Apsardzes darbiniekiem nāksies ieviest jaunus un katrai firmai unikālus formas tērpus, lai nemaldinātu sabiedrību un novērstu negodīgu konkurenci.

Regula paredz vairākas izmaiņas likumā par apsardzes darbību. Valstij jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju un jāizstrādā kārtība, kādā šī atļauja tiks izsniegta.

Likumprojektā kā atbildīgā institūcija norādīta Valsts policija (VP), kuras uzdevums būs arī kontrolēt prasību izpildi. Vienlaikus ar jauno likumu paredzēts uzlabot apsardzes pakalpojumu kvalitāti un izskaust pārkāpumus apsardzes jomā – nodarbināšanu bez darba līgumiem vai apsardzes sertifikātiem, negodīgu konkurenci u.c.

Viena no likumprojektā paredzētajām prasībām ir stingrāka apsardzes darbinieku apmācības programma, kuru kontrolēs VP. Apmācību varēs sniegt izglītības iestādes, kas saņēmušas licences profesionālās izglītības programmu pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieka apmācībai. Apsardzes darbiniekiem būs jākārto kvalifikācijas pārbaudījums. Šī prasība gan neattiecas uz darbiniekiem, kuri nodarbojas ar apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu, apkopi un remontu.

Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku.

Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?

Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama

Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā “Rīgas Centrāltirgus” skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Saeima konceptuāli atbalstījusi jaunu Apsardzes darbības likuma projektu, kas paredz vairākas izmaiņas apsardzes komersantu darbībā.

Likumprojektā noteiktas izmaiņas attiecībā uz pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem, apsardzes pakalpojumu kategorijām, darbinieku formas tērpiem, darba līgumiem, sertifikātiem, veselības pārbaudēm, apsardzes darbinieku apmācību.

Likumprojektā paredzētas izmaiņas apsardzes pakalpojumu kategorijās – tiek izdalīti četri pakalpojumu veidi – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. Šāds dalījums nepieciešams, lai noteiktu atbilstošas prasības attiecīgajā kategorijā ietilpstošajam pakalpojumu sniedzējam. Piemēram, inkasācijas pakalpojumu sniedzējam tiks noteiktas minimālās drošības prasības, nodrošināt darbiniekus ar atbilstošu ekipējumu, sakaru līdzekļiem un transportu, kā arī uzlikts pienākums inkasācijas apsardzes laikā apsardzes vadības centram nepārtraukti sekot inkasācijas apsardzes transportlīdzekļa atrašanās vietai un uzturēt sakarus ar inkasācijas apsardzes grupu. Gadījumā, ja inkasācijas apsardzi veic viens darbinieks, mašīnu paredzēts aprīkot ar intelektisko banknošu neitralizācijas sistēmu. Likumprojektā grozījumus par inkasācijas apsardzes darbības likumu nosaka Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes regula par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm, kuras prasību izpildei paredzēts pārejas periods līdz 2014. gada 1. janvārim.

Valsts policija vērš uzmanību, ka pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai ir derīgas tikai līdz 2017.gada 1.janvārim.

2014.gada 13.februārī tika pieņemts jauns Apsardzes darbības likums, kas stājās spēkā 2014.gada 20.martā, tomēr atsevišķas likuma prasības stājas spēkā tikai no 2017.gada 1.janvāra.

Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma pārejas noteikumu 3., 4. un 5.punktu – apsardzes komersantiem, kuriem iepriekš izsniegtas pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir jāsaņem jaunas licences atbilstoši Apsardzes darbības likuma prasībām līdz 2017.gada 1.janvārim. Ja tas netiek izdarīts, iepriekš izsniegtās licences jānodod Valsts policijai un jāizbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšana.

Fiziskās apsardzes pakalpojumiem 80–85% izmaksu rada tieši darbaspēka izmaksas, tāpēc darbaspēka nodokļu nemaksāšana vai shēmošana var radīt zemu pakalpojuma cenu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomikas problēma apsardzes nozarē ir īpaši aktuāla, intervijā laikrakstam Diena saka apsardzes nozares uzņēmuma Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

«Vēl viens iemesls, kāpēc oficiāli daudziem parādās neliels atalgojums, ir tāds, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības – var būt kredīti, var būt arī nesen aktualizētais uzturlīdzekļu piedziņas jautājums. Tāpēc daudzi ieinteresēti norādīt, ka oficiāli saņem tikai minimālo algu. Tas gan neattiecas vien uz mūsu nozari, bet arī uz citām nozarēm un uz pilnīgi visu līmeņu darbiniekiem,» norāda R.Terniks.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā apsardzes nozarē situācija uzlabojas un pelēkais sektors mazinās, vai arī situācija nemainās?

Es neko nevaru apgalvot, bet rodas iespaids, ka joprojām shēmošana notiek – vai nu maksājot aploksnē, vai arī nemaksājot par virsstundām, nemaksājot par nakts stundām. Pieļauju, ka tiek izmantoti visi legālie shēmošanas līdzekļi, lai samazinātu darbinieku algojumu un tādējādi arī pakalpojuma izmaksas.

Valsts policija būs tā institūcija, kas izsniegs atļaujas profesionālajiem pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem, kas pēc būtības ir apsardzes darbība. To paredz Ministru kabineta akceptētais Apsardzes darbības likumprojekts. Likumprojektā paredzēts, ka par atļauju izsniegšanu, būs jāmaksā valsts nodeva.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm piemērošanu Latvijā. Regula paredz, ka dalībvalstij ir jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, un jāizstrādā kārtība, kādā atbildīgā institūcija izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju.

Atļaujas naudas pārvadājumiem varēs saņemt tikai tad, ja tiek izpildītas regulas prasības, turklāt likumprojekts paredz, ka Valsts policija veic skaidras naudas autopārvadājumu kontroli un nodrošina, ka tiek ievērotas Regulas noteikumi.

Spēkā esošie tiesību akti nosaka, ka apsardzes darbiniekiem jābūt sertificētiem. Prakse liecina, ka ļoti bieži tas netiek ievērots, informē Valsts policija (VP).

Pagājušajā gadā apsardzes sertifikāts tika izsniegts 1607 personām, bet šīs jomas patiesais darbinieku skaits pārsniedz apmācības izgājušo skaitu. Valsts policija pārbaužu laikā regulāri konstatē gadījumus, kad apsardzes objektos strādā cilvēki bez sertifikātiem, tādējādi nespējot pilnvērtīgi pildīt sava darba galveno uzdevumu - novērst apsargājamo objektu apdraudējumus. Nepārzinot objekta apsardzes specifiku, kā arī nespējot atbilstoši reaģēt uz apdraudējumu, šis mērķis netiek sasniegts.

Neprofesionāla apsardzes darbības organizācija un neatbilstoša darbinieku rīcība var būt par iemeslu ne vien mantiskiem noziegumiem, bet pat kaitējumam cilvēku dzīvībai un veselībai. Dažkārt šādas apsardzes jomā strādājošas personas pat neprot sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.

Lai gan lielākās apsardzes kompānijas norāda vienus un tos pašus nozares sakārtošanas mērķus, tās joprojām nevar vienoties par kopīgiem risinājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd nozarē darbojas divas asociācijas, kas pārstāv lielāko daļu tirgus dalībnieku. Jau kopš 90. gadu beigām darbojas Latvijas Drošības biznesa asociācija, kurā ietilpst 31 apsardzes kompānija, kā arī Daugavpils Universitāte un Biznesa augstskola Turība. Savukārt pagājušā gada jūlijā divas lielākās apsardzes kompānijas a/s G4S Latvia un SIA Grifs AG nodibināja Drošības nozares kompāniju asociāciju (DNKA). Šīs asociācijas pārstāvji uzsver, ka tā ir atvērta jebkuram nozares uzņēmumam, tomēr pagaidām neviens cits dalībnieks šiem diviem nav pievienojies. Valsts policijas sniegtā informācija liecina, šā gada septembrī Latvijā darbojās 574 licencēti apsardzes uzņēmumi, tomēr, kā apgalvo nozares pārstāvji, lielākā daļa ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu nemaz nenodarbojoties. Milzīgais skaits uzņēmumu liecina par joprojām šajā tirgū eksistējošo sadrumstalotību, kas veicina uzņēmumu nespēju vienoties par problēmu kopīgu risināšanu, kas varētu beidzot nozari sakārtot.

Sabiedrības un uzņēmēju neapmierinātība ar valdības atbalstītajiem pasākumiem valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai ar katru brīdi pieaug, un ne bez pamata. Pašreizējā pieeja budžeta plānošanai draud ar apšaubāmu ieņēmumu paaugstinājumu un neatgriezeniski sabojātu biznesa vidi. Arvien lielāka sabiedrības daļa izprot, ka budžetu vajadzētu veidot pēc pavisam citiem principiem, nekā tas tiek darīts šobrīd. Nav nepieciešamības celt jau tā nopietno nodokļu slogu, ja valstī ēnu ekonomikas īpatsvars veido 24,7% no IKP (Frīdriha Šneidera Eiropas Savienības (ES) ēnu ekonomikas pētījums). Savukārt apsardzes jomā pēc mūsu aprēķiniem katru gadu garām valsts kasei paslīd vairāk nekā 10 milj. EUR. Tas ir nopietns potenciāls budžeta ieņēmumu celšanai. Taču, lai atgūtu pelēkajā zonā neiekasētos nodokļus, ir nepieciešamas nopietnas reformas un politiskā griba tās ieviest. Valdība nevēlas pieņemt nepopulārus lēmumus, kā rezultātā tie, kas nemaksā nodokļus turpina «dzīvot zaļi», bet tie, kas līdz šim ir godprātīgi maksājuši nodokļus, turpmāk maksās vēl vairāk.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt pat lielāks nekā citās uzņēmējdarbības jomās. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) to ir atzinis par augsta riska jomu, kurā gan aplokšņu algas, gan dažādas nodokļu «optimizācijas» shēmas nav nekāds retums. Situāciju uzskatāmi parāda ikgadējās VID atskaites par iepriekšējos gados veiktajiem nodokļu maksājumiem. Piemēram, 2014.gadā četri lielākie nozares uzņēmumi valsts kopbudžetā iemaksāja 14 milj.EUR, kamēr pārējie vairāki simti nozares uzņēmumu visi kopā tikai 18 milj. EUR. Līdzīga situācija ir arī apsardzes darba tirgū. Vienu trešdaļu no visiem nozarē nodarbinātajiem algo jau pieminētie četri lielākie apsardzes uzņēmumi. Nodokļos nomaksātās summas pirmajam nozares četriniekam un pārējiem uzņēmumiem ir līdzīgas, bet nodarbināto skaits būtiski atšķiras. Tātad problēmas pastāv, taču tās ir risināmas, pieņemot politiski gudrus lēmums, kas ilgtermiņā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un attiecīgi paaugstinātu nomaksāto nodokļu apjomu.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Līdz ar izteiktu darbaspēka trūkumu tuvākajā laikā, visticamāk, sadārdzināsies fiziskās apsardzes pakalpojumi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā kopumā darbojas 450 licencēti apsardzes komersanti, no kuriem vairāk nekā 280 ir norādījuši, ka sniedz fiziskās apsardzes pakalpojumus. Savukārt šogad licences anulētas sešiem uzņēmumiem, bet 27 apsardzes uzņēmumi paši izbeiguši darbību, liecina Valsts policijas mājaslapā pieejamā informācija. Pagājušajā gadā mainījās apsardzes uzņēmumu licencēšanas kārtība. Proti, apsardzes pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai tie komersanti, kuri saņēmuši speciālās licences noteiktu apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Likums nosaka arī četrus galvenos apsardzes pakalpojumu veidus – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. Līdz ar izmaiņām ir nedaudz paretinājušās nozares uzņēmumu rindas, jo agrāk tajā pakalpojumus sniedza vairāk nekā 500 uzņēmumi.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija, turpinot darbu viltotas naudas izplatības apkarošanā, pagājušās nedēļas beigās un šonedēļ aizturējusi trīs personas aizdomās par viltotu 100 dolāru banknošu izplatīšanu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka visi aizturētie ir darbojušies kopīgi, organizētā grupā, ar 1968. gadā dzimušo vīrieti, kurš aizdomās par analoģisku noziegumu tika aizturēts šā gada 10. novembrī.

20. novembrī Rīgas 23. Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija Rīgā aizturēja 1980. gadā dzimušu sievieti, savukārt 23. novembrī tika aizturēti 1985. un 1988. gadā dzimuši vīrieši. Aizturētās personas izplatīja viltotas 100 ASV dolāru banknotes, veicot to apmaiņu pret eiro banknotēm valūtas maiņas punktā, kā arī lūdzot šādu apmaiņu veikt kādas spēļu zāles darbiniekiem. Kopumā policija izņēmusi vairākas viltotas 100 ASV dolāru banknotes.

Pastāv aizdomas, ka aizturētie izplatījuši viltotās banknotes ne tikai Latvijā, bet arī citu Eiropas valstu teritorijā. Šobrīd lietā turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu minētos faktus, kā arī viltotās naudas izcelsmi un iespējamo citu personu saistību ar šo noziegumu. Pret aizturētajiem uzsākti kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 192. panta otrās daļas – par viltotas naudas izplatīšanu, ja tā izdarīta organizētā grupā.

Pērn Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbinieki ir konstatējuši vairākus 50 eiro banknošu viltošanas gadījumus. Veicot izmeklēšanu, policija par viltotās naudas izplatīšanu Rīgā aizturējusi sešas personas, liecina medijiem sniegtā informācija.

Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki, veicot izmeklēšanu, atklājuši, ka organizēta grupa, kuru veido seši jauni vīrieši, nodarbojas ar viltotu eiro izplatīšanu. Organizētajā grupā iesaistīto personu lomas ir strikti sadalītas – viena persona nodarbojas ar viltoto banknošu piegādi, cita persona ar izplatīšanas organizēšanu, bet vēl citi iesaistīti viltotās naudas izplatīšanā.

Izmeklēšanas laikā policijas darbinieki ir noskaidrojuši viltoto banknošu izplatīšanas shēmu. Viltotās naudas piegādātājs nodod naudu izplatīšanas organizatoram, kas pēcāk izdala naudu izplatītājiem. Visbiežāk izplatītāji tumšajā diennakts laikā ar viltotajām banknotēm norēķinājušies par taksometru sniegtajiem pakalpojumiem, par ēdienu, kas pasūtīts uz mājām, vai iegādājušies preces mazos veikalos. Norēķinoties ar viltotu 50 eiro banknoti, izplatītājs pēcāk grupas organizatoram nodod 35 eiro, savukārt pats patur atlikušo naudas summu.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Valsts policijas licencēšanas komisija anulējusi jau 61 speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai. Tas ir ievērojami vairāk nekā pagājušajā gadā, kad visa gada laikā tika anulētas tikai trīs licences. Kā liecina informācija Valsts policijas mājaslapā šobrīd Latvijā darbojas 492 licencēti apsardzes pakalpojumu sniedzēji.

Iemesli, kāpēc licences tiek anulētas ir dažādi, taču visbiežāk par šāda lēmuma pamatu kalpo vairāku pārkāpumu kopums. Biežākie pārkāpumi saistāmi ar licences darbības laikā noteikto prasību neievērošanu, piemēram, kad, neinformējot licencēšanas komisiju un nesaņemot atzinumu, ka uz personām neattiecas likumā noteiktie ierobežojumi, tiek izdarītas izmaiņas valdes sastāvā, netiek veikta obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, norāda policija.

Tāpat nereti uzņēmumi neesot sasniedzami savā juridiskajā adresē, tie nepilda nodokļu saistības vai, sniedzot apsardzes pakalpojumus, nodarbina personas bez apsardzes sertifikātiem, nodarbināto apliecībām, atsevišķos gadījumos arī bez darba līgumiem. Par licences esamību var pārliecināties Valsts policijas mājas lapā.

Apsardzes nozari pārstāvošās uzņēmēju asociācijas – Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA) un Latvijas Drošības biznesa asociācija (LDBA) – piektdien, 22. septembrī parakstīja nodomu protokolu, kurā apliecina apņemšanos sadarboties ar trešajām pusēm, lai noslēgtu ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē un panāktu izdevīgāku tiesisko regulējumu.

Abas asociācijas vienojušās panākt, ka ar likuma spēku tiek apstiprināts, ka no 2020. gada apsardzes darbinieka minimālais atalgojums pirms nodokļu nomaksas būs 3,00 EUR/stundā, no 2021. gada – 3,20 EUR/stundā, no 2022. gada – 3,40 EUR/stundā. Nodomu protokols pauž apņemšanos sakārtot profesiju klasifikatora grupās 5414 un 5419 iekļautās profesijas atbilstoši darba tirgus vajadzībām un normatīvo aktu prasībām.

DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks un LDBA prezidents Jānis Zeps, parakstot nodomu protokolu, vienojušies, ka abu asociāciju biedri, strādās pie tā, lai, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem, tiktu nodrošināta ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana avansā ne mazākā apmērā, kā aprēķinot no visu pakalpojumu līgumā paredzēto piesaistīto apsardzes darbinieku minimālās mēnešalgas kopsummas.

Apsardzes uzņēmums Koblenz Drošība saņēmis jaunu apsardzes darbības licenci, kura atbilst jaunajam apsardzes likumam un ļaus nodrošināt visus apsardzes pakalpojumus 2017. gadā, informēja uzņēmumā.

Koblenz Drošība arī sertificējusi monitoringa centru. Uzņēmums jaunā monitoringa centra izbūvē un IT tehnoloģijās veicis investīcijas 200 000 EUR apmērā.

Saskaņā ar likumdošanas izmaiņām līdz šā gada beigām apsardzes uzņēmumiem ir jāsertificē savi monitoringa centri, ikdienā saukti par centrālajām apsardzes pultīm. Jaunie standarti attiecas, piemēram, uz telpu drošību, ugunsdrošību, nepārtrauktu elektrības padevi, datu aizsardzību, darbinieku skaitu un darba apstākļiem.

«Ne visi apsardzes komersanti spēj šīs prasības izpildīt, līdz pārsertifikācijas beigām atlicis maz laika, tikai divi mēneši. Attiecīgi, no 2017. gada 1. janvāra tehniskās apsardzes pakalpojumus vairs nevarēs sniegt tās apsardzes kompānijas, kuras nebūs saņēmušas jaunās licences, vai arī kurām nav jaunajām prasībām atbilstoša monitoringa centra. Sertifikāciju atbilstoši jaunajiem noteikumiem bez Koblenz Drošība līdz šim paveikušas vēl tikai divas apsardzes kompānijas Latvijas reģionos. Apsardzes licences izsniedz Valsts policija,» informēja uzņēmumā.

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Latvijā apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%, intervijā sacīja apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Kā līdz šādiem skaitļiem nonākam? Ja skatāmies uz fizisko apsardzi, tad konstantos apstākļos ir aptuveni skaidrs, cik uzņēmumam vajadzētu samaksāt sociālajā nodoklī. Ja uzņēmumiem ir apgrozījums "x" un nodokļos ir samaksāts "y", tad arī aptuveni kļūst skaidrs, kas notiek ar nozari kopumā. Protams, var diskutēt par to, ka kāds uzņēmums vairāk izmanto tehnoloģijas un tādēļ ir mazāk darbinieku un tamlīdzīgi, bet šie 30% ēnu ekonomikā atrodas pilnīgi noteikti. Par 40% tad var diskutēt. Tā ir milzīga masa," atzina Ābele.

Viņš arī piekrita Drošības nozares kompāniju asociācijas paustajam viedoklim, ka daudzas apsardzes kompānijas ēnu ekonomikā var dzīvot pateicoties publiskajiem iepirkumiem, kur svarīgs kritērijs ir zemākā cena, kas gan pēc pēdējiem grozījumiem likumā tiek aizstāta ar saimnieciski izdevīgāko cenu, jo nereti zemākās cenas tiek panāktas tieši uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.

Šomēnes Valsts policija (VP) ir aizturējusi trīs Latvijas valsts piederīgos, kuri nelegālās ārvalstu interneta vietnēs apzināti bija iegādājušies viltotu naudu un pasūtījuši to no Nīderlandes, izmantojot pasta starpniecību, informē VP.

Kopumā likumsargi izņēmuši 87 viltotas 50 eiro nomināla banknotes, tādējādi nepieļaujot to nokļūšanu apgrozībā. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess.

Šā gada janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas «Rīga» iecirknī tika saņemta informācija par iespējamu viltotas naudas pārsūtīšanu. Iecirkņa darbinieki sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonām, brīdī, kad no Nīderlandes uz Latvijas Pasta šķirošanas kompleksu tika nogādāts pirmais sūtījums, konstatēja aploksni, kurā atradās piecdesmit piecas 50 eiro nomināla banknotes ar viltojuma pazīmēm, kuras maskēšanas nolūkā bija ieliktas apsveikuma kartītē.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei izdevies aizturēt Rīgā divus vīriešus, kuri aptuveni pusotru mēnesi nodarbojušies ar viltotas naudas izgatavošanu un izplatīšanu.

Kratīšanas laikā abu dzīves vietās policija atradusi un atsavināja vairākus priekšmetus, tajā skaitā, datoru un printeri, kas, iespējams, izmantots viltotās naudas izgatavošanas procesā. Aizturētie izgatavojuši dažādu nominālvērtību Latvijas latu banknotes un izplatījuši vairākās tirdzniecības vietās Rīgā un Juglas mikrorajonā.

Viens no aizturētajiem ir jau iepriekš nonācis likumsargu redzeslokā saistībā ar nelikumīgu narkotisko vielu glabāšanu. Par naudas viltošanas faktu uzsākts kriminālprocess par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Apsardzes nozarē aktuālas ir vecās problēmas, tomēr lielākie nozares spēlētāji nākotnē raugās pozitīvi , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apsardze ir viena no problemātiskajām nozarēm valstī, jo tajā ir vairāk nekā 500 uzņēmumu un arī liels ēnu ekonomikas īpatsvars – tiek lēsts, ka pat vairāk nekā 40%. Stingrākus nosacījumus paredz no šī gada spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi apsardzes nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Tajos noteikts, ka līdz 2017. gadam apsardzes uzņēmumiem jāveic pārsertifikācija un jāsakārto darba procesi un tehniskais aprīkojums. Līdz ar to varētu notikt nozares pašattīrīšanās un daļa negodprātīgo uzņēmumu likvidētos, uzskata aptaujātie tirgus spēlētāji.

Jāatgādina arī, ka šī gada sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nāca klajā ar paziņojumu, ka apsardzes nozarē Latvijā darbojas 32 nodokļu maksātāji, kam ir piešķirta fiktīva uzņēmuma pazīme, savukārt Finanšu policijas pārvaldē uz to brīdi izmeklēšanā atradās 12 kriminālprocesi, kuros figurē apsardzes pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi. Šī nozare patlaban gan nav VID prioritārā nozare. Savukārt uzņēmumi atzinīgi vērtē Valsts policijas kontroles pasākumus šī gada pirmajā pusē, jo tie nesuši rezultātus, proti, komersanti pret valsti kļuvuši disciplinētāki.

Pilna servisa apsardzes uzņēmums “Forus Security” paziņojis, ka par uzņēmuma jauno reģionālo vadītāju Latvijā ir kļuvis Jānis Ābele, kurš iepriekš jau 18 gadus ir strādājis drošības pakalpojumu nozarē.

“Forus Security” ir viens no Latvijas vadošajiem apsardzes uzņēmumiem, kas 28 gadus Latvijā ir darbojies ar dažādiem uzņēmuma nosaukumiem – no dibināšanas brīža 1994. gadā līdz 2012. gadam kā "Avelat Sargs", no 2012. gada līdz 2021. gadam kā "Securitas" un no 2021. gada līdz 2023. gadam kā "USS Latvia". Kopš šī gada 30. maija uzņēmums, turpinot mērķtiecīgu un strauju Igaunijas uzņēmuma "Forus" attīstību Baltijas valstīs, kļuvis par daļu no starptautiska uzņēmuma "Forus Group" un Latvijā mainījis nosaukumu uz SIA "Forus Security".

Jānis Ābele ir ieguvis profesionālo jurista grādu Baltijas starptautiskajā akadēmijā un maģistra grādu uzņēmumu un iestāžu vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē. Iepriekšējos 18 gadus Jānis ir strādājis apsardzes nozares uzņēmumā “GS4” – sākot kā apsardzes nodaļas vadītājs, tad četrus gadus strādājis kā fiziskās apsardzes dienesta vadītājs un 13 gadus ieņēmis valdes locekļa un departamenta direktora amatus. Pirms tam strādājis Valsts robežsardzē. Kā arī 2013. gadā Jānis bijis viens no Drošības nozares kompāniju asociācijas līdzdibinātājiem, lai kopīgi nozares uzņēmumi un profesionāļi spētu veicināt ilgtspējīgas apsardzes nozares attīstību, kas balstīta uz godīgu un taisnīgu konkurenci, kā arī spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu nozarē. Jāņa pārziņā darbā “Forus Security” ir uzņēmuma attīstības veicināšana un apsardzes servisa paplašināšana, modernizēšana Latvijā, kā arī jaunu biznesa virzienu attīstība, kas jau šobrīd ir ieviesti uzņēmuma “Forus Group” ietvaros Igaunijā.

Nomaksāto nodokļu apjoms pēdējā pusotra gada laikā apsardzes nozarē ir pieaudzis, tai pašā laikā palielinājies arī nenomaksāto nodokļu parādu apjoms.

Tā intervijā DB norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks. Tomēr viņš atzīmē, – ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augts, tomēr situācija pamazām uzlabojas. Nākamgad, visticamāk, nozare parakstīs ģenerālvienošanos, kā arī darbu sāks apsardzes uzņēmumu reģistrs, kas palīdzēs izskaust negodprātīgos uzņēmumus. Būtu jānosaka ar pakalpojuma pircēju atbildība.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei ir bijis 2017. gads un kādas tendences redzat šobrīd?

Nozares apgrozījums ir audzis gan pērn, gan arī šogad. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pieaug arī nomaksāto nodokļu apjoms, palielinās nozarē nodarbināto ienākumi. Salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar attiecīgo periodu pērn, pieaugums ir par aptuveni 10%. Tomēr joprojām vidējais algas līmenis ir 652 eiro, kas atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Tā kā VID vairāk veic dažādus kontroles pasākumus, ir pieauguši nodokļu nemaksātāju parādi. Šī gada sākumā tie bija 11,35 milj. eiro, bet 1. septembrī tie bija jau 20,26 milj. eiro. VID ir norādījis, ka pēdējos gados parādījusies jauna tendence, proti, aprēķinātie nodokļi vienkārši netiek maksāti, bet darbinieki tiek aizrotēti uz citu uzņēmumu un paliek tukša čaula. Darbiniekiem pat rādās, ka ir veikts nodokļu aprēķins un veikta nomaksa, bet īstenībā tā nav. Tā ir jauna tendence un pilnīga bezkaunība. VID arī novērojis, ka šādos uzņēmumos daļa šo darbinieku ir jau tuvu pensijas vecumam un faktiski pie šādām shēmām cilvēki būs nelaimīgi, kad viņi aizies pensijā. Tie, kas veido shēmas, ir vieni un tie paši. Bieži vien īpašnieki ir no citām valstīm: Baltkrievijas, Moldovas utt.