Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējušo partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski iegūto EP deputātu mandātu skaitu, visdārgāk viena deputāta vieta izmaksājusi apvienībai «Attīstībai/Par!», bet vislētāk - nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, «Attīstībai/Par» priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņos deklarējusi 150 199 eiro un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu. Līdz ar to viens iegūtais EP deputāta mandāts politiskajam spēkam izmaksājis 150 199 eiro. Savukārt VL-TB/LNNK aģitācijai tērējusi 54 708 eiro un provizoriski ieguvusi divus deputātu mandātus, kas attiecīgi ir 27 354 eiro par vienu mandātu.

Pēc «Attīstībai/Par!» otras lielākās izmaksas par vienu deputāta mandātu ir Latvijas Krievu savienībai (LKS), kas deklarējusi 110 165 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu.

Trešās lielākās izmaksas par vienu mandātu bijušas «Saskaņai», kas deklarējusi 187 362 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi divus EP deputāta mandātus. Attiecīgi viens mandāts «Saskaņai» izmaksājis 93 681 eiro.

Zīmola MadamPuzo īpašnieces Kazimieras Puzo pirmais produkts bija čili mērce Ugunīgā Čikitta, tagad zīmolam ir jau trīs produkcijas grupas.

Pēc vidusskolas beigšanas K. Puzo izvēlējusies studēt komunikāciju zinātni Rīgas Stradiņa universitātē, bet pēc tam Latvijas Universitātē pabeigusi maģistrus, tādēļ vairāk nekā 10 gadus strādājusi sabiedrisko attiecību jomā, taču interese par kvalitatīvu ēdienu, tā sastāvdaļām un veselīgu uzturu viņai bijusi visu šo laiku. Tomēr tad ģimenes apstākļi sakrituši tā, ka bija ievērojami jāsamazina slodze sabiedrisko attiecību jomā un vairāk laika jāvelta ģimenei, tādēļ pakāpeniski viņa vairāk pievērsusies ēdienu gatavošanai. Tā rezultātā tapis pirmais produktus, ko pirms diviem gadiem K. Puzo piedāvāja plašākam lokam – čili mērce Ugunīgā Čikitta. Mērce sākotnēji radīta, lai iepriecinātu tuvākos cilvēkus.

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Ieguldot vairāk nekā 22 tūkstošus eiro, uzņēmumā «Orkla Foods Latvija» ir uzsākta jaunas produktu sērijas – «Spilvas» Street food mērču – ražošana. Produkti paredzēti gan vietējam tirgum, gan eksportam, biznesa portālam db.lv stāstīja Egita Bērziņa, «Orkla Foods Latvija» ražošanas direktore.

Jauno Street food mērču receptūru ir izstrādājuši uzņēmuma tehnologi, un tās tiek ražotas «Orkla Foods Latvija» ražotnē Babītes novada Spilvē.

«Jaunā produktu līnija radīta, ņemot vērā jaunākās tendences ēdiena gatavošanā un patēriņā. Savu vietu restorānu ēdienkartēs un mūsu pašu virtuvēs ir jau izcīnījuši tādi ēdieni kā burgeri, frī kartupeļi, kebabi, vrapi. Street food ir ne tikai pieprasīta uzkoda maltīšu starplaikos, tā var kļūt arī par pilnvērtīgu ēdienreizi. Pilsētu svētkos un arī ikdienā tiek rīkoti Street food festivāli. Tas viss nenoliedzami ietekmē gatavošanas un ēšanas paradumus. Mūsu uzdevums ir tos ņemt vērā un sniegt kvalitatīvu pienesumu ēdiena pagatavošanā,» stāsta Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus ir prasījusi varas partijām Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un «Jaunajai Vienotībai» (JV), liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam (KNAB) sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.

Viena deputāta mandāta iegūšana ZZS varētu būt «izmaksājusi» ap 44 000 eiro, bet JV - ap 43 000 eiro. No šīm partijām tēriņu ziņā būtiski atpaliek «Saskaņa», kurai viens mandāts «izmaksājis» ap 21 000 eiro.

Pēc visu Latvijas iecirkņu balsu saskaitīšanas līderos ir Saskaņa, KPV LV un JKP

Citu partiju tēriņi bijuši būtiski mazāki: «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) viena deputāta vieta «izmaksājusi» nedaudz virs 7500 eiro, «KPV LV» - ap 7500 eiro, «Attīstībai/Par» - nedaudz zem 7500 eiro, bet Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) - ap 5100 eiro.

Gan 2022. gan 2023. gadi daudziem pagāja rūpēs par strauji pieaugušo rēķinu nomaksu un ikdienas tēriņu segšanu. Pieredzējām to, cik nozīmīgi ir daļu ienākumu novirzīt uzkrājuma veidošanai, kas palīdz kompensēt neparedzētu situāciju un krīžu radīto ienākumu kritumu un (vai) izdevumu pieaugumu.

2023. gadā piedzīvojām arī strauju procentu likmju kāpumu, – svarīgi saprast, ka likmes pieauga ne tikai aizņēmumiem, bet arī noguldījumiem, ko ziņu virsrakstos pamatīgi aizēnoja kredītmaksājumu pieaugums. Tomēr, cilvēki pagaidām visai kūtri izmanto iespēju ar saviem brīvajiem līdzekļiem nopelnīt papildus, noguldot naudu termiņnoguldījumā, krājkontā vai ieguldot to finanšu tirgū. Taču ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024. gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās.

Uzkrājumi kompensē inflāciju

Iedzīvotāju uzkrātā nauda ir galvenais resurss, kas palīdz kompensēt iepriekšējo divu gadu augsto inflāciju. SEB veiktā aptauja liecina, ka 28% iedzīvotāju ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, un šie tēriņi ir saistīti gan ar inflāciju, gan ar iedzīvotāju vēlmi ieguldīt naudu. Dažkārt rezerves tiek izmantotas, lai ātrāk atmaksātu saistības. Pamatā uzkrājumu tērētāji ir gados jauni cilvēki (18-35 gadi), kuri ir krājuši salīdzinoši īsāku laika periodu un mazāks bijis starta kapitāls. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā piektdaļa cilvēku nekādus uzkrājumus neveic, bet 15% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā vienam mēnesim. Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājuma līmenis ļautu kompensēt izdevumus trīs mēnešus un vairāk.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmums Brīvais vilnis ieguldījis pusmiljonu eiro jauna, caurspīdīga plastikāta konservu iepakojuma izveidē. Uzņēmuma vadītājs Andris Babris norāda, ka nākotnē šis iepakojums «varētu izmainīt visu zivju konservu biznesu».

Tuvākos divus gadus šis iepakojums būs pieejams tikai Brīvajam vilnim, savukārt pēc tam to varēs sākt izmantot arī citi zivju konservu ražošanas uzņēmumi.

«Uzņēmums pirms diviem gadiem sāka darbu pie jaunu zivju konservu iepakojuma veidu meklēšanas, kas patērētājiem dotu iespēju redzēt produkciju, kas atrodas konservos. Šāds lēmums tika pieņemts, jo dažu negodprātīgo uzņēmēju dēļ patērētājiem sāka zust ticība zivju konservu kvalitātei slēgtajās kārbās» stāstīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Jaunais iepakojums izveidots, sadarbojoties ar Vācijas ražotāju Weidenhammer Packaging Group GmbH. Jaunu iekārtu iegādei un esošo modernizācijai tika piesaistīts Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Tirgū var parādīties vairāk nelegālo aizdevēju.

2019. gadā nebanku aizdevumu tirgus attīstību lielākoties ietekmēs 2018. gadā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie varētu pamatīgi mainīt pakalpojumu veidu, likt daļai kompāniju pārtraukt darbību Latvijas tirgū, prognozē tirgus dalībnieki. Ņemot vērā, ka īstermiņa pakalpojumus, aizdodot mazas summas, vairs nebūs izdevīgi sniegt, patērētājam, kam būs nepieciešams aizdevums, visdrīzāk, būs jāaizņemas vairāk, paredz aizdevēji.

2018. gads nebanku aizdevēju sektorā aizvadīts asu diskusiju zīmē, kas noslēdzās ar apstiprinātiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka likmju un reklāmas ierobežojumus, sākot no 2019. gada jūlija. Nebanku aizdevēji norāda, ka pēc 1. jūlija pakalpojumi ievērojami mainīsies.

Ir politiskā griba, bet nav kompetences – šādi secinājumi rodas, sekojot līdzi nebanku aizdevēju lietai Saeimā. Jautājumi, kas skar nebanku aizdevējus, kopš vasaras ir iznēsāti pa vairākām Saeimas komisijām un vairākkārt nonākuši līdz plenārsēdei.

Emocionālie politiķu paziņojumi par nepieciešamību ar nozari tikt galā ir rezultējušies ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītiestāžu likumā. Gan vieni, gan otri vēl jāapstiprina Saeimai.

Tikt galā būtu īstais vārds notiekošajam, jo situāciju var salīdzināt ar bērnudārznieka traci rotaļlietu veikalā, kur atvase vecākiem ar asarām paziņo, ka vēlas tieši šo mantiņu. Nozares nākotne tiek izlemta priekšvēlēšanu cīņu gaisotnē. Tas padara nozari par partiju ķīlniekiem un neko labu nevar dot.

Saeimas deputāti, kuri savās priekšvēlēšanu kampaņās sola aizsargāt patērētāju, nesaprot, kas īsti būtu jāizmaina, un, ja Saeimā nebūtu Juridiskā biroja, tad tagad vārītos ne vien valdības klīsteris, bet arī nebanku ķīselis. Šāds priekšstats radās gan Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pagājušajā nedēļā, gan Budžeta un finanšu komisijas sēdē šonedēļ. Priekšlikumi tiek iesniegti, atbalstīti, tad tiek noraidīti, jo tiek saprasts, ka tie radīs pretrunas likumā.

Nākamnedēļ Saeimas sēdē nonāks grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas būs robežstabs nebanku nozares uzņēmumiem.

Ierobežot nebanku uzņēmumu izsniegto kredītu likmes, aizliegt tos reklamēt, rūpīgāk pārliecināties par klientu maksātspēju, paaugstināt vecuma slieksni, no kura distances jeb ātrie kredīti tiek izsniegti – šie ir svarīgākie priekšlikumi grozījumiem PTAL. Vai grozījumi ir rūpes par patērētājiem, priekšvēlēšanu kampaņas triks vai kādas citas bankas lobēšana, to uz savas muguras jau tuvākajos gados izjutīs patērētāji un nozares uzņēmumi.

Saeimas deputātiem, kuri savās priekšvēlēšanu kampaņās sola vēlētājiem sakārtot nebanku nozari, ierobežojot procentu likmes, ir iespēja līdz 13. Saeimas vēlēšanām nobalsot par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL). Tā Dienas Biznesam pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes atzina komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).

Latvijā daudz tiek runāts par naudas varu politikā, kas savas visnepievilcīgākās izpausmes rod tieši priekšvēlēšanu laikā. Lai situāciju mainītu, ir partijas, kuras piedāvā palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, nosakot stingrus tēriņu limitus.

Jo mazākas būs šķēres starp priekšvēlēšanu laikā atļauto tēriņu limitiem un valsts finansējumu, jo mazāk partijām būs nepieciešams lūkoties ziedotāju virzienā. Līdz ar to politbizness varētu tikt izslēgts no spēles. Pieņemu, ka daudziem doma, ka no nodokļu maksātāju naudas prāvas summas aizies nīstajām partijām, varētu šķist netīkama. Taču tā ir vienīgā iespēja samazināt privātās naudas varu politikā.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem politiskajām partijām Eiropas Savienībā. Ja Latvijā pērn politiskās partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās pārsniegušas 2% barjeru, no valsts budžeta saņēma 612 397 eiro jeb 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi, tad Igaunijā šī summa bija 5 400 000 eiro, bet Lietuvā – 5 800 000 eiro. Tāda neliela valsts kā Somija savām politiskajām partijām atvēl 34 miljonus eiro. Protams, valsts finansējuma palielināšanai partijām ir jāiet roku rokā ar stingru izdevumu kontroli, uzraugot, lai pieļaujamie tēriņu griesti netiktu pārsniegti.

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Vēlētāji vēlas pārmaiņas, ko apliecina četru valdībā neesošo politisko partiju iegūtie rezultāti, kas būtiski apsteidz pašreizējo valdošo koalīciju.

Par to, vai pārmaiņas Saeimā atspoguļosies arī nākamajā valdībā, rādīs laiks. Pēc vairāku DB aptaujāto uzņēmēju domām, pašlaik vēl ir pāragri vērtēt ne tikai to, kuras politiskās partijas veidos jauno valdību, bet arī to, kuri cilvēki varētu kļūt par ministriem. Šāda pozīcija lielākoties tiek skaidrota ar priekšvēlēšanu cīņās «savilktajām» līnijām, kā arī «izmestajām» dubļu un mēslu kravām pār politisko konkurentu galvām, vēl jo vairāk, ja šāda savstarpējā apkarošana joprojām daudziem ir labā atmiņā. Kaut arī joprojām nav skaidrs, kāda būs jaunā valdība – vai tā būs tāda, kas juridiski sastāvēs no tiem, kuri līdz šim nekad vēl nav spējuši aizsniegties līdz valdības izveides līmenim –, tomēr, pēc uzņēmēju sacītā, jaunatnācējiem būs jāturpina iesāktais un jāstaigā savu priekšteču «kurpēs». Savukārt uzņēmējiem un viņu organizācijām nāksies skaidrot, it īpaši parlamenta jaunpienācējiem, to pašu, ko iepriekšējo sasaukumu deputātiem un arīdzan ministriem.

Uz nākamās Saeimas krēsliem pretendējošās apvienības savās priekšvēlēšanu programmās pielieto atšķirīgu metodiku nodokļu segmentā, proti, daļa runā par principiem, citas min konkrētas likmes, bet vēl citas ar konkrētību neaizraujas.

Visus Latvijā – gan vienkāršo darbu darītājus, gan uzņēmējus – ietekmēs politiķu lēmumi attiecībā uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā nodokļu politika un uzņēmējdarbības vide. Tomēr politisko spēku, kuri pretendē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, 4000 zīmju programmās par šiem svarīgajiem aspektiem var neiegūt skaidras atbildes. To, ka visiem patiktu mazākas nodokļu likmes un vairāk naudas valsts makā, ko sadalīt, var saprast, bet šīs divas lietas kopā nelīmējas. Mazāki nodokļi nozīmē arī mazāk naudas valsts makā, ko politiķiem pārdalīt.

«Ir politiskie spēki, kuri savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti, un ir citi, kuri nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, un vienlaikus tādējādi izvairās no «lamatām», kurās varētu iekrist pēc nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi,» izlasot visu 13. Saeimas vēlēšanām pieteikto 16 politisko spēku programmas, secina nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka lietpratējiem ir pagrūti izlobīt ne tikai iespējamās nodokļu izmaiņu aprises, bet arī to, kur tiks ņemta nauda valsts makā, ja tiek piedāvāts samazināt patēriņa nodokļu likmes, vienlaikus palielinot asignējumus vairākām svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. «Tā vien šķiet, ka politisko spēku programmas vairāk atgādina labo nodomu protokolu, kas pretendē uz «piena upēm ķīseļa krastos» un «kā var nesolīt», nevis reālus pasākumus, ko un kā darīt valsts maka papildināšanai, vienlaikus nodrošinot vairāk naudas makā katram cilvēkam Latvijā,» norāda A. Dābols. Viņaprāt, politisko spēku ietverto 4000 zīmju programmā var vērtēt arī no tādām pozīcijām: partijas, kuras domā, ka būs pie varas, un tās, kuras īsti necer nokļūt varas dalītāju pulciņā. «Tās politiķu apvienības, kuras cer nokļūt nākamās valdības veidotāju kompānijā, ar konkrētiem nodokļu likmju solījumiem neaizraujas, savukārt tās, kurām jau iekļūšana nākamajā Saeimā būtu uzskatāma par izcilu sasniegumu, sola krietni vairāk, jo lielākoties, ja tās tur iekļūs, visticamāk, sēdēs opozīcijā, un līdz ar to solījumu izpilde tik un tā būs problemātiska, lai neteiktu – neiespējama,» tā A. Dābols.

Līdz ar aizvadītajā nedēļā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) darbību, iespējams, pārtrauks vairākas nebanku aizdevēju kompānijas un valstij garām aizies iepriekš šo kompāniju maksātie nodokļi. Šo kļūdu vēl ir iespēja labot Valsts prezidentam, atgriežot grozījumus otrreizējai izskatīšanai.

Priekšvēlēšanu populisma rezultātā pieņemot lēmumus, aizvadītajā nedēļā Saeimā tika apstiprināti grozījumi PTAL, kas paredz drastiskus ierobežojumus patēriņa kreditēšanas jomai. Nozarē strādājošie uzņēmumi atzīst – ja pārējos grozījumus vēl kaut cik var ieviest, tad likmes ierobežojums līdz 0,07% dienā pieliek punktu nozares tālākai attīstībai un daudzu uzņēmumu darbībai. Arī Ekonomikas ministrija (EM) pauž viedokli, ka šis likmes ierobežojums ir pārlieku liels. Ņemot vērā, ka grozījumi atbalstīti Saeimas galīgajā lasījumā, izšķirošais vārds vēl ir Valsts prezidentam, kurš var vai nu tos izsludināt, vai arī atgriezt otrreizējai izskatīšanai, uz ko cer nebanku nozarē strādājošie uzņēmumi.

Retoriskas kaislības un politiskus demaršus izraisījusī Ukrainas un ES asociācijas līguma «atcelšana» bija paredzama un nav trokšņa vērta.

Ukrainas un ES asociācijas nolīgums šodien vienlaikus tiek apspriests un pieņemts Eiropas Parlamentā Strasbūrā un Augstākajā radā Kijevā. Proti, tas ne tuvu nav «atlikts» vai «atcelts», kā lasāms šur tur gan krieviski, gan angliski publicējošajā plašsaziņā. Dokumenta politiskā daļa stājas spēkā pilnībā. Spēkā paliek arī ukraiņu eksportētājiem vienpusīgi piešķirtie atvieglojumi piekļuvei ES tirgum. Vienīgais, kas līdz 2015. gada beigām tiešām tiek piebremzēts, ir atbildes gājiens no Ukrainas puses, simetriskā apmērā atceļot uzliktās nodevas importam no ES – tas arī viss.

Attiecīgi ir grūti saprast histērisko reakciju uz šo faktiski neko, sevišķi Ukrainā un Rietumos. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņilo Lubkivskis, protestējot pret sava šefa Pavela Kļimkina paziņojumu, ka nolīgums pilnībā spēkā vēl nestāsies, iesniedzis atlūgumu, jo notiekošais «dod nepareizu signālu kā agresoram (t.i., Kremlim), tā arī Ukrainas pilsoņiem». Viceministram Twitter vietnē pievienojas arī britu domnīcas Centre for European Reform ārlietu politikas šefs Ians Bonds – ka šodien Kijevā un Strasbūrā notiekošais iedrošinās Krieviju un novilcinās Ukrainai tik nepieciešamās reformas. Pirmais apgalvojums ir absurds, otrs – apšaubāms.