Dienas tēma: Nezāļu nāvēklis vieš bažas 

Aizdomās par kancerogēnu turētais pesticīds ir kritiski svarīgs pārtikas cenām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness. 

Raivis Bahšteins, 30.3.2015

Foto: AFP

Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu izejvielu lietošanas barībā. Jaunākais Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinums populārāko lauksaimniecībā lietoto pesticīdu glifosātu ievietojis starp iespējami kancerogēnajiem arī attiecībā pret cilvēku veselību. PVO secinājums gan ir neregulatīvs jeb nav legāli saistošs. Šogad ES regulējumu līmenī ir jāizvērtē glifosāta atkārtota apstiprināšana par lauksaimniecības herbicīdos lietojamu aktīvo vielu.

No Latvijā reģistrētajiem 307 augu aizsardzības līdzekļiem 141 ir nezāļu apkarotājs herbicīds, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) publicētais oficiālais augu aizsardzības līdzekļu saraksts. No tiem 37 ir glifosātu saturoši līdzekļi, no kuriem 12 ir dažādi ASV lauksaimniecības giganta Monsanto ražotie raundapa veidi, kā arī cits Monsanto «bērns» Rodeo, ASV kompānijas Dow Chemical Company paspārnē esošās Dānijas pesticīdu ražotnes Dow AgroSciences tapušais Glyphomax, kā arī Īrijas uzņēmumā Barclay tapušais Barbarian Biograde un citi līdzekļi. Tos visus vieno aktīvā viela glifosāts koncentrācijā 360 g/l. Datus par glifosātu saturošu pesticīdu pārdotajiem apjomiem VAAD atteicās sniegt DB, pamatojot to ar «komersantu tiesisko interešu aizsargāšanu».

Ar glifosātu graudi tiek apstrādāti nepieļaujami īsu brīdi pirms kulšanas, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes Piena grupas vadītāja un zemnieku piena saimniecības Dimanti īpašniece Sandra Stricka. Aizdomas S. Strickai rada tas, ka govis pēc graudu baudīšanas sāk slimot ar caureju vai atsakās no ēdiena, bet kritušajiem lopiem ir neizskaidrojami sapampušas nieres. «Milti ir govs konfekte, bet bieži lops nemaz neiet pie siles, kur tie iebērti. Aposta un atkāpjas,» stāsta S. Stricka. «Neviens nesatraucas, ka, miglojot laukus, plaša apkaime smird pēc ķīmijas, bet, kad mēslus vedam, tad gan viss pagasts ir kājās,» viņa salīdzina.

Par glifosāta iespējamo kaitējumu satraukušies arī cūkkopji. «Visi ķīmiskie līdzekļi, ko lieto pārmērīgi, atstāj ietekmi arī uz dzīvniekiem, kas patērē augu valsts produktus. Sākot ēst jaunās ražas graudus, palielinās abortu skaits sivēnmātēm. Tiesa, nevaram pateikt, tieši kuras ķīmijas ietekmes rezultātā tā notiek,» norāda Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Pētot iedzīvotāju urīna paraugus, Latvija ierindojas dalītā piektajā un sestajā vietā, jo vairāk nekā pusē gadījumu atliekvielas tika konstatētas.

«Diskutējot par ietekmi uz vidi, nevajadzētu aizmirst, ka aizliegums glifosātu izmantot var radīt situāciju, kurā ES ražot graudus kļūs ievērojami dārgāk, nekā importēt no Krievijas, Baltkrievijas vai Ķīnas, kuras šādi aizliegumi, visticamāk, neierobežos,» vērš uzmanību graudkopju kooperatīva Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība vadītājs Indulis Jansons. Pašlaik alternatīvas glifosāta līdzekļiem līdzvērtīgā cenu kategorijā nav, viņš piemetina. «Ir jārēķinās ar pasaules tirgu. Tā vajadzībām ražot pārtiku, neizmantojot pesticīdus, pašlaik gluži vienkārši vairs nav iespējams,» rezumē I. Jansons.

Plašāk lasiet rakstos Pesticīds ar ķēdes reakciju un Veselības riski jāizsver atkal pirmdienas, 30. marta, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!