Pakalpojumi

Izstrādās ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeni apsardzē

Zane Atlāce-Bistere, 22.09.2017

Jaunākais izdevums

Apsardzes nozari pārstāvošās uzņēmēju asociācijas – Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA) un Latvijas Drošības biznesa asociācija (LDBA) – piektdien, 22. septembrī parakstīja nodomu protokolu, kurā apliecina apņemšanos sadarboties ar trešajām pusēm, lai noslēgtu ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē un panāktu izdevīgāku tiesisko regulējumu.

Abas asociācijas vienojušās panākt, ka ar likuma spēku tiek apstiprināts, ka no 2020. gada apsardzes darbinieka minimālais atalgojums pirms nodokļu nomaksas būs 3,00 EUR/stundā, no 2021. gada – 3,20 EUR/stundā, no 2022. gada – 3,40 EUR/stundā. Nodomu protokols pauž apņemšanos sakārtot profesiju klasifikatora grupās 5414 un 5419 iekļautās profesijas atbilstoši darba tirgus vajadzībām un normatīvo aktu prasībām.

DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks un LDBA prezidents Jānis Zeps, parakstot nodomu protokolu, vienojušies, ka abu asociāciju biedri, strādās pie tā, lai, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem, tiktu nodrošināta ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana avansā ne mazākā apmērā, kā aprēķinot no visu pakalpojumu līgumā paredzēto piesaistīto apsardzes darbinieku minimālās mēnešalgas kopsummas.

Nevalstiskās organizācijas vienojušās strādāt pie apsardzes darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārskatīšanas un jauna apsardzes darbības likuma izstrādes. Par prioritārām likumdošanas izmaiņām uzskatāma apsardzes komersantu un nodarbināto reģistra ieviešana, un apsardzes darbinieku kvalifikācijas līmeņu noteikšana. Tāpat DNKA un LDBA vienojušās virzīt likuma grozījumus, kas paredzētu valsts un pašvaldību iestāžu vadītāju atbildību, ja to apakšuzņēmēji (piegādātāji, pakalpojumu sniedzēji) neveic nodokļu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā.

Abas organizācijas vienojušās panākt, ka, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus, netiek izmantoti apakšuzņēmumi, mikrouzņēmumi un jebkādas citas formas, kā vien darba ņēmēja un devēja attiecības (izņēmuma gadījums ir apsardzes nodrošināšana masu pasākumos).

Nodomu protokols parakstīts piektdien, 22. septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ģenerālvienošanos par darba algu būvniecībā parakstījis nepieciešamais uzņēmumu kvorums

LETA, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālvienošanos par darba algu būvniecībā parakstījis nepieciešamais uzņēmumu kvorums, ceturtdien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Ģenerālvienošanos patlaban ir parakstījuši 278 būvniecības uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto darbu apgrozījums veido 718 miljonus eiro.

Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, to jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījuma apjomu 713 miljonu eiro.

No ģenerālvienošanos parakstījušajiem uzņēmumiem 31 uzņēmuma apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro, 115 uzņēmumu apgrozījums ir no viena līdz 10 miljoniem eiro, 46 uzņēmumu apgrozījums ir no 500 000 eiro līdz vienam miljonam eiro, 71 uzņēmuma apgrozījums ir no 100 000 eiro līdz 500 000 eiro, bet 15 uzņēmumiem apgrozījums ir zem 100 000 eiro.

56% parakstījušo uzņēmumu ir no Rīgas un Pierīgas reģiona, 17% no Zemgales, 13% no Vidzemes, 10% no Kurzemes, bet 4% no Latgales.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Virsstundu apmaksas sastrēgums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vien izskatās, ka ģenerālvienošanās noslēgšana būvniecības nozarē ir iestrēgusi uz nezināmu laiku. To «iestrēdzinājis» grozījums Darba likumā, kas ietver punktu, ka ģenerālvienošanos noslēgušie uzņēmumi varēs iekšienē vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% apmērā no darba algas.

Faktiski tas nozīmē to, ka daļa uzņēmumu – tie, kas noslēguši ģenerālvienošanos – varēs maksāt uz pusi mazākas piemaksas par virsstundām nekā citi uzņēmumi. Pret to protestē gana dažādi interešu grupējumi, tikai katrs savu motīvu dēļ. Piemēram, tiesībsarga iebildumi pamatojas visai populistiskos argumentos, ka tas pasliktinās šo uzņēmumu darbinieku stāvokli salīdzinājumā ar citiem strādājošajiem. Tas nekas, ka ģenerālvienošanās dēļ darbinieku minimālā alga nozarē ievērojami pārsniegs minimālo algu valstī.

Tiesībsargs savā retorikā lieto pat tik prastus argumentus kā to, ka nevar izsvērt, kāda minimālā alga nozarē ir ievērojami vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga. Par to tiešām var diskutēt bezgalīgi, ja ir vēlme, bet var arī ieslēgt veselo saprātu. Skaidrs, ka ģenerālvienošanos, nosakot minimālo algu nozarē, slēdz tur, kur ir liela ēnu ekonomika, aplokšņu algas, kas apgrūtina godīgu konkurenci publiskajos iepirkumos. Un, vēloties pietuvināt oficiālo minimālo algu nozarē tai, kas tiek maksāta reāli, tostarp aploksnē, skaidrs, ka nav runa par desmit vai divdesmit eiro pielikumu. Tas ir labs nozares pašregulācijas mehānisms godīgas un legālas algas virzienā, un sākt spekulēt, vai ģenerālvienošanās ietvertā minimālā alga nozarē ir pietiekami liela salīdzinājumā ar valstī noteikto, nezin vai ir prāta darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Fromane: Būvniecības nozarē jāatrisina virsstundu apmaksas jautājums

LETA, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai būvniecības nozare varētu noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, Darba likumā būtu jāatrisina jautājums par virsstundu apmaksu, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

«Patlaban Darba likumā ir paredzēta virsstundu apmaksa 100% apmērā. Tomēr, ja nozare gatavojas parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas ir būtiski augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga, likumā būtu jāparedz iespēja, ka darba devējs var vienoties ar arodbiedrību par virsstundu apmaksas likmi,» skaidroja Fromane.

Viņa sacīja, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība par šo jautājumu ir uzrunājusi gan premjeru, gan valdību, norādot, ka nepieciešama diskusija par virsstundu apmaksu.

«Būvniecībā, sevišķi sezonas laikā, virsstundas ir izplatīta parādība. Ja Darba likumā paliek tikai līdz šim noteiktā 100% virsstundu apmaksas likme, tas nemotivē uzņēmumus parakstīt vienošanos par lielāku algu nozarē. Tāpēc būtu jāparedz iespēja vienoties ar arodbiedrību par citu likmi,» skaidroja Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdinātāji cer, ka jau no nākamā gada nozarei varētu tikt piemērota samazināta PVN likme, kas budžeta

ieņēmumus no šī nodokļa kategorijas nebūt nesamazinātu, bet gan, gluži pretēji, – varētu pat veicināt. Nozare

arī cer uz ģenerālvienošanos par minimālo algu 640 eiro apmērā.

Pēdējā gada laikā ēdināšanas nozarē atkal aktualizēts jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu, kas varētu risināt jomas problēmas un palīdzētu mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Ja viss noritēs gludi, tad, iespējams, jau no nākamā gada ēdināšanas nozarei varētu tikt piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm būtu svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Vienošanos par minimālo algu nozarē jau ir noslēguši būvnieki, un tai gatavojas arī apsardzes nozare. Jāatgādina, ka pērn decembrī nodibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB) pievērsusi gan Finanšu ministrijas (FM), gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību un, pēc biedrības vadītāja Jāņa Jenža teiktā, LRB negrasās atkāpties. Pašlaik izskatās, ka, visticamāk, barteris starp nozari un FM notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī š.g. 2. maijā. Tas nozīmē, ka jau no š.g. 4. novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto. Par to tika lemts būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē.

Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norāda: «Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības nozare, kurā darbojas apsardzes uzņēmumi, ir vairāku izaicinājumu priekšā, un galvenie no tiem ir saistīti tieši ar ēnu ekonomikas apkarošanu

Drošības nozaru kompānijas asociācija (DNKA) strādā pie vairākām izmaiņām likumos un komersantu reģistra izveides. Par to, kādēļ darbs rit ļoti lēni un par Valsts policijas korporatīvajām saitēm ar apsardzes uzņēmumiem intervijā DB stāsta DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar aktuālo. Būvniecības nozare ir noslēgusi nozares ģenerālvienošanos. Tāda iecere bija aktuāla arī drošības nozarei. Cik tālu ir tikts? Vai sekosiet būvniekiem?

Mums tā vairs nav prioritāte, jo pēdējie grozījumi Darba likumā nosaka, ka virsstundu apmaksu iespējams samazināt līdz 50% tikai tad, ja ar ģenerālvienošanos noteiktais minimālās algas kāpums ir vismaz par 50%, salīdzinot ar minimālo algu valstī. Mēs sapratām, ka nevaram to īstenot. Jā, to var izdarīt četri lielākie uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Taču pārējie uzņēmumi tāpat maksās to pašu, ko līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Būvnieki iet skandināvu pēdās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro. Tas panākts, pateicoties vakar parakstītajai ģenerālvienošanai nozarē, kas ir pirmā šāda nozares vienošanās Latvijā.

Jāteic, ka daudzās Rietumeiropas valstīs, īpaši Skandināvijā, teju visās tradicionālajās nozarēs ir noslēgta ģenerālvienošanās starp darba devējiem un arodbiedrībām, nosakot gan minimālo algu, gan citu nozares regulējumu. Latvijas būvniecības nozares ceļš uz šo ģenerālvienošanos ir bijis garš, un nevarētu teikt, ka rozēm kaisīts. Lielā mērā katalizators šādas ģenerālvienošanās nepieciešamībai bija lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski traucēja godīgajiem uzņēmumiem strādāt, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur vēl aizvien dominē zemākā cena.

Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka ar iniciatīvu par ģenerālvienošanās noslēgšanu un minimālās algas noteikšanu piecām amatu kategorijām klajā nāca lielie būvnieki, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā. Līdz ar minimālās algas noteikšanu būvniecībā no spēles, vismaz publiskajos iepirkumos, tiek izstumti tie būvnieki, kas paziņo, ka viņu strādnieki saņem tikai minimālo algu. Faktiski tas ir plats solis aplokšņu algu izskaušanas virzienā, jo līdz šim būvnieki pārsvarā atzina, ka mazāk par apmēram 700 eiro neviens celtnieks uz rokas nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

No 3.novembra minimālā bruto alga būvniecības nozarē – 780 eiro

Lelde Petrāne, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3.novembrī stājas spēkā Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā. Tā nosaka 780 eiro lielu minimālo bruto algu un 4,67 eiro minimālo stundas tarifa likmi visā būvniecības nozarē.

Tā nosaka arī iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo algu.

«Minimālās algas celšana ir ļoti nozīmīgs solis būvniecības iziešanai no ēnu ekonomikas, kuru ierosināja un noslēdza pati nozare,» sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece, «noslēgtā Ģenerālvienošanās ne vien ļaus izslēgt dempinga cenu piedāvājumus no publiskajiem iepirkumiem un veicinās godīgu konkurenci uzņēmumu starpā, bet arī nodrošinās sociālās garantijas darbiniekiem, jo darba devēji būs spiesti iepriekš maksātās aplokšņu algas izmaksāt godīgā veidā.»

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norāda: «Vispārsaistošā Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir vienošanās par būtisku minimālās algas pieaugumu, un līdz ar to būtiski augstāku sociālo aizsardzību un sociālajām garantijām būvniecības jomā nodarbinātajiem. Vienlaikus tā ir veiksmīgs sociālā dialoga piemērs Latvijā un solis ceļā no valsts pārregulācijas uz nozares pašregulāciju, kas vienlaikus sekmē ēnu ekonomikas mazināšanos un godīgu konkurenci nozarē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozare parakstījusi ģenerālvienošanos, kas paredz noteikt minimālo algu un sociālās garantijas nozarē strādājošajiem.

Tāpat nolemts kopīgi meklēt risinājumus Covid- 19 radītās krīzes laikā.

Ģenerālvienošanos parakstījušas četras puses - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība (LSAB) un trīs darba devēju organizācijas - Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Viesmīlības sektors patlaban piedzīvo sarežģītāko laiku nozares vēsturē, un tas mudinājis aktīvāk strādāt pie risinājumu meklēšanas.

LSAB prezidente Irēna Liepiņa uzsver, ka līdz ar ģenerālvienošanos sociālajiem partneriem būs daudz vieglāk diskutēt par noteikumiem, kas nozarei jāpieņem. "Ģenerālvienošanās palielina darba produktivitāti un veicina nozares ilgtspēju, spēju elastīgi reaģēt uz situāciju vietējā un starptautiskajā tirgū," norāda I. Liepiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Algu kāpums «aizvērs» lielu skaitu mazāk efektīvo uzņēmumu

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

It kā ar nāciju uz nervu sabrukuma robežas nemitīgi turošo salīdzināšanu ar Igauniju vēl nepietiktu, šogad populāra kļuvusi algu pieauguma salīdzināšana Latvijā un Lietuvā. Šajā sacensībā mums klājas labāk. Šī gada 1.ceturksnī algu pieaugums dienvidu kaimiņvalstī bija ievērojami lielāks, taču 2.ceturksnī esam viņus noķēruši, algām gada griezumā pieaugot par 8.7%.

Tātad Latvija «nosargāja» bruto algu līmeņa starpību, kas ir gandrīz simts eiro, vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 927 eiro.

Kā jau ierasts, interesantas un ilustratīvas ir algu dinamikas atšķirības nozarēs. Visstraujāk samaksa auga zinātnisko, tehnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē, par 13.5%, tai pārsniedzot 1000 eiro robežu. Tas ir rezultāts iepriekšējos gados augošajam biznesa pakalpojumu eksportam, kas gan šogad ir piebremzējies, kaut kādā ziņā tieši ierobežotas darbaspēka pieejamības dēļ. Ļoti strauji, par 13.0% auga algas izglītībā, to vidējam līmenim (780 eiro) gan paliekot zem vidējā, kas diez vai ir ilgtspējīga situācija. Ievērojami, par 11.0% augusi arī alga lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, iespējams, atspoguļojot cilvēku aizplūšanu no retāk apdzīvotajiem apvidiem, palielinot tur palikušo darbinieku iespējas panākt sev labākus nosacījumus. Atskaitot operācijas ar nekustamo īpašumu, visās nozarēs darba samaksa auga straujāk nekā cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ēdinātāji uz samazinātās PVN likmes jājamzirdziņa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir vienojusies ar sabiedriskās ēdināšanas nozari par nodokļu samazināšanu (PVN likme tiktu samazināta līdz 12%), ja nozarē tiks noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredzēs minimālo algu, kas būtu augstāka par valstī noteikto.

Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis jau ir paudis savu gandarījumu par samazināto PVN likmi un izteicās, ka nozarei noteikti izdosies noslēgt šādu ģenerālvienošanos. Jāpiebilst, kā šā gada martā ēdināšanas nozarē bija viena no zemākajām vidējām darba samaksām, – 634 eiro, turklāt ap 40% nodarbināto saņēma mazāk nekā valstī noteikto minimālo algu. Tā ka ir pareizi tas, ka minimālās PVN likmes noteikšanai kā priekšnoteikums izvirzīta ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē, kas noteikti mazinātu aplokšņu algas.

Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka nodokļiem ir jābūt neitrāliem. Nosakot atsevišķām nozarēm samazinātu PVN likmi, šī neitralitāte pazūd. Turklāt attiecībā uz PVN nodokļu teorija teic: jo mazāk izņēmumu, jo labāk. No teorijas pārejot pie prakses, noteikti parādās jautājums, kādēļ PVN likme samazināta tieši ēdināšanas nozarei, nevis kādai citai? Vai tā ir pirmā prioritāte? Turklāt šādai likmes samazināšanai noteikti būs negatīva fiskālā ietekme, kuru būs jādomā, kā kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Aptuveni puse apsardzes nozares darba devēju maksā minimālo algu vai vēl zemāku

LETA, 22.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 50% darba devēju apsardzes jomā maksā algas, kas ir vienāda vai mazāka par minimālo algu, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.

Šis ir ļoti augsts rādītājs, uzsvēra Pelēkā, norādot uz aplokšņu algu risku. Viņa arī piebilda, ka nozarē ir arī cita satraucoša tendence - tiekot veidotas apakšuzņēmēju ķēdes, un dažkārt darbinieks ar galvenā uzņēmuma logo uz formastērpa pat nezinot, kas tieši ir viņa darba devējs.

Pelēkā sacīja, ka cīņā ar aplokšņu algām ir viena no VID prioritātēm, tāpēc tiek veiktas preventīvas darbības, auditi. Viņa minēja, ka pēc auditos uzrēķinātas summas ir aptuveni 12 miljoni eiro.Drošības nozares kompāniju asociācijas pārstāvis Jānis Ābele komisijas sēdē teica, ka pērn neiekasētie nodokļi no apsardzes komersantiem ir aptuveni 14 miljonu eiro apmērā.

Savukārt vēl 5 miljoni eiro ir kopējais licencēto apsardzes komersantu parāds. Viņš arī minēja, ka 32% darbinieku saņem darba atalgojumu, kuras apmērs ir zem minimālās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē ceturtdien, 9.maijā forumā «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā» klātienē parakstīja vairāk nekā 130 uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto būvdarbu apmērs veido aptuveni 515 miljonus eiro, kas ir 71% no nepieciešamā apmēra, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un būtu saistoša visai būvniecības nozarei.

Tomēr parakstu vākšana turpināsies vēl tuvākos divus mēnešus līdz tiks savākts nepieciešamais minimums, lai šī ģenerālvienošanās stātos spēkā un kļūtu vispār saistoša.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka svarīgi, lai Saeima pieņemtu šos grozījumus darba likumā, jo tas ir kā priekšnosacījums, lai ģenerālvienošanos atdotu publicēšanai. «Valdība šo otrdien ir to pieņēmusi un izvirzījusi uz Saeimu, lūdzot to skatīt steidzamības kārtā. Mēs tiešām ceram, ka Saeima šo pantu izskatīs steidzamības kārtā,» biznesa portālam db.lv saka B.Fromane.

Uz db.lv jautājumu, kas notiks, ja šo divu mēnešu laikā netiks savākts pietiekams skaits parakstu, B.Fromane atbildēja: «Mēs turpināsim vākt garākā periodā, bet es esmu ļoti optimistiska. Manuprāt, šis 71% savākto parakstu demonstrē ļoti nozīmīgu atbalstu. Es tiešām esmu pārliecināta, ka šajā laikā mēs savāksim šo nepieciešamo apjomu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Fromane: Ir izveidots risinājumu komplekss, kas mazinās ēnu ekonomiku būvniecībā

Monta Glumane, 10.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot forumu «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā», kurā tiks uzsākta ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu parakstīšana, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsvēra, ka ģenerālvienošanās parakstīšana ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem būvniecības nozarē, jo šī nozare ir ar ievērojamu attīstības potenciālu.

Ar šādu nozares koplīgumu būvniecības nozarē tiks aizstāta valstī noteiktā minimālā alga ar reālajai darba tirgus situācijai atbilstošām algām. Sasniedzot nepieciešamo uzņēmumu atbalstu, kas ir vairāk nekā 50% no kopējā nozares apgrozījuma, koplīgums kļūs saistošs visai nozarei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane sacīja: «Pirms diviem gadiem parakstītais memorands ar valdību norādīja uz to, ka nozare ir gatava pārmaiņām. Šajā laikā ir noticis milzīgs darbs, ko paveikuši paši uzņēmēji, un situācija nozarē uzlabojas. Tika strādāts pie Latvijas vēsturē pirmās ģenerālvienošanos un ir panāktas likuma izmaiņas. Šis ir pagrieziena punkts Latvijas būvniecībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paraksta ģenerālvienošanos stikla šķiedras nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības (LIA) priekšsēdētāja Rita Pfeifere un stikla šķiedras nozares pārstāvji - AS "Valmieras stikla šķiedras" (VSŠ) valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels un valdes loceklis Ģirts Vēveris 17. decembrī parakstījuši nozares ģenerālvienošanos.

Tajā paredzēta būtiski augstāka minimālā darba samaksa nozarē, salīdzinot ar valstī noteikto, un tā atšķirsies trīs kvalifikāciju līmeņos.

VSŠ valdes priekšsēdētājs S. Jugels pirms ģenerālvienošanās parakstīšanas pozitīvi novērtē ne tikai ģenerālvienošanās iekļautās nozares attīstības perspektīvas, bet arī apliecina uzņēmuma spēju attīstīties un apņemšanos turpināt darbu, lai nodrošinātu papildu labumus uzņēmuma darbiniekiem.

"Valmieras stikla šķiedra" ir stikla šķiedras nozares līdere Latvijā, kas nozarē nodarbina vislielāko strādājošo skaitu. Uzskatām, ka mums jārāda piemērs un labā griba risināt jautājumus, kas ļautu uzlabot darbinieku darba apstākļus, veicinātu darbinieku prasmju attīstību un izaugsmi, atvieglotu citus ar darbu saistītus jautājumus, piemēram, transporta iespējas nokļūšanai darbā. Ar vienošanos apņemamies ne tikai saviem spēkiem turpināt darbu pie uzlabojumiem, bet arī aktīvi virzīt izmaiņas normatīvo aktu jomā, lai nodrošinātu arvien labākus nosacījumus un ieguvumus uzņēmumā un nozarē strādājošajiem," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina atbildīgo Saeimas komisiju noteikt samazinātu jeb 50% virsstundu apmaksu visās nozarēs, nevis tikai tajās, kas būs noslēgušas ģenerālvienošanos, kā arī ņemt vērā tiesībsarga norādi uz Satversmes tiesas riskiem, apstiprinot šādu iespēju tikai vienā jeb būvniecības jomā, kas jau uzsākusi darbu pie ģenerālvienošanās.

Biedrība jau vairākkārt norādījusi, ka pašreiz Latvijā virsstundas saviem darbiniekiem uzrāda ļoti neliels skaits komersantu, tādējādi darbinieki tiek nostādīti situācijā, kad vai nu visi darbi jāpaveic darba laikā vai arī par papildu paveikto netiek samaksāts vispār. Lai nāktu pretī kā uzņēmējiem, tā arī strādājošajiem, LTRK aicina līdzīgi kā citās valstīs noteikt 50% piemaksu par virsstundām.

Savukārt Tiesībsarga birojs, izvērtējot pašreiz iesniegtos grozījumus Darba likumā Saeimas Sociālo lietu komisijai, norādījis, ka likuma anotācija ir neskaidra, kā arī pastāv risks, ka likumprojektā ietvertā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei par vienlīdzības principu, nosakot zemāku virsstundu apmaksu tādās nozarēs, kur noslēgta ģenerālvienošanās, paredzot «būtiski» augstāku minimālo algu. Šajā dokumentā arī norādīts, ka nav skaidrs, kurš vērtēs, vai minimālais atalgojums ir «būtiski» lielāks un kurš vispār spēs šādu viedokli sniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsstundu apmaksas samazināšana no pašreizējiem 100% līdz 50% būs tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu; darba devējiem nebūs tiesību prasīt svešvalodu, ja tā nav vajadzīga darbam.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Darba likumā. Interesanti, ka vakardienas parlamenta dienaskārtībā bija veseli trīs likumprojekti grozījumiem šajā likumā.

Otrajā lasījumā bez jebkādām diskusijām tika akceptēts priekšlikums par virsstundu apmaksas samazināšanu no pašreizējiem 100% līdz 50%. Tā būtu iespējama tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu. Vairāku DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis par šo normu bija ļoti atšķirīgs – vieni to vērtēja kā būtisku progresu daudzu gadu ilgajās šī jautājuma diskusijās, savukārt citi norādīja, ka šis risinājums radīs zināmas pārmaiņas vienā vai divās nozarēs, bet tas īsti nebūšot izmantojams daudzās citās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

LTRK atbalsta 50% piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs

Monta Glumane, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta virsstundu apmaksas noteikšanu 50% apjomā par papildu nostrādātajām stundām visās tautsaimniecības nozarēs. Šāds regulējums darbojas Lietuvā un Igaunijā, tādēļ ir būtisks gan Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas celšanai, gan ēnu ekonomikas mazināšanai.

LTRK neatbalsta ierosinājumu, ka šādu iespēju var izmantot tikai tie uzņēmēji, kuri noslēguši ģenerālvienošanos jeb nozares koplīgumu.

LTRK neatbalsta šodien, 12.aprīlī, Nacionālajā Trīspusējā sadarbības padomē atbalstīto būvniecības nozares virzītoieceri, ka turpmāk 50% par virsstundām varēs maksāt tikai tie uzņēmumi, kuri būs vienojušies ar arodbiedrībām un slēgs ģenerālvienošanos. Šāda pieeja nerisinās valstī akūtas problēmas – virsstundu neuzrādīšanu, ēnu ekonomiku, aplokšņu algas un tādējādi arī sociālo nodrošināšanu. Biedrība uzskata, ka regulējums par samazinātu virsstundu apmaksu 50% apmērā jāievieš visām nozarēm neatkarīgi no ģenerālvienošanās esamības, bet noslēgtas ģenerālvienošanās gadījumā – ja nozare par to vienojas, nosakot vēl zemākā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības ģenerālvienošanos parakstījuši 90% no nepieciešamā kvoruma

Monta Glumane, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz jūlija sākumam nozares koplīgumu kopskaitā atbalstījuši 211 būvniecības uzņēmumi ar 641 miljonus eiro lielu kopējo apgrozījumu. Taču, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījumu 713 miljoni eiro, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

«Neticami īsā termiņā – nepilnu divu mēnešu laikā – ir izdevies savākt lielāko daļu ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma. Tas apliecina lielu uzņēmēju pieprasījumu pēc jauna domāšanas modeļa un vēlmes veidot godīgā konkurencē balstītu nozares attīstību. Šobrīd no šī mērķa mūs šķir vien 10%, tāpēc aicinām vēl neizlēmušos uzņēmumus pievienoties koplīgumam un spert soli pretī sakārtotākai un kvalitatīvākai nozarei jau pavisam tuvā nākotnē,» pauž Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Uzņēmumi, kuri atbalstīs ģenerālvienošanos, tās noslēgšanas gadījumā saņems 50% atlaidi no ikgadējās Būvkomersantu reģistrācijas nodevas, kā arī iegūs papildu 0,25 punktus būvkomersantu klasifikācijā, kas dos izdevīgāku pozīciju iepirkumos. Saeima ir konceptuāli atbalstījusi arī iespēju vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ar nozares koplīgumu tiek būtiski celta minimālā alga attiecībā pret valstī noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu reforma nav mazinājusi aplokšņu algas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme medijos izteikusies, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro, aprēķinājis VID. Vislielākais aplokšņu algu īpatsvars reģistrēts Rīgas reģionā, un negatīvajos līderos ir tādas nozares kā būvniecība, taksometru pārvadājumi un apsardzes pakalpojumi. Tas, ka nemazinās aplokšņu algu īpatsvars, ir krasā pretstatā bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas solītajam, ka nodokļu reforma palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku. Vismaz pagaidām, kā redzams, skaitļi un fakti par to neliecina. Tas nozīmē, ka nodokļu reforma līdztekus citām negatīvajām blaknēm nav bijis pietiekams stimuls uzņēmējiem atteikties no šīs negatīvās prakses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomikā iepriecinošas vēsmas, taču bažas rada inflācija

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Komentāri

Pievienot komentāru