DB Uzņēmēju klubs: Latvijai gads kļūdu labošanai

2018. gada 25. oktobris plkst. 6:22
Sadaļa: Finanses
Dalies ar šo rakstu

2018. un 2019. gadā nozīmīgākais uzdevums Latvijai būs sagatavoties atkārtotam Moneyval novērtējumam un novērst draudus valsts iekļūšanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kura šajā amatā strādā no šā gada 1. jūnija. Viņa atzīst: ja pirms gada uzņēmēju vidū lielas intereses par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu nebija, tad pašlaik situācija ir būtiski mainījusies. Iemesls šādai izmaiņai ir meklējams FinCen ziņojumā un Moneyval novērtējumā.

Pirms trijiem gadiem valdība uzzināja, ka Moneyval brauks novērtēt Latviju, pērn oktobrī šie eksperti ieradās Latvijā, šā gada janvārī parādījās ziņojuma melnraksts – projekts, kas bija Latvijai salīdzinoši labs, pēc I. Znotiņas sacītā, jo tikai vienā efektivtitātes rādītājā vērtējums bija zems. «Tad nāca 13. februāris ar FinCen paziņojumu par ABLV Bank, pēc kura Moneyval vērtējumi Latvijai nokritās un tika secināts, ka caur Latvijā esošām bankām ir izgājusi cauri nauda, kura izmantota masu iznīcināšanas ieroču radīšanai, un Latvija nav mācējusi to novērst, turklāt tika konstatētas būtiskas nepilnības izpratnē par juridisko personu riskiem,» norāda I. Znotiņa.

Viņa atzīst, ka vienkāršāk ir «aizrakties» līdz pirmajam «zicdirektoram», taču ar to nepietiek. «FinCen paziņojums faktiski ir licis nosarkt visai Eiropai,» piemetina I. Znotiņa. Viņa atzīst, ka arī efektivitātes rādītāju vērtējumu paaugstināšana neizdevās diskusijās ar Moneyval. «Latvija ir viena no nedaudzām valstīm, kurai ir zems rādītājs masu iznīcināšanas ieroču finansēšanas apkarošanā, un labi, ka šādi rādītāji nav terorisma finansēšanas izmeklēšanas, kā arī preventīvo pasākumu vērtējumā, jo 2017. gadā caur Latviju tika pārskaitīti 350 miljardi eiro, kamēr valsts IKP nesasniedza pat 30 miljardus eiro un valsts budžets ir zem 9 miljardiem eiro,» norādīja I. Znotiņa. Viņa atgādina, ka terorisms netiek finansēts no kādiem miljonu darījumiem. Jo, lai šādu aktu veiktu, pietiek saimniecības preču lielveikalā iegādāties dažus komponentus, kas maksās tikai pāris simtus eiro, ko var iegūt, kaut vai izmantojot pasta norēķinu sistēmu, ātros kredītus u.tml.

Moneyval būtībā ir Eiropas reģiona ekspertu grupa, kas nodarbojas ar Eiropas valstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas novērtēšanu pēc FATF kritērijiem – kopumā 40 rekomendācijas. «Vidēji ik gadu Moneyval vērtē trīs – četras valstis un izdara secinājumus, vai tās spēj efektīvi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanu vai ne,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa atzīst, ka savulaik 40 rekomendācijas bija vienīgais pamats, pēc kā arī novērtēja valstu spējas apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. «Pirms pieciem, sešiem gadiem izrādījās, ka rekomendāciju izpildīšana neparāda reālo ainu – valsts spēj vai nespēj novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Proti, vislabākos rezultātus uzrādīja Kuba, kurai nav ne banku sektora, ne arī finanšu tirgus,» vēsturisko rezultātu rāda I. Znotiņa. Šī situācija arī parādīja to, ka likuma esamība, uzrauga nozīmēšana vēl nenozīmē, ka patiešām valsts māk apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tādējādi 2013. gadā tika izveidots jauns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas ietvars - 11 efektivitātes rādītāji.

Visu rakstu Latvijai gads kļūdu labošanai lasiet ceturtdienas, 25.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Dalies ar šo rakstu