DB klubs: Kultūru atšķirības nav šķērslis biznesam

2018. gada 18. septembris plkst. 6:21
Sadaļa: Finanses
Dalies ar šo rakstu

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Liela daļa, ko runā par ASV kultūru un tās atšķirību no Eiropas, ir patiesa. «Katram var būt pat izveidojies savs priekšstats par amerikāņiem, kaut vai skatoties ASV mākslas filmas, un arī ikdienas darbā, saskaroties ar amerikāņu akcionāriem, izkristalizējas sava pieredze, kas lielā mērā atbilst seriālā «Miljardi» rādītajam, kaut arī nevar noliegt, ka kino pārspīlē vairākas lietas, kas notiek dzīvē,» uzsver S. Purgaile. Proti, amerikāņu sapnis ir «iekalts smagā darbā», kas ir pamatvērtība – milzīgs darbaholisms. «Ir paruna – eiropieši strādā, lai dzīvotu, bet amerikāņi dzīvo, lai strādātu. Tas izpaužas visās formās. Tā ir patiesība. Ja esi komandas daļa un strādā, tad jāstrādā ar pilnu atdevi un nekādas mērenības nav. Vai nu esi, vai neesi,» salīdzina S. Purgaile. Viņa atzīst, ka pirms dažiem gadiem, ienākot starptautiskajiem akcionāriem bankā, bijis jāsecina: Latvijā maz ko saprotam no tā kapitālisma, kāds ir ASV, jo Skandināvijas kapitālisms ir salīdzinoši ļoti sociālistisks.

«Amerikāņiem bizness ir visa centrā. Cilvēki tiek ļoti novērtēti, ja tie dod vērtību uzņēmumam. Cilvēki ir viens no aktīviem uzņēmuma bilancē, kuriem jāražo vērtība. Ja konkrētais cilvēks vērtību neražo, tad neder šai kompānijai. Tas nenozīmē, ka konkrētais cilvēks ir slikts, bet gan to, ka neder šim uzņēmumam. Latvijā mums ir grūti pieņemt šo ļoti tiešo komunikāciju. Ja amerikāņi runā, tad par lietu – tieši, atklāti, nevis mēģina kaut ko pateikt, kā tautā saka, «caur puķēm», bet tas cilvēkiem bieži vien nepatīk,» tā S. Purgaile. Viņasprāt, ir tikai divas iespējas – pielāgoties amerikāņu biznesa kultūrai un nodoties darbam ar pilnu atdevi vai arī šķirties. «Jautājums ir katram pašam – vai es gribu pieņemt šo uzstādījumu un šīs vērtības vai arī nē,» uzsver S. Purgaile. Viņasprāt, arī izpratne par demokrātiju ir atšķirīga. «Amerikāņu kultūra ir tendēta uz vienu skaidru līderi, kas it kā iezīmē autoritāro vadības stilu. Tajās kompānijās, ar kurām esmu strādājusi, šī tendence ir ļoti izteikta,» tā S. Purgaile. Viņa atzīst, ka, salīdzinājumam – Eiropā, jo īpaši Skandināvijā, demokrātisks darba stils nozīmē daudz runāt, argumentēt un rast konsensus. «Amerikāņu darba kultūrā ir strikta subordinācija. Tas nozīmē, ka, piemēram, valdes priekšsēdētājam ir ne tikai lielas tiesības, bet arī liela atbildība par visu, līdz pašam mazākajam sīkumam,» skaidro S. Purgaile.

Visu rakstu Kultūru atšķirības nav šķērslis biznesam lasiet otrdienas, 18.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu