Pie Latvenergo administratīvās ēkas Rīgā, Brieža ielā 12, darbu sācis Baltijas valstīs jaudīgākais elektroauto uzlādes laukums, informē uzņēmums.

Elektrum Drive stacijā ir 11 publisko uzlādes pieslēgvietu, no kurām četras ir t.s. īpaši ātrās pieslēgvietas ar uzlādes jaudu līdz 150 kW (kilovati).

Eiropas Savienības izaicinājums līdz 2030. gadam ir nodrošināt adekvātu uzlādes tīklu strauji augošā elektroauto tirgū. Pēdējos gados tas ir īpaši palielinājies, ņemot vērā arī mērķtiecīgo virzību uz klimata neitralitāti. Eiropas Parlamentā tiek virzīts priekšlikums par jaunu iekšdedzes auto tirdzniecības izbeigšanu 2035. gadā – tātad jau drīz jaunu auto tirgū būs tikai elektriskās automašīnas.

Turpinot kvalitatīvi attīstīt Latvijā elektroauto uzlādes tīklu, AS Latvenergo zīmola Elektrum Drive uzlādes stacija pie Latvenergo galvenās ēkas ir kļuvusi arī par galveno Latvijā un jaudīgāko Baltijā. Šobrīd tajā vienlaikus abās ēkas pusēs (iebrauktuves no P.Brieža un Mednieku ielas) var uzlādēt 11 elektroautomobiļu, izmantojot arī četras īpaši ātrās 150 kW uzlādes vietas. Īpaši ātrā uzlādes stacija var veikt pilnu automašīnas uzlādi ar 50 kWh ietilpības bateriju vidēji 15 minūšu laikā ar nosacījumu, ka uzlāde tiek veikta no 5 % līdz 85 %, un auto pārējie parametri spēj uzņemt šādu uzlādes jaudu. Ja ierasti ātrajās uzlādes stacijās uzlādi var veikt tikai viens transporta līdzeklis, tad Elektrum Drive uzlādes stacijās to vienlaicīgi varēs veikt divi auto ar uzlādes ātrumu līdz 75 kWh. Šādas uzlādes vietas ir jauns pakalpojums Latvijas uzlādes tīklos un padara uzlādes pakalpojumus pieejamākus vairākiem lietotājiem. Šis uzlādes laukums tagad nodrošina iespēju uzlādēt 3 pieslēgvietās līdz 150 kW CCS un vienā ar 150 kW Chademo spraudni, vienā vietā 50 kW Chademo/CCS, un 2 pieslēgvietās 22 kW maiņstrāvas uzlādi. Kā arī ēkas otrā pusē, Mednieku ielā, papildus izveidotas vēl četras 22 kW maiņstrāvas pieslēgvietas.

2023. gadā Elektrum Drive pieejamais uzlādes tīkls pieaudzis par 69 % un kļuvis par lielāko elektrouzlādes tīklu valstī, sasniedzot 571 pieslēgvietu visā Baltijā, informē AS Latvenergo.

Decembrī sasniegts jauns uzlādes apjomu rekords Baltijā – Elektrum Drive tīklā mēneša laikā uzlādētas vairāk nekā 183 MWh, un kopumā pērn Elektrum Drive tīklā veiktas vairāk nekā 53400 uzlādes sesijas, sniedzot 727 tonnu CO2 izmešu ietaupījumu. 2024. gadā plānots sasniegt 800 publisko pieslēgvietu skaitu Baltijā un izbūvēt pirmos 300 kW uzlādes lieljaudas laukumus.

Elektrum Drive uzlādes tīkla kartē 2023. gadā pievienotas tāda pilsētas kā Tallina, Viļņa, Klaipēda, Pērnava, Tartu, Narva, Sigulda un Ogre. Uzlādes iespējas paplašinātas arī Rīgā un tās apkārtnē – Līčos, Carnikavā, Ķekavā, Baložos un citviet, kā arī citās Latvijas lielākajās pilsētās.

Redzēt uz Latvijas ceļiem elektroauto vairs nav brīnums. Tie, kuri atklājuši šo automobiļu priekšrocības, jau šobrīd dzīvo nākotnē, tomēr daudzus joprojām uztrauc vairāki jautājumi: vai elektroauto ir izdevīgi, kādas būs uzlādes iespējas, iegādājoties auto, un kā tas izmainīs ierasto ikdienas ritmu. Kādi tad, galu galā, ir elektroauto ieguvumi un kādēļ vērts apsvērt to iegādi? Turpiniet lasīt rakstu un ieskatieties nākotnē, ko mums atnes šīs automašīnas.

Ne tikai videi, bet arī ģimenei draudzīgs

Piekritīsiet, ka lasīts un dzirdēts daudz un dikti par automobiļu ietekmi uz vidi. Tieši klimata pārmaiņas daudzus arī ir ieinteresējušas lūkoties daudz zaļākā un ilgtspējīgākā risinājumā – elektroauto. Ne velti jau no 2035. gada Eiropas Savienības tirgū varēs izlaist tikai bezemisiju automašīnas.

Taču mūsdienu cilvēkam svarīgi ir arī tas, kā viņš pats jūtas šajā auto. Te nu var droši apgalvot, ka elektroauto izvēles klāsts ir plašs. Sākot no dizaina līdz ietilpībai – tie ir auto, kur padomāts par modernākajām tehnoloģijām un ērtībām. Piemēram, ģimene, kura vēlas ilgtspējīgu un videi draudzīgu auto, ar kuru ik dienas pārvietoties, gan braucot uz darbu, gan transportējot bērnus uz skolu, šodienas tirgū atrastu vairākus sev apmierinošus variantus. Auto ražotāji arvien vairāk domā par to, kā sniegt labāko braukšanas pieredzi, vienlaikus nekaitējot arī videi, un Hyundai ir viens no tiem, kas pierādījis, ka to var veiksmīgi sasniegt. 2023. gada elektroauto modelis IONIQ 5 ir pilnīgs inovāciju skaistums – lielāka ietilpība, ātrāka uzlāde un nākotnes prasībām pielāgots dizains.

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Elektrum Drive sadarbībā ar Latvijas degvielas tirdzniecības līderi Neste atklājuši elektroauto ātrās uzlādes staciju Neste DUS Rīgā, Krasta ielā, nodrošinot vienlaicīgu uzlādi četriem elektroauto.

Arī šī gada laikā plānots atklāt vēl citas ātrās uzlādes stacijas, paplašinot šī pakalpojuma pieejamību. Tādējādi Elektrum Drive tīklā pavisam kopā būs pieejamas 500 pieslēgvietas Baltijā.

Elektrum Drive elektroauto uzlādes tīkls ir izaudzis līdz 193 pieslēgvietām Latvijā, un šobrīd viens no mērķiem ir attīstīt tieši īpaši ātrās uzlādes tīklu. Tādēļ ārpus Elektrum Drive tīkla, kurā šādas uzlādes stacijas ir četras, uzsākta sadarbība ar vadošo degvielas mazumtirgotāju un tagad arī elektrouzlādes nodrošinātāju Neste.

Pirmā kopīgā uzlādes stacija ir Rīgā, Krasta ielā, kas var veikt pilnu automašīnas uzlādi ar 50 kWh ietilpības bateriju vidēji 15 minūšu laikā ar nosacījumu, ka uzlāde tiek veikta no 5 % līdz 85 %, un auto pārējie parametri spēj uzņemt šādu uzlādes jaudu. Ja ierasti ātrajās uzlādes stacijās uzlādi var veikt tikai viens transporta līdzeklis, tad mūsu uzlādes stacijās to vienlaicīgi varēs veikt divi auto ar uzlādes ātrumu līdz 75 kWh. Šādas uzlādes vietas ir jauns pakalpojums Latvijas uzlādes tīklos un padara uzlādes pakalpojumus pieejamākus vairākiem lietotājiem.

Turpinot uzsākto zaļo kursu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un SIA “Ignitis Latvija” atklājuši pirmo publisko elektrouzlādes staciju Čiekurkalnā, Talejas ielas 1, Rīgā, kur vienlaicīgi var veikt uzlādi četri elektromobīļi.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību ar SIA “Ignitis Latvija”: “Elektromobilitāte ir mūsu nākotne, un šī stacija ir tikai viens no soļiem virzībā uz tīrāku un zaļāku vidi. Mēs esam gandarīti par veiksmīgo sadarbību un iespēju sniegt ieguldījumu šajā virzienā, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu izplatību Čiekurkalna apkārtnē. Šogad plānots iznomāt zemesgabalus vēl trīs lokācijās publiski pieejamu elektrostaciju izvietošanas nolūkā”.

“Elektromobilitātes veicināšana ietver efektīvu publiskās pieejamības elektrouzlādes tīkla izveidi tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai vai darbavietai. Sadarbībā ar “Valsts nekustamie īpašumi” Čiekurkalna iedzīvotājiem tiek piedāvāts mūsdienīgs un moderns ātrās elektroauto uzlādes risinājums publiskai lietošanai, izmantojot 100% atjaunīgās enerģijas resursus. Esmu pārliecināts, ka tas ir pozitīvs sākums ilgtspējīgai sadarbībai ar “Valsts nekustamie īpašumi”, lai kopā īstenotu zaļā kursa virziena attīstību Latvijā,” norāda Arturs Svekris, Ignitis Latvija Elektroauto uzlādes tīkla vadītājs.

Pielāgojoties aizvien pieaugošajam pieprasījumam, sākot no šī gada novembra mobilajā lietotnē Mobilly ir iespējams apmaksāt elektroauto uzlādes pakalpojumu plašākajā tīklā.

Papildus līdz šim tur atrodamajām “e-mobi” CSDD tīkla stacijām, kā arī vairākiem privātajiem uzlādes punktiem klāt nākušas arī Elektrum stacijas visā Latvijā.

Kā liecina CSDD apkopotā statistika, 2022. gada nogalē Latvijā uzskaitē ir 3478 elektromobiļi, un to skaits kopš gada sākuma ir pieaudzis par 60%. Ja 2015. gadā valstī reģistrēto elektromobiļu skaits sasniedza nepilnus divus simtus, tad šobrīd tas ir jau gandrīz 20 reizes lielāks, norādot uz iedzīvotāju vēlmi pāriet uz dabai draudzīgākiem pārvietošanās līdzekļiem. Līdz ar strauji augošo elektriskā transporta īpatsvaru pieaug arī nepieciešamība pēc to uzlādes. Mobilly lietotnē pašlaik ir iespējams norēķināties par auto uzlādi jau 243 stacijās, kurās kopā izvietoti 592 individuālie uzlādes spraudņi, tostarp degvielas uzpildes stacijās, tādējādi padarot uzlādi elektroauto īpašniekiem vēl pieejamāku.

Jelgavā, Jēkabpilī, Valmierā un Daugavpilī darbu sākušas AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmola Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tādējādi kopumā jau deviņās Latvijas pilsētās strādās 18 Elektrum uzlādes stacijas ar 67 pieslēgvietām.

Paplašinot uzlādes staciju tīklu visā Latvijā teritorijā, Elektrum tuvojas mērķim līdz 2021. gada nogalei atklāt vairāk nekā 80 pieslēgvietu, kļūstot par lielāko komerciālo elektroauto uzlādes tīklu Latvijā.

Šobrīd uzņēmuma pakalpojums ir pieejams Rīgā, Jūrmalā, Mārupē, Aizkrauklē, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī un Daugavpilī.

Jaunajās stacijās ir četras vidēji ātrās uzlādes pieslēgvietas ar jaudu 22 kW AC. Visās Elektrum uzlādes stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām (kWh).

"Esam gandarīti par to, ka palīdzam veidot nākotnes infrastruktūru lielajās Latvijas pilsētās – tieši uzlādes stacijas ir viens no priekšnosacījumiem, lai elektroautomobiļu skaits Latvijā arī turpmāk pieaugtu. Mūsu praktiskā pieredze elektroautomobiļu izmantošanā parāda, ka Latvijā tā pēdējo 5 gadu laikā ir pilnīgi mainījusies un galvenais izmaiņu aspekts ir uzlādes pieejamība un ātrums, kas ļauj brīvi pārvietoties starp pilsētām visā Latvijā. Arī elektroautomobiļi kļuvuši "ietilpīgāki" – ja pirms pieciem gadiem maksimālais nobraucamais attālums ar pilnu uzlādi bija ap 100 km, turklāt izmantojot tikai lēno uzlādi, tad patlaban vidējās klases elektroauto ar pilnu uzlādi var pieveikt vairāk nekā 250 km, auto ar ietilpīgākām baterijām – pat virs 500 km," komentē Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs.

AS "Latvenergo" elektrotransporta uzlādes zīmols Elektrum Drive atklājis elektroauto uzlādes staciju LIDO atpūtas centrā Krasta ielā, Rīgā. Uzlādes iekārtas vienlaicīgi nodrošina uzlādi četriem elektroauto ar 22 kW jaudu.

Kā liecina LIDO centra novērojumi, klienti apmeklējuma laikā maltītei vai citām atrakcijām parasti velta vismaz stundu, kuras laikā iespējams uzlādēt pat vairākus elektroauto. Tādēļ kopš jūnija atpūtas centrā ir pieejams elektrouzlādes pakalpojums četriem auto vienlaicīgi, izmantojot Elektrum Drive uzlādi ar 22 kW jaudu. Norēķināties par uzlādi iespējams ar mobilo lietotni Elektrum Drive, kurā pieejamas jau vairāk nekā 200 pieslēgvietas Baltijas valstīs.

Elektrum Drive uzlādes tīkls attīstās ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā – šā gada nogalē tīklā būs pieejamas jau vairāk kā 500 pieslēgvietas. Tīkla izveides ambīcijas veido apņemšanās nodrošināt līdzvērtīgu uzlādes pakalpojuma augšanu ar elektroauto skaita kāpumu un pat apsteigt to, jo arī Latvijā strauji pieaug elektroauto skaits, sasniedzot 158 % pieaugumu 2022. gadā.

Skatoties no klimata pārmaiņu puses, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir paveicies, jo mūsu platuma grādos pasauli satricinošas dabas parādības notiek reti vai pat nemaz. Taču šis “ģeogrāfiskais izdevīgums” mazina mūsu atbildības sajūtu pret vidi kopumā, līdz ar ko Eiropas klimata mērķi veidojas kā “ķeksītis” sabiedrības apziņā – bez rīcības un savu paradumu maiņas.

Ierasti, septembrī norisinās kārtējā Eiropas mobilitātes nedēļa, kas tiek rīkota ar mērķi popularizēt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, bet pagaidām vērienīgas un rezultatīvas iniciatīvas sabiedrības paradumu maiņai netiek īstenotas. Vai mums ir pārāk ērti?

Kaut ko darām, bet rezultātu trūkst

Kad runājam par mobilitātes trūkumiem Latvijā, ir jāsaprot, ka lielākā problēma ir vieglās automašīnas. Jau šobrīd transporta sektors kopumā ir atbildīgs par trešdaļu no visām SEG emisijām , bet vieglās automašīnas – par piektdaļu. Izaugsmes prognozes liecina, ka automašīnu skaits turpinās augt, kam sekos radīto emisiju pieaugums. Diemžēl visi līdz šim piedāvātie politiskie risinājumi, kas varētu strauji mainīt situāciju, ir noraidīti. Jau kopš brīža, kad Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030 (NEKP) tika publicēts, tas saņēma kritiku par pārāk maigiem mērķiem bez konkrēta rīcības plāna apakšā. Jau vairāki gadi ir pagājuši, bet nekas neliecina, ka pat tas, kas tur ir uzstādīts, tiktu izpildīts.

Turpinot izpēti par zaļās enerģijas - ūdeņraža - izmantošanu pilsētas transportlīdzekļos, SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) sācis testēt uzņēmuma "Solaris Bus & Coach" ar ūdeņradi darbināmu autobusu.

No 30.janvāra ar ūdeņradi darbināmais autobuss kursē pilsētas 22. maršrutā Jelgavas stacija-Asteru iela. Vienīgie izmeši, ko rada šis autobuss, ir ūdens, un ar vienu uzlādi tas spēj nobraukt līdz 400 kilometriem. Bett autobusa uzpildes ilgums līdz desmit minūtēm.

Jau aizvadītā gada maijā Jelgavas dome un SIA "Fortum Latvia" parakstīja nodomu protokolu, sākot kopīgu izpēti, lai izvērtētu tehniskos aspektus un ekonomisko pamatojumu ūdeņraža ieguvei un pielietošanai. Pētījuma mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas nākotnē Jelgavas pašvaldības uzņēmumu autotransportu ļautu papildināt ar zaļā ūdeņraža elektriskajiem autobusiem un ūdeņraža elektriskajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem.

Līdz pavasara izskaņai Eleport paplašinās savu elektroauto uzlādes tīklu par piecām jaunām stacijām Rīgā, Berģos un Ogrē, kopumā nodrošinot deviņas pieslēgvietas.

“Šobrīd elektroauto “piesātinājums” ir vērojams tieši Rīgā un tās apkaimē, taču paturot prātā, ka 2035. gadā iekšdedzes dzinēju automašīnas vairs nebūs iespējams iegādāties, šī ainava strauji mainīsies. Lai arī Latvija būtu savlaicīgi gatava Eiropas transporta nozares elektrifikācijai, mēs ejam uz priekšu, jau tagad nodrošinot elektroauto braucējiem ērtu un pieejamu infrastruktūru,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Biznesa centra “Verde” teritorijā tiks uzstādītas divas 200 kW* ultra ātrās uzlādes stacijas ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, vienlaicīgi nodrošinot uzlādi četriem elektroauto.

Paplašinot Eleport tīklu ārpus Rīgas robežām, tiks uzstādītas divas jaunas stacijas Berģos, lielveikala “Sky” stāvlaukumā, nodrošinot uzlādi četriem elektroauto vienlaicīgi. Savukārt Eleport tīklam tiks pievienota arī 50 kW ātrā uzlādes stacija, kas atrodas pie Ogres Kultūras nama.

AS "Latvenergo" elektrotransporta uzlādes zīmols "Elektrum Drive" šogad plāno paplašināt automašīnu elektrouzlādes tīklu, Baltijā nodrošinot vismaz 500 pieslēgvietu, informē "Latvenergo".

Pērn "Elektrum Drive" divas reizes palielināja elektrouzlādes pieslēgvietu skaitu - no 90 līdz 193 pieslēgvietām 58 uzlādes vietās.

Tostarp pagājušā gada beigās atklāta pirmā uzlādes stacija Igaunijā, kur izveidotas divas pieslēgvietas. 2022.gadā "Elektrum Drive" atklāja arī pirmās īpaši ātrās uzlādes stacijas ar 150 kilovatu (kW) uzlādes jaudu, tādējādi Rīgā elektroauto lietotājiem ir pieejamas piecas šāda tipa uzlādes stacijas.

Septembrī "Elektrum Drive", koncentrējoties uz tīkla paplašināšanu ārvalstīs, lietotni padarīja pieejamu Baltijas mērogā. Gada nogalē uzlādes tīklā tika integrēts arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valsts mēroga tīkls "E-mobi", papildinot "Elektrum Drive" uzlādes tīklu ar vēl 141 elektroauto uzlādes staciju.

Pieaugot energoresursu cenām, gluži saprotamas ir bažas, ka krietni palielināsies arī elektroauto uzturēšana. Vai tā tiešām ir?

Jebkurš ziņu virsraksts saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu šobrīd izraisa īstu ažiotāžu. Ja virsraksts skaļi vēstī, ka elektrības cena pilsētas uzlādes punktos augs no 15 līdz 52 centiem, vairums lasītāju neiedziļinās, ka tas, iespējams, ir attiecināms uz noteikta uzņēmuma infrastruktūru vai ir spēkā uz noteiktu periodu, un, krītoties elektrības biržas cenai, samazināsies arī auto uzlādes izmaksas. Ziņas virsraksts vēstī tikai to, ka braukt ar elektroauto būs trīsreiz dārgāk, tāpēc cilvēku bažas ir saprotamas, taču tās nav viennozīmīgi pamatotas.

Pirmkārt, vairāk nekā 90% elektroauto īpašnieku, kuri dzīvo privātmājās, savu auto uzlādē mājās. Skaidrs, ka ir neietekmējami apstākļi – ja kāps elektrības cenas, palielināsies arī elektroauto uzlādes izmaksas. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas jau pirms kāda laika ir noslēguši līgumu par elektrības pieslēgumu ar izdevīgu fiksētu tarifu. Tomēr arī elektroauto īpašnieki, kuriem nav iespējas uzlādēt savu auto mājās vai kuru izvēlētais tarifa plāns ir piesaistīts biržas cenām, var ietekmēt savus ikmēneša izdevumus par auto uzlādi – uzlāde nakts stundās, priekšroka lētākajam piedāvājumam pilsētas uzlādes punktos, tarifa plāna maiņa mājās, saules paneļi, kas ļauj padarīt mājsaimniecību energoefektīvāku un pašiem ģenerēt savu elektrību, mājsaimniecības kopējā elektroenerģijas patēriņa samazināšana. Sabiedrības rīcībā ir dažādi veidi, kā ietekmēt rēķinu par elektrību un attiecīgi – kā ietekmēt automašīnas uzlādes izdevumus. Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto, jo degvielas cenas mēs nekādā veidā ietekmēt nevaram.

Bez šaubām, ka elektroauto ir nākotne – Eiropas Savienībā jau no 2035. gada tirgū varēs laist tikai bezemisiju automašīnas. Tomēr daudzus no elektro auto iegādes attur nepatiesi mīti, ka elektroauto ir dārgāki un ar zemāku veiktspēju nekā benzīna un dīzeļauto. Ir gluži pretēji – elektroauto ilgtermiņā var izrādīties lētāka izvēle, un tādi elektroauto kā Tesla Model S Plaid ierindojas pasaulē ātrāko mašīnu vidū. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kādi ir populārākie elektroauto modeļi 2023. gadā!

Elektroautomobilis – labāka izvēle nekā benzīna un dīzeļauto?

Pirms apskatām populārākos elektroauto modeļus, aplūkosim dažas elektroauto priekšrocības pār klasiskajiem benzīna un dīzeļauto:

• Ņemot vērā ilgtermiņā izmaksas, elektroauto ir pat lētāka izvēle. Elektroauto mēdz būt dārgāki nekā līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēju modeļi, tomēr ilgtermiņā elektroauto varētu būt pat izdevīgāka izvēle. Šobrīd ir iespējams saņemt valsts atbalstu elektroauto iegādei, kā arī par elektroauto nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis un reģistrācijas nodeva. Svarīgi pieminēt, ka ar elektroauto ietaupīsiet uz degvielas rēķina, kā arī elektroauto ir mazākas servisa izmaksas.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 2023. gada 1. aprīlī Latvijā uzskaitē bija 4495 elektromobiļi. Elektromobiļu skaita pieaugums no 2023. gada sākuma ir 14%.

Lauvas tiesa no uzskaitē esošajiem elektromobiļiem reģistrēti Rīgā (2260) un Pierīgas pilsētās un novados – 292 Jūrmalā, 92 – Ādažu novadā, 151 – Ķekavas novadā, 18 – Ogres novadā, kamēr Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī – reģistrēti vien 36 elektroauto¹, kas mudina domāt par infrastruktūras un uzlādes tīkla gatavību.

Šobrīd Latvijā ir 167 ātrās uzlādes stacijas. Cilvēku vēlme iegādāties elektromobili varētu būt augstāka nekā šobrīd, ja būtu atbilstošas uzlādes iespējas. Lai klimatam un budžetam draudzīgi elektromobiļi kļūtu par ikdienu, jāattīstās gan valsts investīcijām, gan cilvēku gatavībai izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Eiropas skrejriteņu operators “Bolt” skrejriteņu lietotājiem piedāvā jaunu risinājumu – inovatīvus skrejriteņu uzlādes punktus dažādās Rīgas vietās, ar mērķi uzlabot skrejriteņu pareizu novietošanu galvaspilsētā, vienlaikus atvieglojot citu satiksmes dalībnieku pārvietošanos.

Paredzams, ka šis risinājums ilgtermiņā palīdzēs arī mazināt vandāļu sagāzto skrejriteņu skaitu.

Kopumā Rīgā uzstādīti pirmie 12 skrejriteņu uzlādes punkti dažādās populārās vietās, kurās ik gadu novērojams augsts pieprasījums pēc “Bolt” skrejriteņiem. Uzlādes punkti pieejami Rīgas centrā, Skanstē, Teikā, Purvciemā, Ķengaragā, Mežciemā, Imantā, Zolitūdē. Pārskats par vietām pieejams arī “Bolt” lietotnē, atrodot uzlādes punktu pēc elektrības simbola.

Uzlādes punktos vienlaicīgi var veikt uzlādi 5 vai 10 skrejriteņiem, atkarībā no uzstādītā uzlādes punkta.

Jaunais risinājums ir bezvadu tehnoloģija un lietotājiem maksimāli ērts – lai veiktu skrejriteņu uzlādi, nav nepieciešami vadi, atsevišķi spraudņi vai akumulatoru nomaiņa. Pievienojot skrejriteni uzlādes punktā, uzlāde sākas automātiski un arī pats brauciens tiek noslēgts automātiski – šādos gadījumos lietotne neprasīs pievienot skrejriteņa fotogrāfiju. Uzlādes punktos ir iespējams uzlādēt tikai “Bolt” skrejriteņus.

Papildinot lidostas klientiem pieejamo pakalpojumu klāstu, lidostā “Rīga” darbu sākusi elektroautomobiļu uzlādes stacija.

50 kW līdzstrāvas ātrās uzlādes stacija ierīkota pie iebrauktuves lidostas P3 stāvvietā. Tā ir aprīkota ar CCS un CHAdeMO līdzstrāvas uzlādes konektoriem un Type2 maiņstrāvas konektoru, kas nodrošina, ka uzlādi var veikt jebkuram elektromobilim.

“Lidostas “Rīga” ilgtspējas stratēģija, pie kuras pašlaik strādājam, paredz, ka turpmākajos gados arī lidostas attīstībā – gan klientu pusē, gan lidostas darba procesos – pastiprinātu uzmanību pievērsīsim vides jautājumiem. Šis varbūt šķitīs neliels solis ilgtspējīgas lidostas darbības stiprināšanai, bet tā ir atbilde arī aizvien pieaugošam sabiedrības un arī lidostas klientu pieprasījumam un paradumu maiņai,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Volkswagen automobiļu importētājs Baltijas valstīs un Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā Møller Baltic Import parakstījis sadarbības vienošanos ar energouzņēmumu Elektrum, kas Baltijas valstīs izstrādā elektrisko automobiļu uzlādes infrastruktūru “Elektrum Drive”.

Sadarbības ietvaros vairāk nekā 100 uzlādes punkti 28 Volkswagen un Audi dīleru centros visā Baltijā (izņemot Audi Igaunijā) būs redzami Volkswagen “We Charge” un Audi “Audi Charging” platformā, kā arī automobiļu navigācijas sistēmās un “Elektrum Drive” lietotnē. Uzlādes punkti tiks pakāpeniski papildināti 2023. gada laikā.

Baltija piedzīvo elektroauto bumu 

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%,...

“Tuvāko gadu laikā paredzam būtisku mūsu elektrisko automobiļu pārdošanas apjoma pieaugumu, tāpēc vēlamies klientiem nodrošināt ilgtspējīgus un elastīgus uzlādes risinājumus par pieņemamu cenu. Šī iemesla dēļ Møller Baltic Import izvēlējies Elektrum kā uzticamu sadarbības partneri mūsu uzlādes pakalpojumu darbības nodrošināšanai un to izvēršanai nākotnē. Mūsu mērķis ir padarīt publisko uzlādi vēl vienkāršāku un pieejamāku gan mūsu esošajiem klientiem Baltijā, gan simtiem tūkstošu Volkswagen un Audi elektromobiļu īpašniekiem visā Eiropā, kuri varēs izmantot šīs uzlādes stacijas, ceļojot pa Baltiju,” skaidro Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

AS “Latvenergo” Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis piebilst, ka uzņēmums turpina izvērst darbību visā Baltijā: “Elektromobilitātes jomā mēs strādājam atbilstoši dinamiskajai tirgus situācijai un pieprasījumam, meklējot un radot inovatīvus sadarbības veidus. Sadarbība ar Moller Baltic Import sniedz mums jaunas iespējas, tostarp dalīties “Elektrum Drive” uzlādes servisa pieredzē un zināšanās. “Elektrum Drive” lietotne sniegs iespēju visiem elektromobiļu lietotājiem norēķināties un veikt uzlādi šajās uzlādes stacijās, ļaujot ērti un droši ceļot, plānot galamērķus visā Baltijā, kā arī apmeklēt dīleru centrus. Esam gandarīti, ka mums uzticas tāds sadarbības partneris kā Moller Baltic Import.”

Pirms sadarbības ar “Elektrum Drive” 28 uzlādes stacijas un vairāk nekā 100 uzlādes punkti, kas atrodas Møller Baltic Import dīleru tīklā, galvenokārt tika izmantoti dīleru darbības nodrošināšanai. Jaunās sadarbības rezultātā šie uzlādes punkti būs redzami arī “We Charge” un “Audi Charging” platformā, kā arī “Elektrum Drive” mobilajā lietotnē, tādējādi teju dubultojot “Elektrum Drive” apkalpoto uzlādes vietu skaitu. Šo uzlādes vietu iekļaušanu “Elektrum Drive” sistēmā plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām. Tādējādi arī tiks nodrošināts, ka Volkswagen un Audi elektrisko automobiļu navigācijas sistēmās būs pieejama šo jauno uzlādes vietu redzamība un informācija par to noslodzi.

“We Charge” un “Audi Charging” ir abonēšanas pakalpojums, ko Volkswagen vai Audi klienti var izmantot, lai uzlādētu savus elektriskos automobiļus visā Eiropā vairāk nekā 500 000 uzlādes punktos, tostarp Ionity ātrās uzlādes tīklā. Šie pakalpojumi galvenokārt paredzēti privātajiem, bet ir pieejami arī biznesa klientiem.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Lietuvas valdība ceturtdien nolēmusi pagarināt Covid-19 karantīnu vēl par mēnesi - līdz jūnijam, vienlaikus paredzot jaunus atvieglojumus tirdzniecības, ēdināšanas, kultūras un sporta iestādēm, kuri stāsies spēkā turpmāko divu nedēļu laikā.

"Veidosim šīm divām nedēļām tādu prognozējamu vidi, lai neviens negaidītu lielus pārsteigumus ne uz vienu, ne otru pusi, un šajās divās nedēļās gatavosimies nākamajām divām nedēļām," valdības sēdē sacījusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Pēc viņas teiktā, ja "lielie cilvēku piesaistes objekti" spēs pienācīgi parūpēties par cilvēku drošību, lēmumi var tikt pārskatīti.

Atvieglojumi paredzēti arī cilvēkiem, kuri jau ieguvuši imunitāti pret Covid-19, - no 22.aprīļa viņi drīkstēs pulcēties grupās līdz desmit cilvēkiem, rīkot svinības, ekskursijas, apmeklēt pacientus slimnīcās un cilvēkus aprūpes iestādēs.

No nākamās pirmdienas, 19.aprīļa, varēs atsākt darbu nepārtikas veikali, kas atrodas tirdzniecības centros bez atsevišķas ieejas no āra un līdz šim bijuši slēgti, taču nedēļas nogalēs tie vēl nedrīkstēs strādāt.

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Asus 360 grādu leņķī atlokāmais klēpjdators ZenBook Flip S dižojas ar košu OLED 4K skārienekrānu, ātru procesoru un ilgu baterijas darbību.

Kad pagājušās desmitgades sākumā pasauli strauji pārņēmušais planšetdatoru bums bija pārdzīvots, lietotāji iepazinuši skārienjutīgo plāksnīšu plusus un mīnusus, un konstatējuši, ka tas tomēr nebūs pilnvērtīgs, visās situācijās izmantojams darbarīks, ražotājiem nācās meklēt jaunu piedāvājumu pārdošanas apjomu saglabāšanai. Alternatīva tika atrasta diezgan ātri – plānā klēpjdatorā tika «iesēdināts» skārienjutīgs ekrāns un abas korpusa daļas savienotas ar 360 grādu leņķī atveramu eņģi. Pēc šādas receptes pirms pieciem gadiem radās arī Asus ZenBook Flip sērija.

Sērijai augot un pilnveidojoties, 2020. gada nogalē pie patērētājiem devās 360 grādos atverams ultraplānais klēpjdators biznesa klases izpildījumā ZenBook Flip S UX371.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors