Jaunākais izdevums

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Darba vieta un amats: SIA SVM, valdes priekšsēdētājs

Sarakstā - 59.

1. Jā, tie ir mani pirmie soļi politikā.

2. Mana profesionālā darbības sfēra ir saistīta ar IT nozari un ir ļoti skumji redzēt to, cik daudz šīs nozares profesionāļu pamet mūsu pilsētu un mūsu valsti, nespēdami atrast šeit atbilstošu darbu. Tajā pat laikā esmu pārliecināts, ka Rīga var kļūt par līderi informācijas tehnoloģiju jomā Baltijas valstīs. Mums ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi - augsti kvalificēti profesionāļi un ātrs internets.

Par savu mērķi politikā esmu uzstādījis novērst IT nozarē strādājošā kvalificētā darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm. To var paveikt vienīgi ar pārdomātu sociālo politiku. Tādēļ man kā sociāldemokrātam ir tuvi PPA Saskaņas Centrs paustie uzskati. Savas ieceres vēlos realizēt tieši šīs spēcīgās komandas sastāvā, kuru vada Nils Ušakovs.

Db.lv centās sazināties arī ar apvienības kandidātu SIA Sistemserviss direktoru Vladimiru Ivanovu, tomēr viņa viedokli tā arī neizdevās uzzināt.

- Partija Vienoti Latvijai

Rihards Zariņš, dzimšanas gads: 1972, dzīves vieta: Rīga, tautība: latvietis

Darba vieta un amats: biznesa inkubatora SIA HUB Riga (apgrozījums 2012. gadā 465 tūkst. Ls; peļņa pēc nodokļiem - 4830 Ls, pamatkapitāls - 2000 Ls) vadītājs.

Sarakstā – 11.

1. Jā, šis ir mans pirmais starts politikā. Vēl pirms pāris mēnešiem man pat prātā neienāca, ka to darīšu. Bet tad nāca piedāvājums no partijas līdera, kuru es ļoti labi pazīstu jau daudzus gadus. Es izpētīju partijas programmu un pamatnostādnes un tā man šķita gana simpātiska, tāpēc pieņēmu lēmumu piedalīties.

2. Pēdējos piecus gadus darbojoties biznesa inkubācijas sfērā un ikdienā sastopoties ar daudziem jaunu biznesu uzsācējiem, es redzu, cik niecīgs šobrīd ir atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai no Rīgas domes puses. Faktiski ir tikai viena reāla programma, kas ir domāta uzņēmējdarbības uzsācējiem – Atspēriens. Tās budžets ir nepilni 100 tūkstoši latu, un gandrīz pusi no šīs naudas dod Swedbank. Manuprāt, tas ir daudz par maz.

Pilsētas attīstības pamatā vajadzētu būt spēcīgai ekonomikai, kā arī saprotamai un sakārtotai uzņēmējdarbības videi – tādai videi, kas veicinātu jaunu uzņēmumu rašanos un attīstību, kā arī investīciju piesaisti. Jo aktīvāka un veiksmīgāka būs uzņēmējdarbības vide, jo vairāk tiks radītas jaunas darbavietas un vairāk naudas ieplūdīs gan iedzīvotāju maciņos, gan valsts un pašvaldības budžetā. Tas, savukārt, palīdzēs risināt socialās problēmas - atbalstīt mazturīgos iedzīvotājus, būvēt bērnudārzus un skolas, atjaunot un papildināt pašvaldības dzīvojamo resursu. Tātad, atbalstot uzņēmējdarbību, tikts veicinātas un aktualizētas arī citas pašvaldībai svarīgas jomas. Ar šiem jautājumiem arī esmu gatavs strādāt.

Edgars Kažoks, dzimšanas gads: 1983, dzīves vieta: Rīga, tautība: latvietis

Darba vieta un amats: SIA Financial Bridge Company (apgrozījums 2012. gadā - 29,4 tūkst. Ls; peļņa pēc nodokļiem - 802 Ls, pamatkapitāls - 2000 Ls), valdes priekšsēdētājs, SIA Projektu Vadības eksperti (apgrozījums 2012. gadā 24,7 tūkst. Ls; zaudējumi - 1045 Ls, pamatkapitāls - 2000 Ls), valdes priekšsēdētājs, SIA Izglītības un zinātnes projekti (apgrozījums 2012. gadā 3828 Ls; peļņa pēc nodokļiem - 650 Ls, pamatkapitāls - 2000 Ls), valdes priekšsēdētājs, Rīgas 1. medicīnas koledža, projektu vadītājs.

Sarakstā - 15.

1. Jā, šis ir mans pirmais starts politikā.

2. Politikā vēlējos iesaistīties jau pirms kāda laika, bet nebija politiskā spēka, kurm pievienoties. Politikā izlēmu iet šobrīd, jo tika izveidota jauna partija Vienoti Latvijai, kuras vērtības un ideoloģiju es atbalstu.

Rīgas pašvaldība un pilsēta pēdējos gados ir zaudējusi daudz cilvēku (iedzīvotāju skaits samazinās). Daļa no iedzīvotājiem aizbrauc, jo nespēj atrast darbu vai realizēt sevi. Viens no veidiem, kā atbalstīt iedzīvotājus, ir radīt vidi jauno uzņēmumu izveidei un darbībai pirmajos to darbības gados. Bezdarbnieki un nestrādājošie jāiedrošina un jāatbalsta, lai lai viņi kļūtu par pašnodarbinātajiem. Šobrīd Rīgas domes sniegtais atbalsts ir neadekvāti mazs. Plānojam būtiski palielināt Rīgas domes finansiālo iesaisti jaunos uzņēmējus atbalstošos pasākumos - piemēram, biznesa inkubatori un Atspēriens, Ideju Kauss u. c. darbības, kas saistītas ar starta kapitāla pieejamību.

- Centriskā partija LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA

Aļona Jakoba, dzimšanas gads: 1972, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta.

Darba vieta un amats: apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Rītausma-V (apgrozījums 2012. gadā - 25 915 Ls, peļņa pēc nodokļiem - 1713 Ls, pamatkapitāls - 2000 Ls), vienīgā valdes locekle; Politiskā partija Tautas Kontrole, valdes locekle; biedrība Amatnieku un rokdarbu meistaru asociācija, valdes locekle;

Sarakstā - 9.

1. Iepriekš kandidēju Saeimas vēlēšanās, pārstāvot partiju Tautas kontrole.

2. Mana motivācija kandidēt pašvaldības vēlēšanās nav saistīta ar biznesa interesēm, bet gan sociālajiem jautājumiem. Vēlos, lai Latvijā un Rīgā cilvēks varētu dzīvot normāli, sevišķi svarīgi ir tie jautājumi, kas saistīti ar bērniem - viņu izglītību un drošību.

Anatolijs Romaņuks, dzimšanas gads: 1988, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta.

Darba vieta un amats: kravu pārvadāšanas pakalpojumu, izmantojot autoceļus, uzņēmums SIA Auto-Krava (apgrozījums 2012. gadā – 80 677 Ls, zaudējumi pēc nodokļiem - 322,7 tūkst. Ls, pamatkapitāls – 272 tūkstoši Ls), valdes priekšsēdētājs; kravu pārvadāšanas pa autoceļiem uzņņēmums SIA Holdinga Kompānija RABA (apgrozījums 2012. gadā – 491 tūkst. Ls, zaudējumi pēc nodokļiem -131 tūkst. Ls, pamatkapitāls – 47 tūkst. Ls), valdes priekšsēdētājs; apsardzes pakalpojumu SIA Revian (apgrozījums 2012. gadā – 17,8 tūkst. Ls, zaudējumi pēc nodokļiem - 9984 Ls, pamatkapitāls - 2000 Ls), valdes priekšsēdētājs; automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga SIA Baltijas Autonoma (apgrozījums 2012. gadā – 43,2 tūkst. Ls, zaudējumi pēc nodokļiem -734 Ls, pamatkapitāls – 50 tūkst. Ls), valdes priekšsēdētājs; zinātniskās ražošanas uzņēmums Jaunais Bioprodukts (apgrozījums 2012. gadā – 0 Ls, zaudējumi pēc nodokļiem - 3174 Ls, pamatkapitāls - 2000 Ls), valdes priekšsēdētājs.

Sarakstā – 5.

1. Šis nav mans pirmais starts politikā.

2. Politikā es eju, lai, izmantojot savu iegūto pieredzi uzņēmējdarbībā, uzlabotu saimniecisko darbību savā pilsētā – plānoju strādāt pie komunālo maksājumu samazināšanas un ceļu stāvokļa uzlabošanas. Vēlos strādāt savas pilsētas labā, rūpēties par to, lai katrs rīdzinieks savā pilsētā justos ērti un komfortabli. Vēlos palīdzēt attīstīties mazajam un vidējam biznesam pilsētā, jo jaunu darba vietu izveidošana ir ļoti svarīga pilsētas iedzīvotājiem un pilsētas attīstībai kopumā.

- Politiskā partija Alternative

Aivars Daģis, dzimšanas gads: 1963; dzīves vieta: Rīga; tautība: latvietis.

Darba vieta un amats: kravu pārvadāšanas pa autoceļiem pakalpojumu uzņēmums SIA Bona transports (apgrozījums 2012. gadā – 354 tūkst. Ls, peļņa pēc nodokļiem – 2840 tūkst. Ls, pamatkapiātls – 50 tūkst. Ls), valdes priekšsēdētājs;

Sarakstā – 15.

1. Jā, šī ir pirmā reize, kad kandidēju vēlēšanās.

2. Uz vēlēšanām raugos diezgan mierīgi - ja tikšu ievēlēts, tad darbošos politikā, bet, ja netikšu – tad ne. Nākotnē tomēr redzu sevi vairāk saimnieciskajā darbībā, nevis politikā, jo man pilnībā pietiek darba savā uzņēmumā. Ir grūti raksturot savu motivāciju, kādēļ iesaistījos šajā partijā, bet viens no iemesliem ir tas, ka es pazīstu cilvēkus, kas šajā partijā darbojas.

Felikss Maslobojevs, dzimšanas gads: 1978; dzīves vieta: Rīga; tautība: krievs.

Darba vieta un amats: informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumu uzņēmums SIA FM alliance (apgrozījums, peļņa 2012. gadā - uzņēmums uzsācis darbību 2013. gada martā, pamatkapitāls - divi lati), valdes priekšsēdētājs; SIA Gerda Plus (apgrozījums 2012. gadā – 25,8 tūkst. Ls, zaudējumi pēc nodokļiem – 1,6 tūkst. Ls, pamatkapitāls – 4000 Ls), valdes priekšsētājs.

Sarakstā – 37.

1. Jā

2. Vēlos mainīt esošo sistēmu, lai būtu labi gan «parastajiem» cilvēkiem, gan uzņēmējiem. Vēlētos pārskatīt nodokļu politiku, lai tā veicinātu uzņēmējdarbību, līdzīgi, kā tas ir kaimiņvalstīs. Patlaban nodokļu politika biznesu gremdē. Kā pilsonis, ne vien tikai kā uzņēmējs, es vēlētos arī mazāku korupciju pašvaldībās.

- Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Jānis Kalnačs, dzimšanas gads: 1943, dzīves vieta: Rīga, tautība: latvietis.

Darba vieta un amats: Nodibinājuma Latvijas Tehnoloģiskais centrs valdes loceklis, SIA Virsma valdes loceklis

Sarakstā - 15.

1. Tas nav mans pirmais starts un šajā vidē jau kādu laiku esmu grozījies.

2. Izlēmu to jau kā Tautas frontes aktīvists ar motivāciju: Kas gan cits, ja ne es? Bet kopš tā laika esmu tik daudz vīlies un «aplauzis ragus», ka pašreizējais starts uzskatāms par nejaušību un varbūt vēlmi kaut cik uzturēties sabiedrībā. Turklāt apzinos, ka ievēlēšanas iespēja ir vienāda ar nulli, tādēļ mani plāni ir pēc iespējas ilgāk un ražīgāk strādāt savā profesijā, tomēr vērojot politiskos procesus un aktīvi reaģējot, saskaņā ar pārliecību.

Jānis Stradiņš, dzimšanas gads: 1985, dzīves vieta: Krustpils novads, tautība: latvietis

Darba vieta un amats: SIA Japeserviss.lv valdes loceklis

Sarakstā – 30.

1. Šīs ir manas otrās vēlēšanas.

2. Kandidēju, jo visvairāk mani patlaban uztrauc situācija ar darba algām. Patlaban tiek runāts, ka ekonomiskā krīze valstī ir beigusies, taču tas vairāk attiecas uz lielajiem uzņēmējiem, un darba cilvēki to nejūt, situācija pat nereti ir sliktāka nekā iepriekš. Tādēļ ir jādomā par darba algu paaugstināšanu, jaunu darba vietu izveidi, kā arī jaunu rūpnīcu būvniecību pašiem, nevis tikai gaidīt, kad ienāks kāds ārvalstu uzņēmums.

- Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība Par Neatkarīgu Latviju!, Latvijas kustība SOLIDARITĀTE

Renata Daņilina, dzimšanas gads: 1985, dzīves vieta: Rēzeknes novads, tautība: krieviete.

Darba vieta un amats: SIA Royal Lighting (apgrozījums 2012. gadā – 62,8 tūkst. Ls, zaudējumi pēc nodokļiem – 12,6 tūkst. Ls, pamatkapitāls – 10 tūkst. Ls) direktore, SIA Megaluks Save Energy (apgrozījums 2012. gadā – 23,9 tūkst. Ls, zaudējumi pēc nodokļiem – 8860 tūkst. Ls, pamatkapitāls – 2000 Ls) direktore un Megaluks zīmola īpašniece

Sarakstā - 13.

1. Jā, tas ir mans pirmais starts vēlēšanās.

2. Kandidēt nolēmu, jo kā uzņēmuma vadītāja nevaru vairs skatīties, kā cieš uzņēmēji neadekvātu un pārmerīgi augstu nodokļu dēļ. Atbalsta vietā viņi saņem tikai šķēršļus. Tas pats arī ir ar darbiniekiem un pensionāriem. Nākotnē esmu plānojusi attīstīt Eiropas piedāvātos projektus un arī Latvijas biznesu ar Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem.

- Rīcības partija

Normunds Grostiņš, dzimšanas gads: 1964, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta.

Darba vieta un amats: Latvijas Nākotnes Institūts, valdes priekšsēdētājs; Latvijas - Ķīnas apmaiņas korporācija, valdes priekšsēdētājs; Rīcības partija, valdes priekšsēdētājs.

Sarakstā - 15.

1. Par savu startu politikā uzskatu dalību 1987. gada 14. jūnija notikumos pie Brīvības pieminekļa. 1992. gadā panācu no PSRS pārņemto «izbraukšanas vīzu» atcelšanu Latvijas Republikā. Kopš 1998. gada vadu tagadējās Rīcības partiju (agrāk Partija Eiroskeptiķi).

2. Deviņdesmito gadu sākumā biju viens ekspertiem, kuri panāca, ka Ekonomisko Reformu ministrija sāk darbu pie brīvostu izveides. Kā SIA Latvijas - Ķīnas apmaiņas korporācija valdes priekšsēdētājs un Latvijas Nākotnes Institūta vadītājs es saskatu iespēju ievērojami labāk izmantot Latvijas brīvostu iespējas. Daudz lielāka uzmanība politikā jāveltī Latvijas interešu aizsardzībai ES. Par šo tēmu esmu šogad izdevis 120 lpp. grāmatu, kas PDF formātā bez maksas pieejama parlatu.lv. Vēlos dzīvot Latvijā, kas sekmīgi attīstās pēc Skandināvijas valstu parauga. Latvijas interešu aizsardzības programmu piedāvāšu nākamā gada 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Atis Puduls, dzimšanas gads: 1969, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta.

Darba vieta un amats: SIA MCH (apgrozījums 2012. gadā 7353 Ls; peļņa pēc nodokļiem - 2045 Ls, pamatkapitāls - 10 Ls),, valdes loceklis.

Sarakstā – 3.

1. Politikā startēju 1995. gada Saeimas vēlēšanu uzvarētājas Demokrātiskās Partijas Saimnieks jaunatnes organizācijā. Vēlēšanās kandidēju pirmoreiz.

2. Kā SIA MCH valdes loceklis uzskatu, ka jāmazina birokrātiskais slogs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Esmu pievērsis uzmanību pašvaldības uzņēmumu darba zemajai efektivitātei. Jaunajai Rīgas domei tajos būtu lietderīgi veikt saimniecisko auditu.

- Partija VIENOTĪBA

Nils Josts, dzimšanas gads: 1966, dzīves vieta: Rīga, tautība: latvietis.

Darba vieta un amats: Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu uzņēmums SIA Joscom (apgrozījums 2012. gadā - 2 808,00 Ls, peļņa pēc nodokļiem - 1,00 Ls, pamatkapitāls - 5 Ls), valdes priekšsēdētājs;

Sarakstā - 30.

1. Pirmā kandidēšanas reize.

2. Viens no iemesliem, kāpēc pievērsos [politikai] - pievērsos uzņēmēsdarbībai, pabeidzu maģistru uzņēmējdarbības vadībā un nolēmu pats nodarboties ar biznesu, ar ko agrāk nebiju nodarbojies. Tas izraisīja dažādus jautājumus un vēlmi izprast no uzņēmējdarbības viedokļa, kas būtu maināms, uzlabojams nosacīti jauno, nelielo uzņēmēju darbības uzsākšanā, uzsākot šo procesu. Tikai jau tā var kaut ko mainīt, kā iesaistoties kādā politiskajā spēkā, cenšoties meklēt instrumentus, ar kuriem var kaut kādas izmaiņas, uzlabojumus panākt.

Viktors Vilkaušs, dzimšanas gads: 1980, dzīves vieta: Jēkabpils, tautība: latvietis.

Darba vieta un amats: SIA Viko Finance (apgrozījums 2012. gadā - nav ierakstu, peļņa pēc nodokļiem - nav ierakstu, pamatkapitāls - 2 000 Ls), valdes loceklis; SIA Jēkabpils ziņas (apgrozījums 2012. gadā - 635,00 Ls, peļņa pēc nodokļiem - -14 529,00 Ls, pamatkapitāls - 7 000 Ls), valdes loceklis; Biedrība Vecāki Jēkabpilij, valdes loceklis; partija Vienotība, revīzijas komisijas loceklis.

Sarakstā - 61.

1. Ja runa ir par Rīgu, tad Rīgā pirmoreiz. Iepriekš ir bijusi pieredze Jēkabpils pašvaldības vēlēšanās un Saeimas vēlēšanās šīs pašas partijas ietvaros.

2. Sabiedrības līdzdalība - ļoti vienkārši. Nav svarīgi, vai esi uzņēmējs vai skolotājs, vai kādas citas nozares pārstāvis.

- Partija Par Dzimto Valodu!

Iļja Kozirevs, dzimšanas gads: 1966, dzīves vieta: Rīga, tautība: ebrejs

Darba vieta un amats: SIA Regimus (apmaksātais pamatkapitāls 100 LVL), valdes priekšsēdētājs, SIA PP14 (apmaksātais pamatkapitāls 7000 LVL; apgrozījums 12378 LVL; zaudējumi pēc nodokļiem - 795 LVL) valdes priekšsēdētājs, SIA DialTone (apmaksātais pamatkapitāls 4000 LVL; apgrozījums 0.00 LVL; zaudējumi pēc nodokļiem - 162 LVL) rīkotājdirektors, biedrība Tautu Draudzība priekšsēdētājs, SIA Informācijas un telekomunikācijas serviss (apmaksātais pamatkapitāls 3000 LVL; apgrozījums 0.00 LVL; zaudējumi pēc nodokļiem - 10730 LVL), valdes priekšsēdētājs, SIA K-Ofis (apmaksātais pamatkapitāls 3000 LVL; apgrozījums 6099 LVL; zaudējumi pēc nodokļiem - 130362 LVL), valdes priekšsēdētājs.

Sarakstā – 4.

1. Kopš 2007. gada, kad es savā dzimtenē atkal biju saņēmis pilsonību caur pazemojošo naturalizācijas procedūru, esmu piedalījies politikā vienīgi pasīvi, t.i., ar balsošanu. Piederība partijai Par dzimto valodu! un piedalīšanās Rīgas domes vēlēšanās ir mana pirmā pieredze, aktīvi piedaloties politikā.

2. Biju spiests iet politikā, jo atklāju, ka neviena partija neaizsargā idejas, kas man šķiet taisnīgas, un nepārstāv manas intereses tā, kā es uzskatu par pareizu. Saskaņas Centrs to darīt nevēlas, bet PCTVL nespēj. Tā kā es jau sen pielieku pūles tam, lai likvidētu savu biznesu un pārstātu būt par uzņēmēju, esmu ieplānojis nodarboties vienīgi ar politiku. Paredzu, ka tam, lai likvidētu etnokrātiju, kas uz laiku ir uzvarējusi manā dzimtajā zemē, vajadzēs daudz laika.

- Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK

Andris Šillers, dzimšanas gads: 1970, dzīves vieta: Rīga, tautība: latvietis.

Darba vieta un amats: SIA JARDI.Partneri (apgrozījums 2012. gadā 6468 Ls; peļņa pēc nodokļiem - 855 Ls, pamatkapitāls - 2100 Ls), īpašnieks; sabiedriska bezpeļņas organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, projekta vadītājs; valsts probācijas dienests Rīgas teritoriālā struktūrvienība, starpnieks; biedrība Mediācija un ADR, valdes loceklis.

Sarakstā - 41.

1. Šī ir otrā reize, kad piedalos pašvaldību vēlēšanās. Pirmo reizi kandidēju un tiku ievēlēts par deputātu Olainē. Tagad jau vairākus gadus strādāju un daudz laika pavadu Rīgā, tāpēc šogad izjutu nepieciešamību būt politiski aktīvam un uzņemties atbildību, ne tikai teikt, ka viss ir slikti.

2. Iestājos partijā un vēlējos kandidēt pašvaldības vēlēšanās, jo esmu ideālists, kas redz Latviju kā vienīgo vietu, kur latvieši var attīstīties kulturāli un emocionāli. Pēdējā laikā Rīga kļūst arvien nelatviskāka. Biznesam mūsdienās nav izteiktu robežu, bet tas nenozīmē, ka latviskumam tajā nav vieta. Mana pieeja uzņēmējdarbībai, politikai un dzīvei kopumā iekļauj latviskās vērtības – valodu, tradīcijas, Latvijas dabu un vēsturi. Turklāt es uzskatu, ka nacionāla valsts ir krietna valsts.

Gundars Ūdris, dzimšanas gads: 1971, dzīves vieta: Rīga, tautība: latvietis.

Darba vieta un amats: SIA Upes Kuģis (apgrozījums 2012. gadā 40 tūkst. Ls; zaudējumi pēc nodokļiem - 26,8 tūkst. Ls, pamatkapitāls - 94 tūkst. Ls), valdes loceklis, SIA Show Event Group, komercdirektors.

Sarakstā - 19.

1. Jā, šis ir mans pirmais starts politikā.

2. Visa mana uzņēmējdarbība jau 20 gadus ir saistīta tieši ar pilsētu Rīga. Iekšēji jūtu, ka ir pienācis laiks ar savu pieredzi dalīties, jo man nav vienaldzīga šī pilsēta, kurā aug un skolojas mani 3 bērni, dzīvo mana māte un mani draugi, un paziņas. Mana lielākā vēlēšanās ir, lai šī pilsēta top par sapņu pilsētu tās iedzīvotājiem un viesiem. Un, lai cilvēkiem gribētos braukt gan dzīvot, gan viesoties šeit, un lai mūsu tautieši pēc iespējas ātrāk atgrieztos mājās, un mēs kļūtu par miljonu pilsētu pēc iedzīvotāju skaita un bagāta pēc saviem finanšu rādījumiem.

Pirmkārt, ir jāsakārto uzņēmējdarbības vide mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, jādod NI atlaides Rīgas Domes īpašumā esošajām telpām uzņēmējiem neaktīvajā sezonā.

Otrkārt, noteikti jāpagarina tūrisma sezona reālos darbos, nevis tikai kaut kādos mistiskos skaitļos. To var panākt ar koncertu, festivālu, svētku un citu pasākumu organizēšanu pilsētā, nevis ar tūristiem, kuri atbrauc tranzītā uz dažām stundām un labākajā gadījumā nopērk kādu suvenīru.

Treškārt, pilsētā jābūt drošībai un investoram labvēlīgiem apstākļiem. Nedrīkst darboties nelegāli masāžas saloni, nelicencēti naktsklubi, pēc 22.00 nopērkams alkohols un taksisti ar dīvainiem izcenojumiem pilsētas viesiem. To visu redzot, investoram ir viena doma - mafija un korupcija valda šajā pilsētā! Tas īsumā!

- Latvijas Zaļā partija

Vilnis Birznieks, dzimšanas gads: 1961, dzīves vieta: Saulkrastu novads, tautība: latvietis.

Darba vieta un amats: A/s MFS (apgrozījums 2012. gadā - 86,7 tūkst. Ls; zaudējumi pēc nodokļiem - 6638 tūkst. Ls, pamatkapitāls - 25 tūkst. Ls), padomes priekšsēdētājs, SIA BIVIKON (apgrozījums 2012. gadā - 24,9 tūkst. Ls; zaudējumi pēc nodokļiem - 9,2 tūkst. Ls, pamatkapitāls - 18 tūkst. Ls), valdes priekšsēdētājs.

Sarakstā - 19.

1. Savulaik piedalījos arī uz pašvaldības vēlēšanām dibinātajā partijā Latvijas KALVE, kur gan nebiju deputātu kandidātu sarakstā. Toreiz un daļēji arī šoreiz man tas ir vairāk komandas aicinājums - piedalīties ar savām zināšanām, pieredzi un laiku darboties spējīgas komandas darbā, nekā paša individuāli, konkrēti mērķi politikā.

2. Motivācija: Krīzi «pārziemoju», pamatā darbojoties Baltkrievijā, pagājušajā gadā atgriezos un šobrīd neesmu iesaistījies nevienā nopietnā pasākumā, kas prasītu «full-time», līdz ar to ir brīvāks laiks, lai paskatītos apkārt, kur tad tam «Lācītim» ir tas veiksmes stāsts.

Atgriezies no Baltkrievijas iesaistījos «jezgā» ap jauno Būvniecības likumu - esmu pret būvspeciālistu sertificēšanu un, jo īpaši, pret būvuzņēmēju klasifikāciju. Šai sakarā saskaroties kā kārtējo reizi likumdošanā tiek nekaunīgi mēģināts «iestumt» kādas noteiktas grupas intereses un arī redzot, runājot Gunta Belēviča vārdiem, «kāds sviests ir ne uz maizes, bet valda mūsu politisko darboņu galvās», rodas 2 vēlmes: vai nu braukt prom, vai mēģināt tomēr kaut ko ietekmēt un vērst par labu.

Uzskatu, ka kaut ko vispār mainīt mūsu valstī var tikai konkrēts, ar izcila prāta spējām un enerģiju apveltīts, harizmātisks līderis, kādu pazīstu Gunti Belēviču. Pie kam, šai gadījumā tā nav «ārsta diagnoze» vai savtīgi mērķi, bet ikvienam saprotama vēlme nodrošināt mūsu bērnu nākotni ne kaut kur Briselē, bet tepat uz vietas. Līdz ar to esmu gatavs, kā jau minēju, ar savām zināšanām, pieredzi, veltot laiku, darboties konkrēta līdera Gunta Belēviča komandā.

Kā arī jau minēju, man nav personīgu, konkrētu mērķu politikā, bet cerība iekļauties - dot «savu artavu» kopējā komandas darbā, lai sasniegtu gan LZP kopējos, gan konkrētā līdera uzstādītos konkrētos mērķus.

Kaspars Purlācis, dzimšanas gads: 1976, dzīves vieta: Rīga, tautība: latvietis.

Darba vieta un amats: SIA Green-PIK LAT (apgrozījums 2012. gadā - 70 Ls; zaudējumi pēc nodokļiem - 40 tūkst. Ls, pamatkapitāls - divi tūkst. Ls), valdes priekšsēdētājs, SIA Iecava B (apgrozījums 2012. gadā - 24,9 tūkst. Ls; peļņa pēc nodokļiem - 9,6 tūkst. Ls, pamatkapitāls - tūkst. Ls), valdes loceklis.

Sarakstā - 45.

1. Kandidējis neesmu, bet esmu ļoti sens Zaļās partijas biedrs, ikdienā mēģinu dzīvot pēc iespējas «zaļāk» un citiem to labrāt iesaku.

2. Man ir netradicionāla veida uzņēmējdarbība - bioloģiskā zemes mēslojuma ražotne, slieku audzēšana. Pēc būtības esmu zaļais zemnieks. Produktu, kuru es ražoju pārsvarā izmanto cilvēki, kuri nav lielie zemnieki, bet mājsaimnieki, mājražotāji, mazdārziņu īpašnieki, siltumnīcu saimniecības, bioloģiskās pārtikas ražotāji. Ar savu pieredzi uzņēmējdarbībā es zinu, kā Rīgas pašvaldība un tās iedzīvotāji var atbalstīt vietējos ražotājus, taču pašvaldībai ir jāpasaka priekšā, kā to var panākt. Tas ir veids, kā Rīgu padarīt zaļāku un Latviju ekonomiski plaukstošāku.

- Reformu partija:

Jānis Briedis, dzimšanas gads: 1971, dzīves vieta: Rīga, tautība: latvietis.

Darba vieta un amats: SIA Interneta socioloģija (apgrozījums 2012. gadā - 17 tūkst. Ls; zaudējumi pēc nodokļiem - 17,6 tūkst. Ls, pamatkapitāls - tūkst. Ls), valdes priekšsēdētājs; Ventspils Augstskola, lektors; Rīgas Latviešu biedrība, valdes loceklis.

Sarakstā - 59.

1. Jā, līdz šim neesmu bijis iesaistījies nevienā politiskajā partijā. Lai gan kopš studiju laika esmu sociāli aktīvs, arī piedalījos Latvijas ceļa savulaik organizētās konferencēs, vairāk gan ar interesi iegūt zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās nobalso gandrīz 40% vēlētāju

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši gandrīz 40% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst. 16 Latvijā nobalsojuši 400 600 cilvēku jeb 27,75% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 568 000 jeb 39,34% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz pēcpusdienai lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 30,72% vēlētāju, seko Kurzeme ar 27,75%, Vidzeme ar 27,46% un Latgale ar 25,35%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.16 bijusi Zemgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 24,81%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 46,15% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 38,17%, Kurzeme ar 37,12% un Latgale, kur nobalsojuši 36,19%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 33,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB turpina pētīt, ko sola pašvaldību vēlēšanās uz Latvijas lielāko pilsētu domēm kandidējošās partijas, un kas pieder šo partiju sarakstu pirmajiem cilvēkiem.

Šoreiz kārta Jelgavai, kurā jau 16 gadus pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Andris Rāviņš. Viņš, tāpat kā pārējie kolēģi, kandidē arī šajās vēlēšanās. Pilsētas pamatbudžets šogad paredzēts 61,7 milj. eiro liels. Tiesa, ieņēmumi no nodokļiem, nodevām, transferiem un maksas pakalpojumiem paredzēti 56,4 milj. eiro, pārējo pamatā paredzēts finansēt no naudas līdzekļu atlikuma, plānotie aizņēmumi ir salīdzinoši nelieli – 321,6 tūkst. eiro -, izriet no šā gada budžeta. Pērn plānotais kopējais pamatbudžets bija nedaudz lielāks – 62,1 milj. eiro.

Vēlēšanu gadā pašvaldība lepojas ar lieliem projektiem, piemēram, aprīļa beigās parakstīts līgums ar būvsabiedrību ReRe būve 1 par Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju; pārbūves izmaksas tiek lēstas 8,2 milj. eiro. Sākta Jelgavas pils fasādes atjaunošana energoefektivitātes paaugstināšanas projekta ietvaros, ko līdzfinansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Kopējās projekta izmaksas ir 6,7 milj. eiro. Ieplānoti arī vairāki satiksmes infrastruktūras darbi, tajā skaitā tādi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību degradētā teritorijā. Projekti ir arī uzņēmējiem, no kuriem lielāko sabiedrības uzmanību sev piesaistījusi cīņa par iespēju būvēt veikalu Depo Lielupes krastā netālu no Jelgavas pils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 47% vēlētāju; lielākā aktivitāte - Rīgā

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši 47% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst.20 Latvijā nobalsojuši vairāk nekā 512 300 cilvēku jeb 35,48%% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 679 700 jeb 47,08% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz vakaram lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 39,94% vēlētāju, seko Vidzeme ar 35,29%, Kurzeme ar 35,04% un Zemgale ar 31,57%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.20 bijusi Latgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 31,34%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē, bet zemākais - Zemgalē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 55,37% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 46,01%, Kurzeme ar 44,41% un Latgale, kur nobalsojuši 42,17%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 39,93%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši 54,51% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1046 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte vēl varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tiks apkopoti dati par vairākiem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās. Tomēr, ja aktivitāte nepārsniegs 12.Saeimas vēlēšanās reģistrēto - 58,85% -, tad šīs būs kļuvušas par vismazāk apmeklētajām vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā - 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: Ušakova un Amerika bloks var būt zaudējis vairākumu Rīgas domē

LETA, 03.06.2017

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ar dēlu Tomu un Iveta Strautiņa-Ušakova

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē - pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju, kas ļautu viņiem Rīgas domē iegūt 29 mandātus no 60.

Vēlētāju aptauju pie iecirkņiem veica Latvijas Televīzija (LTV), nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts ieguva 58,54% vēlētāju balsu. Togad veiktā aptauja pie iecirkņiem liecināja, ka attiecīgais politiskais spēks bija guvis 52,6% balsu.

Vēlētāju aptauja liecina, ka otrs populārākais šogad bija Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, kura līderis ir Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) un kas ieguvis 17,01% balsu, savukārt trešajā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,57% balsu. JKP saraksta «lokomotīve» ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Juta Strīķe. Abi šie politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā nekandidēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vai par ārkārtas vēlēšanām jāaizmirst

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.

Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.

Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.

Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: Labāk būtu, ja tie, kas sūkstās, paši kandidētu vēlēšanās

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībās jāstrādā tādiem deputātiem, kuri ir gatavi pieņemt izšķirīgus lēmumus, šodien pēc nobalsošanas Ogres vēlēšanu iecirknī žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents ar kundzi Ivetu Vējoni vēlēšanu iecirknī ieradās no netālu esošā Vējoņu ģimenes dzīvokļa. Ienākot vēlēšanu iecirknī, Vējonis deva labas dienas vēlētājiem, taču kāds kungs uz to atbildēja: «Diena jau laba, bet kādi tie nācēji.»

Nobalsojis, Valsts prezidents žurnālistiem sacīja, ka nedzīvojam vienkāršā laikā, jo ne tikai valdībai, bet arī pašvaldībām ir jāpieņem grūti lēmumi, kas saistīti ar ekonomiku.

«Tāpēc pašvaldībās jāstrādā tādiem deputātiem, kas ir gatavi pieņemt izšķirīgus lēmumus. Tāpat pašvaldībām ir jāstrādā ciešāk ar valdību, sevišķi lemjot par nodokļu politiku,» teica Vējonis.

Valsts prezidents novēlēja iedzīvotājiem doties uz vēlēšanām, neskatoties uz to, ka laiks ir vēss un labāk gribētos palikt mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Pirms Saeimas vēlēšanu dienas balsis nodevuši 2,18% balsstiesīgo

LETA, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama Rīgā, kur balsis glabāšanā nodevuši 2,9% jeb 15 843 pilsoņi, bet tālāk seko Vidzeme ar 2% jeb 7867 balsotājiem un Kurzeme ar 1,75% jeb 3289 balsstiesīgie.

Zemgalē savu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši 1,61% jeb 3434 pilsoņi, bet zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur balsis glabāšanā nodevuši 1,59% jeb 3334 vēlētāji.

Pašvaldību griezumā lielākā aktivitāte bijusi Preiļos, kur nobalsojuši 5,46% no reģistrēto balsotāju kopskaita, Cēsīs - 4,86%, Limbažos - 4,71%, Mārupē - 4,43% - un Valmierā - 4,18%.

No pašvaldībām, kurās bija atvērti vēlēšanu iecirkņi, salīdzinoši niecīgākā interese nodot balsis bijusi Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes novados, kur attiecīgi balsis nodeva 0,45%, 0,51% un 0,59% no reģistrēto balsotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc balsu saskaitīšanas vairāk nekā pusē vēlēšanu iecirkņu Rīgā būtisks pārsvars pār pārējiem partijām ir apvienotajam "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" sarakstam, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas dati.

Pēc rezultātu apkopošanas 82 no 158 iecirkņiem attiecīgais politiskais spēks saņēmis 52,50% balsu, kas ļautu Nilam Ušakovam nosargāt Rīgas mēra amatu.

Tālāk seko Latvijas Reģionu apvienības un "Latvijas attīstībai" apvienotais saraksts, kas pagaidām ieguvis 13,19% balsu, Jaunā konservatīvā partija - 12,72%, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 8,98%, un "Vienotība" - 6,02%.

Pārējās partijas pašlaik nav pārvarējušas 5% barjeru, kā pirmajai aiz svītras paliekot Zaļo un zemnieku savienībai ar 3,24% vēlētāju atbalstu.

Kā ziņots, aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas un Rīgas Stradiņa universitātes pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecināja, ka partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē, jo par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar septiņiem zaudētiem mandātiem Saskaņa/GKR paliek pie varas Rīgas domē

LETA, 04.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējam Rīgas domes vadošajam politiskajam spēkam Saskaņa/Gods kalpot Rīgai (Saskaņa/GKR) pašvaldību vēlēšanās izdevies iegūt vairākumu balsu, vienlaikus tas galvaspilsētas domē ir zaudējis septiņus mandātus, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Pēc balsu saskaitīšanas visos 158 Rīgas iecirkņos šis politiskais spēks saņēmis 50,85% atbalstu. Tas nozīmē, ka Saskaņa/GKR nākamajā Rīgas domes sasaukumā iegūs 32 deputātu mandātus. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kurās galvaspilsētas domē kopumā tika ievēlētas trīs partijas, Saskaņa/GKR saņēma 58,54% balsu, kas ļāva tai tikt pie 39 mandātiem.

Saskaņas sarakstā visvairāk balsu saņēmis līdzšinējais domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, par kuru nobalsojuši 231 116 cilvēki, bet otru lielāko balsu skaitu saņēmis GKR līderis Andris Ameriks, kurš startēja ar otro numuru - par viņu savu balsi atdevuši 156 875 cilvēki.

Rīgas domē kopā ar Saskaņu/GKR ievēlēti politiskie spēki no vēl četriem sarakstiem - Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Latvijas attīstībai (LA) apvienotā saraksta, kas saņēmis 13,66% vēlētāju atbalstu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ar 13,41% vēlētāju atbalstu, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ar 9,24% atbalstu un Vienotības ar 6,26% atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru