DB klubs: Bez kompromisiem neiztikt

2015. gada 16. marts plkst. 9:07
Autors: Sanita Igaune
Sadaļa: Foto
Dalies ar šo rakstu

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Nodokļu politikas jomā nedrīkstam veikt straujas izmaiņas. Nākamgad, visticamāk, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme netiks samazināta, kā iepriekš solīts, bet samazinājums būs sociālā nodokļa pusē. Iecerēta arī akcīzes nodokļa palielināšana, savukārt PVN jomā izmaiņas nav gaidāmas, skaidroja L. Straujuma. Lielas aktivitātes, lai netiktu celti nodokļi, ir paredzētas ēnu ekonomikas apkarošanas jomā. «Neredzu citas iespējas,» teica L. Straujuma, vēršot uzņēmēju uzmanību uz to, ka visi esam vienā laivā, jo, ja naudas nebūs no biznesa, tad nebūs resursu veselībai un izglītībai. Ņemot vērā valsts uzņemto kursu konkurētspējas celšanā, kā to varētu attīstīt L. Straujumas valdības valdīšanas laikā? – jautāja VARUL vadošais partneris Latvijā Jānis Zelmenis. Latvija nodokļu politikas ziņā nav visnedraudzīgākā valsts, lai arī liekas, ka nodokļi ir lieli. Ja netiks samazināta IIN likme, tad būs adekvāta sociālo maksājumu mazināšana, atbildēja L. Straujuma. Vissāpīgākā tēma ir iedzīvotāju neapliekamā minimuma apmērs, jo šajā jomā dzenam cilvēkus nabadzībā, atzīmēja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Vienlaikus viņš vēlējās uzzināt, kādi pasākumi ir paredzēti valsts pārvaldē, lai uzlabotu tās efektivitāti un ieviestu atbildības principus. Latvijā ir plānots progresivitātes elements iedzīvotāju neapliekamā minimuma jomā. Proti, darba samaksai līdz 500 eiro mēnesī iedzīvotāju neapliekamais minimums tiks palielināts, bet virs 1500 eiro – tas netiks piemērots, atbildēja L. Straujuma. Birokrātija vienmēr ir bijusi aktuāla tēma un to premjere salīdzināja ar ceļa rulli, kuru grūti apturēt. Ierēdņi vēlas rakstīt MK noteikumus, lai aizsargātos no shēmām, taču tādējādi cieš godīgie uzņēmumi. Birokrātijas tēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, teica L. Straujuma. «Atbilde ruļļa apturēšanai ir vienkārša – ir konkrēta ministrija, konkrēts uzdevums, priekšlikums un orientācija uz rezultātu, ja tas viss izpaliek, tad ar darbinieku attiecības ir pārtrauktas,» atzīmēja A. Babris. Piekrītu, taču tas viss nav tik vienkārši, iebilda L. Straujuma. Tas ir tāpēc, ka situācijās, kad ierēdnim tiek dots uzdevums, lielākoties viņi apliecina idejas lietderību, uzskaitot iemeslus, kāpēc to nevar īstenot. Biznesā šādos gadījumos viņiem atbildu: mani neinteresē, kāpēc to nevar, bet interesē rezultāts, ja to nevar sasniegt, tad – visu labu! – rezumēja A. Babris.

Šobrīd ekonomikā ir daudz atvērtu jautājumu saistībā ar Krieviju. Kādas ir tendences šajā jomā, jautāja Pohjola Bank plc filiāles Latvijā vadītājs Elmārs Prikšāns. Viņš vēlējās noskaidrot arī premjeres viedokli par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA). Runāju ar satiksmes ministru Anriju Matīsu un viņam, pēc vizītes Krievijā, ir pozitīvas sajūtas par to, ka no Krievijas puses nav plānu ierobežot tranzīta biznesu ar Latviju, atbildēja L. Straujuma. TUA jomā diez vai atcelsim iepriekš noteikto slieksni, lai arī saņemti vairāki priekšlikumi, viņa piebilda.

Plašāk lasiet rakstā Bez kompromisiem neiztikt pirmdienas, 16. marta, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!

Dalies ar šo rakstu