DB Viedoklis

DB viedoklis: Iezvana trauksmi par krīzi pie apvāršņa

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 24.02.2016

Jaunākais izdevums

No ekonomikas ministra mutes izskanējis avārijas signāls, ka jāatgriežas pie nepopulārās retorikas par krīzes mācībām

Ievērojamā plaisa starp algām un darba ražīgumu un šīs situācijas sekas bija viena no ekonomiskās krīzes rūgtajām mācībām. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sarunā ar DB (22.02.2016.) būtībā brīdina par to, ka atkal esam krīzes priekšvakarā. Mūsu valsts attīstība atkal ir visai strauja, ministrs saskata ātras izaugsmes perspektīvu nākamajiem trim gadiem.

Atmetot nelielo patosu, jāsaprot, vai ekonomiskais ieskrējiens ir daudzmaz ilgtspējīgs un vai līdzi tipina arī IKP pieaugums. Ministrs pats atbild, ka nē, jo IKP aug uz «algu konverģences bāzes». Lai noturētu darbiniekus un konkurētu ar vilinājumiem strādāt ārzemēs, uzņēmēji paaugstina algas, tomēr šis lēmums nav labas dzīves sekas. Ne tuvu tam, jo liela daļa ražotāju patlaban nonākuši neapskaužamā situācijā un aiz spožu eksporta iekarojumu izkārtnes bieži vien stāv ne tikai par nākotni, bet reizēm arī dienišķo galu savilkšanu visai noraizējies «santīmu kasītājs».

Ražošanas izmaksām pieaugot, piemēram, līdz ar minimālās algas mērķtiecīgu palielināšanu jāliek pretī pašreizējā situācija tirgū, kur produkcijas cenas nīkuļo. Izmaksu spiedienam briestot, ražotājiem nereti rodas grūtības pat ar apgrozāmajiem līdzekļiem. Ražotnēs gadu gaitā roku darbaspēku lielā mērā aizstājušas tehnoloģijas, un tieši izmaksu samazināšana nereti ir bijis izšķirošais grūdiens, lai atteiktos no darba rokām, liekot to vietā mašīnas, par kurām sociālais nodoklis nav jāmaksā.

Ja algas straujāk par darba ražīgumu augs ilgstoši, tas tiešām var novest pie krīzes, piekrīt DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Šobrīd viņš Latvijas ekonomikā vēl neredz pazīmes, kas varētu izraisīt krīzi tuvāko divu trīs gadu laikā, taču nevar izslēgt, ka tāda atnāks no ārpuses. Pēc ekonomikas eksperta apkopotās statistikas pērn algas Latvijā patiešām kāpušas straujāk par darba ražīgumu. Pirmajos trīs ceturkšņos aizņemto darbavietu skaits audzis aptuveni par 1% gadā. IKP palielinājās aptuveni par 3% un, pieņemot, ka nostrādātais laiks nemainījās, var secināt, ka darba ražīgums auga apmēram par 2%. Savukārt reālo algu pieaugums ir bijis ap 6% vai nedaudz vairāk. Algu pieaugumu, kas pārsniedz ražīgumu, var salīdzināt ar naftas ieguvi, kas nevar būt ilgtspējīga pēc definīcijas, tomēr var turpināties samērā ilgstoši. Iespējams, daļa no algu kāpuma pat ir tikai šķietama, pateicoties pūliņiem ekonomikas ēnu dzenāšanā un algu legalizēšanā.

Produktivitātes celšana ir izšķiroša daudzos aspektos. Tādēļ tai ir jāaug, var sacīt, uz karstām pēdām. Atgriežoties pie eksporta, jāuzsver, ka mūsu ražotāju konkurētspēja ārējos tirgos lielā mērā balstīta tieši algu un ražīguma pareizās attiecībās, kurās ražīgums netiek padzīts zem darbaspēka algu tupeles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ekonomikas ministra mutes izskanējis avārijas signāls, ka jāatgriežas pie nepopulārās retorikas par krīzes mācībām

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Atklāj kampaņu par Trauksmes celšanas likumu Redzi. Dzirdi. Runā.

Monta Glumane, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa «Redzi. Dzirdi. Runā.» izpratnes veicināšanai par trauksmes celšanas nozīmi sabiedrības interešu aizsardzībā.

«Mēs Latvijas sabiedrība vēlamies, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu laimīgs un pārticis. Un to mēs varam sasniegt tikai visiem kopā līdzdarbojoties. Mūsu - valsts pārvaldes - uzdevums ir radīt tādu sistēmu un likumus, kas dotu iespēju ikvienam sabiedrības loceklim iesaistīties. Ikdienā bieži vien saskaramies ar daudzām nejēdzībām un pārkāpumiem, piemēram, korupciju, problēmām iepirkumos un būvniecības jomā un redzam, ka sabiedrība bieži vien klusē. Kāpēc? Vienaldzīgi uz to noskatāmies vai labākajā gadījumā paužam kādus anonīmus komentārus internetā. Tāpēc esam radījuši vēl vienu mehānismu - trauksmes celšanas, kas iedrošinātu ikvienu sabiedrības locekli iesaistīties un mēs spētu izveidot šo valsti tādu, kādu mēs visi to vēlamies,» atklājot kampaņu skaidroja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar S Pen irbuli pazīstamā Samsung viedtelefonu sērija Note savā 10.jubilejā pircējiem sarūpējusi iespaidīgu trīs fotokameru bloku.

Jau desmito gadu pēc kārtas rudens cēlienu tehnoloģiju pasaulē iezvana Dienvidkorejas uzņēmuma Samsung prezentācija, kurā potenciālajiem pircējiem un vienkārši interesentiem tiek izrādīts kārtējais Galaxy Note modelis. Jā, augusta sākumā izrādītais Note 20 pārstāv jau desmito šīs sērijas paaudzi.

Tāpat kā priekšgājēji, arī jaunākais veikums iemieso āziešu pragmatisko un konservatīvo pieeju biznesam – sniegt klientiem viņu iecienīto produktu, ik gadu to nedaudz pilnveidojot. Tas vienlaikus arī nozīmē, ka vienas sērijas ietvaros radikālas izmaiņas nav gaidāmas, lai cik ļoti to vēlētos atsevišķi tehnoloģiju baumotāji, kuri gada sākumā spekulēja par Note un atlokāmā Fold sēriju saplūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, jo investorus uztrauca ASV prezidenta Donalda Trampa brīdinājumi par gaidāmiem raķešu triecieniem Sīrijai tās ķīmisko uzbrukumu dēļ.

«Finanšu tirgos trešdien iezagās nepatika riskēt, jo atvieglojuma sajūtu par ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanos aizēnoja augošais ģeopolitiskais risks ap Sīriju,» sacīja FXTM analītiķis Lukmans Otunuga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Trampa izteikumi par Sīriju «iezvana» jaunu «ģeopolitisko baiļu» kārtu.

Tramps trešdien tviterī brīdināja Krieviju gatavoties ASV raķešu triecieniem Sīrijā, rakstot, ka «nāks [raķetes], jaukas, jaunas un gudras!» kā atbilde uz Sīrijas valdības spēku uzbrukumu ar ķīmiskajiem ieročiem.

Naftas cenas noslēdza tirdzniecības sesiju augstākajā līmenī kopš 2014.gada decembra, ko veicināja Trampa paziņojumi par Sīriju un tas, ka Saūda Arābija pārtvēra ballistiskās raķetes, ko bija raidījuši Jemenas nemiernieki, un notrieca divus dronus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pastiprinātu korupcijas risku novēršanu, «Rīgas satiksmes» jaunā pagaidu valde izveidojusi darba grupu uzņēmuma procesu un atkārtotai darbinieku amatu izvērtēšanai. Tāpat pieņemts lēmums par ISO 370001:2016 Starptautiskā standarta pretkorupcijas vadības sistēmām (Anti-bribery management system standard) ieviešanas uzsākšanu.

Saskaņā ar Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) «Vadlīnijām par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā» «Rīgas satiksme» izveidojusi darba grupu, kurā iekļauti pārstāvji no Risku vadības, Kvalitātes pārvaldības, Iekšējā audita, Ekonomikas, Personāla pārvaldības un Juridiskās daļas. Darbinieku amatu un uzņēmuma procesu risku izvērtējums jāiesniedz «Rīgas satiksmes» valdei līdz šā gada 1.augustam.

11. aprīlī «Rīgas satiksmes» valdes sēdē tika pieņemts lēmums par ISO 370001:2016 Starptautiskā standarta pretkorupcijas vadības sistēmām (Anti-bribery management system standard) ieviešanas uzsākšanu. Minētais standarts sniedz vadlīnijas pretkorupcijas vadības sistēmu izveidei, uzturēšanai, pārskatīšanai un uzlabošanai. Šis standarts vērsts uz dažādu kukuļošanas shēmu novēršanu valsts un privātā sektorā, ar un bez starpnieka, ar labuma gūšanu organizācijai vai tikai atsevišķam tās nodarbinātajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikos uzbūvētu, bet ekspluatācijā dažādu iemeslu dēļ nenodotu ēku īpašniekiem palikuši daži gadi dokumentu sakārtošanai, jo pretējā gadījumā tiem draud 3% nekustamā īpašuma nodoklis. Tomēr pašvaldības ceļ trauksmi par sarežģīto procesu un reformas pabeigšanai aicinās valdību to vienkāršot, svētdien ziņo LNT raidījums TOP10.

Pirms pieciem gadiem politiķi lēma cīnīties ar tiem, kuri bezgalīgi «pagarina būvatļaujas» un tādējādi nemaksā nekustamā īpašuma nodokli. Ar likumu saistītajos noteikumos tagad noteikts maksimālais būvniecības termiņš - astoņi gadi. Tās ēkas, kas līdz 2014.gada 1.oktobrim atradās būvniecības procesā, līdz 2022.gada 30.septembrim būtu jānodod ekspluatācijā vai vismaz jābūt veiktai kadastrālai uzmērīšanai, lai tām varētu sākt piemērot nodokli. Šī norma attiecas arī uz ekspluatācijā nenodotām padomju laika ēkām, kuru īpašniekiem tagad jārauš putekļi no desmitiem gadu seniem dokumentiem un lietas jāsakārto, jo pretējā gadījumā pašvaldības tām sāks piemērot paaugstināto 3% nodokli. Par to, cik daudz ir šādu ekspluatācijā nenodotu padomju laikos celto ēku, precīzu ziņu nav nevienam, jo vēsturiski informācija saglabājusies papīra formā vai dati vispār pazuduši. Īpašumiem bagātas pašvaldības, kuras tikai tagad sāk apzināt vēsturisko mantojumu, situāciju vērtē kā sarežģītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad sudraba cena palēkusies jau gandrīz uz pusi, un ASV preču biržā tā pietuvojusies 30 ASV dolāru atzīmei par unci.

Sudrabs ir lētāka dārgmetālu tirgus karaļa – zelta – alternatīva, un veids kā nu, šķiet, pietiekami daudzi pasaules iedzīvotāji gatavi likt likmi uz palielākas nestabilitātes – pat esošās monetārās un finanšu sistēmas sabrukuma - iespējamību. Savukārt zelta cena kopš šā gada sākuma ASV preču biržā palēkusies par 23%, kur tā uz brīdi (augusta sākuma) atzīmējās pat virs 2 tūkst ASV dolāru atzīmes par Trojas unci.

"Es jau kopš 2002. gada gaidu neizbēgamu šīs monetārās sistēmas norietu. Jau 20 gadus kalna galā vicinu šādu karogu, un pēkšņi daudzi sākuši uz mani skatīties un teikt – šis vīrs ir ģēnijs," "Bloomberg" teic, piemēram, "Merian Gold and Silver Fund" vadītājs Neds Neilors-Leilands.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības) 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Nedaudz vājāks par gaidīto 1. ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem.

Savukārt apbrīnojami straujš ir kāpums celtniecībā – 35%. Šajā nozarē turpmākajos ceturkšņos gaidāma lēnāka, taču joprojām ļoti spēcīga attīstība. Laika apstākļu dēļ celtniecības apjomi 1. ceturksnī vienmēr ir apmēram puse no pārējo ceturkšņu vidējā, tāpēc nozares ietekme uz ekonomiku kopumā būs ļoti spēcīga pat pie mērenāka apjomu kāpuma gada griezumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Brīvas dzīvestelpas meklētājs

Kaspars Odiņš, speciāli DB, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļotājs un publicists Gints Barkovskis atkal iemetis sevi ekstremālā situācijā

Guļ nu jau pāris mēnešus tikai dažas stundas diennaktī, lai nepārtrauktu soli pa solim virzīties uz priekšu. Šoreiz gan viņš neairējas kopā ar draugu Kārli Bardeli pāri okeānam, par ko krāšņi izklāstīts gan grāmatā Okeāna saviļņotie. Atklāt sevi no jauna, gan dokumentālā filmā. Viņš gluži vai pēdējiem spēkiem tuvojas mērķim «Ziemeļpolā». Precīzāk – latviešu Ziemeļpolā Zosēnos, vecāku mājās Zanderos, pie krāsns liesmas, pārdabiskā klusumā un mierā pabeidz vēl vienu grāmatu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādām personības kvalitātēm jābūt, lai izkustinātu un īstenotu šķietami neiespējamu projektu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Meklē iespējas darboties bez valsts atbalsta

Armanda Vilcāne, 21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas enerģija meklē iespējas darboties bez valsts atbalsta un gatavojas tiesu darbiem par OIK atļaujas atcelšanu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrija (EM) šā gada 5. martā nolēma atcelt tiesības SIA Rīgas enerģija koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Rīgas enerģijas līdzīpašnieks un valdes loceklis Pēteris Dzirkals intervijā DB norāda, ka šādā veidā uzņēmuma darbs tiek apzināti apgrūtināts, tomēr pārtraukt stacijas darbību nav paredzēts. Neraugoties uz to, ka uzņēmuma biznesa plāns balstīts uz obligātā iepirkuma atļauju, šobrīd tiek meklētas iespējas darboties bez valsts atbalsta.

Fragments no intervijas

Kāds ir EM pamatojums – kāpēc atļauja tika atcelta?

Vienīgais oficiālais skaidrojums saistās ar to, ka koģenerācijas stacija nebija nodota ekspluatācijā. Saskaņā ar EM prasībām un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, mūsu pienākums bija līdz 2017. gada 5. oktobrim iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina elektrostacijas derīgumu paralēlam darbam ar sistēmu pēc 72 stundu testa. Šie bija galvenie punkti, kas Rīgas enerģijai bija jāizpilda, lai saglabātu tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kas arī tika izdarīts. 2017. gada 1. novembrī, atbildot uz deputātu jautājumiem, EM skaidri definēja, ka par ražošanas sākuma pienākuma izpildi tiek atzīts brīdis, kad saņemta sistēmas operatora izdota atļauja. Arī Rīgas būvvalde apstiprināja, ka objektu eksplutācijā viņi ir tiesīgi pieņemt tikai pēc Sadales tīkla veiktā testa, un tas ir tikai loģiski. Šobrīd EM izvirzījusi jaunus nosacījumus attiecībā uz būves nodošanu ekspluatācijā, argumentējot, ka ekspluatācijā būve bija jānodod jau pirms tehnoloģiju un iekārtu darbības pārbaudes. Uzskatu, ka šis jautājums ir politisks un šādā veidā normatīvie akti tiek interpretēti ar mērķi apgrūtināt Rīgas enerģijas darbību. Mēs esam padarīti par tautas ienaidniekiem, kas OIK maksājuma ietvaros ir saņēmuši miljonus. Jāsaka, tā gluži nav – mēs neesam saņēmuši nevienu centu. Tas nozīmē, ka visi tie, kas pārdzīvo par šo komponenti savos elektrības rēķinos, Rīgas enerģijai neko nav maksājuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pasažieru, ne kravu pārvadājumu jomā iesaistītajām pusēm šogad izaicinājumu netrūka. Un var samērā droši apgalvot, ka nākamais gads nebūs vieglāks, jo atbildes uz daudziem problemātiskiem jautājumiem palikušas neatrastas, bet viegli sasniedzamus risinājumus pie apvāršņa nemana.

Piemēram, tranzītbiznesa pārstāvji šobrīd ir tādā pašā neziņā kā gada sākumā par to, ko īsti sagaidīt Krievijas un citu NVS valstu izcelsmes kravu jomā. Kaimiņvalsts savu stratēģiju vispirms maksimāli noslogot savas ostas nav mainījusi, Krievijas dzelzceļš šī politiskā uzstādījuma dēļ spiests neapstiprināt kravu nosūtījumu pieprasījumus mūsu termināļu virzienā, līdz ar to enerģētisko kravu apjomi lielā mērā arī nākamgad būs atkarīgi no laika apstākļu un tirgus konjunktūras. Proti, kad naftas produktu un ogļu kravas kaimiņvalsts Baltijas jūras austrumu krasta ostās Krievijā nevarēs apstrādāt aizsalušo kuģu ceļu vai pārāk lielā pieprasījuma dēļ, tad arī Latvijas stividoriem un dzelzceļa operatoriem būs ko darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Soda pensiju krājējus

Jānis Šķupelis, 22.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Šā gada notikumiem bijusi plaša ietekme uz lielas daļas pasaules cilvēku dzīvi. Viena no jomām, kur pandēmijas nospiedumu vēl izjutīsim, ir uzkrājumi nākotnei. Pie apvāršņa pagaidām nespīd procentu likmju palielināšana. Tas savukārt nozīmē, ka fiksētā ienesīguma tirgū sagaidāmā atdeve ir ļoti liesa.

Kopumā zemās likmes ir labvēlīgas kredītu ņēmējiem, bet šāda realitāte var apbēdināt krājējus, ja tie izvēlas kādus nosacīti drošus, konservatīvus ieguldījumus. Savukārt ideju virzītāji – tie, kas aizņēmās, – var tikt pie vairāk vai mazāk naudas par brīvu. Nodoms negatīvo likmju ieviešanai, protams, ir izaugsmes veicināšana. Šajā pašā laikā pastāv risks, ka cilvēki gluži kā par spīti vēl piesardzīgāk tērē naudu, jo saprot, ka uzkrāt vajag vairāk.

Pastāv arī uztraukums, ka aktuālās ekonomikas nedienas un bezdarba pieaugums galu galā novedīs arī pie mazākiem nodokļu ieņēmumiem, kas tiek virzīti valstu pensiju fondēšanai. Savukārt kādus smagus lēmumus, piemēram, par krasu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, papildu maksājumiem un nodokļiem negrib pieņemt neviena aktuālā valdība. Līdz ar to tie var tikt novilcināti līdz pēdējam iespējamajam brīdim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudens finanšu tirgos tika gaidīts ar zināmām bažām. Kā nekā tieši pirms gada aizsākās spēcīga akciju izpārdošana, kas ASV fondu tirgu nogāza teju par 20%.

Līdzīgas nedienas bija arī Vecajā kontinentā, kur rudens un ziemas sākums lieliski parādīja, cik ātri akciju tirgū var sadegt aptuveni divi triljoni eiro. Rīt jau oktobris, un šis mēnesis kā tāds dažkārt tiek gaidīts ar zināmām bažām (arī septembris, bet to, šķiet, būsim pārdzīvojuši daudzmaz veiksmīgi), jo tieši tā laikā finanšu tirgi piedzīvojoši dažus no saviem pašiem lielākajiem sabrukumiem.

Katrā ziņā Eiropai pēdējā laikā jaunumi nav tie paši labākie: reģiona motora - Vācijas - ražošana pamatīgi iebuksējusi, un vājums draud inficēt arī pagaidām noturīgo patēriņu. Šīs valsts uzņēmēju gaidas par nākotni ir pesimistiskās kopš iepriekšējās globālas finanšu krīzes. Tepat pie apvāršņa gozējas Brexit, un ASV, šķiet, spriež ne tikai par tarifiem Vecā kontinenta vīnam un rokassomiņām, bet arī apsver tos noteikt Eiropas spēkratu industrijai. Vismaz finanšu tirgū omu pozitīvu pagaidām uztur centrālo banku monetārās stimulēšanas aktivitāte. Tiesa gan, arī šajā frontē munīcija lielā mērā, šķiet, ir izšauta, un dažiem Eiropas reģioniem negatīvo likmju politika, iespējams, pat nebūt nav vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvija bez amerikāņu kalniņiem

Daiga Laukšteina, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Eiropas lielākie atrakciju parki pelnījuši, lai tajos pavadītu vismaz dienu, Latvijā tik jaudīga nav neviena, un arī pie apvāršņa tādu nemana

Taču, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Patlaban par pirmrindnieku kļūt ir iespējas visām trim Baltijas valstīm. Visdrīzāk, ar vienu vērienīgu atrakciju parku arī pietiktu, lai attiecīgo tirgu te pārklātu. Tiesa, visapdomīgākajai vajadzētu būt Igaunijai, kurai salīdzinoši netālu – Helsinkos – strādā Ziemeļeiropā atrakciju piedāvājumā plašākais parks Linnanmaki (www.linnanmaki.fi), kas izceļas ar savu unikālo amerikāņu kalniņu paveidu un ir arī Latvijai ģeogrāfiski vistuvākais tāda tipa izklaides centrs.

Skaidrs, ka jebkurš pievilcīgs tūrisma objekts silda valsts ekonomiku, tālab vietvaras apspriežu dienaskārtībā savulaik iekļāvās arī jautājums par atrakciju parka izveidi. Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atminas, ka šīs tūkstošgades sākumā Kopenhāgenā izvietotā Tivoli izklaižu parka «radinieks» bija ieskatījies arī Latvijā un galvaspilsētas domnieki sprieda, kur tādam būtu piemērotākā vieta. Iecere gan pieklusa, un kopš tā laika par jebkādu tamlīdzīga jautājuma attīstību nekas nav dzirdēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kaut ko aktīvi gaidot, var arī beigās sagaidīt

Jānis Šķupelis - DB Investora redaktors, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad līdz oktobrim no pasaules lielākajiem akciju tirgiem labi bija klājies gandrīz tikai ASV. Tiesa gan, nu arī šis tirgus sāk izskatīties visai saguris, un pagājušās nedēļas vidū tā nozīmīgākie raksturojošie indikatori pietuvojās vai pat sasniedza tā saucamo korekcijas stadiju, par ko tiek saukts cenu kritums no iepriekšējām augstienēm vismaz par 10%.

Ja akciju cenas sarūk, tad investori, redzot, kā deg to nauda, kļūst krietni nervozāki un arvien biežāk sāk piesaukt tādu biedējošu dēmonu kā recesija. Kā nekā - straujāki akciju cenu kritumi bieži tiek uztverti gluži kā priekšvēstneši ekonomikas lejupslīdei. Tas jau nekas, ka mēdz jokot - tās pašas korekcijas pareģojušas veselas deviņas no piecām pēdējām recesijām. Tas tādēļ, ka cenu korekcija akciju tirgū mēdz būt krietni biežāka parādība par recesiju atnākšanu. Citiem vārdiem sakot - straujāks akciju cenu kritums var nozīmēt arī viltus zvanus. Kā būs šoreiz? Protams, grūti paredzēt.

Ar recesiju precīzu prognozēšanu pat visprestižākajiem finanšu guru bieži vien ir tā, kā ir. Skaidrs gan ir tas, ka tā kaut kad pienāks. Katrā ziņā pašlaik tirgus dalībnieki pastiprināti spriež par vairāku faktoru kopumu, kuru rezultātā tiek apšaubīts veselīgas pasaules ekonomikas izaugsmes stāsts. Jāņem vērā, ka to pašu ASV akciju cenu pieaugums turpinās jau aptuveni deviņus ar pusi gadus. Tik ilgs cenu pieaugums pats par sevi daudzus dzen zināmā trauksmē, kā rezultātā daudzi, šķiet, sāk būt zemā starta gatavībā kaut ko sliktu arī sagaidīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un Āzijas akciju biržās ceturtdien kritās akciju cenas, valdot nervozitātei par jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos no Ķīnas, bet Volstrītā akciju cenas bija stabilas, jo ANO Pasaules veselības organizācija (WHO) neizsludināja globālu trauksmi.

Ķīna ceturtdien bloķēja transportu no divām lielpilsētām provincē, kas ir šī vīrusa uzliesmojuma centrā, mēģinot ierobežot slimības izplatīšanos.

"Tā ir ārkārtas situācija Ķīnā, bet vēl nav kļuvusi par globālu veselības ārkārtas situāciju," reportieriem Ženēvā paziņoja WHO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam un palielinājās arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz samazinājās.

"Mēs sākām ar kritumu no rīta, jo Ķīna noteica dažādu pakāpju karantīnu pilsētām," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings. "Un tad akcijas atkopās pēc tam, kad WHO nepasludināja lielāku krīzi par to, kāda tā ir," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

2008.gada nekustamā īpašuma krīze un Covid-19

Nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" veidotājs Oskars Zariņš, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzināsim 2008.gada nekustamā īpašuma krīzi ar šobrīd jau esošo, bet vēl vairāk briestošo Covid-19 krīzi.

2008.gada nekustamā īpašuma krīzi teorētiski varēja paredzēt, ņemot vērā, ka ASV jau no 2004.gada nekustamā īpašuma tirgus cenas arvien auga un auga, radot burbuli, tādējādi iespaidojot arī visas pasaules nekustamā īpašuma tirgus stabilitāti. Tomēr tāpat kā 2008.gada nekustamā īpašuma krīze Latvijā kopumā atnāca negaidīti, tāpat arī Covid-19 izraisīja nestabilitāti burtiski pāris dienu laikā.

Izmantosim "nemelo pats sev" stratēģiju, lai labāk izprastu, kā rīkoties pašreizējā situācijā.

Tāpat kā 2008.gadā arī pašreiz daudzi īpašumu pārdevēji gaida situācijas uzlabošanos, bet būsim godīgi pret sevi - jāapzinās, ka viss neatrisināsies, sākot ar 14.aprīli. Visticamāk, krīzes seku lēna atrisināšanās varētu sākties ātrākais pēc diviem gadiem, un pilnībā atgūsim ekonomisko stabilitāti, skatoties vismaz piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas dīkstāvē vai ir jau atbrīvoti no darba, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) pētījums, kas tapis atsaucoties tūrisma un viesmīlības nozares profesionālo asociāciju aicinājumam.

Pētījuma ietvaros aptaujāti vadošie nozares uzņēmumi, kas uzskata, ka ir nepieciešama pārskatīt valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt krīzi.

"Tūrisma industrija Covid-19 pandēmijā ir cietusi vissmagāk, tāpēc tā ir viena no pirmajām tautsaimniecības nozarēm, kurai gan Eiropas Komisijas, gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī tiek izstrādāti īpaši mērķēti glābšanas plāni. Piemēram, Lietuvas valdība tūrisma nozarei iezīmējusi atbalstu 45 miljonu eiro apmērā. Arī Latvijas valdībai ir svarīgi ieklausīties nozarē un tās akūtajās vajadzībās, pretējā gadījumā tuvākajā laikā ne tikai būtiski pieaugs bezdarbnieku skaits un slogs uz sociālo budžetu, bet mēs arī riskējam pazaudēt Latvijas ekonomikai nozīmīgu nozari," uzsver Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Komentāri

Pievienot komentāru