DB klubs: Kultūru atšķirības nav šķērslis biznesam 

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Māris Ķirsons, 2018. gada 18. septembris plkst. 6:21
Tevi varētu interesēt

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Liela daļa, ko runā par ASV kultūru un tās atšķirību no Eiropas, ir patiesa. «Katram var būt pat izveidojies savs priekšstats par amerikāņiem, kaut vai skatoties ASV mākslas filmas, un arī ikdienas darbā, saskaroties ar amerikāņu akcionāriem, izkristalizējas sava pieredze, kas lielā mērā atbilst seriālā «Miljardi» rādītajam, kaut arī nevar noliegt, ka kino pārspīlē vairākas lietas, kas notiek dzīvē,» uzsver S. Purgaile. Proti, amerikāņu sapnis ir «iekalts smagā darbā», kas ir pamatvērtība – milzīgs darbaholisms. «Ir paruna – eiropieši strādā, lai dzīvotu, bet amerikāņi dzīvo, lai strādātu. Tas izpaužas visās formās. Tā ir patiesība. Ja esi komandas daļa un strādā, tad jāstrādā ar pilnu atdevi un nekādas mērenības nav. Vai nu esi, vai neesi,» salīdzina S. Purgaile. Viņa atzīst, ka pirms dažiem gadiem, ienākot starptautiskajiem akcionāriem bankā, bijis jāsecina: Latvijā maz ko saprotam no tā kapitālisma, kāds ir ASV, jo Skandināvijas kapitālisms ir salīdzinoši ļoti sociālistisks.

«Amerikāņiem bizness ir visa centrā. Cilvēki tiek ļoti novērtēti, ja tie dod vērtību uzņēmumam. Cilvēki ir viens no aktīviem uzņēmuma bilancē, kuriem jāražo vērtība. Ja konkrētais cilvēks vērtību neražo, tad neder šai kompānijai. Tas nenozīmē, ka konkrētais cilvēks ir slikts, bet gan to, ka neder šim uzņēmumam. Latvijā mums ir grūti pieņemt šo ļoti tiešo komunikāciju. Ja amerikāņi runā, tad par lietu – tieši, atklāti, nevis mēģina kaut ko pateikt, kā tautā saka, «caur puķēm», bet tas cilvēkiem bieži vien nepatīk,» tā S. Purgaile. Viņasprāt, ir tikai divas iespējas – pielāgoties amerikāņu biznesa kultūrai un nodoties darbam ar pilnu atdevi vai arī šķirties. «Jautājums ir katram pašam – vai es gribu pieņemt šo uzstādījumu un šīs vērtības vai arī nē,» uzsver S. Purgaile. Viņasprāt, arī izpratne par demokrātiju ir atšķirīga. «Amerikāņu kultūra ir tendēta uz vienu skaidru līderi, kas it kā iezīmē autoritāro vadības stilu. Tajās kompānijās, ar kurām esmu strādājusi, šī tendence ir ļoti izteikta,» tā S. Purgaile. Viņa atzīst, ka, salīdzinājumam – Eiropā, jo īpaši Skandināvijā, demokrātisks darba stils nozīmē daudz runāt, argumentēt un rast konsensus. «Amerikāņu darba kultūrā ir strikta subordinācija. Tas nozīmē, ka, piemēram, valdes priekšsēdētājam ir ne tikai lielas tiesības, bet arī liela atbildība par visu, līdz pašam mazākajam sīkumam,» skaidro S. Purgaile.

Visu rakstu Kultūru atšķirības nav šķērslis biznesam lasiet otrdienas, 18.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 22. janvāris plkst. 11:11

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas...

2017. gada 24. janvāris plkst. 8:25

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) patlaban ir tikai vadītāji atsevišķām policijas struktūrvienībām,...

2016. gada 22. novembris plkst. 12:46

Latvijas sabiedrības problēma, ka neesam ieaudzināti uzvarēt, bet gan samierināties un piedalīties....

2016. gada 31. oktobris plkst. 7:24

Nav normāla situācija, ka prese pirmā uzzina, kurp brauks KNAB un veiks...

2016. gada 25. maijs plkst. 13:16

Bankas Citadele meitas uzņēmums Lietuvā kopā ar kafejnīcu tīklu Coffee Inn Viļņā...

Nepalaid garām

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Dzērienu ražotājs Coca-Cola pirmo reizi atklājis, ka viena gada laikā tas izmanto...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

Saskaņā ar starptautiska pārtikas atkritumu mazināšanai veltīta projekta Fusions datiem aptuveni...

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem...

No šīs sadaļas
2018. gada 17. septembris plkst. 17:02

ASV biržu operators Nasdaq izteicis 190 miljonu dolāru vērtu piedāvājumu Zviedrijas brokeru tehnoloģiju nodrošinātājam...

2018. gada 17. septembris plkst. 16:08

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien publiskoja jauno 100 un 200 eiro banknošu attēlus....

2018. gada 17. septembris plkst. 15:53

Jāņa Kārkliņa advokātu birojs izsludinājis atlīdzību par būtisku un noderīgu informāciju,...

2018. gada 17. septembris plkst. 13:39

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šonedēļ iepazīstinās ar jauno pilotprojektu «Nodokļu maksātāja...

2018. gada 17. septembris plkst. 12:56

SEB bankas «Izaugsmes programmu uzņēmumiem» 2.kārtai saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, informē...

2018. gada 17. septembris plkst. 12:20

Naudas atmazgāšanu Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē izmeklē arī ASV varas...

2018. gada 17. septembris plkst. 9:55

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,254 miljardus...

2018. gada 17. septembris plkst. 8:43

Nodokļu atvieglojumi četru gadu laikā ļāvuši piesaistīt Lietuvai filmu ražotāju investīcijas...

2018. gada 14. septembris plkst. 16:20

Krievijas centrālā banka piektdien pirmo reizi kopš 2014.gada paaugstinājusi bāzes procentlikmi.Bāzes...

2018. gada 14. septembris plkst. 16:05

Kreditēšana Latvijā pieaugtu straujāk, ja uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu nekavētu...