Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 2,4 %, preču eksporta vērtībai samazinoties par 3,1 % un importa vērtībai – par 1,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 815 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 984 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,3 % (2016. gada maijā – 45,6 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju: parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 20,2 miljoniem eiro jeb 22,4%; augu valsts produktu eksports saruka par 15 miljoniem eiro jeb 35,8 %; koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 11,2 miljoniem eiro jeb 7,1 %; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 13,0 milj. eiro jeb 10,1 %; pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 10%.

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūts (LVI) otro gadu pēc kārtas turpina arheoloģisko izpēti Kurzemes hercogistes perioda Vecmuižas-Riežu dzelzs manufaktūrā, Vecumnieku novadā, Zvirgzdes upes līkumā.

Šā gada izrakumu mērķis ir noskaidrot manufaktūras kompleksa robežas un atsevišķu kompleksa daļu izvietojumu, līdz ar to papildus arheoloģiskajiem izrakumiem manufaktūras teritorijā tiek veikta zondēšana, kā arī plašāka teritorijas apzināšana.

Vecmuižas manufaktūra iepriekš bija zināma no rakstītajiem avotiem kā viens no aptuveni desmit šāda veida dzelzs ražošanas uzņēmumiem bijušajā Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. Pirmās ziņas par Vecmuižas manufaktūru vēstures avotos sastopamas 1650. gadā. Minēts, ka dzelzs ieguve manufaktūrā tiek veikta ar netiešo metodi, t.i. domnu. Bez tam kompleksā atradās arī lielgabalu lietuve un urbtuve, mehāniskā kalve čuguna pārkalšanai dzelzī, naglu kaltuve un citas darbnīcas, kā arī ogļu un rūdas glabātavas.

Igaunijas Vīlandes apriņķa Someveres laukā atrasti pēcvikingu laika sudraba dārgumi, kas ir viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu arheoloģiskajiem atradumiem, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Tallinas Universitātes arheologi Ille Tamla un Mauri Kiudso stāstīja, ka runa nav par dārgumu lādi, bet gan par lauksaimniecības darbu rezultātā izkliedētu atradumu. Tas nemazina atraduma nozīmību. Šis atradums ir nozīmīgs gan no Igaunijas, gan Baltijas jūras reģiona kopumā senvēstures laika viedokļa, teica Tamla.

Lai izceltu atradumu, zemi šajā vietā noņēma pa piecus centimetrus bieziem slāņiem līdz pat zemākajam slānim - smiltīm. Pēc katra slāņa noņemšanas mēs pārbaudījām teritoriju un noņemto zemi ar metāla detektoriem, stāstīja Kiudso.

Ar tādām darbībām noteikta atraduma teritorija apmēram simt kvadrātmetru platībā.

Arheologi sacīja, ka Someveres atradums ir viens no svarīgākajiem atradumiem pēdējos gados Vīlandes apriņķī. Atradumu veido sudraba monētas un rotaslietas. Tā kā daļa monētu ir mazi fragmentiņi, nav korekti paziņot to kopskaitu, līdz nav pabeigta izpēte un ekspertu analīze, teica Tamla. Mēs atradām pāris simtus monētu. Tas pats attiecas uz rotaslietām, kuras arī ir pa gabaliņiem.

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ar starptautiskiem partneriem attīsta inovatīvus injicējamus biomateriālus mīksto audu atjaunošanai pēc sejas un žokļa operācijām vai traumām. Lai pacientiem mazinātu sāpes un iekaisuma risku, tiek pētīta kanabidiola pievienošana implantmateriālam.

"Sejas un žokļa traumas, onkoloģiskas saslimšanas vai citas nopietnas operācijas nereti saistītas ar būtisku sejas un mutes mīksto audu zaudēšanu. To reģenerācijai šobrīd izmanto fillerus, ko lieto arī kosmetoloģijā, vai no citām ķermeņa vietām transplantētus mīkstos audus. Tomēr filleri ir inerti, tie nenodrošina jaunu šūnu ieaugšanu," stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Viņa vada starptautisku projektu, kurā Latvijas, Izraēlas, Čehijas un Turcijas zinātnieki pēta jaunus biomateriālus – injicējamus hidrogēlus, kas darbojas arī kā zāļu un šūnu piegādes sistēmas mutes un sejas mīksto audu reģenerācijai. Pacientiem nebūs nepieciešama vēl viena ķirurģiska iejaukšanās, lai atjaunotu mīkstos audus – tos vajadzīgajā vietā varēs injicēt.

Lielbritānijas Karalienes gvarde un citi britu karavīri arī turpmāk nēsās savas īstās lāčādas cepures, lai gan karaliene Elizabete II ir nolēmusi savos tērpos izmantot tikai mākslīgo kažokādu, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

«Netiek plānots nomainīt lāčādu, kas tiek izmantota ceremoniālajās galvassegās,» apliecināja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka kažokādas augsto, melno cepuru izgatavošanā tiek «iegūtas no Kanādas melnajiem lāčiem, kas tiek nomedīti savvaļas populācijas kontroles programmā».

Kažokādas Kanādā tiek iepirktas izsolē, un to cenas ir dažādas, informēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā.

Lielbritānijas karalienes vīrs princis Filips, viņas vecākais dēls un troņmantnieks princis Čārlzs un viņas vecākais mazdēls princis Viljams ceremoniālos militāros pasākumos ir piedalījušies ar lāčādas cepurēm galvā.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija PETA uzteica karalienes lēmumu atteikties no īstās kažokādas. Šāda Elizabetes II apņēmība tika atklāta viņas ģērbējas jaunajā grāmatā, un Bekingemas pils apliecināja karalienes nodomu.

Kaut arī viena no informācijas laikmeta iezīmēm - piekļuve informācijai bezprecedenta mērogā - ir pārveidojusi sabiedrību un līdz ar to arī uzņēmējdarbības vidi, rodas jautājums, vai sabiedrība ir kļuvusi patiesāka un cik lielā mērā tas ir ietekmējis biznesa ētikas vidi.

Pakāpeniski laika gaitā ir palielinājusies izpratne par uzņēmējdarbības ētisko dimensiju. Tomēr krīzes situācijās visbiežāk atklājas patiesās ētikas vērtības. Ar interneta laikmeta parādīšanos 20.gadsimta beigās tika izstrādāti profesionālās ētikas kodeksi uzņēmumu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Ja atzīstam, ka biznesam šodien ir divi mērķi - rentabilitāte un atbildība -, varētu pieņemt, ka biznesa ētika šobrīd ir daudz labākā situācijā nekā agrāk. Neraugoties uz to, viens no vissvarīgākajiem ētiskajiem apsvērumiem pēdējo gadu laikā ir bijis patērētāju privātuma saglabāšana, kamēr uzņēmumi turpina iegūt informāciju no lietotājiem mārketingam vērtīgu datu apstrādei. Tāpat priekšplānā aizvien straujāk izvirzās atbildība pret vidi, kurā visi dzīvojam.

Latvijas kompānijas Draugiem Group Amerikā bāzētais drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful, kas vēl pirms gada savu Eiropas ražotni plānoja atvērt Polijā vai kādā citā valstī, tomēr izvēlējies Latviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Vairāku gadu garumā pētījām Poliju, Vāciju, Angliju. Tikai pēdējā laikā sākām izskatīt arī Latviju kā variantu. Tur nospēlēja pāris faktori. Pirmkārt, zināms patriotisms. Mēs esam 100% latviešiem piederoša kompānija no Latvijas, visa mūsu pievienotā vērtība – programmēšana – tiek veikta tieši Latvijā. Otrkārt, pagājušā gada nogalē atvērām otru ražotni Šarlotē Ziemeļkarolīnā, kas ir turpat Amerikas ietvaros, bet citā štatā, un tur jau bija atšķirība likumdošanā, piemēram, par darbaspēku, kā iegūt nepieciešamās atļaujas ražošanai. Domājot par to, ka mums tas viss būtu jādara, piemēram, Vācijā vai Polijā, sapratām, ka process ievilktos daudz ilgāk saistībā ar valodas barjeru un citiem apstākļiem. Mēs tomēr uzskatām sevi par startup kompāniju un gribam, lai lietas notiek ātri. Tas nospēlēja par labu Latvijai, jo mēs intuitīvi jutām, ka Latvijā to izdarīt būs ātrāk. Par laimi, mums nāk līdzi Draugiem Group vārds, kas sarunās ar dažādiem partneriem ļauj mūs uztvert nopietnāk,» stāsta Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs. Ražotnes izveidē kopumā tiks investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Pagaidām Latvijas ražotnē strādā desmit darbinieku, bet plānots, ka ilgtermiņā tiks nodrošinātas darbavietas 150 cilvēkiem.

Rapšu un talla eļļas poliolu ražotājs SIA PolyLabs plāno piesaistīt piecus miljonus eiro, lai izveidotu savu ražotni.

Sākotnēji uzņēmums plāno piesaistīt 600 tūkstošus eiro, lai paplašinātu komandu, nostiprinātu produktus, izstrādātu patentu stratēģiju, aktivizētu pārdošanu un mārketingu. Investīcijas, visticamāk, nebūs no Latvijas. SIA PolyLabs ir sarunas ar investoriem no Nīderlandes, Skandināvijas valstīm un Japānas. Šobrīd uzņēmums poliolus ražo pie sadarbības partneriem Olainē, bet ar laiku PolyLabs vēlas izveidot savu ražotni.

«Plānojam automatizētu moduļveida ražotni, kas ļaus nepārtraukti kāpināt ražošanas apjomus. Šobrīd mūsu pieejamais apjoms veido tikai 0,16% no biopoliolu tirgus. Kad mums būs sava ražotne, kura spēs gadā saražot 10 tūkstošus tonnu, tie būs 0,53%. Potenciāls ir milzīgs, iespējas ir neierobežotas, tāpēc veidosim moduļveida ražotni ar domu, ka katru otro gadu varam attīstīt ražošanas jaudu un papildus saražot vēl 10 tūkstošus tonnu,» stāsta Kristiāns Grundštoks, SIA PolyLabs vadītājs. Tālākos plānos ir izveidot ražotni Eiropā tuvāk atsevišķiem klientiem, vēl tālākā nākotnē – veidot kopuzņēmumu ar vietējiem uzņēmumiem un licencēt ražošanu Amerikā un Āzijā.

Draugiem Group drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful attīstīsies Latvijā, šeit atverot jauno Eiropas ražotni.

Šāda informācija publicēta uzņēmuma mājaslapā internetā.

Tā kalpos kā uzņēmuma ražošanas centrs Eiropā. Jaunajā ražotnē tiks nodrošināti gandrīz visi Printful pakalpojumi, tostarp tekstilizstrādājumu ražošana un apģērbu un interjera priekšmetu apdrukas darbi.

«Jau pavisam drīz šīs telpas piepildīs jaudīgi printeri, ātras šujmašīnas un forši cilvēki. Latviešu radītais ASV drukas uzņēmums Printful šeit Rīgā, netālu no Mežaparka, Starta ielā 1 atvērs savu jauno Eiropas ražotni. Kopš 2013. gada no viena printera Laura Liberta [Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts] viesistabā Printful ir izaudzis par vienu no ietekmīgākajiem drukas uzņēmumiem ASV ar ražotnēm Losandželosā un Ziemeļkarolīnā. Un, pēc veiksmīgas pieredzes Amerikas tirgū, laiks iekarot Eiropu. Mēs ticam, ka to vislabāk var izdarīt tieši no Latvijas. Jā, šis būs mums izaicinājums. Iespējams, atvērt ražotni kādā Rietumeiropas valstī būtu izdevīgāk, bet mēs gribam ieguldīt Latvijā,» prezentācijas video saka Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,5%. Savukārt preču importa apjomi pieauga mērenāk - par 2%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija ievērojami mazāks nekā pirms gada, informē Ekonomikas ministrija.

Pēc krituma 2021.gada janvārī, februārī eksporta vērtība palielinājās lielākajā daļā preču grupu. Straujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu, minerālo produktu, graudaugu kultūru un farmācijas produktu eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, sauszemes transportlīdzekļu, dzērienu un tabakas izstrādājumu eksports.

"Pēdējā gada laikā sāk uzlaboties arī ārējās tirdzniecības bilance, kas nozīmē, ka mēs arvien vairāk eksportējam - mūsu ražotāji kļūst arvien konkurētspējīgāki un spēj globālajā tirgū piedāvāt Latvijā ražotas preces un nišas produktus. Neraugoties uz sarežģījumiem globālajā situācijā saistībā ar Covid-19 izraisīto pandēmiju, Latvijas eksporta pieaugums mēneša laikā par 7,5% ir vērtējams kā ievērojams kāpums," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

2017. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,3 % vairāk nekā 2016. gada martā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 13,2 % un importa vērtība – par 15,2 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 960,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7 % (2016. gada martā – 45,1 %).

2017. gada 1. ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 5,76 miljardus eiro – par 609,2 milj. eiro jeb 11,8 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 2,6 miljardus eiro (par 239,1 milj. eiro jeb 10,1 % vairāk), bet importa – 3,16 miljardus eiro (par 370,1 milj. eiro jeb 13,3 % vairāk).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu:

Draugiem Group uzņēmums Printful šogad plāno atvērt ražotni kādā no Eiropas valstīm, informēja Draugiem Group pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Viņš pastāstīja, ka ražotni plānots atvērt 2017.gadā septembrī, taču pagaidām nav zināms, kurā no Eiropas valstīm. Patlaban uzņēmuma pēta no kuras Eiropas valsts ir vislabākās piegādes uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ņemot vērā piegādes cenas un ātrumu.

Palkavnieks arī pastāstīja, ka īsziņu sūtīšanas sistēma Text2reach plāno uzsākt pakalpojuma izplatību, piedāvājot uzņēmējiem «white label» risinājumu.

Viņš arī atzīmēja, ka pērn Draugiem Group atvēra jaunu ražotni ASV. Jaunās ražotnes atvēršana radīja nepieciešamību pēc papildu speciālistu, tai skaitā programmētāju, resursiem, kas gada laikā veicināja Draugiem Group darbinieku skaita pieaugumu par 200 nodarbinātajiem jeb 50%. Patlaban Draugiem Group komandā Latvijā un ASV strādā 360 dažādu nozaru eksperti.

Biznesa portāls db.lv šodien devās uz plānotās «Rail Baltica» trases teritoriju Ķekavas novadā.

Tika apskatīta Pirmā pasaules kara aizsardzības līnija pie Ķekaviņas upes, kur latviešu strēlnieki 1916.gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem, kā arī norisinājās zemnīcas uzmērīšana.

Ir apzināts kultūrvēsturiskais mantojums «Rail Baltica» trases Latvijas centrālajā daļā, kā arī pabeigti kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas lauka darbi. Atklājumu lielāko daļu veido 20. gadsimta militārās vēstures liecības. Kā arī pilnībā apsekota trase Rīgas pilsētā abos Daugavas krastos un apzināti arhitektūras un industriālie objekti trases zonā. Izpētē iesaistīti arheologi, vēsturnieki, arhitekti, industriālā mantojuma pētnieki, ģeodēzisti, lāzerskenēšanas speciālisti, kas to veikuši, apzinot teritoriju vairāk nekā 100 km apjomā.

Tallinas Tehnoloģiju universitātes zinātnieki izstrādā saules paneļus, kurus varētu ražot uz Mēness no tur pieejamajiem resursiem un turpat arī izmantot.

Viņu darbs ir daļa no Eiropas Kosmosa aģentūras ieceres izveidot pastāvīgu Mēness bāzi, vēstīja Igaunijas sabiedriskās televīzijas raidījums "Aktuaalne kaamera" ("Aktuālā kamera").

Eiropas Kosmosa aģentūra vēlas izveidot šādu bāzi, kas sākotnēji darbotos kā zinātniskā laboratorija, bet vēlāk tur varētu sākt arī raķešu degvielas ražošanu no ūdeņraža.

"Tādus paneļus, kādus mēs izmantojam uz Zemes, protams, varētu izmantot arī uz Mēness, taču mūsu uzdevums ir sākt ražot saules paneļus uz Mēness, izmantojot tur pieejamos materiālus un resursus. Nogādāt paneļus turp no Zemes būtu ļoti, ļoti dārgi, tādēļ arī nolemts, ka to ražošana būtu jānoorganizē uz Mēness," pastāstījusi Tallinas Tehnoloģiju universitātes doktorante Katrīna Kristmane.

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «Sēne», kuras patiesā labuma guvējs ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, liecina informācija «Firmas.lv».

Čākurs atgādina, ka pirms laika nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa «Sēnīte» attīstīšanu, dibinot publisku AS, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, ideja par «Sēnītes» attīstīšanu joprojām nav zudusi. «Sēne» reģistrēta ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā «Sēnīte», to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

«Ilgtermiņā esam paredzējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā starta punktu izvēloties «Sēnīti», bet tas, vai šī iecere īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc es nevaru 100% pateikt, kāds būs šis koncepts. Vairāk vai mazāk tas būs saistīts ar mazumtirdzniecību, jo arī mūsu [«Liepkalnu»] pamatdarbība ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana,» sacīja Čākurs. Vienlaikus viņš piebilda, ka kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» vietā, ņemot vērā kultūrvēstures pieminekļa statusu, būtu jāveido kas vairāk par restorānu apvienojumā ar maizes un konditorejas izstrādājumu ražotni, taču, iekams vēl nav līdz galam skaidra ideja, plašāk par to viņš pagaidām neko nevarot pastāstīt.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Vasaras beigās un rudenī veiktajos arheoloģiskajos izrakumos pie Sv.Jēkaba baznīcas Rīgā, «burtiski Saeimas durvju priekšā», atrakta plaša viduslaiku kapsēta, turklāt ir pamats domāt, ka virzienā uz Klostera un Jēkaba ielu zem bruģa joprojām guļ mirušo kauli, raksta «Latvijas Avīze».

Arheologs Artūrs Tomsons, kura vadībā notika izrakumi, pastāstījis, ka kārtīgas arheoloģiskas izpētes baznīcas tuvumā vai pašā baznīcā īsti nekad nav bijis. Šoreiz ķerties pie tās licis apstāklis, ka, rokot tranšejas inženiertehnisko komunikāciju guldīšanai pie baznīcas sienas, strādnieki uzdūrās cilvēku kauliem. Tomsona vadītajos izrakumos konstatēts ap 300 apbedījumu - daļa kaulu pārapbedīta, daļa nodota tālākai izpētei LU Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģiskajā laboratorijā.

Viduslaikos mirušo apbedīšana gan baznīcā, gan kapsētās tām līdzās bija ierasta lieta. Doma baznīcai bija pat vairāki kapi, tomēr par dokumentos 1226.gadā pirmo reizi minēto Jēkaba baznīcu pētnieki esot bijuši piemirsuši. Tiek pieļauts, ka Jēkaba baznīcas draudzes kapsētā pārsvarā guldīti latvieši.

Piektdien, 8. novembrī nosvinēti AS Baltic International Bank renovācijas un rekonstrukcijas projekta – Kalēju kvartāla pirmās kārtas Spāru svētki, pabeidzot nesošo konstrukciju stiprināšanu un jumta konstrukcijas.

Kalēju kvartāls ir Vecrīgas kvartāls starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu, kur tiek atjaunots piecu ēku komplekss. Šobrīd ir noslēdzies pirmais projekta posms – atjaunotas divas vēsturiskās ēkas – Baltic International Bank jaunās darba telpas.

Šobrīd Kalēju kvartālā tiek atjaunotas divas vēsturiskās ēkas, pēc to nodošanas ekspluatācijā tiks turpināts darbs pie pārējām trim. Šajās divās ēkās esam paveikuši gan tehniskos, gan celtniecības darbus lielos apjomos, gan veikuši arī kultūrvēsturisko restaurāciju. Lai saglabātu ēku vēsturiskās liecības, restaurēti arī divi kultūrvēsturiski vērtīgi un krāšņi objekti. Atjaunots 1593. gada valsts mākslas piemineklis – Epitāfija, kuru paredzēts iekļaut Rīgas ievērojamāko apskates objektu vidū. Jaunu izskatu atguvusi arī skaista, vēsturiska krāsns,» uzsver Nekustamo īpašumu attīstības projektu vadītāja Irīna Armanova, atzīmējot, ka viss ēku komplekss tiek projektēts ar īpaši energoefektīviem risinājumiem, kas Vecrīgā ir liels izaicinājums, tāpat izbūvēti arī jauni inženiertīkli.