Jaunākais izdevums

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Daudzos gadījumos, kad tiek runāts par dažādību, tā vairāk saistās ar to, lai kādu grupu nediskriminētu. Kā ar biznesa ieguvumiem no tā – kāds ekonomiskais potenciāls ir dažādībā?

L. Rihela Brenna: Jā, agrāk nediskriminācija bija galvenais fokuss, kad runāja par dažādību un dzimumu līdztiesību. Tas ir labi, bet lielākā daļa kompāniju tur arī apstājas. Jāsaprot, ka ieguvums no dažādības ir tad, kad tā tiek savienota ar biznesa jautājumiem un inovācijām. Pareizi izmantota, dažādība sniedz labākus biznesa rezultātus, labāku klientu izpratni u.tml. Jā, ir labi būt jaukiem, godīgiem un nediskriminēt, bet jāspēj paraudzīties plašāk un pamanīt biznesa ieguvumus. Jāsaprot, ka dažādība palīdz labāk apkalpot plašāku klientu loku un būtu veiksmīgākam nākotnē. Pirmkārt, katrai kompānijai jāsāk ar jautājumu par to, kāpēc dažādība ir svarīga. Tā ir svarīga, jo palīdz piesaistīt talantīgus cilvēkus ne tikai no Latvijas, bet no visas pasaules, palīdz uzņēmumam būt konkurētspējīgākam starptautiski. Otrkārt, ja kompānijā ir dažādību iekļaujoša kultūra, katrs darbinieks var būt daudz autentiskāks, dalīties ar savu skatījumu, zināšanām, palīdzēt ieraudzīt jaunus tirgus, radīt jaunus produktus un pakalpojumus. Ja viss apstājas pie godīguma un nediskriminācijas, bet nemainās kultūra, tā ir tikai dažādības skaitīšana. McKinsey pētījums Dažādībai ir nozīme (Diversity Matters) un citi parāda saistību starp dažādību un peļņu, un inovācijām. Es esmu bijusi kontaktā ar vācu kompāniju SAP, kas 2011. gadā sāka fokusēties uz dažādību, lai arī nākotnē būtu starp labākajām kompānijām pasaulē. Uzņēmums apzinājās, ka visi konkurenti var nopirkt tās pašas tehnoloģijas un algot tos pašus inženierus un atšķirties iespējams, fokusējoties uz dažādību un iekļaušanu. Viņi izvēlējās īpaši pievērst uzmanību piecu grupu cilvēku iekļaušanai, lai būtu pārstāvēti dažādi vecumi, dzimumi, īpašās vajadzības, tautības un lesbietes, geji, biseksuāli un transpersonas. Uzņēmums piecus gadus sistemātiski strādāja, lai visi saprastu dažādības nozīmi un izmantotu to biznesā. Pēc pieciem gadiem 2017. gadā tika mērīti šīs iniciatīvas rezultāti un tika secināts, ka šīs pieejas dēļ efektivitāte ir uzlabojusies par 1%, kas bija līdzvērtīgi 48 miljoniem eiro palielinātā peļņā tajā gadā vien. Komunikāciju, attiecības un empātiju viņi «izcēla» no personāla daļas kabineta un ienesa visā uzņēmumā. Tagad pēc migrantu krīzes viņi lūkojas pēc cilvēkiem imigrantu vidū. Vienlaikus arvien liela daļa kompāniju neuzskata dažādību par gana svarīgu. Taču, ja vēlies izdzīvot, jādomā kā SAP.

A. Cimdiņa: Sabiedrība zaudē miljoniem un pat miljardiem eiro, dodot cilvēkiem nepiemērotu darbu. Piemēram, imigranti ar augstāko izglītību vada taksometrus tāpēc, ka valodas barjeras vai sabiedrības aizspriedumu dēļ nespēj dabūt labāku darbu, bet skolotāji mazgā viesnīcu istabas. Nereti viņu citādība organizācijā tiek uztverta par apgrūtinājumu, nevis resursu, tādējādi zaudētāji ilgtermiņā ir gan darba devēji, gan sabiedrība, gan darbinieki, jo kompetences netiek izmantotas un netiek radīta piederības sajūta grupai – būtisks identitātes faktors.

Ko jūs domājat par kvotām – vai tā ir atbilde dažādības problēmai?

L. Rihela Brenna: Man šķiet dīvaini, ka ir vajadzība domāt kvotu griezumā. Ja saprotam ieguvumus no dažādības, pieņemsim darbā dažādākus cilvēkus, jo apzināsimies šo kritisko vajadzību, nedomājot par kvotām. Tās izmanto tad, ja neesi gana nobriedis, lai saprastu ieguvumus no dažādības. Varbūt dažām kompānijām kvotas ir labs sākuma punkts, taču es domāju, ka tad, ja ir kvotas, veidojas A un B līmeņa grupa vienā un tajā pašā kompānijā.

Un sievietes varētu domāt, ka ir pārstāvētas valdē tikai tāpēc, ka ir sievietes?

L. Rihela Brenna: Jā. Tā vietā, lai runātu, ka vajag sievietes, jo tas ir vajadzīgs politkorektai dzimumu pārstāvniecībai, valdes priekšsēdētājs var aizdomāties par to, ka 50% sabiedrības un klientu ir sievietes un uzņēmumam vajag viņu zināšanas un kompetenci, lai kompānija nākotnē būtu veiksmīga. Tad nevajadzēs domāt kvotu griezumā un sievietes jutīsies priviliģētas, esot daļa no profesionālas un kompetentas valdes, jo visa komanda saprot, kā katrs tās loceklis uzņēmumam var dot pienesumu.

A. Cimdiņa: Var būt grūti saprast minoritātes, ja nekad pats tāds neesi bijis. Ir spēcīgas priekšrocības, ko minoritātes var dot. Kad es uzsāku jaunu pētnieces darbu augstskolā Norvēģijā, mans iepriekšējais priekšnieks teica, ka es būšot trīskārši diskriminētā – vienīgā sieviete starp vīriešiem, vienīgā antropoloģe starp ekonomistiem un vienīgā imigrante starp norvēģiem. Es biju minoritāte trijos dažādos veidos. Taču lielāko daļu šodienas prasmju es iemācījos tieši šajā darbā. Tas bija grūti – man visu laiku bija sevi jāpierāda. Es sapratu, ko nozīmē būt «pelei» starp «ziloņiem», iemācījos strādāt šādos apstākļos, komunicēt un augt; sapratu savas un citu kompetences un priekšrocības. Šāda pieredze attīsta lieliskas prasmes un izpratni par varas attiecību nozīmi organizācijās. Nez vai es spētu raudzīties uz dažādību un citādību kā milzu resursu, ja pati ilgstoši nebūtu bijusi «citādo» kurpēs.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, kad kompānijas cenšas ieviest dažādību?

L. Rihela Brenna: Esmu novērojusi, ka sabiedrība nefokusējas uz to, kādi ir riski, nepieņemot darbā dažādus cilvēkus. Tas ir tiešām liels izaicinājums. Tā vietā mēs runājam par to, ka dažādība ir pareiza, jauka, politkorekta, bet nav fokusa uz risku, kāds paveras, nepieņemot darbā dažādus cilvēkus.

A. Cimdiņa: Viens no lielākajiem ir tas, ka līderi neiegulda gana daudz laika, lai saprastu to, ko viņi nesaprot un nezina. Piemēram, Tuvajos Austrumos, kur es veicu savu pētījumu, kompānijās strādā daudzu tautību darbinieki. Liela daļa darbinieku ir no Indijas un Pakistānas. Ja vadītājs necenšas saprast, kā dažādo etnisko grupu atšķirības un kultūru pieredzes ietekmē darba attiecības starp kolēģiem, nevar veidot labu biznesu, jo, ja pakistānieši un indieši nesadarbojas, viņi nesasniegs uzņēmuma mērķus. Vai, piemēram, personāla vadītāju no Filipīnām kolēģi no Ēģiptes nerespektē, un šāda problēma rodas, jo vadītājs nesaprot etniskās attiecības konkrētajā situācijā. Vadītājam ir jābūt vēlmei to saprast. Tikai tad var veiksmīgi strādāt ar dažādību. Tāpat ir nepareizi algot kādas konkrētas tautības cilvēkus konkrētām pozīcijām, tā ir segregācija, un šāda darbība neved uz veiksmīgu organizācijas kultūru. Izaicinājumu ir daudz, vadot dažādību. Nereti vadītāji atrunājas, ka nav laika un naudas, ko ieguldīt, lai izprastu, kā cilvēki mijiedarbojas. Taču daudzās situācijās nav izvēles, jo vadītājam ir tikai šī viena multikulturālā komanda. McKinsey pētījums apliecina, ka uzņēmumos ar labu dzimumu līdzsvaru efektivitāte aug par 15%, bet kompānijās ar labu etnisko līdzsvaru, kur ir cilvēki no dažādām valstīm, efektivitāte aug gandrīz par 35%. Ieguvumi ir acīmredzami, bet ir jāsaprot, kā šādu komandu vadīt.

L. Rihela Brenna: Man šķiet, ka lielākā problēma ir tā – mēs domājam, ka visiem der viena pieeja. Cits nozīmīgs izaicinājums ir tas, ka trūkst vadītāju ar izpratni un kompetencēm par dažādību. Tāpat arī trūkst sistēmas, un cilvēki nezina, kā izstrādāt dažādības stratēģiju un vadlīnijas. Tāpēc vajag paplašināt informētību, kāpēc dažādība ir svarīga katram kompānijā. Protams, līderim ir jāsaprot, kā vadīt dažādas komandas, piemēram, intravertu cilvēku no valsts, kur organizācijās ir izteikta hierarhija. Šādam cilvēkam ir sarežģīti pateikt, ka viņš nepiekrīt vadītāja teiktajam, apšauba šī lēmuma pamatotību. Kā iegūt to cilvēku viedokli, kam ir grūti izteikt savas domas? Piemēram, vadītājs pirms tikšanās var katram cilvēkam aizsūtīt jautājumu, sakot, ka apspriedīs konkrēto tēmu un pirms sanāksmes vēlas uzzināt kolēģa viedokli vienā specifiskā jautājumā. Līdz ar to pirms sapulces ir iegūta atbilde un tikšanās reizē to var kopīgi apspriest, uzaicināt katru izstāstīt savu viedokli, tādējādi raisot produktīvu diskusiju. Vienmēr ir cilvēki, kuri sapulcēs nerunā un neatbild uz e-pastiem, bet kam ir laba pieredze un zināšanas, ko nepieciešams iekļaut. To var censties noskaidrot citās ziņapmaiņu platformās, tāpat var uzaicināt kolēģi uz kafiju. Ja tas ir gana svarīgi, ir jāsper šis papildu solis.

Visu interviju lasiet 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēcība kā līderības stūrakmens

Ilze Grase-Ķibilde, Volkswagen Baltijā un Audi Latvijā un Lietuvā vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore, 15.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir notikušas vairākas būtiskas transformācijas, ar kurām cilvēce ir saskārusies pēdējo pārdesmit gadu laikā. Līdz ar globalizāciju, klimata pārmaiņām un politiskās nestabilitātes radītajām sekām ir jāmainās arī veidam, kā uzņēmumi un vadība funkcionē.

Līderība tās tradicionālajā izpratnē būtu jāaizmirst, jo ar vertikālo vadību vien vairs nepietiek. Iekļaujošai darba videi, kas ietver dalīto vadību, laipnību un emocionālo ievainojamību, uzņēmumā ir jābūt kā standarta praksei. Ieviešot šādu pieeju, iespējams cieņpilnā veidā vairot gan līdzcilvēku labsajūtu un lojalitāti, gan sasniegt uzņēmuma izvirzītos mērķus.

Ikdienā man ir tas gods pārstāvēt pasaulē iemīlētu zīmolu Volkswagen un Audi ražotāju Baltijas valstīs. Tas nozīmē izaicinājumu šo uzņēmumu ambiciozos transformācijas plānus pārvērst praktiskos soļos pašmāju tirgos, strādājot ar ļoti plašu iesaistīto pušu loku – lēmumpieņēmējiem, pārdevējiem jeb dīleriem, partneriem, viedokļu līderiem, autobraucējiem, darbiniekiem un citiem – lai panāktu mērķtiecīgu un saskaņotu darbību iecerētajā virzienā. Saprotams, ka šādu apjomīgu darbu nevar paveikt viens cilvēks, tam vajadzīga komandas saliedētība un izpratne, par to, ko darām. Ne velti Møller Mobility darba devēja stratēģiju sauc Dare to move. Šeit apkopotas manas atziņas par darbu ar komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc dažādība vajadzīga ne tikai šķīvī, bet arī transporta sistēmā?

Neils Balgalis, Uzņēmuma Grupa93 vadītājs, pilsētplānošanas eksperts, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no mūsdienu cilvēka ikdienas neatņemamiem pavadoņiem ir ātrums – komunikācijā, klientu apkalpošanā, pārvietošanās iespējās. Daudzi no mums, vēloties kaut kur nokļūt ātri, jau ierasti izvēlas vieglo auto. Nupat uzsāktā Autotransporta direkcijas un Pasažieru vilciena kampaņa «Pamēģini sabiedrisko!» izaicina atklāt citas iespējas.

Noteikti atradīsies oponenti, kuri teiks, ka nav nekā mobilāka par personisko automašīnu. Taču mobilitāte ir ne tikai iespēja pārvietoties ātri un bez šķēršļiem (ko pagrūti izdarīt ar auto rīta un vakara sastrēgumstundās), mobilitāte ir arī daudzveidība. Un tā pilsētas labsajūtai ir ne mazāk svarīga kā sabalansēts uzturs cilvēkam.

Kā atgūt līdzsvaru pilsētas satiksmē?

Mūsu valsts trīsdesmit gadus ir dzīvojusi uz vienveidīgas «auto diētas». Līdz neatkarības atgūšanai automašīnu bija maz, jo auto bija deficīta prece un vairums iedzīvotāju to vienkārši nevarēja atļauties. Pēc 1990. gada auto ietekme nemitīgi ir tikai augusi, automašīnai kļūstot ne vien par ērtību, bet arī statusa simbolu, lielā mērā dominējot mūsu ikdienā un nosakot mūsu paradumus. Piemēram, ja es varu 45 minūtēs atbraukt ar vilcienu no Jelgavas līdz Rīgai, bet pēc tam man jāpatērē vēl tikpat daudz laika, lai nokļūtu savā galamērķī Rīgā, nebraukšu es ar vilcienu, bet sēdīšos vien savā auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Otra Workland Telegraph kopstrādes centra izveidē investēts miljons eiro

Monta Glumane, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai kopā Latvijas projektētāji ir spēks

Jānis Goldbergs, 28.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektēšanas inženieru trūkums katrā uzņēmumā atsevišķi ir atrisināms, veidojot spēcīgu projektēšanas inženieru biroju, kas spēj apkalpot desmitiem dažādu pieprasījumu no ražotājiem un jaunu produktu radītājiem, vienlaikus noturot labākos profesijas pārstāvjus Latvijā. Tieši to ir paveicis vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus, dibinot un izveidojot industriālo iekārtu projektēšanas biroju WEMPS

Secinājums ir viens – no visa tā inženieru pulka, kas Latvijā ir, īstu projektētāju ir pavisam neliels segments. Lielākā daļa ir ražošanas inženieri. Tādu, kuri spēj iekārtas izgudrot, katastrofāli trūkst. Šāda problēma Skandināvijā pastāvēja jau pirms 20 gadiem, un šobrīd inženieru trūkuma vilnis ir sasniedzis arī Latviju gandrīz visos tautsaimniecības segmentos.

Projektētāju biroja objektīvā nepieciešamība

“Viņu vienkārši nav! Līdzīgi kā ar programmētājiem, kad pirms desmit gadiem sākās cīņa par labajiem, kas spēj izdarīt, šobrīd trūkuma vilnis ir sasniedzis projektēšanas inženierus mašīnbūvē. Loģiski, ka visiem nepietiek, un WEMPS risinājums, veidojot projektētāju biroju, ir mēģinājums šo problēmu risināt,” stāsta K. Rimkus, piebilstot, ka viņi nav izgudrojuši divriteni, bet rīkojušies pēc skandināvu parauga, kad jauna produkta vai risinājuma radītājs nav tas pats uzņēmums, kas šo produktu piedāvā tirgū. Specializēts projektēšanas uzņēmums ar daudz lielāku inženieru skaitu un kapacitāti šo funkciju var paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minizoo sezona ir sākusies. Lai arī to skaits strauji aug, rūdītākie «buki» vērtē, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies - vieni maina koncepciju, pilnveido dzīvnieku kolekciju un iekopj ainavu, bet citi smagajam rūpalam atmet ar roku un durvis slēdz.

Atšķirībā no Nacionālā zooloģiskā dārza, minizoo specifika ir elastīgāka, personiskāka pieeja apmeklētājam, taču, protams, arī mazāki mērogi un pieticīgāka dzīvnieku kolekcija. Tomēr, īpaši bērniem, ar to arī pietiek, tāpēc dažnedažādu minizoo kļūst aizvien vairāk, neskatoties uz to, ka saimniekiem tas ir smags darbs.

Rūpals prasa lielus ieguldījumus, jo dzīvnieki jāpabaro arī lietus laikā un gada aukstajos mēnešos, kad apmeklētāju tikpat kā nav. To daži lauku uzņēmēji pēdējā laikā nav izturējuši. Te jāuzsver arī Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Jēkaba Dzeņa teiktais, ka pēdējos piecos gados ir likvidēti divi no pieciem Latvijā reģistrētajiem zooloģiskajiem dārziem. Kā viens no galvenajiem iemesliem tam bijuši lielie finansiālie ieguldījumi, kas nepieciešami dzīvnieku uzturēšanai un legālas izcelsmes zvēru iegādei. No palikušajiem trim zooloģiskajiem dārziem bez pašvaldības atbalsta darbojas tikai viens.Sākumā minētais attiecas uz minizoo nosaukuma cienīgām saimniecībām, kaut gan, kā norāda to īpašnieki, netrūkst arī tādu, kas kropļo tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekstrēmi augstā maksa par elektroenerģiju ir mūsu pašu neizdarības rezultāts

Evija Pudāne, CLEANTECH LATVIA izpilddirektore, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 02.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijā būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju

LETA, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijas valstīs būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju, kas ir viena no lielākajiem koksnes biomasas piegādātājiem Baltijas valstīm, norādīja starptautiskās biomasas biržas "Baltpool" pārstāvji.

Koksnes šķelda ir bijis viens no populārākajiem biomasas produktiem pēdējās divās apkures sezonās, lai gan pirms vairākiem gadiem biržā tā veidoja tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā pārdotā biomasas daudzuma.

"Baltpool" Tirdzniecības daļas vadītājs Vaidots Jonutis pauda, ka šis produkts vairākus gadus pēc kārtas ir dominējis biržā, un pircēji pieprasa augstākas kvalitātes šķeldu.

"Tas ir izraisījis ievērojamu šī produkta importa pieaugumu no Baltkrievijas, kur šis produkts patiešām ir labas kvalitātes. Ja nesenie notikumi Baltkrievijā ierobežos importu, spēja nodrošināt nepieciešamo augstākas kvalitātes koksnes šķeldu daudzumu biomasai Lietuvā un daļēji arī Latvijā kļūs diezgan ierobežota," uzskata Jonutis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav darba, nebūs cilvēku

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem ir darba vietas. Strādājošie ne tikai pelna savai un ģimenes iztikai un maksā nodokļus, bet arī vienlaikus rada pieprasījumu pēc valsts pakalpojumiem – izglītības, veselības aprūpes, drošības, kā arī pēc infrastruktūras – ceļiem, tiltiem un sakariem.

SIA Lursoft pētījuma dati rāda satraucošu ainu – uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 strādājošo jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas – laikā.

Protams, pēdējo gadu laikā arī ir sarucis kopējais iedzīvotāju skaits valstī, taču strādājošo skaita kritumu nevar norakstīt vienīgi uz to, ka cilvēki kļūst veci un nomirst un dzimstība ir maza. Nederēs arī atruna, ka zinātniski tehniskais progress paplašina jomas, kurās cilvēka iesaiste ir arvien mazāk nepieciešama un tas ar vajadzīgo investīciju palīdzību ļauj būtiski paaugstināt darba ražīgumu, vienlaikus dodot iespēju maksāt darbiniekam ievērojami augstāku atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņošanās a/s Olainfarm akcionāru un augstākās vadības līmenī saimniecisko darbību īstermiņā nav ietekmējusi, tagad tiks izstrādāta uzņēmuma nākamo 3–5 gadu darbības stratēģija

To intervijā Dienas Biznesam stāsta pavisam nesen par a/s Olainfarm valdes priekšsēdētāju apstiprinātais Lauris Macijevskis. Viņš norāda, ka iepriekšējā darbošanās finanšu sektorā, tur iegūtās zināšanas un pieredze lieti noder, strādājot ķīmijas rūpniecībā.

Fragments no intervijas

Kā no banku sektora nonācāt vēl specifiskākā – farmācijas jomā?

Finanšu sektorā, konkrēti banku sektorā, kopumā nostrādāju 16 gadus, no kuriem 15 ir bijis darbs ar uzņēmumiem, to biznesa plāniem, kreditēšanu. Tas ir ļoti ilgs laiks, un tāpēc bija vēlme iziet ārpus finanšu jomas. Protams, neviens uzņēmums nevar darboties bez sakārtotas finanšu jomas, taču tikpat svarīgi kā finanses ir arī noieta tirgi, izejvielas, ražošanas process, produkti un inovācijas. Bankā strādājot, ir iegūtas zināšanas un arī, tā sakot, skats no malas uz ražošanu kā tādu. Tieši tas arī ir tas, ko varu iedot Olainfarm koncernam, kurā ir ne tikai ražošana, bet arī saražotās produkcijas pārdošanas tīkls. Faktiski darbs bankā ir sava veida zināšanu resurss, kuru tagad varu likt lietā. Gan bankā, gan arī uzņēmuma vadībā svarīgākais resurss ir informācija, bankas gadījumā tie lielākoties ir finanšu dati par uzņēmumiem, to produkcijas noietu, arī notiekošo lielākajos noieta tirgos, savukārt no uzņēmuma vadības puses viss minētais, bet līdztekus tam arī – ko un kā rīkoties, lai vairotu ienākumus, attīstītu jaunus produktus, atrastu jaunus tirgus un pircējus, kā strādāt efektīvāk un, darot gudrāk, paveikt vairāk. Strādājot finanšu nozarē, guvu plašu ieskatu par to, kas notiek Ziemeļeiropas un Baltijas tirgos, turklāt šo tirgus informāciju vienmēr man ir bijusi vēlme nodot bankas klientiem – uzņēmumiem, lai tie varētu pieņemt jau konkrēti savam biznesam svarīgus datos balstītus lēmumus. Tādējādi pašlaik varu izmantot visas savas zināšanas (datu analītiku, pieredzi ražošanas projektu attīstībā) un arīdzan finanšu instrumentu pārzināšanu tieši, lai vairotu Olainfarm ieņēmumus un konkurētspēju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja paskatāmies uz mūsu valsts novietojumu kartē un papētām, kādi resursi mums ir pieejami, jāsecina, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls vēja enerģijas izmantošanā, spriež Alnis Bāliņš, European Energy Latvijas biroja vadītājs.

Dominējošais vēja virziens pārsvarā ir no dienvidrietumiem, kas nozīmē, ka visi vēji gāžas pāri Latvijai, jautājums tikai - kā to vēju noķert, domā A.Bāliņš, piebilstot, ka mūsu valstī ir arī pietiekami daudz saules. Teorētiski Latvijā saules resurss ir pat pieejamāks un ražīgāks nekā Dānijā vai Ziemeļvācijā, kur saules parki ir ļoti attīstīti, atzīmē European Energy Latvijas biroja vadītājs, norādot, ka šobrīd elektroenerģijas cenu mūsu reģionā galvenokārt nosaka gāzes cenas, taču, palielinot saules un vēja jaudas, būtu iespējams izvairīties no fosilo energonesēju cenu iespaidojošajiem aspektiem.

Fragments no intervijas

Jūnijā apritēja gads kopš European Energy atklāšanas pasākuma Latvijā. Kā jums šī gada laikā ir gājis - kas ir paveikts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģijas šķeldas katlumājas kompleksā investēts teju miljons eiro

Db.lv, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Liepājas enerģija” sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu “Steel pro” ir pabeigusi visus plānotos konteinera tipa katlumājas kompleksa montāžas darbus.

Turpmāk Karostas mikrorajonā siltuma ražošanai tiks izmantots videi draudzīgs kurināmais – koksnes šķelda (atjaunīgais dabas resurss). Energoresursu izmaksu straujā pieauguma rezultātā šāds solis bija ekonomiski izdevīgākais un ilgtspējīgākais, jo līdz šim Karostā kā kurināmais tika izmantota dabasgāze.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir nepilns viens miljons eiro.

Projekta ietvaros SIA “Elnetworks” veica elektromontāžas darbus un augstsprieguma kabeļu pārlikšanu, savukārt SIA “Kurzemes būvserviss“ – būvlaukuma sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu jaunās katliekārtas nodrošinās 55 objektiem – 46 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (aptuveni 2611 dzīvokļi), bērnu dārzam "Pienenīte", Liepājas 3.pamatskolai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei, veikaliem un ražošanas objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru