Vislētāk termiņuzturēšanās atļauju par ieguldījumu uzņēmumā var iegūt Lietuvā, kur pietiek ar 14 tūkst. eiro; Latvija nav dārgākā valsts, tomēr iespējamie jauninājumi trešo valstu investoriem to var mainīt .
To rāda a/s BDO Latvia pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem. DB jau rakstījis, ka uzņēmēji Saeimas deputātus vairākkārt aicinājuši, vērtējot iespējamos grozījumus Imigrācijas likumā saistībā ar nosacījumiem – investīciju apmēru apmaiņā pret TUA, izvērtēt arī citu valstu nosacījumus šādiem potenciālajiem investoriem. Vēl jo vairāk, ja Latvijas tautsaimniecībai ir nepieciešamas investīcijas ne tikai jaunu darba vietu radīšanai, bet arī esošo saglabāšanai, jo īpaši pašreizējā valsts budžeta ieņēmumu kontekstā, kad naudas ir pārāk maz un kā risinājums tiek piedāvāta nodokļu likmju paaugstināšana un jauna nodokļa ieviešana.
«Lai arī fiskālā situācija Spānijā un Portugālē nebūt nav labāka kā Lietuvā vai Latvijā, tomēr tās TUA izsniegšanai prasa ieguldījumu veikšanu uzņēmumu pamatkapitālā vismaz 1 milj. eiro apmērā, taču Baltijas valstīs, šis slieksnis ir daudzkārt zemāks,» pētījuma rezultātu skaidro nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa norāda, ka Lietuva ir lētākā valsts TUA saņemšanai: ieguldot šajā valstī reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā tikai 14 000 eiro, investoram no trešajām valstīm ir tiesības pieteikt TUA izsniegšanu un pamatojums TUA saņemšanai. «Ir gan jāņem vērā nosacījums – pašu kapitāla kopsummai jābūt vismaz 28 000 eiro, no kuriem 14 000 eiro jābūt ārzemnieka, kurš vēlas saņemt TUA, ieguldījumam,» uzmanību vērš M. Bičkovska. Viņa norāda, ka nedaudz augstāks šādu investīciju slieksnis ir Igaunijā – attiecīgi 16 000 eiro. Tomēr jārēķinās, ka šāds slieksnis ir noteikts, trešās valsts iedzīvotājam reģistrējoties kā pašnodarbinātai personai. «Ja trešās valsts iedzīvotājs Igaunijā vēlas saņemt TUA par ieguldījumu uzņēmumā, tad vajadzīgi vismaz 65 000 eiro, kas tiek ieguldīti komercsabiedrībā,» tā M. Bičkovska. Viņa norāda, ka ne Lietuvā, ne Igaunijā nav noteikts diferencēts ieguldījuma slieksnis TUA saņēmējiem atkarībā no uzņēmuma lieluma, kurā veikts ieguldījums, pretstatā tam, kā tas noteikts Latvijā – šobrīd ieguldījums mazajos un vidējos uzņēmumos veicams 35 000 eiro apmērā, bet lielajos uzņēmumos – 150 000 eiro. Pašlaik Latvijā tiek apspriesta ideja esošo 35 000 eiro ieguldījuma slieksni pacelt līdz 50 000 eiro, bet lielajos uzņēmumos – samazināt līdz 100 000 eiro. Izvērtējot ideju par ieguldījuma sliekšņa maiņu, jāņem vērā papildus izvirzītie nosacījumi TUA saņemšanai. «Viena lieta ir investīciju slieksnis, tomēr svarīgāki ir blakus nosacījumi TUA saņemšanai, ka, investējot uzņēmumā 35 000 eiro, tam nodokļos gadā jāsamaksā vismaz 40 000 eiro, bet piedāvājums, ka šī uzņēmuma samaksātā nodokļu summa jākoriģē par atmaksāto PVN eksportējošu uzņēmumu gadījumā, praktiski nozīmēs, ka ieguldītājiem, kuri veikuši ieguldījumu uzņēmumā, iespējas saņemt TUA būs būtiski ierobežotas, kaut arī tiesiski šāda iespēja pastāvēs,» tā M. Bičkovska. Viņa norāda, ka vēl būtiskāka būtu samaksāto nodokļu apmēra minimuma – 100 000 eiro – nosacījuma iekļaušana lielo uzņēmumu investoriem, TUA pretendentiem, kas šo iespēju padarītu grūtāk īstenojamu. Nodokļu eksperte piebilst, ka pašlaik Latvijā lielo uzņēmumu investoru piesaistē ir augstāks minimālais ieguldījumu slieksnis nekā Maltā, kur tas ir 100 000 eiro.
Vairāk lasiet piektdienas, 28. augusta laikrakstā Dienas Bizness (4.-5.lpp.)!
