānu, ko pirms gada tobrīd jaunā Eiropas Komisija ambiciozi pieteica kā savu atbildi stagnējošajai Eiropas ekonomikai. Vai, pareizāk sakot, ekonomikām.

Lūk, šai gramatiskajā niansē tad arī visa sāls – vienota ES ekonomika ir matemātiska, bet ne īsti dabā vērojama parādība, tāpēc arī ar Eiropas mēroga ekonomiskajiem plāniem un politiku ir un paredzami arī būs problemātiski. Nacionālās intereses ir un paliek noteicošās tā vienkāršā fakta dēļ, ka mums ir 28 dažādas un nereti pat ļoti atšķirīgas ekonomikas ar saviem ekonomiskajiem cikliem, tradīcijām, sociālajiem līgumiem. Tas nozīmē, ka Berlīnei, Londonai, Sofijai un Tallinai ir un būs atšķirīgas praktiskās prioritātes jeb praktiskā izpratne par izaugsmi, veicināšanu, attīstību un citiem jaukiem vārdiem.

Investīciju plūsmas atdzīvināšanas mēģinājums notiek «uz dullo»

Šonedēļ Latvijas prezidentūras ES Padomē vadībā sākta virzība vienam no prioritāri veicamajiem darbiem – par Junkera investīciju plānu dēvētās Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas saskaņošana ar dalībvalstīm. Plāna ietvaros EK ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantiju palīdzību stratēģiski svarīgos Eiropas biznesa un ekonomikas projektos cer «izstumt» virs 300 miljardiem EUR banku līdz šim pieturētās naudas. Pašu aizdevēju acīs ar sevišķu jēdzīgumu šis plāns neizceļas. Dažs Eiropas politikas analītiķis Junkera plānu 15 reizes palielināt no EK un EIB piešķirto 21 miljardu EUR līdz plānotajiem vismaz 315 miljardiem dēvē par alķīmiju. Un visa šā pasākuma mērķa grupa – publisko un privāto investīciju projektu attīstītāji – arī pagaidām pēc iespējamās naudas piesakās pēc principa «un ja nu iedod?» ‒ katram gadījumam un diezgan haotiski. Latvijas iesniegumi uz šā fona izskatās salīdzinoši labi, bet no vairākām citām dalībvalstīm netrūkst pieteikumu, kas neatbilst uzstādītajiem jau tā visai plašajiem mērķiem.

Vai makā kritīs solījums, ka tuvākajā laikā varētu tikt apstiprināti pirmie Baltijas valstu iesniegtie projekti Eiropas Investīciju plāna atbalstam

Grieķijas ražošanā, inovācijā un infrastruktūrā ieripojuši 19 miljoni eiro no Junkera lādes un paredzams, ka tas piesaistīs investīcijas vēl 87 miljonu eiro apmērā. Viens no Latvijas prezidentūras ES Padomē galvenajiem uzdevumiem – par Junkera plāna iedarbināšanu pirms pusotra gada sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Var sacīt, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas ir plāna pamatā, tika ielikts Rīgā. Droši vien šie vēsturiskie notikumi izpelnījās aplausus, akustika lika tiem lieliski dārdēt. Latvijai izdevās nodrošināt Eiropas politiķus un birokrātus ar ērtiem krēsliem un nomazgātiem prezidentūras centrālās ēkas stikliem un bleķiem, droši vien arī latviešu vārītā kafija bija laba. Plaukstu sišana beidzās, Eiropas kungi pameta Rīgu, bet kādu labumu sev izpelnījās mūsu valsts, neņemot vērā pieklājīgus cieņas apliecinājumus par labi sarīkotu prezidentūru?

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

It kā ekonomikas izrāvienam domātās ES līmeņa garantijas nozīmīgu projektu finansējumam izskatās pēc politiska un sociāla plākstera, no kā biznesam sevišķs labums diez vai būs.

Eiropas Komisijas atjautīgo ekspertu prātos ir izauklēts par Junkera investīciju plānu dēvētais ES ekonomikas un vienotā tirgus sapurināšanas projekts. Tomēr, kā nesen klātbūtnē pārliecinājās DB, pat šie gudrie prāti nespēj ticami argumentēt, ka Junkera plāns nav sevišķi lielo dalībvalstu politiskās elites vajadzībām radīta polittehnoloģiska konstrukcija.

Īsi sakot, Junkera plāns ar tā garantijām dažādiem vērienīgiem publiskiem projektiem no visai labi kapitalizētajām Eiropas bankām solās izvilkt finansējumu, un tas pats par sevi ir labi. Nelāgi ir tas, ka šādu lielu projektu radītā rosība un publicitāte īstermiņā radīs iespaidu, ka «viss notiek», un, ja jau viss notiek, tad uzminiet nu – kas nenotiek? Pareizi, nenotiek reformas, jo uz tādām politiķi ir spējīgi vienīgi spiestā kārtā. Jaunas naudas radītā rosība noteikti būs labs instruments dalībvalstu valdībām savu tautu dažādu flangu populisma kušināšanai, tomēr tā nerisinās fundamentālās – zemas konkurētspējas un ar regulējumiem un birokrātiju pārlieku apgrūtinātas ekonomikas – problēmas, un līdz ar to ilgākā perspektīvā Junkera plāns neko nedos.

Lai arī projektu, kam būtu nepieciešams investīciju atbalsts, Latvijā netrūkst, mūsu valsts iekļuvusi starp tām sešām ES valstīm, kas Junkera plāna piedāvājumu ignorē

Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecības vadītājas Innas Šteinbukas atklāsmes aģentūrai BNS par to, ka Latvija ir viena no tām nedaudzajām ES valstīm, kas līdz šim nav noslēgusi līgumus Eiropas Investīciju plāna jeb tā sauktā Junkera plāna ietvaros, ir šokējošas un apbēdinošas. Jo vairāk tāpēc, ka šis Eiropas ekonomikas attīstības plāns tika pieņemts Latvijas ES padomes prezidentūras laikā. Tolaik mūsu valsts amatpersonas ar šo panākumu ļoti lepojās un sita sev pie krūts, cik svarīga šī plāna pieņemšana ir ekonomikas izaugsmei. Viens no šādiem «bungu rībinātājiem» bija tā laika finanšu ministrs un šā brīža labklājības ministrs Jānis Reirs, kas neskopojās ar epitetiem, ka «šis plāns būs viens no vissvarīgākajiem instrumentiem izaugsmes veicināšanai ES ekonomikā, un mērķis nodrošināt to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds var darboties jau šā gada (2015. gada – red.) vidū, ir augsts. Tāpēc esam apņēmušies pielikt visas pūles nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanai, lai to īstenotu – tas būs viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem». Vai nav brīnišķīgi? Tikai praksē izskatās, ka šajā gadījumā rūpes bijušas par Vācijas, Austrijas, Francijas un citu Eiropas valstu ekonomikas stimulēšanu, bet Latvija kaut kā ir palikusi aiz borta.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Ar gandrīz 600 miljonu eiro «ielāpu» zinātnes un augstākās izglītības kleitā Latvijā likteņa varā atstātās nozares varētu posties uz šajā jomā attīstīto valstu balli

Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis rēķina, ka no plānotā 600 miljonu eiro «lētā» kredīta no Eiropas Investīciju bankas tautsaimniecība var iegūt miljardos mērāmu atdevi.

Kā iesaiste Junkera investīciju plānā veicinās augstākās izglītības attīstību un kvalitātes veicināšanu?

Iespēja izmantot lētos kredītus Junkera plāna ietvaros atbalsojas akūtajā līdzekļu nepietiekamībā augstākajai izglītībai un zinātniskajai pētniecībai, arī inovatīvajai darbībai. Pēc finansējuma no iekšzemes kopprodukta esam pēdējā vietā Eiropā kā inovāciju indeksā, tā izglītībā un zinātnē. Jau vasarā izskanēja pavisam vienkāršs priekšlikums – saskaitām, cik nepieciešams, lai sasniegtu likumā noteikto 1,5% no IKP šīm jomām, un aizņemamies šo summu ilgtermiņā. Visā pasaulē, īpaši ASV, visiem ir skaidrs, ka, ieguldot vienu ASV dolāru kvalitatīvā universitātē, atdeve sabiedrībai ir astoņi vai pat desmit dolāru, ja universitāte ir augsta līmeņa. Ieguldījums tautas izglītībā un zinātnē ir tā joma, kurā nevar aizšaut garām.

Žana Kloda Junkera investīciju plāns Eiropai veicinās ikvienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tostarp Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi. Neskatoties uz to, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) tiešā veidā nesniedz finansējumu maziem un vidējiem uzņēmējiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) paredz mehānismu to atbalstam, norāda Finanšu ministrija (FM).

Līdz šim Latvijā visai maz izmantota iespēja iegūt finansējumu projektu attīstīšanai no tādām starptautiskām finanšu institūcijām, kā, piemēram, EIB, Ziemeļu investīciju bankas, kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Iespējams, tas tādēļ, ka valsts un privātā sektora pārstāvjiem trūkst informācijas par pieejamiem finanšu instrumentiem vai aizdevuma saņemšanas iespējām Latvijā. Tāpat arī lielāka uzmanība jāvērš uz iespēju piesaistīt finansējumu grantu veidā.

Maziem un vidējiem uzņēmējiem projektu pieteikšana ir lieliska iespēja panākt sev izvirzīto mērķu sasniegšanu, inovāciju ieviešanu, kā arī kopumā veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Turklāt ir svarīgi, lai mūsu uzņēmēji līdz ar projektu pieteikšanu informētu EIB, kas tieši Latvijai nepieciešams un kādi ir šķēršļi finansējuma saņemšanai komercbankās.

Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai izveidotā Junkera investīciju plāna avotā spēcinājumu guvusi Rīgas satiksme, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Junkera plāna ietvaros tiek izskatīta tikai tādu projektu atbalstīšana ar garantijām vai aizdevumu, kuru izmaksas ir vismaz 50 milj. eiro. Šos projektus vērtē Eiropas investīciju banka un arī sniedz savus atzinumu, turklāt ir vairāki nosacījumi. Projektam ir jābūt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgam, ar skaidru biznesa konceptu, ar pamatotu naudas plūsmu,ar identificētiem un nosegtiem iespējamiem riskiem. Turklāt Eiropas Investīciju banka izsniedz garantijas vai aizdevumus līdz 50% no kopējām projekta izmaksām, bet vismaz 10% jābūt ieceres autoru pašfinansējumam (5 milj. eiro), savukārt pārējie 40% (20 milj. eiro) var būt komercbanku kredīti, riska kapitāla fondu, ES struktūrfondu, privātu investoru vai arī Altum nauda. Valsts AS Latvijas Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš skaidro, ka šā gada janvārī ir pieņemts darbinieks, kura uzdevums ir sazināties ar lielajiem uzņēmumiem un informēt par iespēju izmantot Junkera plāna finansējumu, ir bijuši četri semināri, kā arī 25 konsultācijas lielo projektu virzītājiem. Eiropas Investīciju banka ir apstiprinājusi tikai Rīgas Satiksmes projekta finansējumu 75 milj. eiro apmērā, kas ir 195 milj. eiro projekta sastāvdaļa, skaidroja R. Bērziņš. Viņš norāda, ka procesā ir Latvijas valsts ceļu infrastruktūras projekts (Ķekavas apvadceļš) 140 – 160 milj. eiro kopējā vērtībā, kā arī citi projekti infrastruktūras, izglītības, inovāciju, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomās. Pēc R. Bērziņa sacītā, Junkera plānam savus projektus var iesniegt arī pašvaldības - viena esot par šādām iespējām interesējusies.

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju Altum uzsākusi informatīvu semināru ciklu ar mērķi vairot izpratni par Eiropas Savienības Investīciju plāna jeb tā dēvētā Junkera plāna darbību un veicināt kvalitatīvu investīciju projektu sagatavošanu, informē EK.

Abas institūcijas mudina uzņēmējus, valsts un pašvaldību uzņēmumus un citus interesentus izzināt Junkera plāna iespējas un pieteikt projektus atbalsta saņemšanai.

Potenciālie projektu pieteicēji, bankas un dažādu nozaru pārstāvji cikla pirmajā seminārā interesējās par Latvijas projektu iespējām gūt finansiālu atbalstu, rodot atbildes kā uz teorētiskiem, tā praktiskiem jautājumiem par projektu sagatavošanu un iesniegšanu. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas ir daļa no Junkera plāna Eiropas ekonomikas attīstībai, ir iespēja Latvijai un Latvijas uzņēmumiem ar Eiropas Investīciju bankas līdzdalību piesaistīt investīcijas stratēģisku un augstas pievienotās vērtības projektu finansēšanai un īstenošanai.

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto Junkera investīciju plānu, kura mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanu Eiropā.

EK priekšsēdētāja Žana-Kloda Junkera pērn novembrī prezentētais investīciju plāns paredz izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Šajā fondā pieci miljardi eiro kapitāla nāks no Eiropas Investīciju bankas, savukārt 16 miljardi eiro būs garantiju fonds. Garantiju fondam astoņus miljardus piešķirs no Eiropas Savienības (ES) budžeta. Iecerēts, ka sākotnējais ieguldījums ļaus piesaistīt vairāk nekā 300 miljardus eiro papildu investīcijās.

EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele aģentūru LETA informēja, ka likumdošanas sarunās ar ES Padomi EP izdevās pielāgot fonda finansēšanas struktūru, panākt ietekmi uz fonda vadītāju izraudzīšanos un nodrošināt vairāk demokrātiskās pārredzamības.

Lai jaunais Junkera investīciju plāns kopumā praktiski tiktu ieviests, nepieciešams jaunais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). Pašreizējās indikācijas liecina, ka likumdošanas procesu izdosies pabeigt līdz jūnija beigām, lai rudenī šis jaunais fonds reāli sāktu darbu, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena saka Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Fragments no intervijas

Runājot par tā dēvēto Junkera investīciju plānu, ar kuru saistītas arī daudzu uzņēmēju cerības, vai jau ir zināms Eiropas Investīciju bankas (EIB) viedoklis par ES dalībvalstu projektiem?

Vispirms jāsāk darbs Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), tikai tad sāksies praktiskā projektu vērtēšana. Iepriekš tiešām tika runāts par to, ka EIB atsevišķus projektus var sākt īstenot sava mandāta ietvaros, bet to EIB veic atbilstoši savām parastajām procedūrām. Lai jaunais Junkera investīciju plāns kopumā praktiski tiktu ieviests, nepieciešams jaunais ESIF. ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru padomes jeb ECOFIN līmenī vienošanās, kas saistīta ar jauno fondu, ir panākta jau pirms vairākām nedēļām. Notiek arī sarunas ar Eiroparlamentu. Pašreizējās indikācijas liecina, ka likumdošanas procesu izdosies pabeigt līdz jūnija beigām, vēl Latvijas prezidentūras laikā, tas arī būtu nosacījums, lai rudenī šis jaunais fonds reāli sāktu darbu.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Latvija finansējuma saņemšanai no tā dēvētā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera investīciju plāna jeb Investīciju plāna Eiropai (An Investment Plan for Europe), kura mērķis ir stimulēt investīcijas izaugsmei un darba vietu radīšanai Eiropas Savienībā (ES), pieteikusi projektus vairāk nekā 10 miljardu eiro vērtībā, informē Finanšu ministrija (FM).

«Latvija kopumā darba grupai ir iesniegusi 58 projektus par summu vairāk kā 10 miljardu eiro apmērā. Daudzi no šiem projektiem ir ļoti būtiski mūsu ekonomikas attīstībai, tādēļ ir īpaši svarīgi nozaru ministrijām savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu papildu investīcijas mūsu valsts tautsaimniecībā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Starp iesniegtajiem projektiem ir Latvijas lielāko universitāšu un institūtu pētniecības projekti, arī kopēji Baltijas pētniecības projekti, piemēram, biofarmācijas klastera BioPharmAlliance projekts. Attīstības finanšu institūcija ir pieteikusi projektus mazo un vidējo uzņēmumu, inovāciju un energoefektivitātes projektu tālākai finansēšanai. Transporta nozarē starp projektiem ir Ziemeļu transporta koridors Rīgā un Rail Baltica.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers gatavojas nākamnedēļ nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Kā stāsta amatpersonas, kas iepazīstinātas ar Junkera projektu, ar kuru viņš grasās nākt klajā savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES Eiropas Parlamentā (EP), EK vēlas, lai uz citām dalībvalstīm tiktu pārvietoti 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā.

Junkera uzruna EP paredzēta trešdienas rītā, un sagaidāms, ka tajā EK prezidents izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai, kuri tiks likti galdā 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Junkera pakete ietvers jaunu pastāvīgu patvēruma meklētāju pārdales shēmu, kura paredzēs automātisku jaunieceļojušo nelegālo imigrantu sadali pa dalībvalstīm, stāsta amatpersonas.

Vairāk naudas ekonomikā nenozīmētu to izaicinājumu risināšanu, kas Latvijai ir

Tā saka DNB bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Atle Knai un cita starpā iesaka Latvijas uzņēmējiem savos biznesa plānos piefiksēt Krievijas rubļa vērtību – tā šādā līmenī ir uz palikšanu.

Nesen ar kādu draugu runājāmies, ka bankas dod kredītus tiem, kam nauda jau ir, un tāds bija arī viņa privātais novērojums – kad kontā parādījās nauda pēc īpašuma pārdošanas, banka sāka piedāvāt arī visādas finanšu rosības iespējas. Kā Latvijā ir ar finanšu pieejamību?

Tas ir jautājums, ko mums pastāvīgi uzdod gan klienti, gan mediji – vai Latvijā ir grūti saņemt finansējumu? Un mana atbilde ir – nē, jo šis ir tirgus ar augstu konkurenci, un netrūkst banku, kas gribētu aizdot. Bet bankas uzdevums nav finansēt pilnīgi visu. Mēs fokusējamies uz zema līdz vidēja riska segmentu. Tā ka es piekrītu jūsu novērojumam, ka tie, kas spēj aizņemties, arī dabū naudu.

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Tie, kas laikus un pārliecinoši ir izrādījuši pretimnākšanu Ķīnas interesēm Eiropā, sāk gūt no tā labumu

Saistībā ar abpusēja labuma gūšanu no Ķīnas ekonomikas izvēršanās plāniem šonedēļ risinās trīs pasākumi – ES un Ķīnas kārtējais samits Briselē, Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas (AIIB) atklāšana Pekinā un arī Latvijai vistuvākais notikums – sadarbības līguma parakstīšana starp Klaipēdas ostu un Šeņdžeņas pilsētas rietumu ostu. Klaipēdā šodien viesojas arī Sjiņdzjanas provinces vicegubernators un par attīstību atbildīgais provinces kompartijas sekretārs, kas simbolus mīlošajā Āzijas kultūrā ir spēcīga zīme par labu Klaipēdai, kā arī virkne augstu biznesa līderu.

Sjiņdzjana ir robežprovince Kazahstānai un Krievijai, caur kurām iet Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, un tā sakarā Ķīnas tranzīta intermodālajā centrā man nesen savām acīm iznāca skatīt bēdīgu ainu. Lielā kartē ir iezīmēts Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, kas aiziet līdz pat Baltijas jūrai, tikai pāri Latvijai un tai vietai, kur būtu jābūt iezīmētai Rīgai, skaidrā mandarīnu valodā ir uzrakstīts zemāk esošā aplīša atšifrējums – «Klaipēda».

Investīcijas un naudas pieejamība ir tas pedālis, uz ko būtu jāspiež, lai mūsu IKP pieaugtu

Situācija, ka mūsu komercbankas nekreditē apstākļos, kad tām nav kur naudu likt, nav normāla. Valdībai ir komercbankām jājautā, cik objektīvi ir tie iemesli, kādēļ tās nekreditē tautsaimniecību. Savukārt, ja tās nevēlas uzņemties nekādu riska daļu, bet pelnīt tikai uz komisijām un kontu apkalpošanu, tad ir savi alternatīvie ceļi. Tā intervijā saka Ekonomistu apvienības 2010 prezidents dr. oec. Ojārs Kehris.

Kā Latviju ietekmēs Eiropas Centrālās Bankas (ECB) ekonomiku stimulējošie pasākumi – kvantitatīvā stimulēšana, negatīvā procentu likme, paplašinātā aktīvu pirkšanas programma?

Tie netiešā veidā jau ietekmē. Jo ECB noteiktās kvantitatīvās stimulēšanas, kas tika paziņotas janvārī un martā sāktas īstenot, bija pareizs risinājums pareizā laikā. Jau gaidas vien, ka kaut kas tāds notiks, deva savus rezultātus. Pirmie dati liecina, ka kreditēšana eirozonā uzlabojas – diemžēl Latvija te ir izņēmums – un kredīti ir pieejamāki. Uzlabojums jau ir. Ja pieprasījums pieaugs eirozonā, tas viennozīmīgi pozitīvi ietekmēs arī mūs. Diemžēl mēs nezinām, cik ilgi šī politika turpināsies, jo tā ir atkarīga arī no inflācijas rādītājiem eirozonā. Gan ECB politika, gan Junkera plāns, – kas gan ir divas dažādas lietas, tomēr tēmētas vienā virzienā, – ir piemēri, ka Eiropa savas problēmas risina ļoti lēnām, ļoti novēloti, tomēr, kad tās tiek risinātas, lielais rullis tomēr strādā, un risinājumi dod rezultātu.

ES prezidentūras laikā Latvija godam parūpējusies par citu interesēm, aizmirstot savējos

Tūlīt būs noslēdzies Latvijas ES prezidentūras pusgads. Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir lepna, jo esot saņēmusi uzslavas, ka tieši Latvijas prezidentūra ir bijusi labākā, kāda vispār ES bijusi. Atceramies, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Ministru kabineta biedri vairākkārt sajūsmināti viens otram pateicās, cik labi prezidentūras laikā viss norit. Kā izriet no Valsts kontroles ziņojuma, valsts resoriem, iespējams, tiešām bija par ko priecāties, jo Latvijai ierastā stilā varēja «apgūt» prezidentūrai paredzētos līdzekļus. Varbūt ne tieši tiem mērķiem apgūt, kam tie it kā sākotnēji bija paredzēti, taču dārgie datori VARAM, ārpus ES esošo vēstniecību remontēšana un apgāde ar jaunām automašīnām un mēbelēm, jauni logi, telefoni un citi gadžeti cilvēkiem, kas prezidentūrai pat tuvumā nestāv, visticamāk, sen jau bija nepieciešami. Kad nauda iztērēta, ko nu tur vairs – Valsts prezidents Andris Bērziņš tik nopūšas, ka varbūt jau arī varēja nedaudz lētāk tikt cauri, taču tas, ka Valsts kontroles ziņojumi jau tādi kaķa lāsti vien ir, visiem sen jau ir skaidrs. Tātad, šaubu nav, no šī aspekta Latvijas prezidentūra par nodokļu maksātāju naudu dažiem ir lieliski izdevusies.

Latvija no tā dēvētā Junkera investīciju plāna piesaistījusi apmēram pusmiljardu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Viņa, vērtējot vakardienas EK prezidenta Žana Kloda Junkera runu Eiropas Parlamentā Strasbūrā, atzina, ka tā bijusi optimistiska. Ja pirms gada runā optimisma nebija, viņi bija norūpējušies par Brexit, savukārt vēl pirms gada Eiropā aktuālākais jautājums bija migrantu krīze.

Tādejādi šī gada runa ir bijusi optimistiska - gan Eiropas, gan Latvijas ekonomikas uzrāda izaugsmi, samazinās bezdarba līmenis un tāpat ekonomikās ieplūst investīcijas.

Šteinbuka norādīja, lai arī pēc Junkera investīciju plāna pasludināšanas, Latvijā valdīja skepse par šo līdzekļu apgūšanu, tagadējās aplēses liecina, ka Latvijas ekonomikā ieplūduši apmēram pusmiljards eiro tieši pateicoties šim plānam.

Līdz ar jaunās daudzprofilu slimnīcas pirmā posma pabeigšanu, ARS sāk nopietnāk skatīties medicīnas tūrisma virzienā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Realizējot vairākus gadus ilgušo projektu, bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā durvis vērusi Medicīnas sabiedrības ARS jaunveidojamās daudzprofilu slimnīcas Diagnostikas klīnika, kas ir pirmais posms privātās daudzprofilu slimnīcas izveidei. Kopējie slimnīcas izveides un aprīkošanas darbi notiks vēl divos etapos, un kopumā visas slimnīcas pabeigšanas darbi aizņems aptuveni piecus gadus, DB norādīja Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Ēkas renovācijas darbu laikā tika rekonstruēts fasādes korpuss, mainītas nesošās konstrukcijas no pirmā stāva līdz jumtam. Šobrīd pilnībā izbūvēts ēkas pirmais stāvs, kurā darbojas jau minētā Diagnostikas klīnika. «Renovācijas darbi turpināsies vēl divās kārtās. Tālāk tie būs tikai kosmētiskā remonta ietvaros un slimnīcas nodaļu iekārtošanā, līdz ar to Diagnostikas klīnika varēs darboties netraucēti,» norāda klīnikas vadītāja Jana Matuzala. Ēkas vidusdaļa būs moderns arhitektonisks veidojums, bet pārējās daļas saglabās esošo izskatu.