Redakcijas komentārs: Eksāmenjautājumi ātro kredītu lietā

2018. gada 03. oktobris plkst. 6:16
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Ir politiskā griba, bet nav kompetences – šādi secinājumi rodas, sekojot līdzi nebanku aizdevēju lietai Saeimā. Jautājumi, kas skar nebanku aizdevējus, kopš vasaras ir iznēsāti pa vairākām Saeimas komisijām un vairākkārt nonākuši līdz plenārsēdei.

Emocionālie politiķu paziņojumi par nepieciešamību ar nozari tikt galā ir rezultējušies ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītiestāžu likumā. Gan vieni, gan otri vēl jāapstiprina Saeimai.

Tikt galā būtu īstais vārds notiekošajam, jo situāciju var salīdzināt ar bērnudārznieka traci rotaļlietu veikalā, kur atvase vecākiem ar asarām paziņo, ka vēlas tieši šo mantiņu. Nozares nākotne tiek izlemta priekšvēlēšanu cīņu gaisotnē. Tas padara nozari par partiju ķīlniekiem un neko labu nevar dot.

Saeimas deputāti, kuri savās priekšvēlēšanu kampaņās sola aizsargāt patērētāju, nesaprot, kas īsti būtu jāizmaina, un, ja Saeimā nebūtu Juridiskā biroja, tad tagad vārītos ne vien valdības klīsteris, bet arī nebanku ķīselis. Šāds priekšstats radās gan Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pagājušajā nedēļā, gan Budžeta un finanšu komisijas sēdē šonedēļ. Priekšlikumi tiek iesniegti, atbalstīti, tad tiek noraidīti, jo tiek saprasts, ka tie radīs pretrunas likumā.

Populistiski mētājoties ar frāzēm par patērētāju aizsargāšanu, bariņš esošo deputātu grib iebraukt 13. Saeimā, un tas viss uz ātro kredītu rēķina. Man prātā ir daži eksāmena jautājumi deputātiem, kuri grasās šajās nedēļās tomēr balsot par grozījumiem: vai jūs zināt, cik gada sākumā Latvijā bija licencēto nebanku aizdevēju? Pareizā atbilde – 59. Nākamais jautājums – cik no viņiem izsniedz distances jeb ātros kredītus? Pareizā atbilde – 22. Ko dara pārējie nebanku aizdevēji? Pareizā atbilde – sniedz līzinga, hipotekāros un kredīta pakalpojumus. Pie nebanku aizdevējiem ir arī tādi uzņēmumi kā “Luminor Līzings Latvija”, “SEB Līzings” un līdzīgi respektabli spēlētāji. Vai tiešām politiķiem ir vēlme sabeigt nozari tā, lai cilvēkiem nebūtu iespējas par precēm norēķināties pakāpeniski, piemēram, iegādājoties jaunu telefonu?

Varbūt ir vērts no smadzenēm izskalot priekšvēlēšanu klīsteri un godīgi pateikt, ka pietrūkst kompetences un kapacitātes iedziļināties. Varbūt labāk mazliet ieturēt pauzi, lai balsojums nebūtu politizēts un nozares speciālisti gan no valsts, gan uzņēmēju puses nonāktu pie kompromisa, kas ir vislabākais patērētājam.

Visā šajā jautājumā ir tikai viens svarīgs punkts, un tas ir svarīgi kā banku, tā nebanku iestādēm – aizdot naudu atbilstoši klienta maksātspējai. Kādam tie būs 50 eiro, citam tā būs simts reižu lielāka summa.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-3oktobra-numurs

Dalies ar šo rakstu