Būve

Daudzprofilu kompleksam grib Junkera plāna naudu

Māris Ķirsons, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Privātā medicīnas sabiedrība ARS 32 milj. eiro vērtā daudzprofilu medicīnas centra izveides projekta realizācijai centīsies piesaistīt finansējumu no daudzmiljardu Junkera investīciju veicināšanas plāna, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ja pavērsies tāda iespēja, tad izmantosim arī izdevību aizņemties naudu no tā dēvētā Junkera investīciju plāna, kura iedzīvināšana tiek solīta jau tuvākajā laikā,» nostāju skaidro SIA ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Iecerētā projekta realizācija jau ir uzsākta un tā pirmā kārta tiks pabeigta jau šovasar. «Nauda jau ir ieguldīta līdz šim – aptuveni 2 milj. eiro ir samaksāti par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu līdz rekonstrukcijas sākumam un iekārtas paredzēts uzstādīt līdz vasaras vidum, kas kopumā izmaksās ap 8,5 milj. eiro,» pašreizējo situāciju rāda M. Andersons. Viņš atzinīgi novērtē medicīnisko iekārtu iegādei atvēlēto ES struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas piešķirto atbalstu (projekts 3,4 milj. eiro, ieskaitot PVN). «Raudzīsimies, kāda būs situācija un kur varēsim aizņemties, tad arī varēs atbildēt, cik ilgā laikā iecerētais stacionāra un diagnostikas centra izveides projekts pilnībā tiks pabeigts,» tā uz jautājumu, cik daudz laika vajadzētu, lai pilnībā īstenotu ieceri, atbild M. Andersons.

Šī projekta īstenošanas rezultātā padomju laiku ceturtā slimnīca vai pirmskara laika Latvijas Sarkanā krusta slimnīca iegūs jaunu elpu. «Ar Junkera investīciju programmas naudas izmantošanu vai bez tās projekts tiks īstenots,» tā uz jautājumu, vai ir alternatīvs plāns, ja neizdodas piekļūt Junkera investīciju miljardu bankai, atbild M. Andersons.

Nešaubās par izdošanos

«Ja M. Andersons, kurš jau vairākus gadu desmitus strādā privātajā medicīnas sektorā, ir atvēzējies uz šādu projektu, tad man ir pārliecība, ka viņam iecerētais projekts izdosies,» ieceri vērtē veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņaprāt, vēlme piesaistīt līdzekļus no Junkera plāna ir apsveicama. «Tas nozīmē, ka Latvijas privātās medicīnas sektors ir gatavs naudu aizņemties, strādāt ar peļņu un šo kredītu atmaksāt,» secina G. Belēvičs.

Visu rakstu Daudzprofilu kompleksam grib Junkera plāna naudu lasiet 7. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Glābšanas plāns kļūst arī reālpolitisks

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 18.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Junkera plānu dēvētā investīciju veicināšanas sistēma no ideālistiska brīvā tirgus instrumenta kļūst par politisko apvedceļu citādi aizliegtām subsīdijām

Spriežot pēc sakāmvārda, latviešiem ir labi zināms, ka kopus cūka nebarojas. Tā noticis arī ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu jeb Junkera plānu, ko pirms gada tobrīd jaunā Eiropas Komisija ambiciozi pieteica kā savu atbildi stagnējošajai Eiropas ekonomikai. Vai, pareizāk sakot, ekonomikām.

Lūk, šai gramatiskajā niansē tad arī visa sāls – vienota ES ekonomika ir matemātiska, bet ne īsti dabā vērojama parādība, tāpēc arī ar Eiropas mēroga ekonomiskajiem plāniem un politiku ir un paredzami arī būs problemātiski. Nacionālās intereses ir un paliek noteicošās tā vienkāršā fakta dēļ, ka mums ir 28 dažādas un nereti pat ļoti atšķirīgas ekonomikas ar saviem ekonomiskajiem cikliem, tradīcijām, sociālajiem līgumiem. Tas nozīmē, ka Berlīnei, Londonai, Sofijai un Tallinai ir un būs atšķirīgas praktiskās prioritātes jeb praktiskā izpratne par izaugsmi, veicināšanu, attīstību un citiem jaukiem vārdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Izaugsme Eiropā alķīmijas ziņā un šarmā

Didzis Meļķis, 28.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju plūsmas atdzīvināšanas mēģinājums notiek «uz dullo»

Šonedēļ Latvijas prezidentūras ES Padomē vadībā sākta virzība vienam no prioritāri veicamajiem darbiem – par Junkera investīciju plānu dēvētās Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas saskaņošana ar dalībvalstīm. Plāna ietvaros EK ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantiju palīdzību stratēģiski svarīgos Eiropas biznesa un ekonomikas projektos cer «izstumt» virs 300 miljardiem EUR banku līdz šim pieturētās naudas. Pašu aizdevēju acīs ar sevišķu jēdzīgumu šis plāns neizceļas. Dažs Eiropas politikas analītiķis Junkera plānu 15 reizes palielināt no EK un EIB piešķirto 21 miljardu EUR līdz plānotajiem vismaz 315 miljardiem dēvē par alķīmiju. Un visa šā pasākuma mērķa grupa – publisko un privāto investīciju projektu attīstītāji – arī pagaidām pēc iespējamās naudas piesakās pēc principa «un ja nu iedod?» ‒ katram gadījumam un diezgan haotiski. Latvijas iesniegumi uz šā fona izskatās salīdzinoši labi, bet no vairākām citām dalībvalstīm netrūkst pieteikumu, kas neatbilst uzstādītajiem jau tā visai plašajiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Junkers ar naudu uz Latviju neraujas

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai makā kritīs solījums, ka tuvākajā laikā varētu tikt apstiprināti pirmie Baltijas valstu iesniegtie projekti Eiropas Investīciju plāna atbalstam

Grieķijas ražošanā, inovācijā un infrastruktūrā ieripojuši 19 miljoni eiro no Junkera lādes un paredzams, ka tas piesaistīs investīcijas vēl 87 miljonu eiro apmērā. Viens no Latvijas prezidentūras ES Padomē galvenajiem uzdevumiem – par Junkera plāna iedarbināšanu pirms pusotra gada sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Var sacīt, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas ir plāna pamatā, tika ielikts Rīgā. Droši vien šie vēsturiskie notikumi izpelnījās aplausus, akustika lika tiem lieliski dārdēt. Latvijai izdevās nodrošināt Eiropas politiķus un birokrātus ar ērtiem krēsliem un nomazgātiem prezidentūras centrālās ēkas stikliem un bleķiem, droši vien arī latviešu vārītā kafija bija laba. Plaukstu sišana beidzās, Eiropas kungi pameta Rīgu, bet kādu labumu sev izpelnījās mūsu valsts, neņemot vērā pieklājīgus cieņas apliecinājumus par labi sarīkotu prezidentūru?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Eiropeiskais radošums ne tikai grāmatvedībā

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

It kā ekonomikas izrāvienam domātās ES līmeņa garantijas nozīmīgu projektu finansējumam izskatās pēc politiska un sociāla plākstera, no kā biznesam sevišķs labums diez vai būs.

Eiropas Komisijas atjautīgo ekspertu prātos ir izauklēts par Junkera investīciju plānu dēvētais ES ekonomikas un vienotā tirgus sapurināšanas projekts. Tomēr, kā nesen klātbūtnē pārliecinājās DB, pat šie gudrie prāti nespēj ticami argumentēt, ka Junkera plāns nav sevišķi lielo dalībvalstu politiskās elites vajadzībām radīta polittehnoloģiska konstrukcija.

Īsi sakot, Junkera plāns ar tā garantijām dažādiem vērienīgiem publiskiem projektiem no visai labi kapitalizētajām Eiropas bankām solās izvilkt finansējumu, un tas pats par sevi ir labi. Nelāgi ir tas, ka šādu lielu projektu radītā rosība un publicitāte īstermiņā radīs iespaidu, ka «viss notiek», un, ja jau viss notiek, tad uzminiet nu – kas nenotiek? Pareizi, nenotiek reformas, jo uz tādām politiķi ir spējīgi vienīgi spiestā kārtā. Jaunas naudas radītā rosība noteikti būs labs instruments dalībvalstu valdībām savu tautu dažādu flangu populisma kušināšanai, tomēr tā nerisinās fundamentālās – zemas konkurētspējas un ar regulējumiem un birokrātiju pārlieku apgrūtinātas ekonomikas – problēmas, un līdz ar to ilgākā perspektīvā Junkera plāns neko nedos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kārtējo reizi izniekota valsts nākotnes iespēja

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī projektu, kam būtu nepieciešams investīciju atbalsts, Latvijā netrūkst, mūsu valsts iekļuvusi starp tām sešām ES valstīm, kas Junkera plāna piedāvājumu ignorē

Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecības vadītājas Innas Šteinbukas atklāsmes aģentūrai BNS par to, ka Latvija ir viena no tām nedaudzajām ES valstīm, kas līdz šim nav noslēgusi līgumus Eiropas Investīciju plāna jeb tā sauktā Junkera plāna ietvaros, ir šokējošas un apbēdinošas. Jo vairāk tāpēc, ka šis Eiropas ekonomikas attīstības plāns tika pieņemts Latvijas ES padomes prezidentūras laikā. Tolaik mūsu valsts amatpersonas ar šo panākumu ļoti lepojās un sita sev pie krūts, cik svarīga šī plāna pieņemšana ir ekonomikas izaugsmei. Viens no šādiem «bungu rībinātājiem» bija tā laika finanšu ministrs un šā brīža labklājības ministrs Jānis Reirs, kas neskopojās ar epitetiem, ka «šis plāns būs viens no vissvarīgākajiem instrumentiem izaugsmes veicināšanai ES ekonomikā, un mērķis nodrošināt to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds var darboties jau šā gada (2015. gada – red.) vidū, ir augsts. Tāpēc esam apņēmušies pielikt visas pūles nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanai, lai to īstenotu – tas būs viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem». Vai nav brīnišķīgi? Tikai praksē izskatās, ka šajā gadījumā rūpes bijušas par Vācijas, Austrijas, Francijas un citu Eiropas valstu ekonomikas stimulēšanu, bet Latvija kaut kā ir palikusi aiz borta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstākā izglītība gaida Junkera vitamīnus

Raivis Bahšteins, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar gandrīz 600 miljonu eiro «ielāpu» zinātnes un augstākās izglītības kleitā Latvijā likteņa varā atstātās nozares varētu posties uz šajā jomā attīstīto valstu balli

Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis rēķina, ka no plānotā 600 miljonu eiro «lētā» kredīta no Eiropas Investīciju bankas tautsaimniecība var iegūt miljardos mērāmu atdevi.

Kā iesaiste Junkera investīciju plānā veicinās augstākās izglītības attīstību un kvalitātes veicināšanu?

Iespēja izmantot lētos kredītus Junkera plāna ietvaros atbalsojas akūtajā līdzekļu nepietiekamībā augstākajai izglītībai un zinātniskajai pētniecībai, arī inovatīvajai darbībai. Pēc finansējuma no iekšzemes kopprodukta esam pēdējā vietā Eiropā kā inovāciju indeksā, tā izglītībā un zinātnē. Jau vasarā izskanēja pavisam vienkāršs priekšlikums – saskaitām, cik nepieciešams, lai sasniegtu likumā noteikto 1,5% no IKP šīm jomām, un aizņemamies šo summu ilgtermiņā. Visā pasaulē, īpaši ASV, visiem ir skaidrs, ka, ieguldot vienu ASV dolāru kvalitatīvā universitātē, atdeve sabiedrībai ir astoņi vai pat desmit dolāru, ja universitāte ir augsta līmeņa. Ieguldījums tautas izglītībā un zinātnē ir tā joma, kurā nevar aizšaut garām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai izveidotā Junkera investīciju plāna avotā spēcinājumu guvusi Rīgas satiksme, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Junkera plāna ietvaros tiek izskatīta tikai tādu projektu atbalstīšana ar garantijām vai aizdevumu, kuru izmaksas ir vismaz 50 milj. eiro. Šos projektus vērtē Eiropas investīciju banka un arī sniedz savus atzinumu, turklāt ir vairāki nosacījumi. Projektam ir jābūt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgam, ar skaidru biznesa konceptu, ar pamatotu naudas plūsmu,ar identificētiem un nosegtiem iespējamiem riskiem. Turklāt Eiropas Investīciju banka izsniedz garantijas vai aizdevumus līdz 50% no kopējām projekta izmaksām, bet vismaz 10% jābūt ieceres autoru pašfinansējumam (5 milj. eiro), savukārt pārējie 40% (20 milj. eiro) var būt komercbanku kredīti, riska kapitāla fondu, ES struktūrfondu, privātu investoru vai arī Altum nauda. Valsts AS Latvijas Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš skaidro, ka šā gada janvārī ir pieņemts darbinieks, kura uzdevums ir sazināties ar lielajiem uzņēmumiem un informēt par iespēju izmantot Junkera plāna finansējumu, ir bijuši četri semināri, kā arī 25 konsultācijas lielo projektu virzītājiem. Eiropas Investīciju banka ir apstiprinājusi tikai Rīgas Satiksmes projekta finansējumu 75 milj. eiro apmērā, kas ir 195 milj. eiro projekta sastāvdaļa, skaidroja R. Bērziņš. Viņš norāda, ka procesā ir Latvijas valsts ceļu infrastruktūras projekts (Ķekavas apvadceļš) 140 – 160 milj. eiro kopējā vērtībā, kā arī citi projekti infrastruktūras, izglītības, inovāciju, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomās. Pēc R. Bērziņa sacītā, Junkera plānam savus projektus var iesniegt arī pašvaldības - viena esot par šādām iespējām interesējusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM:Junkera investīciju plāns sniegs būtisku atbalstu maziem un vidējiem uzņēmējiem

Dienas Bizness, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žana Kloda Junkera investīciju plāns Eiropai veicinās ikvienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tostarp Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi. Neskatoties uz to, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) tiešā veidā nesniedz finansējumu maziem un vidējiem uzņēmējiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) paredz mehānismu to atbalstam, norāda Finanšu ministrija (FM).

Līdz šim Latvijā visai maz izmantota iespēja iegūt finansējumu projektu attīstīšanai no tādām starptautiskām finanšu institūcijām, kā, piemēram, EIB, Ziemeļu investīciju bankas, kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Iespējams, tas tādēļ, ka valsts un privātā sektora pārstāvjiem trūkst informācijas par pieejamiem finanšu instrumentiem vai aizdevuma saņemšanas iespējām Latvijā. Tāpat arī lielāka uzmanība jāvērš uz iespēju piesaistīt finansējumu grantu veidā.

Maziem un vidējiem uzņēmējiem projektu pieteikšana ir lieliska iespēja panākt sev izvirzīto mērķu sasniegšanu, inovāciju ieviešanu, kā arī kopumā veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Turklāt ir svarīgi, lai mūsu uzņēmēji līdz ar projektu pieteikšanu informētu EIB, kas tieši Latvijai nepieciešams un kādi ir šķēršļi finansējuma saņemšanai komercbankās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju Altum uzsākusi informatīvu semināru ciklu ar mērķi vairot izpratni par Eiropas Savienības Investīciju plāna jeb tā dēvētā Junkera plāna darbību un veicināt kvalitatīvu investīciju projektu sagatavošanu, informē EK.

Abas institūcijas mudina uzņēmējus, valsts un pašvaldību uzņēmumus un citus interesentus izzināt Junkera plāna iespējas un pieteikt projektus atbalsta saņemšanai.

Potenciālie projektu pieteicēji, bankas un dažādu nozaru pārstāvji cikla pirmajā seminārā interesējās par Latvijas projektu iespējām gūt finansiālu atbalstu, rodot atbildes kā uz teorētiskiem, tā praktiskiem jautājumiem par projektu sagatavošanu un iesniegšanu. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas ir daļa no Junkera plāna Eiropas ekonomikas attīstībai, ir iespēja Latvijai un Latvijas uzņēmumiem ar Eiropas Investīciju bankas līdzdalību piesaistīt investīcijas stratēģisku un augstas pievienotās vērtības projektu finansēšanai un īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto Junkera investīciju plānu, kura mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanu Eiropā.

EK priekšsēdētāja Žana-Kloda Junkera pērn novembrī prezentētais investīciju plāns paredz izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Šajā fondā pieci miljardi eiro kapitāla nāks no Eiropas Investīciju bankas, savukārt 16 miljardi eiro būs garantiju fonds. Garantiju fondam astoņus miljardus piešķirs no Eiropas Savienības (ES) budžeta. Iecerēts, ka sākotnējais ieguldījums ļaus piesaistīt vairāk nekā 300 miljardus eiro papildu investīcijās.

EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele aģentūru LETA informēja, ka likumdošanas sarunās ar ES Padomi EP izdevās pielāgot fonda finansēšanas struktūru, panākt ietekmi uz fonda vadītāju izraudzīšanos un nodrošināt vairāk demokrātiskās pārredzamības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Projektu īstenošanu Junkera plāna ietvaros prognozē ap 2016. gadu

Dienas Bizness, 09.04.2015

Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai jaunais Junkera investīciju plāns kopumā praktiski tiktu ieviests, nepieciešams jaunais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). Pašreizējās indikācijas liecina, ka likumdošanas procesu izdosies pabeigt līdz jūnija beigām, lai rudenī šis jaunais fonds reāli sāktu darbu, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena saka Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Fragments no intervijas

Runājot par tā dēvēto Junkera investīciju plānu, ar kuru saistītas arī daudzu uzņēmēju cerības, vai jau ir zināms Eiropas Investīciju bankas (EIB) viedoklis par ES dalībvalstu projektiem?

Vispirms jāsāk darbs Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), tikai tad sāksies praktiskā projektu vērtēšana. Iepriekš tiešām tika runāts par to, ka EIB atsevišķus projektus var sākt īstenot sava mandāta ietvaros, bet to EIB veic atbilstoši savām parastajām procedūrām. Lai jaunais Junkera investīciju plāns kopumā praktiski tiktu ieviests, nepieciešams jaunais ESIF. ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru padomes jeb ECOFIN līmenī vienošanās, kas saistīta ar jauno fondu, ir panākta jau pirms vairākām nedēļām. Notiek arī sarunas ar Eiroparlamentu. Pašreizējās indikācijas liecina, ka likumdošanas procesu izdosies pabeigt līdz jūnija beigām, vēl Latvijas prezidentūras laikā, tas arī būtu nosacījums, lai rudenī šis jaunais fonds reāli sāktu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Junkera investīciju plānā Latvija pieteikusi projektus 10 miljardu eiro vērtībā

Dienas Bizness, 07.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija finansējuma saņemšanai no tā dēvētā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera investīciju plāna jeb Investīciju plāna Eiropai (An Investment Plan for Europe), kura mērķis ir stimulēt investīcijas izaugsmei un darba vietu radīšanai Eiropas Savienībā (ES), pieteikusi projektus vairāk nekā 10 miljardu eiro vērtībā, informē Finanšu ministrija (FM).

«Latvija kopumā darba grupai ir iesniegusi 58 projektus par summu vairāk kā 10 miljardu eiro apmērā. Daudzi no šiem projektiem ir ļoti būtiski mūsu ekonomikas attīstībai, tādēļ ir īpaši svarīgi nozaru ministrijām savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu papildu investīcijas mūsu valsts tautsaimniecībā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Starp iesniegtajiem projektiem ir Latvijas lielāko universitāšu un institūtu pētniecības projekti, arī kopēji Baltijas pētniecības projekti, piemēram, biofarmācijas klastera BioPharmAlliance projekts. Attīstības finanšu institūcija ir pieteikusi projektus mazo un vidējo uzņēmumu, inovāciju un energoefektivitātes projektu tālākai finansēšanai. Transporta nozarē starp projektiem ir Ziemeļu transporta koridors Rīgā un Rail Baltica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers gatavojas nākamnedēļ nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Kā stāsta amatpersonas, kas iepazīstinātas ar Junkera projektu, ar kuru viņš grasās nākt klajā savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES Eiropas Parlamentā (EP), EK vēlas, lai uz citām dalībvalstīm tiktu pārvietoti 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā.

Junkera uzruna EP paredzēta trešdienas rītā, un sagaidāms, ka tajā EK prezidents izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai, kuri tiks likti galdā 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Junkera pakete ietvers jaunu pastāvīgu patvēruma meklētāju pārdales shēmu, kura paredzēs automātisku jaunieceļojušo nelegālo imigrantu sadali pa dalībvalstīm, stāsta amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lai grausts pārtaptu par modernu slimnīcu, nepieciešams laiks

Elīna Pankovska, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunās daudzprofilu slimnīcas pirmā posma pabeigšanu, ARS sāk nopietnāk skatīties medicīnas tūrisma virzienā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Realizējot vairākus gadus ilgušo projektu, bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā durvis vērusi Medicīnas sabiedrības ARS jaunveidojamās daudzprofilu slimnīcas Diagnostikas klīnika, kas ir pirmais posms privātās daudzprofilu slimnīcas izveidei. Kopējie slimnīcas izveides un aprīkošanas darbi notiks vēl divos etapos, un kopumā visas slimnīcas pabeigšanas darbi aizņems aptuveni piecus gadus, DB norādīja Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Ēkas renovācijas darbu laikā tika rekonstruēts fasādes korpuss, mainītas nesošās konstrukcijas no pirmā stāva līdz jumtam. Šobrīd pilnībā izbūvēts ēkas pirmais stāvs, kurā darbojas jau minētā Diagnostikas klīnika. «Renovācijas darbi turpināsies vēl divās kārtās. Tālāk tie būs tikai kosmētiskā remonta ietvaros un slimnīcas nodaļu iekārtošanā, līdz ar to Diagnostikas klīnika varēs darboties netraucēti,» norāda klīnikas vadītāja Jana Matuzala. Ēkas vidusdaļa būs moderns arhitektonisks veidojums, bet pārējās daļas saglabās esošo izskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk naudas ekonomikā nenozīmētu to izaicinājumu risināšanu, kas Latvijai ir

Tā saka DNB bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Atle Knai un cita starpā iesaka Latvijas uzņēmējiem savos biznesa plānos piefiksēt Krievijas rubļa vērtību – tā šādā līmenī ir uz palikšanu.

Nesen ar kādu draugu runājāmies, ka bankas dod kredītus tiem, kam nauda jau ir, un tāds bija arī viņa privātais novērojums – kad kontā parādījās nauda pēc īpašuma pārdošanas, banka sāka piedāvāt arī visādas finanšu rosības iespējas. Kā Latvijā ir ar finanšu pieejamību?

Tas ir jautājums, ko mums pastāvīgi uzdod gan klienti, gan mediji – vai Latvijā ir grūti saņemt finansējumu? Un mana atbilde ir – nē, jo šis ir tirgus ar augstu konkurenci, un netrūkst banku, kas gribētu aizdot. Bet bankas uzdevums nav finansēt pilnīgi visu. Mēs fokusējamies uz zema līdz vidēja riska segmentu. Tā ka es piekrītu jūsu novērojumam, ka tie, kas spēj aizņemties, arī dabū naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ķīnas pūķis zelta olas tāpat vien nedēj

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie, kas laikus un pārliecinoši ir izrādījuši pretimnākšanu Ķīnas interesēm Eiropā, sāk gūt no tā labumu

Saistībā ar abpusēja labuma gūšanu no Ķīnas ekonomikas izvēršanās plāniem šonedēļ risinās trīs pasākumi – ES un Ķīnas kārtējais samits Briselē, Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas (AIIB) atklāšana Pekinā un arī Latvijai vistuvākais notikums – sadarbības līguma parakstīšana starp Klaipēdas ostu un Šeņdžeņas pilsētas rietumu ostu. Klaipēdā šodien viesojas arī Sjiņdzjanas provinces vicegubernators un par attīstību atbildīgais provinces kompartijas sekretārs, kas simbolus mīlošajā Āzijas kultūrā ir spēcīga zīme par labu Klaipēdai, kā arī virkne augstu biznesa līderu.

Sjiņdzjana ir robežprovince Kazahstānai un Krievijai, caur kurām iet Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, un tā sakarā Ķīnas tranzīta intermodālajā centrā man nesen savām acīm iznāca skatīt bēdīgu ainu. Lielā kartē ir iezīmēts Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, kas aiziet līdz pat Baltijas jūrai, tikai pāri Latvijai un tai vietai, kur būtu jābūt iezīmētai Rīgai, skaidrā mandarīnu valodā ir uzrakstīts zemāk esošā aplīša atšifrējums – «Klaipēda».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Pedālis IKP pieaugumam

Sandris Točs, speciāli DB, 11.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas un naudas pieejamība ir tas pedālis, uz ko būtu jāspiež, lai mūsu IKP pieaugtu

Situācija, ka mūsu komercbankas nekreditē apstākļos, kad tām nav kur naudu likt, nav normāla. Valdībai ir komercbankām jājautā, cik objektīvi ir tie iemesli, kādēļ tās nekreditē tautsaimniecību. Savukārt, ja tās nevēlas uzņemties nekādu riska daļu, bet pelnīt tikai uz komisijām un kontu apkalpošanu, tad ir savi alternatīvie ceļi. Tā intervijā saka Ekonomistu apvienības 2010 prezidents dr. oec. Ojārs Kehris.

Kā Latviju ietekmēs Eiropas Centrālās Bankas (ECB) ekonomiku stimulējošie pasākumi – kvantitatīvā stimulēšana, negatīvā procentu likme, paplašinātā aktīvu pirkšanas programma?

Tie netiešā veidā jau ietekmē. Jo ECB noteiktās kvantitatīvās stimulēšanas, kas tika paziņotas janvārī un martā sāktas īstenot, bija pareizs risinājums pareizā laikā. Jau gaidas vien, ka kaut kas tāds notiks, deva savus rezultātus. Pirmie dati liecina, ka kreditēšana eirozonā uzlabojas – diemžēl Latvija te ir izņēmums – un kredīti ir pieejamāki. Uzlabojums jau ir. Ja pieprasījums pieaugs eirozonā, tas viennozīmīgi pozitīvi ietekmēs arī mūs. Diemžēl mēs nezinām, cik ilgi šī politika turpināsies, jo tā ir atkarīga arī no inflācijas rādītājiem eirozonā. Gan ECB politika, gan Junkera plāns, – kas gan ir divas dažādas lietas, tomēr tēmētas vienā virzienā, – ir piemēri, ka Eiropa savas problēmas risina ļoti lēnām, ļoti novēloti, tomēr, kad tās tiek risinātas, lielais rullis tomēr strādā, un risinājumi dod rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Prezidentūra kā nāca, tā aizgāja

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES prezidentūras laikā Latvija godam parūpējusies par citu interesēm, aizmirstot savējos

Tūlīt būs noslēdzies Latvijas ES prezidentūras pusgads. Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir lepna, jo esot saņēmusi uzslavas, ka tieši Latvijas prezidentūra ir bijusi labākā, kāda vispār ES bijusi. Atceramies, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Ministru kabineta biedri vairākkārt sajūsmināti viens otram pateicās, cik labi prezidentūras laikā viss norit. Kā izriet no Valsts kontroles ziņojuma, valsts resoriem, iespējams, tiešām bija par ko priecāties, jo Latvijai ierastā stilā varēja «apgūt» prezidentūrai paredzētos līdzekļus. Varbūt ne tieši tiem mērķiem apgūt, kam tie it kā sākotnēji bija paredzēti, taču dārgie datori VARAM, ārpus ES esošo vēstniecību remontēšana un apgāde ar jaunām automašīnām un mēbelēm, jauni logi, telefoni un citi gadžeti cilvēkiem, kas prezidentūrai pat tuvumā nestāv, visticamāk, sen jau bija nepieciešami. Kad nauda iztērēta, ko nu tur vairs – Valsts prezidents Andris Bērziņš tik nopūšas, ka varbūt jau arī varēja nedaudz lētāk tikt cauri, taču tas, ka Valsts kontroles ziņojumi jau tādi kaķa lāsti vien ir, visiem sen jau ir skaidrs. Tātad, šaubu nav, no šī aspekta Latvijas prezidentūra par nodokļu maksātāju naudu dažiem ir lieliski izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija no tā dēvētā Junkera investīciju plāna piesaistījusi apmēram pusmiljardu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Viņa, vērtējot vakardienas EK prezidenta Žana Kloda Junkera runu Eiropas Parlamentā Strasbūrā, atzina, ka tā bijusi optimistiska. Ja pirms gada runā optimisma nebija, viņi bija norūpējušies par Brexit, savukārt vēl pirms gada Eiropā aktuālākais jautājums bija migrantu krīze.

Tādejādi šī gada runa ir bijusi optimistiska - gan Eiropas, gan Latvijas ekonomikas uzrāda izaugsmi, samazinās bezdarba līmenis un tāpat ekonomikās ieplūst investīcijas.

Šteinbuka norādīja, lai arī pēc Junkera investīciju plāna pasludināšanas, Latvijā valdīja skepse par šo līdzekļu apgūšanu, tagadējās aplēses liecina, ka Latvijas ekonomikā ieplūduši apmēram pusmiljards eiro tieši pateicoties šim plānam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājies

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naudu virzīs uz risku

Didzis Meļķis, 15.12.2017

Līdz šim ieguvums no ESIF bija elastīgāki noteikumi caur fonda instrumentiem saņemtajiem kredītiem, kas aizvien paliek spēkā, DB komentē attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Kā piemēru viņš īpaši izceļ šogad Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra būvniecībai piešķirtos 30 miljonus eiro, kas ir doti ar brīvāku nodrošinājuma struktūru, nekā piedāvā komercbankas.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju iztrūkumu kompensējošajam plānam piešauj vēl pāris gadus un ambīcijas inovāciju jomā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Investīciju iztrūkums jūtamam ekonomiskajam izrāvienam pēckrīzes Eiropā ap 2014. gadu tika lēsts 700 miljardu eiro apmērā, un tā kompensēšanai tā laika jaunā Eiropas Komisija radīja Investīciju plānu Eiropai. Eiropas Komisijas prezidenta vārdā tas tika iedēvēts par Junkera plānu. Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 2015. gada vidū Junkera plāns trieciena tempā tika dabūts cauri, un tam pa pēdām sekojošais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir praktiskais instruments, kā tas tiek īstenots.

Tā uzstādījums ir ar ES budžetu garantēt Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Investīciju fonda un dalībvalstu attīstības finanšu institūciju iesaisti to ekonomikai stratēģiski nozīmīgo projektu un virzienu kreditēšanā, kurus komercbankas un privātais sektors vispār finansēt ir atturīgs. Junkera plāna uzstādītais mērķis bija līdz šā gada beigām ES ekonomikai caur ESIF projektiem piesaistīt papildus 315 miljardus eiro. Tas ir gandrīz izdevies. Pēc EIB datiem, naudas izteiksmē tie ir 49,6 miljardi eiro īstenotās un 251,6 miljardi eiro vēl plānotās investīcijās, ko šajos divos ar pusi gados ir piesaistījušas dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Junkera plāns galvenokārt paredzēts lielajām dalībvalstīm, lai apietu Māstrihtas kritērijus

va/s Latvijas dzelzceļš galvenā inženiera vietnieks Guntars Jansons, 28.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par Junkera plānam pieteiktajiem Latvijas dzelceļa projektiem, pašlaik jau nav nekā vairāk kā mūsu sākotnējie plāni. Tai skaitā nav pieņemti arī dokumenti, kas precizētu pašu Junkera plāna saturu.

To visu paredzēts sataisīt līdz gada vidum, tas nozīmē, ka Latvijas prezidentūras laikā. No mūsu puses interese par to varētu būt tikai par projektu nacionālā finansējuma daļu (kas mums jāmaksā papildus Kohēzijas Fonda un/ vai Eiropas Infrastruktūras savienojuma instrumenta (CEF) finansējumam), un arī tikai tādā gadījumā, ja tie ir ilgtermiņa (>10 gadi) finanšu instrumenti ar izdevīgākiem nosacījumiem nekā pieejami tirgū.

No pirmdienas sarunām sapratu, ka Junkera plāns galvenokārt paredzēts lielajām dalībvalstīm, lai tās varētu apiet Māstrihtas kritērijus. T. i., tās iemaksā fondā, ar to nopērkot balsis lēmējinstitūcijā (proporcionāli ieguldījumiem), tad pielemj šos līdzekļus izmantot savas infrastruktūras būvei/ uzlabošanai, un šie līdzekļi formāli netiktu ieskaitīti budžeta deficīta ciparos. Ar vienu vārdu sakot, creative accounting (radoša grāmatvedība) ES līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks samazinātas 2. līmeņa pensiju administrēšanas izmaksas, paredz otrdien, 3. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Šobrīd Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir viens procents no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā un maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma.

Maksimālais apmērs maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz 1,5% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kā arī divus procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības citiem ieguldījumu plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - EK: Junkers un Meja panākuši labu progresu sarunās par Breksita vienošanos

LETA, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londona un Brisele, cenšoties rast izeju no «Breksita» strupceļa, panākušas «labu progresu», pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Koloda Junkera un Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas tikšanās pirmdien paziņojusi Junkera pārstāve.

Junkers un Meja, kas tikās Ēģiptē notiekošā Eiropas Savienības (ES) un Arābu līgas samita kuluāros, vienojušies, ka «šis darbs pabeidzams laikā» pirms 21.martā paredzētā ES samita, pavēstīja EK prezidenta pārstāve.

Tikmēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc tikšanās ar Meju svētdien Ēģiptē paudis viedokli, ka «Breksita» atlikšana būtu «racionāls risinājums», piebilstot, ka neatkarīgi no risinājuma ES dalībvalstis izrādīs lielāko iespējamo sapratni un labo gribu.

Tusks atklāja, ka viņš ar Meju pārrunājis «iespējamā pagarinājuma tiesisko un procesuālo kontekstu.»

«Es uzskatu, ka šajā situācija, kurā atrodamies, pagarinājums būtu racionāls risinājums. Bet premjerministre joprojām uzskata, ka viņa spēs izvairīties no šī scenārija,» piebilda Tusks.

Komentāri

Pievienot komentāru