DB Viedoklis

DB viedoklis: Kārtējo reizi izniekota valsts nākotnes iespēja

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Lai arī projektu, kam būtu nepieciešams investīciju atbalsts, Latvijā netrūkst, mūsu valsts iekļuvusi starp tām sešām ES valstīm, kas Junkera plāna piedāvājumu ignorē

Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecības vadītājas Innas Šteinbukas atklāsmes aģentūrai BNS par to, ka Latvija ir viena no tām nedaudzajām ES valstīm, kas līdz šim nav noslēgusi līgumus Eiropas Investīciju plāna jeb tā sauktā Junkera plāna ietvaros, ir šokējošas un apbēdinošas. Jo vairāk tāpēc, ka šis Eiropas ekonomikas attīstības plāns tika pieņemts Latvijas ES padomes prezidentūras laikā. Tolaik mūsu valsts amatpersonas ar šo panākumu ļoti lepojās un sita sev pie krūts, cik svarīga šī plāna pieņemšana ir ekonomikas izaugsmei. Viens no šādiem «bungu rībinātājiem» bija tā laika finanšu ministrs un šā brīža labklājības ministrs Jānis Reirs, kas neskopojās ar epitetiem, ka «šis plāns būs viens no vissvarīgākajiem instrumentiem izaugsmes veicināšanai ES ekonomikā, un mērķis nodrošināt to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds var darboties jau šā gada (2015. gada – red.) vidū, ir augsts. Tāpēc esam apņēmušies pielikt visas pūles nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanai, lai to īstenotu – tas būs viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem». Vai nav brīnišķīgi? Tikai praksē izskatās, ka šajā gadījumā rūpes bijušas par Vācijas, Austrijas, Francijas un citu Eiropas valstu ekonomikas stimulēšanu, bet Latvija kaut kā ir palikusi aiz borta.

Lai cik varbūt nestilīgi skaitās sacīt, ka Igaunijā viss ir labāk nekā Latvijā, šajā konkrētajā gadījumā jāatzīst, ka igauņiem līgums par 200 miljoniem eiro aizdevumu Igaunijas uzņēmumu attīstībai ir parakstīts. Tagad, kad, kā saka, ūdens jau smeļas mutē, Latvijas Finanšu ministrija ziņo, ka tomēr arī Latvija esot iesniegusi vairākus lielos investīciju projektus kopumā par 400,3 miljoniem eiro, raksta BNS. Kā DB norādījušas atbildīgās amatpersonas, mazie un vidējie Latvijas uzņēmēji gan uz kaut kādiem ekonomikas sildīšanas instrumentiem šajā sakarā var cerēt, labākajā gadījumā, uz rudens pusi.

Protams, Junkera plāns nav panaceja pret visām ligām, šī nauda netiek dāvināta un ir nepieciešams līdzfinansējums, bet, šķiet, Latvijas politiķi uz skaļām runām bijuši gatavi tikai Eiropas kopējā vārdā, rūpes par savas valsts interesēm kaut vai šī konkrētā projekta ietvaros atstājot tālu aizdurvē. Nākas piekrist a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētāja un bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadošā darbinieka Arnolda Babra DB 07.03.2016. intervijā sacītajam, ka Latvijas politiķi ar savām populistiskajām runām, kas tiek papildinātas ar biedēšanu par Latviju kā potenciālu karadarbības zonu, principā ir panākuši investīciju «krāna aizgriešanu» mūsu valstī. It kā ar to vēl nebūtu gana, mēs neesam spējīgi paņemt arī to desu, kas mums ES fondu un Junkera plāna izskatā ekonomikas stimulēšanai deguna galā karājas! Šāda situācija ir nožēlojama, kas robežojas ar atbildīgo amatpersonu muļķību vai ļaunprātību, par ko būtu jāparedz atbilstošs sods, pretējā gadījumā šī situācija, visticamāk, nekad nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: PVN pārmaksas atmaksas kārtībā nepieciešami grozījumi

Ingūna Ābele, Nodokļu partnere, Sertificēta nodokļu konsultante, PRIMUS zvērinātu advokātu birojs, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Svinot svētkus, priecāsimies par iespējām

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atklāj Latvijas paviljona 57. Venēcijas mākslas biennālē nosaukumu un ideju

Lelde Petrāne, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nama pamatos iemūrē kapsulu

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) topošās piebūves Nākotnes nams pamatos svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pateicību ziedotājiem, kuri ir snieguši artavu Nākotnes nama projekta īstenošanā.

LOM pārbūve un Nākotnes nama būvniecība tiek īstenota par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt par ziedotāju līdzekļiem taps jauna muzeja pastāvīgā ekspozīcija un tiks nodrošināts nama iekārtojums.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs atzīmēja, ka sabiedrības atbalsts un ziedotāju uzticība bija spēks, kas iedrošināja uzsākt šo projektu. Tas arī ļāva pārvarēt projekta vilcināšanu un neziņu: «Šajā brīdī mēs godinām tos vairāk nekā 1000 ziedotājus, kuri ziedojuši, lai Nākotnes namā varētu iekārtot muzeju un ekspozīciju. Jāsaprot, ka šie līdzekļi nāk no cilvēku privātajiem līdzekļiem vai sabiedriskajām organizācijām, kuru ienākumus arī veido privāti ziedojumi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Merks» iecere Lucavsalā 2 hektāru platībā būvēt trīs torņveida daudzdzīvokļu ēkas izpelnījusies Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvju nesaudzīgu kritiku un lēmumu projektu būtiski uzlabot.

Būvniecības ieceres meta pasūtītājs un teritorijas attīstītājs SIA «Merks» Lucavsalas ielai 5, Rīgā vēlas būvēt trīs 23 stāvu ēkas, kurās atradīsies 400 īres vai privātie dzīvokļi, ar kopējo stāvu platību 40 000 kvadrātmetri. Nama augšējos stāvos esošie dzīvokļi būs lielāki, zemākajos – mazāki. Meta autors «Mark arhitekti» arhitekts Aleksejs Birjukovs teic, ka dzīvokļu plānojumi būs ierasti. Izstrādātajā metā paredzēts, ka gan ēkas pazemē, gan pirmā stāva līmenī atradīsies autostāvvietas. Plānots, ka būvniecība notiks vairākās kārtās.

Kā norādīja Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja vietniece Māra Liepa – Zemeša, tad jaunais Rīgas teritorijas plānojums 2030.gadam paredz ievērojamas izmaiņas Lucavsalas teritorijā. Lucavsalas attīstības scenāriji ir pārskatīti un apbūves intensitāte tajā samazināta, paredzot, ka liela daļa salas paliks kā zaļā zona un tur arī turpmāk būs dārziņu teritorija. «Jaunā plānojuma redakcija paredz, ka tur maksimālais namu apbūves augstums varēs būt 12 stāvi. Vienlaikus, ja divu gadu laikā no plānojuma spēkā stāšanās brīža attīstītāji savu projektu sāks īstenot, viņi drīkstēs to pabeigt tādu, kādu ir iecerējuši patlaban. Tā ir normāla prakse,» aģentūrai LETA skaidrojis pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis. Plānots, ka jaunais pilsētas teritorijas plānojums varētu stāties spēkā nākamā gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vector Luna ar vienu uzlādi spēj darboties veselu mēnesi no vietas, taču maksa par taupību ir blāvs, melnbalts ekrāns

Viedo rokaspulksteņu birums pēdējos pāris gados nesis visdažādākos dīvaiņus – katru ar savām priekšrocībām un trūkumiem. Taču uz visu iepriekš redzēto fona viens no īpatnējākajiem ir nesen mūsu tirgū nonākušais Vector Luna. Tā ražotāji izmantojuši no vairākuma atšķirīgu pieeju valkājamo tehnoloģiju izgatavošanā, un tikai laiks rādīs, vai cilvēkiem tā šķitīs pieņemama.

Līdz šim redzētie viedie pulksteņi bijuši ļoti daudzveidīgi. Sākot ar pilnīgi autonomiem, kuros var ievietot SIM karti, zvanīt un sūtīt e-pasta vēstules tieši no pulksteņa, un beidzot ar diezgan nīkulīgiem, kuri spēj vienīgi saņemt informāciju. Tomēr nomācošam vairākumam bija kopīga iezīme – košs, krāsains ekrāns. Vector Luna tāda nav. Zīmola izveidotāji, kuru vidū ir kādreizējie pulksteņu ražotāju Timex un sporta apģērbu kompānijas Nike darbinieki, ir pārliecināti, ka viņu koncepcija ir labāka par tradicionālo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiski pamatotas politikas nebija ne krīzes risinājumos, ne pašlaik, un tādas nav arī ažiotāžā ap izrāvienu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas Stradiņa universitāte ir laidusi klajā rakstu krājumu Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša, kas ir jau otrais pēckrīzes ekonomiskās situācijas analīzei veltītais RSU rakstu krājums (pirmais 2011. gadā bija Mūsdienu finanšu un ekonomiskā krīze Eiropā un Latvijā: izeju meklējot). RSU Reģionālās ekonomikas un biznesa katedras profesore Inna Dovlatbekova ir viena no krājuma līdzautorēm. Viņas kabinetā ir ierāmēta absolventu dāvana – plakāts ar četru ekonomikas teorijas pīlāru ‒ Ādama Smita, Kārļa Marksa, Džona Meinarda Keinsa un Miltona Frīdmana – ģīmetnēm, atstājot piekto vietu vakantu.

Fragments no intervijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums "UXDA" izveidojis nākotnes bankas dizaina konceptu, kas demonstrē, kā varētu izskatīties nākotnes virtuālās (VR, virtual reality) un paplašinātās realitātes (AR, augmented reality) banka.

Video redzama aina no "nākotnes". Cilvēks apsēžas kafejnīcā Doma laukumā, uzliek brilles un viņa priekšā paveras bankas hologramma, ko var pārvaldīt ar roku kustībām. Virtuālā realitāte jau ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri nodarbojas ar videospēlēm. Tomēr nākotnē paredzams, ka virtuālā un paplašinātā realitāte kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, stāsta Aleksandrs Krēgers, UX stratēģis, "UXDA" dibinātājs un vadītājs

Izveidojot savu vīziju par to, kā varētu izskatīties nākotnes banka, "UXDA" vēlējies iedvesmot pasaules finanšu industriju.

Jautāts, cik tālā nākotnē, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir iespēja, ka šādas tehnoloģijas tiks ieviestas reālajā banku vidē un nonāks pie patērētājiem, Aleksandrs Krēgers biznesa portālam db.lv stāsta: "AR (paplašinātās realitātes) iespējas jau tiek izmantotas inovatīvāko Fintech produktu vidū. Piemēram, ASV finanšu uzņēmums "Acorns" projicē savas mobilās lietotnes izvēlni uz maksājuma kartes. Lai to izbaudītu, jāizmanto mobilā tālruņa ekrāns. Tomēr, lai šāda veida tehnoloģijas kļūtu par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, nevis ekstru, nepieciešams attīstīt tehnoloģiskās iespējas un ierīces, piemēram, AR brilles (tādas, kādas redzamas "UXDA" izveidotajā nākotnes bankas dizaina konceptā). Šobrīd ar šādu tehnoloģiju izstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi un jau ir iespējams iegādāties tamlīdzīgas ierīces. Tomēr to kvalitāte un iespējas patlaban ir vēl diezgan tālu no tā, lai kļūtu par cilvēku dzīvesveida sastāvdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepazīstinājusi ar aktualitātēm Astanas EXPO 2017 rīkošanā - Latvijas paviljona būvniecība ir noslēgusies un nacionālās dienas ietvaros, 9.jūlijā, izstādi apmeklēs arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LTRK valdes priekšsēdētājs un EXPO 2017 komisārs Jānis Endziņš pastāstīja, ka pašreiz realizētas visas ieceres par Latvijas paviljona izskatu un veidolu, izveidojot to gan pievilcīgu apmeklētājiem, tostarp bērniem un jauniešiem, gan arī ērtu biznesa sarunām un sadarbības partneru tikšanās organizēšanai. «Mūsu mērķis ir būt interesantiem un interaktīviem, parādot Latviju no dažādiem skatu punktiem. Tādēļ sagatavotas sešas virtuālās tūres, ko iespējams noskatīties ar 3D brillēm, iejūtoties kā kamaniņu sportista «ādā», tā arī baudot Rīgas arhitektūru un kultūru, klausoties Raimonda Paula mūziku utt.,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka paviljona otrajā stāvā plānots rīkot arī konferences un tikšanās uzņēmējiem, tādējādi apvienota gan izklaide, gan darba vide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigti demontāžas darbi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai, tādējādi noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu. Šodien būvnieki Skonto Būve uzsāk pāļu izbūvi, informē projekta pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Projekta darbu ietvaros ir jau veikta mūra un betona konstrukciju demontāža aptuveni 1540 tonnu apmērā. Lai nodrošinātu pēc iespējas mazāka materiālu daudzuma nonākšanu izgāztuvēs, otrreizējai pārstrādei nodotas aptuveni 50 tonnas metāla konstrukciju, kā arī lielākā daļa mūra un betona konstrukciju.

«Okupācijas muzeja pārbūve un Nākotnes nams būvniecība ir valstiski nozīmīgs projekts un viena no VNĪ prioritātēm. 2017. nogalē darbu sākot jaunajai VNĪ valdei sadarbībā ar projekta uzraudzības padomi, projekta virzība pēc 11 gadu ieilgušas plānošanas un saskaņošanas īsā laikā ir nonākusi līdz būvniecībai. Vienlaikus tas ir arī ļoti tehniski sarežģīts projekts, tādēļ būvuzraudzību veicam paši. Tas mums ļauj sekot līdzi būvniecības procesa norisei un dod papildu pārliecību, ka būvdarbi tiks veikti termiņos un kvalitātē, kā esam solījuši sabiedrībai,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, norādot, ka līdz šim būvniecības darbi norit pēc plāna un tiek veikti atbilstošā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai Brexit izraisītā vētra finanšu tirgos norimusi?

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Kravinska, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MyTaxi, Moia, e-mobilitāte, autonomās mašīnas – runājot par digitalizāciju, mobilitāte ir sektors, kas šobrīd mainās un attīstās visstraujāk. Nākotnes mobilitātes sadaļa izstādē CEBIT apvienos mobilitātes pionierus, kā arī vizionāru un stratēģu prezentācijas par nākotnes mobilitātes risinājumiem.

ADAC uzsāk ilgtermiņa sadarbību ar CEBIT

CEBIT biznesa festivāla sadarbības partnera, Eiropas lielākā automobiļu kluba ADAC stendā no 11. līdz 15. jūnijam apmeklētājiem būs iespēja apskatīt virkni inovāciju un aktuālo modeļu. ADAC ir CEBIT Startup Scale 11 platformas kopienas kapteinis, kas uzņems mobilitātes sektora jaunās kompānijas. Papildus tam uz d!talk skatuvēm mobilitātes kluba eksperti dalīsies ar prezentācijām un viedokļiem par mobilitāti, mārketingu un digitālajām pārmaiņām.

Deutsche Bahn prezentēs dzelzceļa transporta nākotni

50 miljoni papildu pasažieru un tūkstošiem jaunu vilcienu – tādas milzu iespējas Deutsche Bahn attīstībai piedāvā digitālās pārmaiņas transporta jomā. CEBIT nākotnes mobilitātes arēnā būs iespēja uzzināt par turpmākajiem Deutsche Bahn attīstības virzieniem, tai skaitā par kompānijas plāniem nākotnes reģionālo vilcienu atpūtas telpās rādīt FIFA pasaules čempionāta mačus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Privātmājas būvniecība «uz papīra» izskatās lieliska ideja, taču realitātē sagādā ne mazums raižu

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmājas būvniecība «uz papīra» vienmēr izskatās lieliska ideja, taču realitātē mājas uzcelšana sagādā ne mazums raižu un problēmu. Nepārdomāti lēmumi, pieredzes trūkums un neiedziļināšanās procesa niansēs vēlāk var nesakrist ar gaidīto par sapņu mājas uzbūvēšanu un tās nodošanu ekspluatācijā. Tie ir tikai daži no riskiem, ar ko var saskarties ikviens, kas nolēmis sev uzbūvēt māju, stāsta Arco Real Estate valdes loceklis Aigars Šmits.

«Privātmājas būvniecības iecere visbiežāk sākas ar apbūves zemes meklēšanu konkrētā vietā. Kad prasībām atbilstošs zemes gabals atrasts, cilvēks izvērtē savu maksātspēju un secina, ka konkrētas zemes iegādei un sapņu mājas būvniecībai nepieciešams aizdevums bankā,» klasisku situāciju privātmāju būvniecības jomā raksturo Aigars Šmits.

Ja potenciālais hipotēkas ņēmējs atbilst kreditēšanas nosacījumiem un viņa ienākumu līmenis ir pietiekams, lai uzņemtos saistības, viņam mutiski tiek apstiprināta iespēja saņemt aizdevumu. Bet, lai to noformētu, klientam vispirms jāiegādājas zeme, uz kuras plānota dzīvojamās mājas celtniecība. Atsevišķos gadījumos banka zemes iegādei var piešķirt aizdevumu 50 % apmērā, taču tas pārsvarā notiek gadījumos, kad klients zemi pērk vietā, kur ir attīstīta infrastruktūra. Banka pirms aizdevuma piešķiršanas var noteikt mājas pamatu iebetonēšanu vai pat ēkas karkasa uzbūvēšanu un jumta seguma ieklāšanu. Šādas darbības kredītiestāde kvalificē kā pašfinansējumu. Pēc zemes iegādes ar arhitekta palīdzību jāsagatavo mājas projekts. Ņemot vērā, ka cilvēks būvē savu sapņu māju un pilnībā uzticas arhitektam, bieži vien mākslinieka idejas var apburt klienta prātu, kā rezultātā sapņu mājas skicēs tiek iekļauti sarežģīti būvniecības mezgli un neadekvāti liela platība. Būvējot savu sapņu māju, cilvēks biezi vien izvēlas dārgus būvniecības un apdares materiālus, kas ir viena no izplatītākajām problēmām un kas ievērojami kāpina būvniecības izmaksas. Pirms atkārtotas došanās uz banku tāpat jāsagatavo arī pilna būvniecības tāme mājas celtniecības pabeigšanai. Esošajos apstākļos kvalitatīvas mājas celtniecības izmaksas sasniedz 1000 – 1100 eiro par kvadrātmetru, norāda Arco Real Estate eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru