«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»
To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.
Dialogs neizdodas
Latvijas gāzes vadītājs norādīja, ka Latvijā alternatīvas gāzes piegādes papildus esošajām, visticamāk, nebūs, jo «neviens šeit jaunus gāzes vadus nebūvēs. Līdz ar to mēs jau varam gāzes tirgu atvērt, bet tās izcelsme šā vai tā būs viena un tā pati. Mazai valstij – kā Latvija – regulēts monopols vienmēr būs finansiāli izdevīgāks nekā atvērts tirgus». Uz Latvijas valdības spiedienu atvērt Latvijas gāzes tirgu vēl līdz 2017. gada 3. aprīlim A. Kalvītis skatās negatīvi, jo tādējādi tiktu pārkāptas Latvijas gāzes akcionāru tiesības, kas ir nofiksētas a/s Latvijas gāze privatizācijas līgumā. Tāpat, viņaprāt, nesaprātīga ir valdības prasība, ka nodalītais pārvades un uzglabāšanas uzņēmums jāpārdod līdz 2017. gada beigām. «Tas nozīmē spiedienu – ap 300 miljonu eiro vērtu uzņēmumu pārdot aptuveni pusgada laikā. Neuzskatu, ka tas ir reāli, ja nu vienīgi to tik ātri grib darīt tāpēc, lai «nosistu» šī uzņēmuma cenu,» sacīja A. Kalvītis. Viņš norādīja, ka pašlaik a/s Latvijas gāze dialogs ar Latvijas valdību neizdodoties. Tieši pretēji, pašlaik valsts ir atvērusi trīs «frontes līnijas» pret uzņēmumu, no kurām viena ir valdības vēlme pārkāpt akcionāru līgumu un atvērt gāzes tirgu līdz 2017. gada aprīlim, otra – lemt par uzņēmuma sadalīšanu, lai arī tas voluntāri ir uzņēmuma akcionāru ziņā, bet trešā «frontes līnija» ir ar Latvijas Konkurences padomi.
Visu rakstu Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti lasiet 21. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.