DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar lielgabalu pa zvirbuļiem?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Par sīkiem nodokļu parādiem uzņēmumu darbību aptur, par miljonu lieliem – apžēlo; precedents ar tālejošām sekām

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone vienā dienā pamanījusies izcelties ar diviem savstarpēji pretnostatāmiem apgalvojumiem. LNT rīta raidījumā 900 sekundes Pētersones kundze palepojusies, ka VID esot apturējis vairāk nekā 700 nelielu un vidēju autoservisu darbību. Gandrīz 700 autoservisiem VID uzrēķinājis administratīvos sodus, ap 200 konstatējis, ka neesot saņemtas visas nepieciešamās atļaujas – īsi un konkrēti, autoservisu rindas krietni paretinātas un VID nostrādājis kā savdabīgs klientu plūsmas vārstulis un virziena norādītājs. Pēc VID «autoservisu reida» gan esot tapuši vairāk nekā 500 jauni autoservisi, ziņo LETA, līdz ar to aina nav gluži tik drūma, ka aptuveni divarpus tūkstoši no aizvērto autoservisu darbiniekiem tagad būtu bezdarbnieki, taču jebkurā gadījumā VID vadītājas minētā statistika ir gana daiļrunīga.

Tajā pašā laikā uz restorānu Gan Bei ķēdi VID paraudzījies no cita skatupunkta. Jāatgādina, ka Finanšu policija pēc publiski pieejamās informācijas uzskata, ka ar restorānu tīkla Gan Bei īpašniekiem saistīta organizētā noziedzīgā grupa katru mēnesi no uzņēmuma kases aparātiem izņēmusi aptuveni 700 līdz 800 tūkstošus eiro skaidras naudas jeb 50% no restorānu mēneša apgrozījuma. Tika ziņots, ka tādējādi valsts no negūtajiem PVN ieņēmumiem vien zaudējusi ap 800 tūkstošiem eiro. Tomēr, neskatoties uz to, VID argumentējis, ka Gan Bei strādā ap 700 cilvēku, un atradis iespēju šo uzņēmumu neslēgt. Vienlaikus I. Pētersone bildusi – ja Gan Bei būtu 10 darbinieku, tad gan uzņēmums, visticamāk, būtu slēgts.

Šis precedents ir vērā ņemams. Pats par sevi fakts, ka vismaz vienā gadījumā VID ir paraudzījies plašāk – ne tikai no nodokļu ieņēmumu, bet arī no uzņēmuma nodrošināto darbavietu viedokļa –, vērtējams pozitīvi. Tomēr svarīgs ir jautājums, vai šis ir bijis kaut kāds «Gan Bei īpašais gadījums» vai arī VID turpmāk ir gatavs šo argumentu ņemt vērā vienmēr? Un kā ir ar samērojamību – cik liels nesamaksāto nodokļu apjoms skaitās «nepiedodams pārkāpums»? Protams, mazais uzņēmējs caurmērā nekad nevarēs atļauties par sevi cīnīties tā kā lielais, nolīgt iespaidīgu svītu ar advokātiem un tādējādi panākt sev priekšrocības sarunās ar dažādām valsts iestādēm. Tomēr vismaz pagaidām Latvijas Ministru kabineta sēžu zāli vēl rotā uzraksts «Viens likums – viena taisnība visiem». Ja šis uzraksts nav tikai butaforija, tad nedrīkstētu būt tā, ka par līdzīgu pārkāpumu mazie uzņēmumi, kas nodrošina iztiku tikai vienai vai dažām ģimenēm, tiek viegli pārmesti pār bortu, kamēr ar lielākiem notiek «auklēšanās». Pretējā gadījumā šāda attieksme var atstāt visai degradējošu ietekmi uz Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par sīkiem nodokļu parādiem uzņēmumu darbību aptur, par miljonu lieliem – apžēlo; precedents ar tālejošām sekām

DB viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā pieaug papildus aprēķinātās summas, savukārt nedaudz sarucis piemērotā administratīvā soda naudas apmērs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības rezultāts. Aptaujātie nodokļu eksperti par svarīgāko uzskata tieši iekasēto nodokļu apmēru, tomēr novārtā neatstājot preventīvu pasākumu īstenošanu pret nodokļu nemaksātājiem. Nodokļu administrācija nešauj uz zvirbuļiem ar lielgabalu, jo vispirms ir risku analīze, kam seko vēstules konkrētiem nodokļu maksātājiem un tikai tad – tematiskās pārbaudes, auditi un arī operatīvās darbības, par 2015. gada rādītājiem parlamentāriešiem nesen skaidroja VID vadība, norādot, ka aiz katra kopējā skaitļa slēpjas skrupulozs darbs un daudz atsevišķu lietu.

Visu rakstu Uzrēķini kļūst lielāki iespējams izlasīt pirmdienas, 20.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness, 4.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bez VID piekrišanas reģistrācijas nebūs

Māris Ķirsons, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai reģistrētu jaunu uzņēmumu adresē, kurā juridiski jau atrodas vismaz 10 kompānijas, kā arī lai to veiktu īpašnieks, kuram jau ir piecas kapitālsabiedrības, būs vajadzīga Valsts ieņēmumu dienesta piekrišana

Tādu kārtību paredz izsludinātie grozījumi Uzņēmumu reģistra (UR) likumā, kuri stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. DB jau vairākkārt – 09.09.2016 un 20.10.2016. – rakstīja par komerctiesību ekspertu skarbo kritiku piedāvājumam – dot tiesības nodokļu administrācijai lemt par jaunu uzņēmumu reģistrāciju. Tomēr, neraugoties uz to, UR ir ne tikai jānosūta iesniegtie pieteikumi ierakstu veikšanai komercreģistrā, bet arī faktiski jāsagaida atzinums no nodokļu administrācijas, ja pieteikumā norādītajā ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāk nekā 10 uzņēmumi, kā arī, ja pieteikumā norādītais vienīgais valdes loceklis ir vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 5 kapitālsabiedrībās vai arī pieteikumā norādītais viens no valdes locekļiem ir viens no vai vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 10 kapitālsabiedrībās. «Jaunās prasības sāksim ieviest pakāpeniski, jo vajag ne tikai pielāgot elektroniskās sistēmas, bet arī veikt citus sagatavošanās darbus,» skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atkritumu apsaimniekošanas nākotnes pieeja

Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dzintars Jakāns: Pelēkā sektora apkarošanā nav jūtama pat darbības imitācija

Māris Ķirsons, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ēnu ekonomikas neiekasēto nodokļu apjoms ik gadu turpina palielināties; pelēkā sektora apkarošanā nav jūtama pat darbības imitācija, jo, augot iekšzemes kopproduktam, ēnu ekonomikas īpatsvars sarūk, pat neko nedarot

To intervijā DB apgalvo bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Viņaprāt, nav jēgas turpināt šaut pa zvirbuļiem ar lielgabaliem, bet jāmaina piemērojamās metodes cīņai pret nodokļu nemaksāšanu.

Fragments no intervijas:

«Ēnu ekonomika ir būvniecībā, ir tirdzniecībā, kā arī pakalpojumu un apkalpojošā sfērā. Ja ticam austriešu ēnu ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera pētījumiem, tad pēdējo piecu gadu laikā neiekasētie nodokļi no ēnu ekonomikas ir pieauguši. Turklāt šis apjoms kopš 2011. gada pārsniedz pirmskrīzes 2006. gada apmēru. Neraugoties uz to, ka 2010. gadā tika izstrādāts un apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, neiekasēto nodokļu apjoms no ēnu ekonomikas tikai pieaudzis, nevis sarucis. Pēc Šneidera pētījuma datiem, no ēnu ekonomikas neiekasēto nodokļu apjoms 2015. gadā bija 1,622 miljardi eiro, 2006. gadā tie bija tikai 1,48 miljardi eiro, bet apogeja bija 2007 un 2008. gadā, kad neiekasēto nodokļu apjoms sasniedza 2 miljardus eiro uz nekustamo īpašumu burbuļa rēķina (tajā laikā nekustamo īpašumu «attīstītāji» uzskatīja, ka nodokļi par tirdzniecību ar nekustamo īpašumu nav jāmaksā). Manuprāt, par kaut kādu cīņu vai pat tās imitāciju pret ēnu ekonomiku nevar runāt. Neesmu dzirdējis ziņas par aizturētām krāpnieku grupām vai vismaz izpildītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jūtamies nodoti no valdības puses

Andris Kozlovskis, SIA “DEPO DIY” valdes priekšsēdētājs, 23.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada pēdējā dienā Valsts kancelejas vadītājs, kura paspārnē ir arī Operatīvās vadības grupa, uzrunāja tirgotājus un aicināja “visiem būt gataviem ieguldīties”, uzņemoties papildu pienākumus un atbildību Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, tādējādi radot drošus nosacījumus veikalu atvēršanai, nodrošinot godīgu konkurenci nozarē.

Tirdzniecības nozares dalībnieki, t.sk. arī mēs - DEPO, izprotot kopējās epidemioloģiskās situācijas nopietnību un atsaucoties minētajam aicinājumam, aktīvi piedalījāmies “Drošas tirdzniecības koncepcijas” izstrādē, kuru koordinēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Paturot prātā to, ka Covid-19 vīrusa klātbūtne, visticamāk, būs ilgstoša, kopīgi meklējām risinājumus, lai visas tirdzniecības vietas spētu nodrošināt drošus iepirkšanās apstākļus ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā. Uzskatām, ka nozarei šos risinājumus izdevās atrast.

Neskatoties uz mūsu nozares dalībnieku dažādību un atšķirīgajām iespējām, mums izdevās solidāri vienoties par “Drošas tirdzniecības koncepciju”, lai gan šo drošības prasību ieviešana dažbrīd šķita kā neiespējamā misija. Daudziem tirgotājiem visu prasību ievērošana tik tiešām ir milzīgs izaicinājums, tāpēc ierobežojumu apmēru un kontroles mehānismus salāgojām ar tirdzniecības platību izmēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas velosipēdu ražotājs Ērenpreiss velosalona izveidē investējis 10 tūkstošus eiro, informē uzņēmuma pārstāve Ance Pudāne.

«Pēc jau divu kolekciju izlaišanas pasaulē un kopumā 5 gadu darba esam stipri strādājuši pie jaunu velosipēdu izstrādes un ražošanas, un esam papildinājuši savu kolekciju ar 4 jauniem velosipēdiem – mūsu tā sauktajiem pilsētas putniem – kungu un dāmu sudrabpelēkajiem Zvirbuļiem (angliski Sparrow) un citrona un tirkīza toņu dāmu velosipēdiem Žubītēm (Finch),» stāsta Ērenpreiss vadītājs Toms Ērenpreiss.

Ērenpreiss līdz ar jauna velosalona atklāšanu Tērbatas ielā, Rīgā no 18. jūnija piedāvās jaunos velosipēdus, kā arī jau esošo kolekciju. Velosalons būs arī kā krustpunkts un kultūras telpa – tajā plānots rīkot dažādus tematiskus pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar rungu vai ar kliņģeri?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noliedzams fakts, ka Latvijā ēnu ekonomika pastāv, taču problēmas risinājums ir atkarīgs no politiskā pasūtījuma

Ēnu ekonomika šobrīd ir daudzu ekspertu un politiķu jājamzirdziņš. Aplēses par to, cik liela īsti ir mūsu valsts ēnu ekonomika, ir dažādas, un pārsvarā tiek pieņemts, ka tā ir 20 – 40% robežās. Problēma nenoliedzama, taču jautājums ir par iemesliem un to, kā šo situāciju novērst.

Viens iemesls ir skaidras naudas aprite, kas ļauj dažādus ienākumus un izdevumus neuzskaitīt. Protams, var jau futūristiski sapņot par pilnīgu skaidras naudas izskaušanu, tomēr pašreizējā realitāte ir tāda, ka jau aptuveni 100 kilometru rādiusā ap Rīgu daudzviet savu bankas karti var mierīgi apēst, jo citu ēdienu par to nopirkt nevar. Tas ir saprotami, jo norēķini ar karti nav par brīvu, bet valstij nav tādu resursu, lai šīs izmaksas paņemtu uz saviem pleciem. Cits iemesls: nodokļu aprēķināšanas un grāmatvedības sistēma ir pārāk sarežģīta un birokrātiska. Mazais uzņēmējs tajā drīzāk var nolauzt kaklu nekā sakārtot grāmatvedību atbilstoši visām prasībām. Trešā šķira ir apzināti nodokļu nemaksāšanas shēmu veidotāji, kur jau runa vairs nav par dažiem simtiem vai tūkstošiem. Tā nenoliedzami ir visnopietnākā problēma, pie kuras risināšanas valstij ļoti nopietni jāstrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepārsteigties ar karotes nolikšanu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu

Turpinot sabiedrībā iesakņojušos drūmo domu teju par striķi, ziepēm un tabureti, arvien grūtāk būs atrast vietu labu ideju radīšanai. Skumjākais ir tas, ka nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu. Pasažieri lec pār bortu, bet mēs tik velkam un stumjam, jo nespējam saskatīt, ka jaunie apstākļi prasa citu pārvietošanās līdzekli. Kāda, aizverot acis, īsti rādās vīzija par Latvijas nākotni? Tukši ciemi reģionos, slēgtas skolas un slimnīcas, apklusušas rūpnīcas vai tomēr kādas iedvesmojošākas ainas?

Nevis tāpēc, lai kultivētu bezcerīgumu, bet gan ar domu rosināt diskusiju decembra beigās DB rakstīju par Latvijas un Krievijas vienlīdz švako izaugsmi, vērtējot IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Tomēr noprotu, ka daudzi lasītāji neļāvās uzvedināties uz pārdomām par to, kādu iemeslu dēļ mūsu valsts savā ekonomiskās attīstības ceļā brīžam atgādina lielo demokrātijas cirku aiz Latvijas un ES austrumu robežas, nevis radniecīgajās valstis tepat Baltijā. Komentāru naski pārkopēja virkne krieviski rakstošu mediju, pasniedzot to savā mērcē. Neierakstīšanās gaidītajos izaugsmes tempos ir neraža valsts tautsaimniecībai, bet (precizēšu Latvijas un Krievijas IKP salīdzinājuma kontekstā) ne valstij kā nacionālai idejai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākti arheoloģiskie izrakumi Kurzemes hercogistes perioda dzelzs manufaktūrā

Lelde Petrāne, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūts (LVI) otro gadu pēc kārtas turpina arheoloģisko izpēti Kurzemes hercogistes perioda Vecmuižas-Riežu dzelzs manufaktūrā, Vecumnieku novadā, Zvirgzdes upes līkumā.

Šā gada izrakumu mērķis ir noskaidrot manufaktūras kompleksa robežas un atsevišķu kompleksa daļu izvietojumu, līdz ar to papildus arheoloģiskajiem izrakumiem manufaktūras teritorijā tiek veikta zondēšana, kā arī plašāka teritorijas apzināšana.

Vecmuižas manufaktūra iepriekš bija zināma no rakstītajiem avotiem kā viens no aptuveni desmit šāda veida dzelzs ražošanas uzņēmumiem bijušajā Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. Pirmās ziņas par Vecmuižas manufaktūru vēstures avotos sastopamas 1650. gadā. Minēts, ka dzelzs ieguve manufaktūrā tiek veikta ar netiešo metodi, t.i. domnu. Bez tam kompleksā atradās arī lielgabalu lietuve un urbtuve, mehāniskā kalve čuguna pārkalšanai dzelzī, naglu kaltuve un citas darbnīcas, kā arī ogļu un rūdas glabātavas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties "EuroPark Latvia" un "UniPark" autostāvvietu pārvaldītāja SIA "Stova" apvienošanās procesam, visas "UniPark" autostāvvietas Rīgā no 1.jūnija darbojas ar "EuroPark" zīmolu.

Līdz ar apvienošanās procesu "EuroPark" apsaimniekoto objektu skaits Rīgā sasniedzis 95 autostāvvietas, rīdziniekiem un pilsētas viesiem nodrošinot vietas kopumā vairāk nekā 10 000 automašīnām. "UniPark" līdz šim Rīgā apsaimniekoja daudzstāvu autostāvvietas Prāgas ielā 2 un Lielgabalu ielā 4, autostāvvietas pie tirdzniecības centriem "Olimpia" un "Rimi", Mūkusalas Biznesa centra autostāvvietu, kā arī virkni citu, kopumā 11 objektu Rīgā un tās apkārtnē.

"UniPark" autostāvvietu līdzšinējie lietotāji aicināti turpmāk pakalpojuma apmaksai izmantot vienoto "EuroPark" mobilo norēķinu lietotni, ar kuras palīdzību samaksu var veikt ne tikai "EuroPark" un Rīgas pašvaldības autostāvvietās, bet arī autostāvvietās Lietuvā, Igaunijā un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas un Krievijas ostās izaugsme; Latvijā, Igaunijā vērojama stagnācija.

Baltijas jūras austrumu krasta ostās šā gada pirmajā pusgadā apkalpots par 4,7% vairāk kravu nekā pērn šajā laika periodā, kopumā to apjomam sasniedzot 199,8 milj. t. Kamēr sešās mūsu austrumu kaimiņvalsts ostās (Ustjlugā, Sanktpēterburgā, Primorskā, Visockā, Kaļiņingradā, Viborgā) un Lietuvā (Klaipēdas ostā, Būtiņģes terminālī) piedzīvots kāpums, Latvijas ostās un Tallinā vērojami pavisam mazi mīnusi.

Abi uzvarētāji

Būtiņģes termināļa kravu apjomi palielinājušies par 4,6% līdz 4,7 milj. t, bet Klaipēdas ostā – par 6,7% līdz 23,7 milj. t. Latvijas ostu konkurentes izaugsmes pamatā pieaugums beramkravu segmentā par 10,5% līdz 10,3 milj. t un ģenerālkravu segmentā par 7,3% līdz 8,1 milj. t, lejamkravu segmentam piedzīvojot minimālu kritumu par 0,8% līdz 5,3 milj. t.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecumnieku novadā pie Zvirgzdes upītes un «Asaru» mājām, kur 17. gadsimtā atradās Kurzemes hercogistes dzelzsrūdas manufaktūra, trīs nedēļas notiek arheoloģiskie izrakumi. Tie turpināsies līdz 19. augustam, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Arheoloģiskā ekspedīcija ir Latvijas un Norvēģijas pētnieku kopējs projekts «Tehnoloģiju pārnese no aizvēstures līdz jaunajiem laikiem».

Ekspedīcijas vadītājs vēstures doktors Rūdolfs Brūzis uzsver, ka šie ir Baltijā pirmie arheoloģiskie izrakumi 17. gadsimta dzelzs ražotnes vietā: «Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā dzelzs ražošana no purva rūdas bija viena no galvenajām tautsaimniecības nozarēm. Visā hercogistes teritorijā no Jēkabpils līdz Kuldīgai darbojās 20 manufaktūras. Tajās kausēja dzelzsrūdu un virpoja lielgabalu korpusus. Iegūtais metāls bija eksporta prece – nozīmīgs nacionālais produkts. Ražotnēs nodarbināja ļoti daudz cilvēku. Zemniekiem, kuri piegādāja izejvielu, nebija jāpiedalās klaušu darbos. Latvijā dzelzi ieguva no purva rūdas, kas veidojas, sadaloties noteiktas sugas sūnām. Purvos vai mitrās pļavās iegūtajai rūdai ir daudz silīcija piemaisījumu, tomēr Kurzemē saražotā produkcija bija pieprasīta. Norvēģijā, Zviedrijā un Lielbritānijā dzelzi ražoja no daudz kvalitatīvākās kalnu rūdas, tāpēc izturēt konkurenci ar zviedru produkciju Kurzemes manufaktūras nespēja.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekonstruētajā zonā modes un izklaides centrā Rīga Plaza atklāta Zinoo centra aktivitātes telpa, kas darbosies līdz septembrim, informē Rīga Plaza.

Aktivitātes telpā bez maksas var izmēģināt dažādas aktivitātes: pabraukt ar greizo skrejriteni, uzbūvēt tiltu, izgatavot un izmēģināt, kā lido lidmašīna un raķetes, uzspēlēt florbolu un iedarbināt gaisa lielgabalu.

«Šajā mēnesī esam priecīgi par jaunās iepirkšanās zonas atklāšanu, ko ar lepnumu atrādām saviem klientiem - tajā radītas 40 jaunas tirdzniecības vietas un šobrīd mājvietu atradusi arī «Zinoo» aktivitātes telpa. Jaunās zonas dizains ir plašāks un pārskatāmāks, tajā ir pārtikas tirdziņš, atvērtā plānojuma kulinārijas, konditorejas un kafejnīcas, kā arī daudz jaunu veikalu,» norāda Rīga Plaza mārketinga vadītāja Urzula Spickus.

Tev varētu interesēt arī:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien par godu karalienes Elizabetes II kļūšanai par visilgāk valdījušo britu monarhu tiks zvanīti Vestminsteras abatijas zvani, pa Temzu brauks flotile un dārdēs lielgabalu salūts.

Plānots, ka pati karaliene Skotijā atklās dzelzceļa līniju un ieturēs privātas vakariņas Balmoralas pilī, lai nosvinētu savas vecvecvecmāmiņas karalienes Viktorijas rekorda pārspēšanu.

Nav zināms, kur tieši karaliene atradīsies plkst.16.30 pēc Griničas laika (plkst.19.30 pēc Latvijas laika) - brīdī, kad rekords tiks sasniegts. Tajā mirklī viņa būs valdījusi 23 226 dienas 16 stundas un apmēram 30 minūtes - vairāk nekā 63 gadus.

Karaliene starptautiski visvairāk pazīstama ar savu stoicismu karalisko skandālu gūzmas ēnā, kā arī ar saviem krāsainajiem tērpiem.

Apsveikumus parlamentā vadīs premjerministrs Deivids Kemerons.

«Viņas majestāte ir bijusi stabilitātes klints pasaulē, kurā nepārtraukti notiek pārmaiņas,» savā paziņojumā atzina Kemerons. «Tas ir tikai pareizi, ka mums šodien ir jāsvin viņas neparastais rekords, kā arī žēlastība un cienīgums, ar kādu viņa kalpo mūsu valstij.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Matric tīklojums autors: Tas ir manis radīts pilnībā oriģināls risinājums

Kristīne Stepiņa, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevajag iet pie Zilākalna Martas – bez šādu gaišreģu padomiem biznesā iespējams daudz ko redzēt un prognozēt pašiem, vajag tikai lasīt pareizo literatūru, uzskata A.C.B. grupas operatīvais vadītājs, biznesa konsultants Armands Sviķis, kurš nesen izdevis grāmatu Matric tīklojums

Tajā teorija ir sakausēta ar personisko pieredzi, klāt piejaucot veselīgu humora devu. Grāmata par biznesa pārvaldības modeli šobrīd ir viena no pārdotākajām Latvijas grāmatnīcās. Šodien A. Sviķis ar Matric tīklojumu iepazīstinās vadītāju konferences EBIT 2018 dalībniekus.

Kas ir Matric tīklojums?

Matric tīklojums ir oriģināls biznesa pārvaldības modelis, kas, pareizi pielietots, nodrošina uzņēmuma efektīvu darbību. Tas ļauj soli pa solim caurskatīt jebkuras organizācijas darbību, identificēt problēmu cēloņus un novērst kļūmes, akcentējot trīs svarīgākos elementus – stratēģiju, procesus un resursus. Šī grāmata ir balstīta personiskajā pieredzē un noderēs ikvienam, kurš apmaldījies uzņēmuma pārvaldībā, vēlas sākt darbību šajā jomā, atrisināt kādu citu sasāpējušu jautājumu vai vienkārši pārliecināties, ka pareizi dara pareizās lietas. Matric tīklojums ir pietiekams pamats, lai pieņemtie lēmumi būtu nekļūdīgi vai vismaz nebūtu muļķīgi, turklāt ne tikai biznesā, bet arī personīgajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ūdensvada remonta laikā ierobežota satiksme Matīsa un Tērbatas ielas krustojumā

Lelde Petrāne, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome atgādina, ka maģistrālā ūdensvada remontdarbu laikā ir ierobežota transportlīdzekļu satiksme Tērbatas un Matīsa ielas krustojumā. Uzņēmums Rīgas ūdens informē, ka darbi tiks pabeigti apmēram par nedēļu ātrāk kā iepriekš plānots.

Autovadītājiem jārēķinās, ka vēl līdz 7. martam būs slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa un Tērbatas ielas krustojumā, virzienā no Lielgabalu ielas. Lai izvairītos no satiksmes sablīvējumiem, autovadītāji aicināti pēc iespējas apbraukt šo krustojumu, izmantojot citus maršrutus.

Rīgas ūdens Tērbatas ielā veic vērienīgus maģistrālā ūdensvada remontdarbus, nomainot novecojušos un bojātos ūdensvada aizbīdņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā palielinājies uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā uzkrātā ārvalstu ieguldījumu summa palielinājusies par 156,68 milj. eiro, sasniedzot 7,60 miljardus eiro. Vislielākais ārvalstu ieguldījumu apjoms pamatkapitālos 2020.gadā reģistrēts februārī, jūnijā un decembrī.

Pētot reģistrētos ieguldījumus pagājušā gada decembrī, Lursoft secinājis, ka gadījumu, kad ieguldījumi izņemti, bijis pat vairāk nekā pozitīvo darījumu, taču, neskatoties uz to, mēneša bilance bijusi pozitīva. Īpaši pozitīvi to ietekmējusi SIA “Lidl Latvija” pamatkapitāla palielināšana.

Lursoft izziņā pieejamie vēsturiskie dati par SIA “Lidl Latvija” pamatkapitālu rāda, ka 2020.gada laikā tas palielināts pat divas reizes – februārī par 45 milj. eiro, pamatkapitālam sasniedzot 151,5 milj. eiro, bet decembrī vēl par 100 milj. eiro. Pēc pēdējiem ieguldījumiem, SIA “Lidl Latvija” reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls palielinājies līdz 251,50 milj. eiro. Jānorāda, ka no uzņēmuma dibināšanas brīža 2016.gadā tā pamatkapitāls pieaudzis jau par 201,50 milj. eiro. SIA “Lidl Latvija” vienīgais kapitāldaļu turētājs ir vācu C E – Beteiligungs-GmbH.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas centrālo institūciju pamatīgais spiediens uz dalībvalstu ekonomikām ar monetārās politikas instrumentiem nav adekvāts. Reformu aizmetņi valstīs gan ļauj cerēt, ka tas nebeigsies «kā parasti».

DB viedopkli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ko vēsta tiesneša dibens

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru