Pakalpojumi

Koblenz boss: Daļa iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības

Dienas Bizness, 23.07.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiziskās apsardzes pakalpojumiem 80–85% izmaksu rada tieši darbaspēka izmaksas, tāpēc darbaspēka nodokļu nemaksāšana vai shēmošana var radīt zemu pakalpojuma cenu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomikas problēma apsardzes nozarē ir īpaši aktuāla, intervijā laikrakstam Diena saka apsardzes nozares uzņēmuma Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

«Vēl viens iemesls, kāpēc oficiāli daudziem parādās neliels atalgojums, ir tāds, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības – var būt kredīti, var būt arī nesen aktualizētais uzturlīdzekļu piedziņas jautājums. Tāpēc daudzi ieinteresēti norādīt, ka oficiāli saņem tikai minimālo algu. Tas gan neattiecas vien uz mūsu nozari, bet arī uz citām nozarēm un uz pilnīgi visu līmeņu darbiniekiem,» norāda R.Terniks.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā apsardzes nozarē situācija uzlabojas un pelēkais sektors mazinās, vai arī situācija nemainās?

Es neko nevaru apgalvot, bet rodas iespaids, ka joprojām shēmošana notiek – vai nu maksājot aploksnē, vai arī nemaksājot par virsstundām, nemaksājot par nakts stundām. Pieļauju, ka tiek izmantoti visi legālie shēmošanas līdzekļi, lai samazinātu darbinieku algojumu un tādējādi arī pakalpojuma izmaksas.

Pozitīvi, ka ir īstenota sadarbība starp apsardzes nozares pārstāvjiem, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Valsts darba inspekciju un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB). Sadarbības rezultātā situācija uzlabojas un noteikti ir labāka nekā pirms gadiem pieciem. Jāuzsver, ka patlaban atklāts dempings un ļoti zemas cenas iepirkumu konkursos parādās aizvien mazāk, lai gan zemākās cenas princips joprojām ir aktuāls. Līgumi, kas noslēgti par apsardzes pakalpojumiem, ļoti bieži ir ap minimālo cenu, reizēm mazliet virs, citreiz mazliet zem minimālās cenas, un tas nozīmē minimālo atalgojumu darbiniekiem. Daudzas valsts un pašvaldības iestādes apsargā apsardzes darbinieki, kuri saņem minimālo algu. Jāņem arī vērā, ka fiziskajā apsardzē, kurā tiek nodarbināts liels cilvēku skaits, ievērojami līdzekļi ieplūst tieši no publiskajiem iepirkumiem, un tas veido vidējo tirgus cenu un vidējo atalgojumu nozarē.

Runājot par publisko iepirkumu konkursiem – vai tad netiek pārbaudīts, ir pretendentiem nodokļu parādi un aizdomīgi shēmošanas darījumi vai nav to?

Jā, tiek pārbaudīts viss iespējamais gan par sodiem, gan par nodokļu parādiem, par darba likumdošanas ievērošanu. Valsts institūcijas, arī IUB, paveikušas lielu darbu, lai pēc iespējas situāciju uzlabotu. Par pašu iepirkumu procesu runājot, viss ir kārtība. Runa ir par principu izvēlēties lētāko pieejamo variantu. Var saprast pasūtītājus, ka viņi vēlas dot priekšroku pretendentam ar zemāko cenu, bet tas rada riskus pakalpojumu kvalitātei.

Piekrītat tam, ka uzņēmēji aizvien intensīvāk meklē variantus, kā apsargu klātbūtni aizstāt ar moderniem tehnoloģiskajiem apsardzes risinājumiem?

Jā, tāda tendence ir. Tieši privātais sektors, apzinoties fiziskās apsardzes pakalpojumu dārdzību un to, ka, lai dabūtu motivētu darbinieku un labu pakalpojuma kvalitāti, jāiegulda vērā ņemami līdzekļi, daudz intensīvāk nekā publiskais sektors meklē dažādus variantus apsardzes optimizēšanai, piemēram, izpēta tehniskās signalizācijas un videonovērošanas risinājumus un cenšas samazināt apsardzes darbinieku skaitu. Piemēram, daudzās banku filiālēs vairs neatrodas apsargi, bet ieviesti tehnoloģiski, moderni apsardzes risinājumi. Savukārt valsts iestādes vēl aizvien izvēlas algot lielu skaitu apsardzes darbinieku, nevis ieviest tehnoloģiskos apsardzes risinājumus. Tādējādi valsts iestādes un kopumā publiskais sektors nodarbina ievērojamu daļu apsardzes nozarē strādājošo, un tieši publiskais sektors ietekmē vidējo atalgojumu apsardzes nozarē un šīs profesijas prestižu, kā arī jauniešu vēlmi strādāt šajā specialitātē un komersantu vēlmi investēt savu darbinieku profesionālajā kvalifikācijā.

Plašāk lasiet rakstā Daudzus apsargus algo publiskais sektors ceturtdienas, 23.jūlija laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru