Latvijā mobilo telefonu tirgus pērn kopumā ir samazinājies par 5-15%, un sagaidāms, ka arī šogad tirdzniecības kritums turpināsies, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Turklāt būtiskas izmaiņas ir notikušas tieši atsevišķu kategoriju mobilo telefonu tirdzniecībā. Piemēram, telefoni, kas tiek pārdoti t.s. brīvajā tirdzniecībā bez jebkādām saistībām ar operatoru, kritums pērn lēšams līdz pat 20 - 25 %, tai pat laikā t.s. subsidēto telefonu pārdošana ir samazinājusies tikai par 5 - 10 %. Tiesa, iespējams, ka atsevišķiem operatoriem subsidēto tālruņu tirdzniecība ir pieaugusi. "Tieši subsidētie telefoni ir kļuvuši par galveno preču kategoriju starp mobilajiem telefoniem un veido vismaz 70% no visu pārdoto telefonu skaita," norādīja U. Priedītis. Latvijas Mobilā telefona dīlerim DT Mobile, piekrīt arī operators Tele2. "Telekomunikāciju tirgus Latvijā attīstās un savstarpējā cīņa starp operatoriem palīdz klientiem izvēlēties labāko piedāvājumu – tas attiecas gan uz tarifu, gan arī izdevīgu mobilo telefonu iegādes piedāvājumu. Pēdējos gados un arī šobrīd skaidri vērojama tendence, ka cilvēki vairāk izvēlas subsidētos telefonus un šis pārsvars sasniedz gandrīz 80%," Db paskaidroja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Zādzību skaits lielveikalos Latvijā 8 mēnešu laikā ir pieaudzis gandrīz trīsreiz un sasniedzis 3107 gadījumus, kas ir par 1228 gadījumiem vairāk nekā pērn šajā laikā, atsaucoties uz oficiālu statistiku, ziņo Telegraf.

Apsardzes kompānija G4S norāda, ka viņu kompānijā noķerto zagļu skaits ir pieaudzis par 29 %, salīdzinot ar pērnā gada 8 mēnešiem. Pēc G4S pārstāvju teiktā, visbiežāk zog alkoholu, kosmētiku, smaržas, tabakas izstrādājumus, apģērbu un nelielas elektropreces (fotoaparātus, telefonus, u.c.).

Pēc G4S datiem, 65 % gadījumu zog vīrieši, un pārējie 35 % - sievietes vai bērni.

Vēl viena tendence - zog cilvēki, kas iepriekš nav nokļuvuši policijas redzeslokā - lielākoties tie ir cilvēki, kas palikuši bez darba un kuriem ir parādi, piemēram, jāmaksā līzinga maksājumi.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Iespējams, visma­zāk novērtētais drauds uzņēmumam ir tā darbinieki. Martā veiktais SKDS pētījums liecina, ka praktiski nav uzņēmuma, kurā tā darbinieki neatrastu kaut ko zagšanas vērtu. Pētījuma dati ir šokējoši un atklāj, ka, piemēram, 52.8 % ražošanā strādājošo nav bijis neērti atzīt, ka tie kaut reizi ir apzaguši darba devēju.

Savukārt drošības risinājumu speciālisti atklāj, ka tirdzniecības vietās aptuveni 70 % no veiktajām zādzībām veic paši veikala darbinieki.Zog ceturtā daļa darbinieku img src="http://www.db.lv/gfx/atslega.png" /

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Vietējais tirgus veido 20% no visa lietuviešu kompānijas Mobili Baltija biznesa. Tam seko Latvija ar 12%, Igaunija ar 7%.

«Telefoni kļūst dārgāki, un lielie ražotāji nav īpaši ieinteresēti ražot telefonus, kas ir lētāki par simt eiro, un zemākā cena ir ap 200 eiro. Šī ir laba niša tādiem telefoniem kā Just5 un citām zemas cenas ierīcēm, jo ne visi var nopirkt telefonu par 300 vai 500 eiro,» spriež Audris Leimonts (Audrys Leimontas), Mobili Baltija, UAB attīstības vadītājs.

Mobili Baltija vidējā pārdotā telefona cena tagad ir aptuveni 250 eiro, bet pirms diviem gadiem tie bija 170 eiro. «Izaugsme ir ievērojama,» viņš saka. Cilvēki mobilos telefonus maina vidēji vienā līdz divos gados.

Vienlaikus ir iezīmējusies tendence, ka cilvēki ir ieinteresēti pirkt mazlietotus vai atjaunotus telefonus, un tagad daudzi veikali tādus piedāvā. Piemēram, ASV ir iespēja lietot iPhone mēnesi un atdot atpakaļ tirgotājam, un atgūt samaksāto naudu. Šādus telefonus iepērk Mobili Baltija un pārdod otrreizējā tirgū. «Lielās kompānijas ierobežo darbinieku izvēlēto telefonu cenas, piemēram, viņi var izvēlēties telefonu, ne dārgāku par 500 eiro. Mēs tādiem uzņēmumiem pārdodam diezgan daudz lietotu iPhone, jo jaunu viņi nevar nopirkt, bet mazlietotu – var. Interesanti, ka šī tendence nav tikai Baltijā, bet arī Somijā un ir redzama vēlme nepirkt lētāko jauno modeli, bet drīzāk vecākas paaudzes mazlietotu telefonu par zemāku cenu. Šis ir jauns tirgus segments,» raksturo A. Leimonts.

Īsi pirms Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) likvidēšanas, ministram Oskaram Kastēnam un sekretariāta vadītājam Jurim Asarim pirkti iPhone 3G telefoni un Apple datori.

Lai pilnvērtīgi varētu izmantot iegādātos telefonus kā e-pasta pārlūku, 24. oktobri. tika iegādāti divi datori Apple Imac Mb323zh un programmas iWork-08 (MAC) par kopējo summu Ls 1 500, lai gan valsts pārvaldē netiek izmantota programmatūra MAC, bet gan Windows. Jau pērn 24 datori (ar pamatlīdzekļu pieņemšanas un nodošanas aktu) tika nodoti lietošanā sekretariāta vadītājam un ministram, taču 15. decembrī inventarizācijas laikā tika konstatēts, ka datori nav izņemti no iepakojuma un faktiski netiek lietoti.

19.decembrī iepriekš minētie mazcenas mobilie telefoni iPhone 3G tika norakstīti. Tā kā tālruņi tika iegādāti kā mazcenas telefoni, saistības līguma laušanas gadījumā ir 728 lati, tādēļ telefoni ar visām saistībām par mobilo sakaru pakalpojumiem bez atlīdzības tika nodoti ministram un sekretariāta vadītājam.

Pieprasījums pēc mobilajiem telefoniem, kuros iespējams ievietot divas SIM kartes, Indijā strauji pieaug, taču Nokia, kas ir valstī lielākais mobilo telefonu tirgotājs, ar savu šāda veida telefonu klajā nāk novēloti, raksta PC World.

Patlaban divu SIM karšu telefoni aizņem aptuveni 15% Indijas mobilo telefonu tirgus, turklāt šo telefonu īpatsvars kopējā tirgū ievērojami palielinās.

Somijas Nokia sava pirmā divu SIM karšu mobilā telefona Nokia C2 tirdzniecību Indijā plāno uzsākt nākamo dažu mēnešu laikā.

Samsung, kurš divu SIM karšu mobilos telefonus sāka tirgot pērn otrajā ceturksnī, norāda, ka aptuveni 12 līdz 15 % no kopējiem kompānijas pārdotajiem telefoniem ir ar iespēju ievietot divas SIM kartes.

Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki izmanto divu SIM karšu mobilos telefonus, ir gadījumos, ja patērētājs vēlas izmantot divu sakaru operatoru pakalpojumus, tādējādi cenšoties izmantot labākos piedāvājumus. Tāpat šādus telefonus izmanto tie, kuriem ir gan darba, gan privātais numurs, lai, izmantojot vienu ierīci varētu veikt privātos zvanus un zvanus darba darīšanās. Vēl viens iemesls divu SIM karšu izmatošanai ir tīkla pārklājums – cilvēki izmanto divu operatoru pakalpojumus, lai vienu no tiem izmantotu, tur, kur otram nav tīkla pārklājuma un otrādi.

Latvijā ir izveidots jauns uzņēmums Mobipaka.lv, kas ar pasta starpniecību uzpērk lietotus, bojātus vai lietotājam vairs nevajadzīgu mobilos telefonus.

Uzņēmums šādus telefonus uzpērk, lai nodotu tirdzniecībā lietotos mobilos tālruņus, kuri ir nevainojamā tehniskā stāvoklī, pirms pārdošanas salabotu bojātos, bet nederīgos telefonus nodotu videi draudzīgai pārstrādei.

Lai saņemtu bezmaksas aploksni mobilā telefona nosūtīšanai, lietotājam sākotnēji ir jāaizpilda anketa mobipaka.lv. To nosūtot, uzņēmums naudu par telefonu ieskaitīs kontā, savukārt, ja piedāvātā naudas summa, lietotāju neapmierinās, uzņēmums bez maksas nosūtīsim mobilo telefonu atpakaļ.

Latvijā mobilo sakaru operatori iedzīvotājiem piedāvā mobilos telefonus iegādāties par latu, tiesa ir jānoslēdz līgumus ar operatoru uz diviem gadiem.

No šodienas līdz 15.februārim vērienīgu mobilo tālruņu izpārdošanu ir uzsācis mobilo sakaru operators Tele2. Tālruņus ir iespējams iegādāties vairāk nekā 100 Tele2 tirdzniecības vietās visā Latvijā, slēdzot divu gadu līgumu ar operatoru.

Tele2 norāda, ka trīs dienas ikviens varēs iegādāties vairāk nekā 60 mobilo tālruņu modeļus par latu. Kā novēroja Db, pie Tele2 servisa centra Marijas ielā, rīta pusē bija izveidojusies cilvēku rinda, kas vēlējās tikt pie kārotajiem telefoniem.

Savukārt no 12.-28.februārim Nokia, Samsung un Sony Ericsson mobilos telefonus pa 0.99 latiem būs iespējams iegādāties Latvijas Mobilā telefona (LMT) dīlera DT Mobile tirdzniecības vietās - Trodeks, Trodeks IT vai LMT veikalos. Līgums ar LMT būs jāslēdz uz diviem gadiem.

Ziemeļkorejas iedzīvotāji, kuri 100 dienu ilgā sēru perioda laikā, kas valstī noteikts pēc Kima Čenira nāves, izmantos mobilos telefonus tiks uzskatīti par «kara noziedzniekiem» un attiecīgi sodīti, brīdinājusi valdošā Strādnieku partija.

Britu laikraksts The Daily Telegraph norāda, ka nav zināms, kas tiks uzskatīts par mobilo telefonu izmantošanu – zvanīšana, īsziņu sūtīšana vai citas darbības. Aizlieguma pārkāpēji tiks pasludināti par kara noziedniekiem un tiem tiks piespriests «attiecīgs sods», vēsta laikraksts.

Neskatoties uz Ziemeļkorejas noslēgtību, valstī eksistē mobilo tālruņu tirgus. Ziemeļkorejā ir aizliegs internets (pieejams tikai valdības izveidots intranets Kwangmyong, kurā tiek izvietots stingri uzraudzīts saturs), tāpēc tālruņi kalpo par nozīmīgāko komunikācijas veidu.

No Ziemeļkorejas 24,5 miljoniem iedzīvotāju, 1,1 miljonam cilvēku (mazāk nekā pieci procenti) ir pieejamas fiskētas tālruņu līnijas, savukārt mobilos telefonus izmanto aptuveni 700 tūkstoši.

#Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus.

Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus

2017. gadā AS Rikon apgrozījums bija aptuveni četri miljoni eiro. «Apgrozījuma kritums nav saistīts ar pasūtījumu skaita samazināšanos, bet ar to, ka tos ir grūti izpildīt laikā, jo uzņēmumam trūkst kvalificēta darbaspēka. Visgrūtāk ir ar metālkonstrukciju atslēdzniekiem, kurus Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs nemāca. Mēs tos apmācām uz vietas uzņēmumā, kā arī piesaistām viesstrādniekus no citām valstīm, piemēram, Ukrainas un Bulgārijas. Tā kā Nikolajevā (Ukrainā) darbu pārtrauca divas lielas kuģu būvētavas, atslēdznieki un metinātāji meklē darbu gan Polijā, gan Latvijā,» stāsta A. Nikolajevs. Šobrīd uzņēmumā strādā seši viesstrādnieki, tiek plānots to skaitu palielināt. Kopumā uzņēmumā strādā 100 darbinieki.

Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Daugavpilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pauda pārsteigumu, kāpēc Daugavpilī savulaik nav tikusi izveidota brīvā ekonomiskā zona vai kādi citi atvieglojumi uzņēmējdarbības attīstībai.

«Atceros, Liepājā brīvā ekonomiskā zona savulaik deva jūtamu impulsu pilsētas ekonomikas attīstībai. Domāju, ka arī Daugavpilī kaut ko līdzīgu vajadzēja attīstīt,» teica Bērziņš.

Ekonomikas attīstības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai ražotnes nebūt nav obligāti jācenšas atvilināt no rietumiem. Tās te var mierīgi rasties uz vietas, labs piemērs tam ir Ditton pievadķēžu rūpnīcas jaunā ražotne. Tā gan ir tapusi ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un tajā ir uzstādītas rietumvalstīs izgatavotās ražošanas iekārtas, bet pamats šai ražotnei tomēr bijis tepat uz vietas, norādīja A. Bērziņš.

«Personiskām simpātijām biznesā nav vietas. Es arī nebūtu balsojis par Dombrovski, bet ar premjerministru man tomēr ir jāsadarbojas. Bet, ja es esmu vienīgais, kas traucē, tad varu skaidri pateikt - es neturēšos pie sava krēsla, tā ka tas ir priekšnosacījums visām tālākām darbībām,» intervijā laikrakstam Diena sacījis airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Bet tādā gadījumā valstij ir jānāk ar skaidru lēmumu, cik tā grib ieguldīt airBaltic, un arī nauda uzņēmumā ir jāiemaksā. Tad arī varam runāt par dažādām vēlmēm un dažādiem «vajadzētu». Iemaksājiet naudu un tad runājiet tālāk! Tāpat kā par akcionāru līguma grozījumiem - jābūt skaidrībai, nevis kuluāros runātām lietām,» viņš turpina.

Atbildot uz laikraksta jautājumu: «Kā varat komentēt skaļo Valda Zatlera paziņojumu, ka airBaltic joprojām notiekot valsts zagšana bezmaz gaišā dienas laikā?», Fliks sacījis: «Nesaprotu, kas un ko zog - valsts kaut ko zog, vai kāds cits kaut ko zog. Politiķis Valdis Zatlers gan šoreiz varēja paklusēt, tāpat kā klusēja airBaltic vadība - katru reizi, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers izprasīja biļetes biznesa klasē sev un savas ģimenes locekļiem atvaļinājuma ceļojumiem. AirBaltic nevērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jo turēja valsts reputāciju par augstāku.»

«Ja B. Fliks [aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks] apgalvo, ka biļetes iegādātas par īpašām cenām, tad vēlos uzzināt, kādi ir airBaltic cenu politikas kritēriji, un kāpēc man, pērkot biļetes airBaltic, tika izrakstīti rēķini, par kuriem tagad jādiskutē. Nekādas atlaides sev vai saviem ģimenes locekļiem neesmu prasījis, un Flika teiktais ir meli,» medijiem izplatītajā paziņojumā norāda bijušais Latvijas prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas, airBaltic vēlējās nodrošināt sev papildu publicitāti, nodrošinot, ka Valsts prezidents atvaļinājumā dodas tieši ar airBaltic, nevis kādu citu aviokompāniju. Manā izvēlē lidot ar airBaltic noteicošais bija tas, ka, būdams Latvijas Valsts prezidents, lidoju ar nacionālo aviokompāniju,» turpina Zatlers.

Zatlers ir pārliecināts, ka «par Flika patvaļu cenu politikā liecina arī žurnālistu vizināšana uz viņa personīgo preses konferenci Berlīnē 15.jūnijā, kur airBaltic nodrošināja transportu un arī sedza aviobiļešu izmaksas».

Krīzes laikā degvielas zādzībām pievērsušies arī dārgu auto, piemēram, BMW X5 un Porsche Cayenne īpašnieki.

Degvielas zādzību skaits no degvielas uzpildes stacijām ir gandrīz dubultojies, intervijā Dienas biznesam atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins, norādot, ka agrāk šo arodu piekopa vecāku automašīnu īpašnieki, bet tagad arī jaunu, dārgu spēkratu īpašnieki.

«Šajos spēkratos ir ieguldīti milzu līdzekļi. Katru mēnesi cilvēks maksā līzingu, un tagad ir pienācis brīdis, kad, turpinot maksāt, cilvēkiem neatliek naudas benzīnam. Un tad ir gadījumi, kad ar pilnām bākām no degvielas uzpildes stacijām aizbrauc gan BMW X5, gan Porsche Cayenne,» tā A. Grišins.

Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi raisa bažas par gāzes zādzību pieaugumu, šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš informēja, ka pērn LG konstatēja aptuveni 600 gadījumu, kad notikusi iejaukšanās gāzes skaitītāju darbībā, lai nodrošinātu, kā gāze neplūst cauri skaitītājam, tādējādi to nozogot.

LG gāzes zagšanu konstatē, pārbaudot klienta telpu kvadratūru, kā arī salīdzina vēsturisko un esošo gāzes patēriņu un maksājumus. Konstatējot neatbilstības, LG meklē zuduma iemeslus. «Nezinu nevienu gadījumu, kad kāds būtu nepamatoti pieķerts gāzes zagšanā. Turklāt nozagtās gāzes summa ir mērāmā desmitos tūkstošos eiro. Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» uzsvēra Kalvītis.

Pērn par 24% palielinājies nozagto automašīnu skaits, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati par KASKO apdrošināšanas pieteiktajām atlīdzībām.

Turklāt aizvadītajā gadā iezīmējusies jauna tendence – arvien biežāk zog vidējās klases automašīnas. Tajā pašā laikā būtiski, par 18%, pieaudzis vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām, un šī tendence turpinās arī šogad. Par aizvadītajā gadā nozagtajām vai apzagtajām automašīnām BTA atlīdzībās izmaksājusi 819 tūkstošus eiro.

Pērn vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām ir audzis un sasniedzis 1142 eiro. Arī 2017. gada pirmajos divos mēnešos vidējie zaudējumi, ko detaļu zagļi rada automašīnu īpašniekiem, turpina palielināties, norāda BTA Auto apdrošināšanas produktu vadītājs Gunārs Faļkovskis.

Lielbritānijas Nacionālais veselības aprūpes dienests (NHS) pārvilina ārstus no Latvijas, piedāvājot tiem līdz pat piecām reizēm augstāku atalgojumu nekā viņi spēj nopelnīt Latvijā, ziņo Publicservice.co.uk.

Šāda Lielbritānijas prakse grauj Latvijas veselības aprūpes sistēmu, uzskata Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, profesors Andrejs Ērglis.

«Viņi pārpērk Latvijas ārstus un māsiņas. Viņi izrauj sirdi Latvijas veselības aprūpei. Mūsu labākie speciālisti, kā arī medicīnas skolu absolventi mums tiek atņemti. Jauni un veci, ar pieredzi un vispār bez pieredzes. Šeit kardioloģijas ķirurgs var nopelnīt 600 līdz 700 latus mēnesī. Lielbritānijā viņi var nopelnīt piecas reizes vairāk,» tā A. Ērglis.

Viņš lēš, ka Latvija varētu zaudēt aptuveni 200 līdz 300 ārstu. «Latvija ir tērējusi miljonus, lai viņiem garantētu augstas kvalitātes izglītību, un tagad viņi tiek mums atņemti,» sacījis A. Ērglis.

Lielākā daļa zādzību tiek veiktas ar mērķi gūt personīgu labumu – patērēt preces personīgām vajadzībām vai arī turpmākai relaizācijai. Neliela daļa personu, pārsvarā jaunieši, zādzības izdara nepadomīgas izklaides nolūkos, turklāt Latvijā ir bijuši mēģinājumi norēķināties ar viltotu naudu, kā arī uzbrūkot personālam, atklāj drošības pakalpojumu kompānija a/s G4S.

Aktīvākie likumpārkāpēji ir vecumā no 21 līdz 40 gadiem – kopumā šī vecuma grupa veido 50% no kopējā aizturēto skaita. Nākamo lielāko grupu (21%) veido cilvēki vecumā no 41 līdz 65 gadiemn. Aptuveni 12% no kopējā zādzību skaita veic nepilngadīgie, un savukārt 7% no likumpārkāpējiem ir vecumā līdz 14 gadiem. Vecāka gadagājuma (virs 65 gadiem) cilvēku parstrādātās zādzības veido 3% no kopējā skaita.

G4S apkopojusi spilgtākos likumpārkāpēju aizturēšanas gadījumus pērn, un atklājies, ka Latvijā ir bijuši gadījumi norēķināties ar viltotu naudu un uzbrūkot darbiniekiem. Vienā no zādzību gadījumiem persona ar metāla stieni uzbruka personāla un zādzību nepārtrauca arī brīdī, kad to pamanīja un brīdinājumu izteica apsardzes darbinieks. Tāpat kādā objektā likumpārkāpējs esot agresīvi un uzstājīgi mēģinājis norēķināties ar viltotu 50 eiro naudaszīmi.

Izmaksu samazināšanas nolūkos ASV kompānija Microsoft jau atlaidusi tūkstošiem darbinieku, taču ar to bijis par maz... Kompānija arī sākusi ieviest principiālus izmaksu samazināšanas pasākumus, raksta CNN.

Piemēram, Microsoft atteicies apmaksāt datu pakalpojumu rēķinus saviem darbiniekiem, kuri izmanto Apple, Research In Motion un Palm ražotos mobilos telefonus, pat tad, ja darbinieki savus telefonus izmanto tiešo darba pienākumu pildīšanai. Microsoft nolēmis apmaksāt tikai to darbinieku rēķinus, kuri izmanto telefonus ar Windows Mobile operētājsistēmu.

Tas pats par sevi nav nekas īpašs, proti, arī citas kompānijas neapmaksā darbinieku rēķinus, taču šeit atšķirība ir tā, ka vairāki Microsoft darbinieki, iespējams, ar minēto telefonu palīdzību dara savu darbu atrodoties ceļā vai mājās. Turklāt Windows Mobile operētājsistēma, salīdzinot ar iPhone un Blackberry ierīcēs uzstādīto, ir mazāk pievilcīga, norāda CNN.

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».